Lattelecom Rīgas maratons nav tikai priecīgas skrējēju sejas, izlieti sviedri un sportotprieks. Šim pasākumam ir savs devums Latvijas tautsaimniecībā

Nolūkā noskaidrot to, cik lielu «naudas pēdu» maratona norises dienās atstāj skrējēji un viņu līdzjutēji, veikts pētījums. Par to plašāk DB stāsta SIA Nords Event Communications valdes priekšsēdētājs, Lattelecom Rīgas maratona direktors Aigars Nords un pētījuma veicējs SIA KEKonsultācijas valdes priekšsēdētājs Elmārs Kehris.

Šogad maijā notiks 28. Lattelecom Rīgas maratons. Cik gadus Jūs esat pie šī pasākuma organizēšanas stūres?

Aigars Nords (A.N.): Šis būs 12. maratons, kuru organizēsim. Protams, ja atskatās uz to laiku, kad sākām, toreiz situācija bija cita. Skriešana nebija tik populāra, un arī mēs paši taustījāmies un domājām, kā šādu pasākumu noorganizēt, jo nevienam nebija pieredzes šajā jomā. Nezinājām, kā pareizi jāveic laika atskaite, kur ražo medaļas, kā pareizi rīkoties, lai varētu slēgt ielas. Nebija arī kam palūgt padomu. Paši kā komanda bijām braukuši uz ārvalstu maratoniem, taču tur pieredzi guvām tikai kā dalībnieki. Skaidras vīzijas mums nebija, un valdīja neziņa par to, kā un vai šis pasākums gūs atsaucību. Tā bija mana un komandas vēlme pamēģināt, jo mums pašiem patika skriet.

Kāpēc dalībniekiem nepieciešams sadarboties kapitālsabiedrībās?

Stabilas un veiksmīgi darbojošās sabiedrības izveidei ir nepieciešama laba biznesa ideja, cilvēki, kas šo ideju spētu realizēt dzīvē, un finanšu ieguldījumi izmaksu segšanai. Ne vienmēr vienam cilvēkam, kuram ir labas idejas, pašam ir pietiekami finanšu līdzekļi vai spējas, lai šīs idejas realizētu dzīvē, un savukārt cilvēkiem ar plašām finanšu iespējām reizēm pietrūkst labas biznesa idejas. Tāpēc nereti sabiedrības izveidošanai savus spēkus apvieno vairāki cilvēki, un dažkārt arī tādi, kas raksturā un dzīves uzskatos ir ļoti atšķirīgi.

Vai mazākuma dalībniekiem ir būtiski apzināties reālo pieejamo aizsardzību iespējamo domstarpību gadījumā?

Šodien, 19.septembrī, oficiāli tiek uzsākta dalībnieku reģistrācija 2013.gada Nordea Rīgas maratonam. Nordea Rīgas maratons reģistrāciju uzsāk deviņus mēnešus pirms pasākuma, lai dotu iespēju un laiku dalībniekiem izvēlēties un sagatavoties atbilstošākajai distancei.

19.maijā Nordea Rīgas maratons notiks 23.reizi. Pēc Starptautiskās Vieglatlētikas federācijas (IAAF) atzinuma, pasākums otro reizi notiks ar IAAF Bronzas kvalifikācijas zīmi.

2012.gada 20.maijā Nordea Rīgas maratons pulcēja 18 180 dalībniekus no 59 pasaules valstīm. Sagaidāms, ka arī 2013.gadā Nordea Rīgas maratons saglabās līdzšinējo dalībnieku skaita pieauguma tendenci, pauž organizatori.

Dalībai Nordea Rīgas maratonā ir iespējams pieteikties līdz 2013.gada 18.maijam, piesakoties oficiālajā mājas lapā nordearigasmaratons.lv un Nordea bankas klientu apkalpošanas centros visā Latvijā.

Novērtējot komandu garu, šogad Nordea Rīgas maratons pirmoreiz ievieš jaunu komandu sacensības iespēju Lattelecom komandu kausu.

Lai gan pandēmijas radītie nepārvaramas varas apstākļi turpinās, "Rimi Rīgas maratons" ir gatavs izziņot 2020. gada maratona jauno datumu.

