Norvēģija balstās uz trīs vaļiem – enerģētikas, kuģniecības un zivīm. Bet, domājot par nākotni, norvēģu biznesa attīstības vidē dominē tādi atslēgas vārdi kā atjaunojamie energoresursi, tīrās tehnoloģijas, klimata izmaiņu apturēšana, ilgtspējīga arhitektūra. Atjaunojamo energoresursu blokā norvēģi debitē vēja ģeneratoru parkos Lielbritānijā, palīdz Francijai ar pieredzi hidroenerģijas jomā, investē saules enerģijā, piedāvā savus iztukšotos naftas laukus oglekļa glabāšanai, plāno pāreju uz sašķidrināto dabas gāzi kā kuģu degvielu, ir pieņēmuši pasīvo dzīvojamo ēku standartu un izveidojuši fondu Enova, lai finansiāli motivētu pasīvo ēku celtniecību. Norvēģi aktīvi šķiro atkritumus, uz ielām var redzēt elektomobiļus, un vienā no Seed Foruma (starptautisks sēklas kapitāla piesaistes forums) sesijām 3 no piedāvātajiem 8 projektiem bija saistīti ar elektromobiļiem. Jo Norvēģija domā «zaļi» un saprot, ka tas ir vienīgais attīstības scenārijs, lai varētu turpināt dzīvot «zaļi» (nozīmē – labi), nenodarot vēl papildu kaitējumu videi, bet arī neatsakoties no patērētāju dzīves veida.

Norvēģija patiesi šķiet esam miera osta krīzes satrakotajā Eiropā – arodbiedrības runā par algu paaugstinājumiem, bezdarbs turas 3% ietvaros, mājokļu cenas un mājsaimniecību patēriņš aug. Viss iepriekšminētais ir padarījis Norvēģiju par pievilcīgu vietu, uz kuru ar cerībām raugās daudzas valstis, par ko liecina pastiprināta ārzemnieku piedalīšanās norvēģu pašmāju izstādēs.

Mājokļu cenu pieaugums rada pieprasījumu dzīvojamo ēku būvniecības segmentā, kas kopā ar valdības īstenotajiem būvniecības stimulēšanas pasākumiem rada pieprasījumu pēc celtniecības materiāliem un būvniecības pakalpojumiem. Tāpēc šobrīd tas ir sektors, kur ir abpusēja interese par sadarbību, jo Latvijā būvniecība ir viena no krīzes smagāk skartajām nozarēm. No Latvijas uzņēmumiem Norvēģijā jau kādu laiku veiksmīgi darbojas UPB, Arčers, Staļi, Rīgas Parkets, Arbo. Brīvdienu māju hytte nišā jau daudzus gadus tirgū ir Latlaft, Moriss Celtniecība, Woodlaft, Timber House, WWL un citi.

Norvēģijas darba inspekcija apturējusi Latvijas autopārvadājumu uzņēmuma "Kreiss" darbību šajā valstī, jo uzņēmums autovadītājiem maksājis daudz mazāk nekā paredz Norvēģijā spēkā esošie noteikumi, informē Norvēģijas Kravu pārvadātāju asociācija.

Līdz ar to "Kreiss" no 20.janvāra vairs nedrīkst veikt kabotāžas pārvadājumus Norvēģijā, teikts NFL interneta vietnē.

Pēc Norvēģijas Kravu pārvadātāju asociācijas sniegtajām ziņām, Norvēģijas darba inspekcijai ir nesaskaņas ar "Kreiss" par to, ka uzņēmums autovadītājiem, kas veic kabotāžas pārvadājumus Norvēģijā, maksā daudz mazāku atalgojumu nekā prasa noteikumi.

Atbilstoši asociācijas sniegtajai informācijai, "Kreiss" šoferiem maksājis tikai 24 norvēģu kronas (2,43 eiro) stundā, lai gan minimālā darba samaksa kravas automobiļu vadītājiem Norvēģijā ir 175,95 kronas (17,81 eiro) stundā.

Tā kā "Kreiss" nav sniedzis Norvēģijas darba inspekcijai pieprasītās ziņas, inspekcija nolēmusi apturēt uzņēmuma pārvadājumus valsts teritorijā, sacīts Norvēģijas Kravu pārvadātāju asociācijas vietnē.

Maxima traģēdija nav iedragājusi reputāciju ārvalstīs, apgalvo būvkompānijās, kuras mērķtiecīgi strādā eksporta tirgu izvēršanā.

