To sešu politisko partiju lokomotīvju materiālais stāvoklis, kuras pēc pēdējām aptaujām varētu iekļūt 10. Saeimā, ir ļoti atšķirīgs, bet lielākoties - labs.

Lielākajai daļai ir gan uzkrājumi skaidrā naudā, gan noguldījumi bankās, ir arī lielākas un mazākas parādsaistības, tie līdztekus darbībai politikā ieņem amatu arī privātos uzņēmumos, kuros mēdz būt arī līdzīpašnieki, daudziem pieder vairāki nekustamie īpašumi. Gandrīz visiem, izņemot diviem, ir augstākā izglītība, kas iegūta gan Latvijā, gan ārvalstīs. Tiesa, ir arī izņēmumi - dažiem tomēr nav nedz uzkrājumu, nedz arī kas pieder.

LD/DB apkopotā informācija par partiju lokomotīvēm Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē liecina, ka Saskaņas centra lokomotīvju kopējais skaidras un bezskaidras naudas uzkrājumu apjoms ir ap 45,2 tūkst. latu, bet uzņemtas parādsaistības aptuveni par 164,9 tūkst. latu. Vienotības lokomotīvju naudas uzkrājumu apjoms veido aptuveni 288,8 tūkst. latu, bet parādsaistības - ap 84,6 tūkst. latu. Jāpiebilst, ka tās savukārt ir citiem aizdevušas kopumā 147,2 tūkst. latu.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Ņujorkas finanšu regulators uzlicis 35 miljonu ASV dolāru soda naudu Ziemeļvalstu bankai Nordea par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārkāpumiem, vēsta The Wall Street Journal (WSJ).

Ņujorkas štata Finanšu pakalpojumu departaments paziņojis, ka ir atklājis būtiskus trūkumus Nordea programmās attiecībā pret naudas atmazgāšanu tās filiālēs Baltijā un Dānijā. Regulators arī konstatējis, ka Nordea nav veikusi pietiekamu korespondentbanku uzticamības pārbaudi un tās darījumu uzraudzības sistēma bija neatbilstoša, vēsta WSJ, atsaucoties uz otrdien publicēto regulatora paziņojumu.

Helsinkos bāzētajai Nordea bankai, kurai ir licence darboties kā ārvalstu bankas filiālei Ņujorkā, līdz 2023. gadam bija vairāk nekā 627 miljardu dolāru kopējie aktīvi. Banka figurēja 2016. gada "Panamas dokumentu" noplūdē - tika pieļauts, ka banka palīdzējusi turīgajiem klientiem izvairīties no nodokļu maksāšanas.

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2025., 2026., 2027. un 2028.gadam, kurā valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 12,195 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar pērn apstiprināto 2025.gada ietvaru, izdevumi palielināti par 122,8 miljoniem eiro.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2024.gadam pērn bija aprēķināti 11,237 miljardu eiro apmērā, un 2025.gada valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi plānoti par 8,5% lielāki.

Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 4,754 miljardu eiro apmērā, kas, salīdzinot ar pagājušā gada ietvaru 2025.gadam, ir palielinājums par 64,3 miljoniem eiro. Savukārt izdevumu pārskatīšanas rezultātā 2025.gada budžetā konstatēts iekšējais resurss 138,1 miljona eiro apmērā.

Vienlaikus ar izdevumu pārskatīšanu valsts budžeta izdevumu plānošanā katru gadu tiek noteikti arī valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi. Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2026.gadam aprēķināti 12,154 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar ietvaru 2026.gadam izdevumi palielināti 598,8 miljonu eiro apmērā. Savukārt 2027.gadam izdevumi noteikti 11,589 miljardu eiro apmērā un 2028.gadam 11,332 miljardu eiro apmērā.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome, izvērtējot iesniegto Nordea Bank AB uzņēmuma pārejas priekšlikumu, ir pieņēmusi lēmumu dot atļauju Nordea Bank AB nodot AS DNB Banka īpašumā Nordea Bank AB Latvijas filiāles aktīvus un saistības, informē FKTK.

Pēc uzņēmuma pārejas AS DNB Banka tiks pārdēvēta par Luminor Bank AS.

Darījums starp Nordea Bank AB un AS DNB Banka paredz, ka Nordea Bank AB nodot AS DNB Banka tās Nordea Bank AB Latvijas filiāles saistības, tiesības un pienākumus, tai skaitā ar klientiem noslēgto līgumu kopumu un citus aktīvus. Saskaņā ar kredītiestādes uzņēmuma pārejas līgumu, AS DNB Banka īpašumā tiek nodotas arī Nordea Bank AB grupai piederošo komercsabiedrību akcijas, piemēram, Nordea Latvijas atklātais pensiju fonds, Nordea Pensions Latvia IPAS, Nordea Finance SIA u.c.

Nordea un DNB bankas jau iepriekš ir paziņojusi par tās stratēģiskajiem plāniem apvienot savu darbību Baltijas valstīs. Banku darbības apvienošana notiek kā uzņēmuma pāreja, kas notiek pa posmiem. Vispirms Nordea Bank AB Latvijas filiāle nodod AS DNB Banka īpašumā Nordea Bank AB Latvijas filiāles aktīvus.