30. Rimi Rīgas maratons šogad notiks 10. un 11. oktobrī - 10. oktobrī plānota Rimi Rīgas maratona Bērnu diena un Ģimeņu skrējiens, savukārt 11. oktobrī norisināsies maratona, pusmaratona, 10 km un 6 km skrējieni.

Atkarībā no valstī noteiktajiem ierobežojumiem, 30. jubilejas maratonā dalībnieki skries, pieskaņojoties jaunajai realitātei, vai virtuāli. Katrs, kurš 10.-11. oktobrī finišēs, saņems unikālu un neatkārtojamu jubilejas medaļu, kādu iespējams saņemt tikai vienreiz dzīvē.

Savukārt, sākotnēji plānotajos maratona datumos 16.-17. maijā organizatori šoreiz aicina izskrieties katram individuāli.

"Nav iespējams prognozēt, kāda būs pandēmijas izplatības attīstība un noteiktie ierobežojumi rudenī, tomēr esam pieņēmuši lēmumu šogad skriet 10.-11. oktobrī," komentē Aigars Nords, Rimi Rīgas maratona direktors.

Rimi Rīgas maratons 2024.gadā radījis 10 514 500 eiro lielu ekonomisko aktivitāti, valsts ekonomikai piesaistot ārvalstu naudas līdzekļus 9 953 300 eiro apmērā, kā arī radot 1 533 600 eiro nodokļu ieņēmumus tikai no ārvalstu līdzekļiem vien, informē pasākuma rīkotāji.

Panākumi galvaspilsētas tūrisma veicināšanā apliecina Rimi Rīgas maratona piederību Eiropas skriešanas notikumu elitei, kā arī ir viens no priekšnosacījumiem, lai nākamajos gados Rīgā un Latvijā nodrošinātu vēl nebijušu ārvalstu maraton-tūristu pieplūdumu.

Pētījumā, kurā analizēta Rimi Rīgas maratona ekonomiskā ietekme, secināts, ka ārvalstu skrējējiem un apmeklētājiem ģenerējot 38 120 Rīgā un reģionā pavadītas naktis, Rimi Rīgas maratons naktsmītņu un ēdināšanas sektoram 2024.gadā piesaistījis 4 887 900 eiro, palīdzot ieņemt 1 533 600 eiro lielus nodokļu ienākumus tikai no ārvalstu naudas līdzekļiem vien.

Salīdzinot ar 2023.gadu, kad Rimi Rīgas maratons kopā ar Pasaules čempionātu skriešanā nodrošināja 11 803 000 eiro lielu pienesumu ekonomikai, 2024.gada Rimi Rīgas maratona radītā ekonomiskā aktivitāte būtiski augusi, pateicoties būtiskam jeb 60% ārvalstu dalībnieku pieaugumam.

«Lattelecom» Rīgas maratons ticis iekļauts pasaules prestižāko maratonu līgā, ziņo pasākuma rīkotāji.

Starptautiskā Vieglatlētikas federācija (IAAF) apstiprinājusi «Lattelecom» maratona atbilstību prestižajai Zelta kvalitātes zīmei. Zelta zīmē «Lattelecom» maratons pirmoreiz noritēs jau nākamgad, kļūstot par vienīgo maratonu Ziemeļeiropā, kas jebkad iekļauts pasaules prestižāko maratonu līgā kopā ar tādiem maratoniem kā Berlīnes, Tokijas, Londonas, Bostonas, Ņujorkas, Prāgas un citiem.

IAAF atzinusi, ka «Lattelecom» maratons izpildījis augstākos kvalitātes kritērijus un 2019.gadā varēs nest Zelta kvalitātes zīmi, iekļaujoties pasaules prestižāko maratonu līgā.

«Zelta kvalitātes zīmes iegūšana ir kā skaista dāvana Latvijai un šīs valsts sportam simtgadē,» pasākuma rīkotāju paziņojumā citēts tā vadītājs Aigars Nords. «Pasaulē notiek tūkstošiem maratonu, un iekļūšana augstākajā līgā nav nejaušība, bet ilgstošs un mērķtiecīgs komandas un partneru darbs, kā arī pārliecība, ka esam spējīgi spēlēt maratonu augstākajā līgā. Pirms divpadsmit gadiem, kad uzsākām maratona organizēšanu, iekļūšana pasaules prestižāko maratonu līgā pat sapņos nerādījās. Tā nav tikai atzinība par sasniegto, bet arī milzu atbildība būt par izcilības etalonu citiem maratoniem visā pasaulē.»