«Pēc Zolitūdes traģēdijas negatīvas indikācijas ārvalstu tirgos no mūsu sadarbības partneru un pasūtītāju puses neesam novērojuši,» pauž Guntis Rāvis, SIA Skonto Enterprises īpašnieks. Skonto Enterprises ir speciāli darbam ārvalstu tirgos izveidota kompānija. «Strādājam Norvēģijā, Zviedrijā, Lielbritānijā un šogad īpaši koncentrēsimies arī uz Vāciju un Dāniju,» skaidro G. Rāvis.

Arī būvniecības uzņēmumā Arčers DB apliecina: «Pēc Zolitūdes traģēdijas neesam izjutuši partneru attieksmes maiņu pret mums kā būvniekiem no Latvijas. Uz šo jautājumu varam atbildēt, ņemot vērā tikai savu pieredzi un darbību pēc 2013. gada 21. novembra, kas liecina – kopumā Latvijas būvnieku reputācija ārvalstīs nav cietusi.»

«Mana pieredze Norvēģijā ir tāda: ja dzīvo sistēmā, kas labi funkcionē, tas ir tik ērti, ka sistēmu krāpt negribi. Dzīve ir tik sakārtota, ka labprāt maksā nodokļus un zini - kad vajadzēs, tev būs ārsts un viss cits, kas nepieciešams,» intervijā izdevumam Ir sacījusi Norvēģijā dzīvojošā arhitekte un Vesterdāla Komunikācijas skolas profesore Vēsma Kontere McQuillan.

«Pēc Norvēģijā nodzīvotiem gadiem man ir jājautā: kāds ir iemesls cilvēkiem nemaksāt nodokļus? Tas taču ir veids, kā uzturi valsti, sabiedrisko sistēmu! Kādam ir jāmaksā par skolām, medicīnu, kultūru. Norvēģijā cilvēki to apzinās. Ja nemaksā nodokļus, tev nav pat iespējas bankā atvērt kontu. Faktiski nevari dzīvot,» pieredzē dalījusies profesore.

Uz norādi, ka Latvijā ir izplatīts veids maksāt nodokļus no minimālās algas, bet pārējo saņemt aploksnē, viņa atbildējusi: «Norvēģijā tas nav iespējams, jo informācija par katra cilvēka ienākumiem un uzkrājumiem ir publiski pieejama. Ekonomiskā sistēma ir caurskatāma. Labums, maksājot nodokļus, ir tāds, ka vari saņemt izglītības, medicīnas pakalpojumus. Piemēram, vizīte pie terapeita maksā 90 latus. Es kā nodokļu maksātāja par to maksāju tikai 18 latus, valsts sedz pārējo.

Norvēģijas kāzu tērpu zīmols Sadoni par vietu, kur šūt savas kleitas, izvēlējies Rīgu; tā dizainere un līdzīpašniece Trūde Sadoni (Trude Sadoni) ar šo lēmumu ir apmierināta

Līgavām ir jādod iespēja izpaust savu individualitāti kāzu kleitā, un par savu uzdevumu dizainere uzskata palīdzēšanu viņām to īstenot. T. Sadoni ik mēnesi vairākas dienas pavada Rīgā, lai būtu Sadoni ateljē un iesaistītos ikdienas procesos, pārējā laikā kopā ar savu vīru un biznesa partneri Hamidu Sadoni (Hamid Sadoni) klātesot ar e-pasta un citu sakaru līdzekļu palīdzību. Vairāk par tendencēm kāzu kleitu biznesā, e-komerciju un izaicinājumiem viņa stāsta intervijā DB.

Fragments no intervijas, kas publicēta 8. februāra laikrakstā Dienas Bizness:

Kā izvēlējāties šūt kleitas Latvijā? Tepat netālu – gan Lietuvā, gan Igaunijā – šī industrija arī ir labi attīstīta.

Pirms sarunas Norvēģijas valsts aģentūras Innovation Norway vadītāja Anita Krona Traseta gadskārtējā Ziemeļvalstu un Baltijas biznesa forumā sniedza lekciju par līderību pārmaiņu laikos. Pēc lekcijas kāds ievērojams Latvijas investoru vides pārstāvis DB sacīja, ka lekcijā pārāk daudz figurējis vārds «pārmaiņas», lai saprastu, kas tieši mainās. Šai sarunā rodamā atbilde ir, ka Norvēģijā mainās viss, un A.K. Traseta izsaka piesardzīgas bažas, vai tas notiks gana strauji, lai norvēģi saglabātu ierasto labklājības līmeni.

X-diena Norvēģijā ir klāt?

Mums, kas strādājam ar inovācijām, krīze ir visbrīnišķīgākais laiks. Beidzot tas ir noticis! OECD 2014. gadā bija veicis uzņēmējdarbības mērījumus Norvēģijā, un tā ir aktualitāte 84% iedzīvotāju – visu laiku rekords. Parasti šis rādītājs ir ap 50%. Tā ka krīze beidzot ir ietekmējusi norvēģu domāšanu, ka viņi spēj arī kaut ko darīt un ražot.

Vai tas liecina par izmisumu, vai arī tiešām cilvēki krīzi uztver tik pozitīvi kā jūs?

Norvēģi ir tādi labsirdīgi, ne sevišķi mērķtiecīgi par katru cenu. Bet jaunā paaudze tomēr ir atšķirīga. Viņi grib radīt lietas. Tāpēc vecākajai paaudzei šī krīze tiešām ir zināma frustrācija, jo mainās ierastā kārtība un daudzi zaudē darbu. Bet gados uzņēmīgākā vidē jau parādās zināma kaislība par darāmo un entuziasms.

Koka būvkonstrukciju ražotājs SIA "IKTK" īstenojis projektu Norvēģijā - uzstādīts videi draudzīgs koka konstrukciju tilts pār kalnu upi uz Eiropas nozīmes šosejas E16 starp Oslo un Bergenu, informē uzņēmumā.

Latvijā ražotās būvkonstrukcijas aizvien vairāk pieprasītas ārpus Latvijas un tiek piegādātas aizvien tālāk, pēdējo pāris gadu tendencēs novērojis SIA "IKTK" izpilddirektors Gatis Eglītis.

Šovasar "IKTK" ražotās līmētā koka konstrukcijas tika izmantotas arī autotransporta tilta konstrukcijās Norvēģijā, kura gala pasūtītājs bija Norvēģijas valsts ceļu administrācija. Tas ir pārvads pār kalnu upi Eiropas nozīmes šosejai E16, kura Norvēģijā savieno Oslo ar Bergenu, bet kopumā ar jūras pārrāvumu šķērso Ziemeļīriju, Skotiju Lielbritānijā, Norvēģiju un Zviedriju.

Šim autotransportam paredzētajam Tveitas tiltam (Tveit bru) pār Sturones (Storåne) upi lielizmēra tilta detaļas tika izgatavotas un daļēji samontētas jau ražotnē Ozolnieku novadā, no kurienes tās nogādāja objektā deviņās kravās - ar pēdējo kravu šā gada 20.martā, bet 10.jūnijā notika tilta atklāšana. Tas nozīmē, ka no Latvijā ražotajām konstrukcijām 40 metru garo un 9,5 metrus plato tiltu pilnībā samontēja un pārklāja ar asfaltu aptuveni 80 kalendārās dienās.

No 5. līdz 7. oktobrim Oslo uzturējās Latgales uzņēmēji, lai veidotu ciešākus biznesa kontaktus Norvēģijā būvniecības un rūpniecības nozarēs, informē Latvijas vēstniecībā Norvēģijā.

Latvijas uzņēmējus savā rezidencē uzrunāja arī vēstnieks Indulis Ābelis, izsakot gandarījumu par Latgales biznesa pārstāvju vizīti Norvēģijā. Viņš tāpat pauda cerību, ka šī vizīte būs pamats veiksmīgai sadarbībai nākotnē.

Vizītes laikā uzņēmēji piedalījās seminārā Oslo, kurā diskutēja par uzņēmējdarbības specifiku Norvēģijā, kā arī Latvijas un Norvēģijas sadarbības iespējām būvniecības un pakalpojumu nozarēs. Ar Norvēģijas būvniecības nozares kvalitātes standartiem klātesošos iepazīstināja Norvēģijas uzņēmuma Nordhus AS pārstāvis Edgars Bredovskis, savukārt ar savu pieredzi pakalpojumu sektorā dalījās uzņēmuma VISMA AS pārstāvis Martins Vikborgs.

Tipogrāfija United Press savu pārliecinošo veikumu skaidro ar spēju veidot ar klientiem ilgtermiņa attiecības, kurām krīze netraucē.

Atslēga nav cenā un pat ne kvalitātē, jo visi strādā labi un tagad arī pietiekami lēti, bet gan personiskajos kontaktos un spējā pareizi komunicēt ar klientiem – tā poligrāfijas grupas United Press pagājušā gada veikumu, uzņēmuma apgrozījumam pieaugot par 35%, skaidro tās komercdirektors Artūrs Broks. Ilgus gadus nodzīvojis Norvēģijā, viņš Latvijā atgriezies ar diplomu mārketingā un pieredzi poligrāfijas biznesā, kas arī ļāva United Press tik veiksmīgi iekarot Norvēģijas tirgu.