Rīgas maratons šogad notiks divas dienas - 16. un 17.maijā, informē maratona rīkotāji. Šogad maratons nesīs Lattelecom vārdu un skrējiens galvaspilsētā notiks jau 25.reizi.

Lattelecom Rīgas maratons iekļauts Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē oficiālajā kultūras programmā. Tas joprojām ir vienīgais Ziemeļeiropas maratons ar Starptautiskās Vieglatlētikas federācijas (IAAF) Bronzas kvalitātes zīmi.

16. maijā krastmalā iecerēta iesildīšanās iespēja bērniem Rimi bērnu maratonā, kas šogad notiks jau trešo reizi. Savukārt ārvalstu dalībniekiem būs iespēja pirmo reizi piedalīties Nāciju parādē jeb simboliskā gājienā cauri Vecrīgai. Sestdienas programmu noslēgs jubilejas gada maratona svinīga atklāšana un t.s. makaronu ballīte jeb maratoniem raksturīgā pasta party turpat krastmalā.

Audzis uzņēmumu komandu skaits, kuras piedalās Rīgas maratonā, lielākā daļa dalībnieku skrien, popularizējot savu darba devēju un tā vērtības.

Tet Rīgas maratonam jau reģistrējušies vairāk nekā 34 tūkstoši dalībnieku, par pāris simtiem vairāk nekā pērn šajā laikā. Reģistrācija šā gada maratonam turpināsies līdz pat 16. maijam, kā arī 17.–18. maijā t.s. Expo, taču organizatori neiesaka to atstāt uz pēdējo brīdi. 2018. gadā skriešanas pasākumā piedalījās 37 645 dalībnieki.

Jaunā statusā

Tet Rīgas maratons ir iekļuvis prestižajā Zelta zīmes (Gold Label) maratonu līgā līdzās Berlīnes, Tokijas, Ņujorkas un citiem pasākumiem; sagaidāms, ka šogad tajā piedalīsies krietni lielāks dalībnieku skaits. Šis ir vienīgais maratons Ziemeļeiropā, kam izdevies iegūt Starptautiskās vieglatlētikas federāciju asociācijas (IAAF) augstāko – Zelta kvalifikācijas zīmi un iekļauties pasaules prestižāko maratonu līgā. Tādējādi Krievijas, Skandināvijas un Baltijas valstu skrējējiem Rīga kļūst par tuvāko un vienīgo galamērķi šāda līmeņa maratonam. IAAF Zelta zīme piešķirta vien 12 maratoniem Eiropā, šādos Zelta maratonos var kvalificēties gan Olimpiskajām spēlēm, gan pasaules čempionātam, kas notiks Dohā.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome, izvērtējot iesniegto Nordea Bank AB uzņēmuma pārejas priekšlikumu, ir pieņēmusi lēmumu dot atļauju Nordea Bank AB nodot AS DNB Banka īpašumā Nordea Bank AB Latvijas filiāles aktīvus un saistības, informē FKTK.

Pēc uzņēmuma pārejas AS DNB Banka tiks pārdēvēta par Luminor Bank AS.

Darījums starp Nordea Bank AB un AS DNB Banka paredz, ka Nordea Bank AB nodot AS DNB Banka tās Nordea Bank AB Latvijas filiāles saistības, tiesības un pienākumus, tai skaitā ar klientiem noslēgto līgumu kopumu un citus aktīvus. Saskaņā ar kredītiestādes uzņēmuma pārejas līgumu, AS DNB Banka īpašumā tiek nodotas arī Nordea Bank AB grupai piederošo komercsabiedrību akcijas, piemēram, Nordea Latvijas atklātais pensiju fonds, Nordea Pensions Latvia IPAS, Nordea Finance SIA u.c.