Iegādājas veselu tipogrāfiju

Šogad United Press plāni ir vēl ambiciozāki – apgrozījumam jāpieaug par 40%, toties 2011. gadā jāpietuvojas piecu miljonu latu robežai, pārliecinoši saka A. Broks. Latvijā uzņēmumam ir tikai birojs un ražotne, bet vērtīgākais «kapitāls» – klienti – ir Norvēģijas izdevniecības. Cits Latvijas eksporta čempions poligrāfijā – uzņēmums Livonia Print – Skandināvijas tirgū startē ar grāmatām, tad United Press specializācija ir periodikas izdevumi. Ik mēnesi kompānija drukā 70–80 dažādus Norvēģijā izdotos žurnālus.

Gandrīz 90% no pērn Norvēģijā reģistrētajiem jaunajiem automobiļiem bijušas elektrtiskās automašīnas, liecina publicētā valsts automašīnu tirgu uzraugošās grupas OFV informācija.

No 2024.gadā Norvēģijā pārdotajiem jaunajiem automobiļiem 114 400 jeb 89% bija elektriskie spēkrati, salīdzinot ar 82% 2023.gadā.

Visvairāk Norvēģijā pērn pārdoti "Tesla" automobiļi jeb 19% no kopējā elektroauto skaita. Tiem seko "Volkswagen", "Toyota", "Volvo" un BMW modeļi.

Jau ziņots, ka pagājušā gada augustā 94,3% no Norvēģijā reģistrētajiem jaunajiem automobiļiem bija elektrtiskās automašīnas, kas ir jauns pasaules rekords.

Lai arī Norvēģijā atsevišķas nodokļu atlaides un subsīdijas elektrisko automobiļu iegādēm pēdējos gados ir atceltas, šo spēkratu pievilcība patērētāju vidū ir saglabājusies.

Tikmēr citviet Eiropā augstās cenas un nepietiekama infrastruktūra kavējusi elektrisko automobiļu pārdošanu, taču palielinājusies hibrīdautomašīnu tirdzniecība.

Būvfirma Arčers palaidusi garām starptautiskus noteikumus attiecībā uz nodokļu maksāšanu gadījumā, ja Latvijas uzņēmums darbojas citā valstī. Tā rezultātā diviem bijušiem Arčers darbiniekiem patlaban pašiem jātiek galā ar vairāk nekā 2 000 latu parādu.

Divi Latvijas būvfirmas bijušie darbinieki pirms gada gribējuši labi nopelnīt un braukuši strādāt uz Norvēģiju. Pēc atgriešanās, no darba būvfirmā aizgājuši. Liels bijis šoks, kad pirms divām nedēļām viņi saņēmuši draudu vēstules no norvēģu ieņēmumu dienesta. Šajā skandināvu valstī viņus uzskata par nodokļu nemaksātājiem un pieprasa nekavējoties norēķināties par it kā Norvēģijas kasei garām aizgājušajiem līdzekļiem. Atklājies, ka pie vainas ir būvfirmas neizdarība, vēsta raidījums Nekā Personīga.

Miķelis Bērziņš un Herberts Horsts no pagājušā gada februāra līdz novembrim strādāja Norvēģijā. Firma Arčers tur bija uzvarējusi vairākus pasūtījumus un nosūtīja uz šo Skandināvijas valsti savus strādniekus. Gatavoja stikla fasādes un stikla grīdas trim skolām un viesnīcai.

Lai mazinātu ēnu ekonomiku būvniecībā, Latvijā šajā jomā strādājošajiem būtu jāievieš īpašs – augstāks – minimālās algas līmenis, no kura būtu jāmaksā darbaspēka nodokļi

«Tas nav nekas revolucionārs Eiropas Savienībā, jo tāda kārtība pastāv, piemēram, Beļģijā. Kāpēc gan šo pieredzi nevarētu izmantot Latvijā?» savu pozīciju skaidro būvniecības eksperts, vairāku ar būvniecību saistītu likumdošanas izmaiņu līdzautors un bijušais būvkompānijas valdes priekšsēdētājs, kā arī ilggadējs LTRK Nacionālās stratēģijas padomes vadītājs Normunds Štāls. Viņš norāda, ka būvniecību ne tikai Latvijā uzskata par vienu no nozarēm, kurās pastāv ēnu ekonomika, kas nodara kaitējumu ne tikai valsts budžetam, bet arī legālām nodokļus maksājošām būvkompānijām, kuras izmaksu jomā nevar sacensties ar tām, kuras nodokļus maksā daļēji. «Latvijā publiskajos iepirkumos ar dažiem izņēmumiem par uzvarētāju atzīst zemākās cenas piedāvātāju, tādējādi priekšrocība ir tiem, kuri maksā minimālās algas un pārējo aploksnēs,» skaidro N. Štāls. Viņš norāda, ka atšķirībā no Latvijas jau minētajā Beļģijā un arī Norvēģijā faktiski ir ieviesta cita minimālā alga, no kuras obligāti jāmaksā nodokļi.

Sākot no rītdienas, 10. jūlija, pasaules piektajā lielākajā naftas eksportētājā Norvēģijā tiks apstādināta naftas un dabasgāzes ražošana. Tam par iemeslu ir strādnieku izvirzītās pensiju prasības, apstiprinājusi Norvēģijas valdība. Tikmēr naftas cena jau sākusi augt, vēsta BBC.

Enerģētikas kompānijas Norvēģijā norādījušas, ka strādnieki nenāks uz darbu sākot no otrdienas. Šāds lēmums pieņemts cerībā, ka tādējādi valdība liks lietā savas ārkārtas rezerves notiekošo streiku apturēšanā.

Norvēģijas trīs galvenās arodbiedrības streiko jau 15 dienas. Strādnieki pieprasījuši tiesības doties pensijā jau 62 gadu vecumā, saņemot pilnu pensiju. Oficiālais pensionēšanās vecums Norvēģijā ir 67 gadi.

«Ja nekas nemainīsies, naftas ražošana apstāsies pusnaktī,» norādīja Norvēģijas Naftas un enerģētikas ministrs Hākons Smits-Īzaksens (Haakon Smith Isaksen). Galvenais arodbiedrības un uzņēmumu sarunu starpnieks no Norvēģijas Naftas industrijas asociācijas norādīja, ka pēc 13 stundas ilgušās diskusijas ir izgāzušās.

Tiek paredzēts, ka šogad Norvēģijā turpinās samazināties saražotās naftas apjomi. 2011. gadā Norvēģijas naftas produkcijas apjomi jau samazinājās par 5-6%, vēsta thelocal.no.

Tiek lēsts, ka Norvēģijā – vienā no pasaulē lielākajām naftas eksportētājiem – saražotās naftas apjomi šogad samazināsies līdz 1,6 miljoniem barelu dienā. Salīdzinājumam, 2011. gadā Norvēģijā vidēji dienā tika saražoti 1,7 miljoni barelu, bet 2010. gadā – 1,8 miljoni barelu.

Pērn Norvēģijā par 5% samazinājās arī dabasgāzes ražošanas apjomi. Tā veido arvien lielāku Norvēģijā saražotās enerģijas īpatsvaru. Norvēģijas Naftas direktorāts (Petroleum Directorate) norādīja, ka dabasgāzes produkcijas apjomu samazināšanos pērnietekmēja galvenokārt situācija tirgū. «Nākamo gadu laikā paredzam dabasgāzes pārdošanas apjomu pieaugumu,» teikts direktorāta paziņojumā. Tiek paredzēts, ka 2016. gadā dabasgāze veidos aptuveni 50% no Norvēģijas kopējās enerģijas produkcijas iepretim 46% 2011. gadā.

Dānijā un Norvēģijā pēdējās nedēļās ir atkal strauji pieaudzis jauno Covid-19 gadījumu skaits, pavēstīja abu valstu iestādes.

Dānijas slimību kontroles institūcija - Valsts seruma institūts (SSI) - ceturtdien ziņoja, ka oktobra pirmajās divās nedēļās Covid-19 gadījumu skaits pieaudzis par 73%. Tas pārsvarā noticis galvaspilsētas Kopenhāgenas reģionā.

Norvēģijā cilvēku skaits ar pozitīviem Covid-19 testiem vienas nedēļas laikā pieaudzis par 53%.

To Covid-19 infekcijas gadījumu skaits, kad nepieciešama ārstēšanās slimnīcā, abās valstīs tomēr ir zemā līmenī.

Dānija un Norvēģija pirms dažām nedēļām atcēla gandrīz visus Covid-19 ierobežojumus. Vairs nav nepieciešams valkāt sejas maskas, un netiek arī prasīts Covid-19 sertifikāts, lai apmeklētu restorānus un muzejus. Norvēģijā apmēram 87% no pieaugušajiem iedzīvotājiem ir saņēmuši abas Covid-19 vakcīnas.

Gunda Kārkliņa, kura sevi uzskata par tirzmalieti, jau trešo gadu dzīvo un strādā Norvēģijā. Tirzā pagājusi Gundas bērnība un skolas gadi, vēsta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

«Kamēr mamma ar tēti dzīvoja Tirzas baznīcas pakājē, es ciemos braucu bieži gan vasaras, gan ziemas brīvdienās, tagad labi ja reizi gadā aizbraucu,» saka Gunda.