Nordea un DNB bankas jau iepriekš ir paziņojusi par tās stratēģiskajiem plāniem apvienot savu darbību Baltijas valstīs. Banku darbības apvienošana notiek kā uzņēmuma pāreja, kas notiek pa posmiem. Vispirms Nordea Bank AB Latvijas filiāle nodod AS DNB Banka īpašumā Nordea Bank AB Latvijas filiāles aktīvus.

Raimondam Soopargam maratonu skriešana ir gan maizes darbs, gan hobijs

Ar sporta preču mazumtirdzniecību Raimonds nodarbojas jau vairāk nekā 20 gadu, bet šopavasar viņš izveidojis veikalu pareizai skriešanai 42 km 195 m, kas apzīmē klasiskās maratona distances garumu. Kopš 2008. gada viņš pieveicis vairākus maratonus, tostarp Ņujorkā un Berlīnē, turklāt iesākt sezonu ar pusmaratona distanci Rīgas maratonā viņam jau ir ieradums.

Jums pieder veikals ar ambiciozu saukli Veikals pareizai skriešanai. Ko tas ietver?

Mana pieredze sporta preču mazumtirdzniecībā ir aptuveni 20 gadi. Padziļināti ar skriešanas lietām nodarbojos kopš 2009. gada, kad atvēru tajā laikā pirmo specializēto veikalu Baltijas valstīs – Maratons. Kopš 2008. gada pats esmu pieveicis vairākus klasiskos maratonus Ņujorkā un Berlīnē, kā arī katru gadu par normu ir kļuvis noskriet vairākus pusmaratonus, turklāt iesākt sezonu ar pusmaratona distanci Rīgas maratonā jau ir tradīcija. Ņujorkas un Berlīnes maratonos tiku pirmajā 10 tūkstošniekā, tos noskrienot attiecīgi 3 h 45 min un 3 h 47 min. Maratons ir tāda distance, kurai īpaši nesagatavojoties, līdz galam tikt nevar. Garās distances skrien ļoti dažāda publika, daudz tādu cilvēku, kuri ikdienu pavada pie datoriem.

Finanšu pakalpojumu sniedzējs Luminor paziņojis par jaunas stratēģiskas korporatīvās partnerības uzsākšanu ar konsorciju, kura vadībā būs investīciju fonds Blackstone Group L.P. («Blackstone»).

Darījuma ietvaros «Blackstone» iegādāsies 60% Luminor akciju un kļūs par vairākuma akciju īpašnieku līdzās bankas pašreizējiem akcionāriem Nordea Bank AB («Nordea») un DNB Bank ASA («DNB»).

Šis ir pēdējās desmitgades vērienīgākais privātā kapitāla fonda bankas vairākuma akciju iegādes darījums Baltijas reģionā, uzsver darījumā iesaistītie.

Apvienojot Nordea un DNB biznesu Baltijas valstīs, Luminor tika izveidota 2017. gadā un ir trešais lielākais finanšu pakalpojumu sniedzējs reģionā ar 23% tirgus daļu kreditēšanā, kopējiem bankas aktīviem 15 miljardu apmērā, aptuveni 3000 darbiniekiem un 64 klientu apkalpošanas centriem visā Baltijas reģionā.

Nordea un DNB saglabās vienādas kapitāldaļas 20% apmērā, turpinot atbalstīt Luminor ar ilgtermiņa finansējumu, zināšanām un pārstāvniecību Luminor Grupas padomē. Tāpat arī «Blackstone» un Nordea noslēguši papildu vienošanos par Nordea 20% akciju pārdošanu tuvāko gadu laikā.

Ņujorkas finanšu regulators uzlicis 35 miljonu ASV dolāru soda naudu Ziemeļvalstu bankai Nordea par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārkāpumiem, vēsta The Wall Street Journal (WSJ).

Ņujorkas štata Finanšu pakalpojumu departaments paziņojis, ka ir atklājis būtiskus trūkumus Nordea programmās attiecībā pret naudas atmazgāšanu tās filiālēs Baltijā un Dānijā. Regulators arī konstatējis, ka Nordea nav veikusi pietiekamu korespondentbanku uzticamības pārbaudi un tās darījumu uzraudzības sistēma bija neatbilstoša, vēsta WSJ, atsaucoties uz otrdien publicēto regulatora paziņojumu.

Helsinkos bāzētajai Nordea bankai, kurai ir licence darboties kā ārvalstu bankas filiālei Ņujorkā, līdz 2023. gadam bija vairāk nekā 627 miljardu dolāru kopējie aktīvi. Banka figurēja 2016. gada "Panamas dokumentu" noplūdē - tika pieļauts, ka banka palīdzējusi turīgajiem klientiem izvairīties no nodokļu maksāšanas.

«Lattelecom» Rīgas maratona norisei nākamajiem gadiem plānots lūgts valsts atbalstu, preses konferencē pastāstīja maratona vadītājs Aigars Nords.

Valsts atbalsts aptuveni 150 000 līdz 180 000 eiro apmērā būtu nepieciešams, lai uzlabotu maratona kvalitāti, vienlaikus mēģinot iegūt augstāku kvalifikācijas zīmi, skaidroja Nords. Patlaban pasākumam ir piešķirta prestižā Starptautiskās Vieglatlētikas federācijas (IAAF) «Bronzas» kvalifikācijas zīme. Jau šogad maratona organizatori cer sasniegt vismaz «Sudraba» kvalitātes zīmi, savukārt nākotnē pretendēt uz «Zelta» kvalitātes zīmi.

Viņš pastāstīja, ka «Lattelecom» Rīgas maratons līdz šim bijis vienīgais Ziemeļeiropā ar «Bronzas» līmeni. Lai iegūtu augstāku kvalitātes zīmi, jāizpilda vairāki kritēriji. Viens no tiem ir augstāka līmeņa atlētu piedalīšanās maratonā - šogad tie būs virkne prestižu maratonu medaļnieki.

Energoresursu cenu maratons turpināsEnergoresursu cenu maratons turpināsElektroenerģijas cenas nākamgad būs par 20 līdz 25% augstākas - šādu ziņu situācijā, kad, šķiet, visi to vien dara, kā apdomā ietaupīšanas iespējas, izplatījis a/s Latvenergo.

To, cik ekonomiski pamatots un uzņēmumam tiešām nepieciešams ir šāds tarifu kāpums esošajā ekonomiskajā situācijā (it īpaši jau ņemot vērā, ka Latvenergo ir valsts uzņēmums), šobrīd pat nav īpaši lielas jēgas apspriest.

Tāpat vēl nav dzirdēts par kādu gadījumu, kad mūsu valstī strādājošs energoresursu pārdevējs mainītu savu cenu politiku, balstoties uz sabiedrības viedokli un publiskajā telpā izskanējušu viedokli. Šeit runa vairāk ir par to, kādas sekas varētu radīt minētais elektroenerģijas tarifu pieaugums.

Ne tikai valsts sektors, bet arī ne viena vien privātajā sfērā strādājoša kompānija ir skaidri pateikusi - nākamajā gadā strādājošajiem algas celtas netiks. Tātad ienākumi nepieaugs. Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka par elektroenerģiju, siltumu un dažādiem citiem tamlīdzīgiem labumiem būs jāmaksā vairāk. Negribot palikt bez mājokļa, cilvēki, protams, to visu centīsies samaksāt. Savukārt tas nozīmē, ka attiecīgi mazākas naudas summas tiks atstātas veikalos, dažādās izklaides vietās utt. Situācijā, kad daudziem Latvijas uzņēmumiem pieaugs rēķini par elektrību, paralēli tam apgrozījums samazināsies. Tas var novest pie tā, ka arvien vairāk parādīsies tukši skatlogi ar uzrakstiem "iznomā telpas", jo esošie īrnieki varētu lemt par darbības pārtraukšanu nerentabilitātes dēļ.

Investīciju kompānijas «Hermitage Capital Management» līdzdibinātājs un vadītājs Bils Brauders paziņojis, ka viņam esot pierādījumi, ka caur Ziemeļvalstu banku «Nordea» atmazgāti 405 miljoni ASV dolāru, kas nākuši no čaulas uzņēmumu kontiem Dānijas bankas «Danske Bank» Igaunijas filiālē un tagad jau bankrotējušajā Lietuva bankā «Ūkio bankas», vēsta ziņu aģentūra «Bloomberg».