Gunda ir pirms diviem gadiem dibinātās Bergenas Latviešu biedrības Norvēģijā valdes locekle.

Bergenā latviešu ģimenes ir adaptējušās, vecāki strādā, bērni apmeklē skolu vai bērnudārzu. Runas par atgriešanos Latvijā reizēm pavīd, bet ar piebildi, ka tikai tālākā nākotnē. Tas nozīmē, ka cilvēki par to domā. «Šobrīd sociālās garantijas, labāka izglītība, labāk apmaksāts darbs un drošība par rītdienu ir tas, kas attur cilvēkus atgriezties. Jāatzīst, ka dzīve Latvijā pat ar Norvēģijas algu nav lēta. Kur nu vēl nestabilitāte par rītdienu! Tiem, kas maksā kredītus, vispār pārcelšanās jāatliek, jo ar Latvijas algām tos mūžam nesamaksāt. Tāpēc nav brīnums, ka cilvēki dzīvo un strādā ārzemēs, bet Latvija ir kā atvaļinājumu vieta. Jūra mums ir fantastiska, Latvijas lauki, meži un pļavas - kā nekur citur pasaulē! Ja man jautā, vai atgriezīšos Latvijā, saku, ka šobrīd nav zīmju, lai to darītu. Tikko esmu atgriezusies no vasaras atvaļinājuma, kuru pavadīju Latvijā, un redzēju mūsu bērnu radošo veikumu Dziesmu un deju svētkos. Uz Ziemassvētkiem atkal būšu mājās. Galvenais, lai nenosodām un neskaužam tos latviešus, kas dzīvo un strādā ārpus Latvijas robežām. Katram arī Norvēģijā ir savi prieki un bēdas, izaicinājumi un veiksmes,» viņa stāsta.

Norvēģijas Darba inspekcija 24.janvārī ir pilnībā atcēlusi Latvijas autopārvadājumu uzņēmumam SIA "Kreiss" īslaicīgi noteikto aizliegumu veikt kabotāžas pārvadājumus šajā valstī, informēja "Kreiss" pārstāvji.

Līdz ar šo Norvēģijas Darba inspekcijas lēmumu "Kreiss" turpina īstenot savu komercdarbību šajā valstī plānotajos apjomos un sekmīgi pildīt savus noslēgtos līgumus ar saviem partneriem un klientiem.

Uzņēmumā skaidroja, ka izveidojusies situācija nebija uzskatāma par konfliktu starp "Kreiss" un Norvēģijas Darba inspekciju. "Ņemot vērā atšķirīgo atsevišķu tiesību normu interpretāciju Latvijā un Norvēģijā, starp pusēm pastāvēja atšķirīgi viedokļi par informācijas sniegšanas formu, saturu un termiņiem, kas noveda pie tā, ka no Norvēģijas Darba inspekcijas puses formāli tika uzskatīts, ka "Kreiss" ir nokavējusi pieprasītās informācijas iesniegšanu, kaut gan pēc būtības visa pieprasītā informācija bija sniegta laikus," norādīja uzņēmuma pārstāvji.

No Baku centrāltirgus līdz viesnīcai pie polārā loka Norvēģijā – Annvil.lv atstāj nospiedumu citu zemju arhitektūrā.

Kopš 2016. gada Annas Buteles birojs Annvil.lv pakāpeniski audzējis pakalpojumu eksporta īpatsvaru. 2016. gadā tas no apgrozījuma veidoja 14%, bet 2018. gadā jau 93%. Kopš 2019. gada uzņēmums SIA Annvil.lv pieder SIA Makemake holdingam, kura darbība koncentrējas vairākos virzienos.

Jau vairāk nekā gadu uzņēmumam ir pārstāvniecība Azerbaidžanā – birojs Cobalt. Kamēr Annvil.lv birojs Rīgā fokusējas uz interjera arhitektūras projektiem, tikmēr Baku birojs – uz arhitektūru un pilsētplānošanu. Gada laikā Cobalt birojs Baku izaudzis līdz 30 cilvēku lielai komandai, kuru galvenokārt veido arhitekti un pilsētplānotāji no dažādām pasaules valstīm. Līdztekus tam uzņēmumam ir sadarbības partneru birojs Space Group Oslo, kas sekmējis iekļūšanu Norvēģijas tirgū. Mērķtiecīgi paplašinot darbības diapazonu, Annvil.lv šobrīd strādā pie izstādes Berlīnē, kas tiks atvērta prestižajā Aedes arhitektūras galerijā Berlīnē šī gada augustā. Izstāde ir daļa no starpdisciplināra projekta, kura pirmo daļu veido Annvil.lv radītā grāmata ar 100 pasaulē zināmu arhitektu līdzdalību un otro daļu – izstāde, kurā transformēti darbi no grāmatas satura.