Šāda summa minēta Braudera sūdzībā par naudas atmazgāšanu «Nordea» bankā Somijā, ko viņš iesniedzis Somijas varasiestādēm.

Pēc Braudera sniegtajām ziņām, šie naudas atmazgāšanas gadījumi notikuši no 2007. līdz 2013.gadam.

Brauders pieļāvis, ka vēlāk varētu kļūt zināmi jauni fakti par naudas atmazgāšanu caur banku «Nordea», un ka atmazgātā summa varētu būt vēl lielāka.

«Galīgais skaitlis nav zināms,» intervijā «Bloomberg» teicis Brauders.

«Mēs turpinām apstrādāt datus, kas ir mūsu rīcībā, un mēs turpinām saņemt datus no dažādām valstīm,» viņš piebildis.

Laikraksts «Helsingin Sanomat» ziņo, ka Braudera sūdzībā teikts, ka «Nordea» nav novērsusi naudas atmazgāšanu caur 527 kontiem šajā bankā Somijā.

Ziemeļvalstu banku Nordea un DNB iecerēto apvienoto banku Baltijas valstīs pēc izveidošanas varētu pārdot vienai no lielākajām Polijas bankām PKO, kas pirms trim gadiem iegādājās Nordea biznesu Polijā, piektdien, atsaucoties uz anonīmiem avotiem, vēstīja Lietuvas ziņu portāls 15min.lt.

Tāda iespēja ir īpaši svarīga ziņai Igaunijai, kur paredzēts izvietot apvienotās bankas galveno biroju. Polijas bankas pārstāvji paziņoja, ka banka plāno jaunus pārņemšanas darījumus ārvalstīs, kas ir ietverti arī pagājušajā nedēļā prezentētajā PKO jaunajā stratēģijā.

«Tas būtu loģiski, jo banka jau iegādājās Nordea Polijā,» 15min.lt teica anonīms avots Igaunijā.

«PKO nesen apstiprināja jauno stratēģiju. Tā paredz uzņēmējdarbības modeļa paplašināšanu ārvalstīs, tādējādi atbalstot mūsu klientu intereses,» ziņu portāls citēja PKO komunikācijas vadītāju Izabelu Švidereku-Kovaļčiku.

Paredzēts, ka DNB un Nordea apvienošanas rezultātā tiks izveidota otrā lielākā banka Baltijas valstīs.

Lattelecom Rīgas maratons šogad noritēs Latvijas simtgades zīmē, aicinot Rīgu izskriet ar valsts simtgadei veltītu vadmotīvu - Izskrien svētkus!. Maratona dalībnieki saņems īpašas simtgadei veltītas Mildas medaļas, informē pasākuma rīkotāji.

Medaļas dizainā iekļauti pirmskara piecu latu monētas – tautu meitas Mildas ar vainadziņu un vārpām (oriģināldarba autors - Rihards Zariņš (1869-1939)) – motīvi. Jaunā medaļa ir maratona veltījums Latvijas simtgadei, un tā dalībniekiem kalpos kā simbolisks apliecinājums tam, ka simtgades svētki tik tiešām ir izskrieti.

Sacensību oficiālos kreklus rotās mākslinieka Gustava Kluča oriģināldarbs - zīmējums Daugavas sargs, kurā attēlots Lāčplēsis. Ņemot vērā, ka 2018. gada maratona un pusmaratona trases Daugavu pirmoreiz šķērsos pa trim galvenajiem Rīgas tiltiem, Gustava Kluča tēlam Lāčplēsim simboliski tik tiešām būs iespēja sargāt Daugavu. G. Kluča darbs speciāli simtgades maratona kreklam iegādāts izsolē Rīgā 2017. gada 18. novembrī.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Nordea bankas vadītājs Latvijā Jānis Buks. «Nordea ir viena no retajām bankām Eiropā ar AA- reitingu, kas ir augstāks nekā Latvijas valstij. Tāpat Nordea ir viena no 29 sistēmiskajām bankām pasaulē, kas nodrošina globālo finanšu stabilitāti,» par savu darbavietu stāsta J. Buks.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Pirmkārt šī ir viena no visdinamiskākajām un straujāk augošajām nozarēm. Ja paskatāmies uz banku darbību pirms desmit gadiem un šodien, tad tās ir fundamentāli atšķirīgas nozares. Ja mēģinām iedomāties, kā bankas izskatīsies pēc desmit gadiem – tas būs kaut kas pilnīgi atšķirīgs no šodienas. Atcerēsimies, ka pirmie bankomāti un attālinātie norēķini tika ieviesti tikai pirms 30 gadiem. Industrija strauji mainās katru gadu un tas ir ļoti interesanti.

2016. gada sākumā Nordea izveidojusi jaunu Tirgus analīzes nodaļu Baltijas valstīs, par kuras vadītāju kļuvis pašreizējais Nordea bankas Galvenais ekonomists Lietuvā Žīgimants Maurics (Žygimantas Mauricas). Viņš turpmāk būs arī atbildīgs un nodrošinās ekspertu analīzi un sniegs komentārus par makroekonomikas procesiem un norisi Baltijas valstīs un pasaulē.

«Baltijas valstis līdzdarbosies Nordea Grupas Tirgus analīzes organizācijas ietvaros, kas šobrīd pastāv 19 valstīs visā pasaulē. Šādas izmaiņas nodrošinās iespēju ātrāk reaģēt uz izmaiņām tirgū,» komentē Ž. Maurics.

Jaunā struktūrvienība sadarbībā ar globālo Nordea Tirgus analīzes organizāciju nodrošinās izpētes procesus, rezultātus publicējot Nordea ekonomikas apskata (Nordea Economic Outlook) tīmekļa vietnē nexus.nordea.com. Tāpat arī tiks piedāvāta detalizētāka izpēte un analīze par Baltijas valstu un pasaules ekonomiku, kā arī Nordea ekonomisti visās Baltijas valstīs cieši sadarbosies, apmainoties ar labāko pieredzi un praksi, veicot izpēti un paužot komentārus par makroekonomikas procesiem vietējos tirgos – Latvijā un Igaunijā.

Arī Nordea plāno uzsākt 2. pensiju līmeņa jeb valsts fondētu pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanu.

Darbību sāks ieguldījumu pārvaldes a/s Nordea Pensions Latvia, kas ir daļa no dzīvības apdrošināšanas un pensiju kapitāla pārvaldītāja Nordea Life&Pensions grupas. Nordea Pensions Latvia ir saņēmusi licenci valsts fondētās pensiju shēmas līdzekļu pārvadīšanai, tādējādi Nordea varēs piedāvāt saviem klientiem pieteikties Nordea ieguldījumu plāniem. Nordea būs jau desmitā ieguldījumu pārvaldes sabiedrība, kas darbojas 2. līmeņa pensiju līdzekļu pārvaldē.

«Esam veltījuši daudz laika šī pakalpojuma attīstībai un ieviešanas sagatavošanas darbiem. Tādēļ šodien esam priecīgi paziņot, ka tuvākajā laikā Nordea Pensions Latvija sāks pārvaldīt valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļus. Mūsu klientiem būs iespēja papildināt Nordea izmantoto produktu un pakalpojumu klāstu, piesakoties kādam no pensiju 2. līmeņa Nordea piedāvātajiem ieguldījumu plāniem», apstiprina Nordea Pensions Latvia valdes loceklis Iļja Arefjevs.

Globālā finanšu krīze aizvien vairāk ietekmē arī Baltijas valstis, Poliju un Krieviju. Baltijas valstis, jo īpaši Igaunija un Latvija, kas pieredzēja visspēcīgāko uzplaukumu, tagad saskaras ar krasu lejupslīdi, kas var ieilgt, secina Nordea eksperti savā jaunākajā publikācijā Baltic Rim Outlook.

Nordea Markets vecākais analītiķis Ansi Rantala (Anssi Rantala) uzsvēra, ka kopš pēdējā Nordea makroekonomikas apskata šā gada septembrī tendences pasaules ekonomikā ir krasi pasliktinājušās. Tas negatīvā virzienā ir ietekmējis arī Nordea prognozes par Baltijas valstu izaugsmes izredzēm tuvāko divu gadu laikā. "Latvijas ekonomika piedzīvo strauju lejupslīdi un recesija visdrīzāk ieilgs. Saskaņā ar Nordea prognozēm, Latvijā IKP šogad sasniegs 1.5% kritumu, bet nākošgad – IKP sasniegs līdz pat 4.2 negatīvu atzīmi. Krasais patēriņa un investīciju apjoma samazinājums pazeminās inflāciju, bet tikai pakāpeniski. Lats pašlaik atrodas zem spiediena, bet savā pamata scenārijā mēs paredzam, ka netiks mainīti eiro un lata attiecību nosacījumi."