Piena pārstrādātājs un saldējuma ražotājs Food Union ir parakstījis iegādes līgumu ar Norvēģijas trešo lielāko saldējuma ražotāju Isbjørn Is, tādējādi nostiprinot savu klātbūtni un saldējuma tirgus pozīcijas Ziemeļvalstīs, kas ir daļa no Food Union grupas stratēģiskā izaugsmes plāna.

Food Union uzņēmumu grupā ietilpst seši uzņēmumi: Rīgas piena kombināts, Rīgas piensaimnieks un Valmieras piens Latvijā, Premia Igaunijā, Premier Is Dānijā un Isbjørn Is Norvēģijā.

«Isbjørn Is ir tradicionāls Norvēģijas saldējuma ražotājs, kurš lepojas ar Norvēģijā iecienītiem produktu zīmoliem. Mēs saredzam potenciālu Isbjørn Is izaugsmei Norvēģijā un pie tā arī strādāsim,» skaidro Food Union dibinātājs un īpašnieks Andrejs Beshmeļņickis.

Isbjørn Is ražo un piegādā dažādus saldējuma un saldēto desertu produktus visā Norvēģijā, koncentrējoties uz to tiešo pārdošanu, kā arī pārtikas veikalu ķēdēm visā valstī.

Reģistrēto elektrisko automobiļu skaits Norvēģijā pirmo reizi pārsniedzis ar benzīndzinējiem aprīkotu transportlīdzekļu skaitu, liecina publicētā valsts automašīnu tirgu uzraugošās grupas OFV informācija.

No Norvēģijā privātīpašumā reģistrētajiem 2,8 miljoniem automobiļu 754 303 ir pilnībā elektriski, salīdzinot ar 753 905 automašīnām, kas aprīkotas ar benzīndzinējiem, norāda OFV.

Tikmēr visvairāk valstī joprojām ir ar dīzeļdzinējiem aprīkoti automobiļi, to skaitam esot teju vienam miljonam, taču to tirdzniecības apjoms strauji samazinās.

Jau ziņots, ka šī gada augustā 94,3% no Norvēģijā reģistrētajiem jaunajiem automobiļiem bijušas elektriskās automašīnas, kas ir jauns pasaules rekords.

Norvēģija piedāvā ievērojamas nodokļu atlaides, tādējādi elektriskajiem automobiļiem nodrošinot konkurētspējīgu cenu.

Tikmēr citviet Eiropā augstās cenas un nepietiekama infrastruktūra kavējusi elektrisko automobiļu pārdošanu, taču palielinājusies hibrīdautomašīnu tirdzniecība.

Automašīnu skaits Latvijā pieaug, savukārt auto nobraukto kilometru skaits gadā samazinās, un arī degvielas akcīzes nodokļa ieņēmumi 2023. gadā bija mazāki par plānotajiem, bet ceļu infrastruktūrai nepieciešama nauda. Tas raisa jautājumu par pašreizējo auto segmenta nodokļu pārskatīšanu, iespējams, atceļot vai mazinot atvieglojumus un palielinot pašreizējo maksājumu apmērus.

Finanšu ministrijas dati liecina, ka 2023. gadā naftas produktu akcīzes nodokļa ieņēmumi sasniedza 587,6 milj. eiro, kas gan ir teju par 20 milj. eiro vairāk, nekā tika iekasēti 2022. gadā, tomēr tas ir par 7 milj. eiro mazāk, nekā bija plānots iekasēt (594,6 milj. eiro). Savukārt transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa ieņēmumi 2023. gadā bija 102,5 milj. eiro, kas ir par 0,5 milj. eiro vairāk, nekā bija plānots iekasēt, un par vienu milj. eiro vairāk, nekā tika iekasēts 2022. gadā. 2024. gadā naftas produktu akcīzes nodokļa ieņēmumi plānoti 622,9 milj. eiro apmērā, kas ir par 35,3 milj. eiro vairāk, nekā tika iekasēts 2023. gadā. Transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa ieņēmumi šogad plānoti 105 milj. eiro apmērā, kas ir par 2,8 milj. eiro vairāk, nekā iekasēja 2023. gadā.

Norvēģijā no pirmdienas ieviesti stingrāki ierobežojumi cīņā ar Covid-19, tostarp ārpus savām mājsaimniecībām privātā kārtā būs atļauts pulcēties ne vairāk kā pieciem cilvēkiem, svētdienas vakarā paziņoja Norvēģijas premjerministre Erna Sūlberga.