2014. gada 1. jūlijā apritēs gads, kopš Komerclikums vairs nenosaka dividenžu aprēķināšanas biežumu, tāpēc kapitālsabiedrību dalībnieki un akcionāri (1) var noteikt un aprēķināt dividendes pēc saviem ieskatiem ne tikai ikgadējā kopsapulcē, kurā apstiprina gada pārskatu un lemj par peļņas sadali. Ja sabiedrībai ir iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa, sabiedrības dalībnieki var lūgt valdi sasaukt dalībnieku sapulci, lai pieņemtu lēmumu par peļņas izlietošanu. Jāatzīmē, ka līdz 2013. gada 1. jūlijam Komerclikuma noteikumi paredzēja, ka dividendes nosakāmas un aprēķināmas tikai reizi viena kalendārā gada ietvaros.

Līdz ar 2014. gada 16. janvāra grozījumiem Komerclikumā likumdevējs ir ieviesis arī jaunas tiesību institūcijas - ārkārtas dividenžu, izmaksas tiesisko regulējumu, lai vēl vairāk atvieglotu sabiedrību īpašnieku ikdienu. Tas dod iespēju sabiedrībai paredzēt, ka dividendes var noteikt un aprēķināt arī no peļņas, kas gūta periodā pēc iepriekšējā pārskata gada beigām, proti, reizi ceturksnī. Tādējādi ir ļauts sadalīt dividendēs arī sabiedrības tekošā gada peļņu.

Ņemot vērā, ka jaunie noteikumi par ārkārtas dividendēm stāsies spēkā jau pavisam drīz – 2014. gada 1. jūlijā, šajā rakstā skaidrosim, kādas darbības veicamas sabiedrībām, kas vēlēsies tās izmaksāt jau šā gada otrajā pusē.

Pavisam nesen divas no TOP10 bankām Baltijā – Nordea un DNB – paziņoja, ka apvienos spēkus Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, lai virzītos uz vadošās bankas statusu šajā reģionā. Lai gan darījums nenoslēgsies līdz nākamā gada otrajam ceturksnim, jau šobrīd tirgū valda pozitīva intriga par to, kāds būs darījuma rezultāts, teikts jaunākajā Prudentia M&A Folio apskatā.

Ņemot vērā to, ka Nordea Latvijā ir pārstāvēta kā filiāle, tad diemžēl nav publiski pieejami tā finanšu rezultāti, kas liedz analizēt uzņēmuma tirgus vērtību. Savukārt DNB jau regulāri ir viens no Latvijas TOP101 vērtīgāko uzņēmumu augšgala. DNB Latvijas struktūras vērtība ir augusi no aptuveni 160 miljoniem eiro 2013. gada TOPā līdz 230 miljoniem eiro pērn, kas ir ievērojams kāpums tik īsā laika periodā, uzsver eksperti.

Runājot par kopējiem tirgus vērtējumiem bankām Eiropā, situācija pēdējā gada laikā tik spīdoša neizskatās. Eiropas publiskajā tirgū banku akciju cenas ir nokritušās par 25% salīdzinot ar pagājušo gadu – tirgus kapitalizācija pret pašu kapitāla vērtību (P/B) 2015. gada 30. jūnijā bija 0,91, kamēr tajā pašā datumā šogad šis rādītājs bija vien 0,68. Tas liek noprast, ka banku sektors Eiropā ir lejupejošā fāzē un lai izdzīvotu šādos apstākļos un vēl attīstītos, loģisks liekās solis apvienoties ar konkurentiem, lai realizētu sinerģijas un tirgus spēku. Tas arī iezīmējās kopējā darījumu skaitā Eiropā – šī gada pirmajā pusē banku sektorā ir izziņoti 69 darījumi salīdzinot ar 58 darījumiem šajā pašā periodā pērn.