Sabiedriskās ēdināšanas iestādēs aizliegts pasniegt alkoholu.

Veikaliem un iepirkšanās centriem jāierobežo apmeklētāju skaits tā, lai būtu iespējams ievērot sociālo distancēšanos.

Atpūtas, sporta un kultūras pasākumi gan iekštelpās, gan ārpus telpām jāatliek un cilvēkiem jāizvairās no ceļošanas Norvēģijā un ārpus valsts, ja vien tas nav īpaši nepieciešams, preses konferencē norādīja premjere.

Cilvēkiem, kam ir tāda iespēja, ieteikts strādāt no mājām.

Jaunie noteikumi stājas spēkā pirmdien un turpināsies 14 dienas, paziņoja Sūlberga.

Viņa aicināja iedzīvotājus turpmākās divas nedēļas neuzņemt viesus savās mājās.

Norvēģijas veselības ministrs Bents Heije pavēstīja, ka jaunajā gadā visiem jāievēro "sociālais pārtraukums".

Norvēģijas muita cenšas apturēt Lietuvas kontrabandistu bandu, kas Norvēģijā atlaižu veikalos iepērk lētas autiņbiksītes, lai ar uzcenojumu tās tālāk pārdotu Austrumeiropā, vēsta thelocal.no.

Lai gan Norvēģija ir slavena ar augstajām cenām, autiņbiksītes, salīdzinot ar situāciju Skandināvijas un Baltijas kaimiņvalstīs, ir izņēmums.

Norvēģijā autiņbiksīšu iepakojums maksā ap 20 kronu (3,50 ASV dolāri). Savukārt Lietuvā vecākiem var nākties šķirties no 100 - 120 kronām.

Izmanīgi cilvēki, visticamāk, no Lietuvas šo ievērojamo cenu atšķirību izmantojot savā labā un no Norvēģijas caur Zviedriju uz Austrumeiropu transportējot autiņbiksītes lielos apjomos.

«Mēs uzskatām, ka tā ir organizēta darbība,» sacījis kāds Norvēģijas muitas pārstāvis.

«Kāds, šo visu darot, pelna labu naudu. Šoferiem, kad viņi ierodas Norvēģijā, ir iepirkumu saraksts un viņi pērk to, ko viņiem liek,» viņš skaidrojis.

Latvijas programmētāji ievieš biznesa inteliģences programmas Norvēģijas pašvaldībās, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

SIA Visma Enterprise (iepriekš SIA FMS) jaunie īpašnieki Norvēģijā uzvarēja iepirkumu, kura ietvaros jāievieš biznesa inteliģences programmas 424 Norvēģijas pašvaldībās un daļu no projekta izstrādā Latvijas uzņēmums. «Kopš esam daļa no lielā Visma koncerna, mūsu kompetences biznesa inteliģences risinājumos tiek novērtētas ne tikai Latvijā, bet arī grupas ietvaros,» stāsta Antra Zālīte, SIA Visma Enterprise valdes locekle. Uzņēmums izstrādā, ievieš un atbalsta resursu vadības sistēmu Horizon, veic IT sistēmu integrāciju un programmatūras izstrādi, kā arī veido dažādus datu analīzes un finanšu plānošanas risinājumus.

Elektroauto uzlāde praksē ir izrādījusies nebūt ne tik vienkāršs tirgus, tādēļ būtiskas pārmaiņas dažādu enerģijas veidu izmantošanā transportā tuvākajā laikā vēl nav gaidāmas, intervijā sacīja "Circle K" Baltijas viceprezidents Skirmants Mačuks.

Tostarp viņš minēja, ka, piemēram, elektrības tīklu izbūve, lai nodrošinātu elektroauto uzlādi, ir diezgan dārga. Arī elektrības cenas ir svārstīgas. Tāpat pašu elektroauto tehnoloģijām joprojām vēl ir nepieciešama pilnveide.

"Pirms dažiem gadiem bija milzīgs optimisms tirgū un visi domāja, ka tas ir fantastisks bizness. Mēs vienkārši ejam un būvējam, jo mums ir elektrība. Patiesībā tas nav tik vienkārši, jo ieguldījumi ir lieli. Protams, ja jūs uzbūvējat 25 vai 50 kilovatu lēnās uzlādes punktu, ieguldījums nav tiks liels, bet tomēr jums ir vajadzīga zeme, jums joprojām ir vajadzīgs pieslēgums elektrotīklam. Tāpat lādētāju tehnoloģijas visu laiku uzlabojas un tiek modernizētas, uzlādes ātrums palielinās. Tādēļ tas nav tik vienkāršs bizness," sacīja "Circle K" vadītājs Baltijā.