Finanšu pakalpojumu sniedzējs Luminor paziņojis par jaunas stratēģiskas korporatīvās partnerības uzsākšanu ar konsorciju, kura vadībā būs investīciju fonds Blackstone Group L.P. («Blackstone»).

Darījuma ietvaros «Blackstone» iegādāsies 60% Luminor akciju un kļūs par vairākuma akciju īpašnieku līdzās bankas pašreizējiem akcionāriem Nordea Bank AB («Nordea») un DNB Bank ASA («DNB»).

Šis ir pēdējās desmitgades vērienīgākais privātā kapitāla fonda bankas vairākuma akciju iegādes darījums Baltijas reģionā, uzsver darījumā iesaistītie.

Apvienojot Nordea un DNB biznesu Baltijas valstīs, Luminor tika izveidota 2017. gadā un ir trešais lielākais finanšu pakalpojumu sniedzējs reģionā ar 23% tirgus daļu kreditēšanā, kopējiem bankas aktīviem 15 miljardu apmērā, aptuveni 3000 darbiniekiem un 64 klientu apkalpošanas centriem visā Baltijas reģionā.

Nordea un DNB saglabās vienādas kapitāldaļas 20% apmērā, turpinot atbalstīt Luminor ar ilgtermiņa finansējumu, zināšanām un pārstāvniecību Luminor Grupas padomē. Tāpat arī «Blackstone» un Nordea noslēguši papildu vienošanos par Nordea 20% akciju pārdošanu tuvāko gadu laikā.

Kopumā 14 bankas vērsušās Administratīvajā apgabaltiesā, pārsūdzot Konkurences padomes (KP) lēmumu par soda naudas noteikšanu saistībā ar aizliegtu vienošanos, informēja tiesas priekšsēdētāja palīdze Līga Trubiņa.

Par KP šā gada 3. marta lēmumu tiesa saņēmusi pieteikumus no Swedbank, Latvijas Krājbankas, Baltikuma, bankas Citadele, Latvijas Hipotēku un zemes bankas, Rietumu Bankas, Trasta komercbankas, PrivatBank, Nordea bankas, Baltic International Bank, DnB NORD Bankas, LTB Bank, SEB bankas un Norvik bankas, aģentūrai BNS norāda L. Trubiņa.

Pagaidām tiesa nav lēmusi, vai šos pieteikumus pieņemt izskatīšanai un ierosināt administratīvās lietas.

Latvijas Komercbanku asociācijā aģentūrai BNS iepriekš pavēstīja, ka lielākā daļa banku pieņēmušas lēmumu pārsūdzēt KP lēmumu par uzliktajiem sodiem saistībā ar starpbanku karšu komisijas maksām. Lēmumu nolēmušas pārsūdzēt 14 no 22 bankām, bet kopējā apstrīdētā summa veido 98% no uzliktās soda naudas.

No Latvijas banku tirgū pelnošajām bankām lielāko peļņu šogad pirmajā pusgadā spējusi uzrādīt Rietumu banka – 7. 03 miljonus latu.

Par to liecina Latvijas komercbanku asociācijas apkopotie dati. Tiesa, par divu banku – UnitCredit Bank un Latvijas Krājbanku dati būs zināmi vēlā, bet aptuvenās aplēses liecina, ka vismaz viena no šīm bankām cietusi zaudējumus.

Otra lielākā peļņa pēc pašreiz pieejamiem datiem ir NORVK Bankai – 5.3 miljoni latu, kurai ar 2.1 miljonu latu seko Trasta komercbanka. Salīdzinot ar pagājušā gada pirmajiem sešiem mēnešiem, pirmajām trīs bankām peļņa vismazāk samazinājusies NORVIK Bankai – par 8.8 %, visvairāk Trasta komercbankai – par 69 %, bet Rietumu bankai – par 42 %. Ar peļņu virs miljona latiem strādājušas LTB Bank un Komercbanka Baltikums. Šogad lielāko peļņas pieaugumu tikmēr piedzīvojusi Privat Bank – par 647 %, šogad sasniedzot 278.2 tūkstošus latu, bet 220 % kāpums, līdz 230.2 tūkstošiem latu bijis SMP Bank. Zem 200 tūkstošiem latu peļņa bijusi Reģionālajai investīciju bankai, Baltic International Bank un Latvijas pasta bankai.

Ziemeļvalstu banku Nordea un DNB iecerēto apvienoto banku Baltijas valstīs pēc izveidošanas varētu pārdot vienai no lielākajām Polijas bankām PKO, kas pirms trim gadiem iegādājās Nordea biznesu Polijā, piektdien, atsaucoties uz anonīmiem avotiem, vēstīja Lietuvas ziņu portāls 15min.lt.

Tāda iespēja ir īpaši svarīga ziņai Igaunijai, kur paredzēts izvietot apvienotās bankas galveno biroju. Polijas bankas pārstāvji paziņoja, ka banka plāno jaunus pārņemšanas darījumus ārvalstīs, kas ir ietverti arī pagājušajā nedēļā prezentētajā PKO jaunajā stratēģijā.

«Tas būtu loģiski, jo banka jau iegādājās Nordea Polijā,» 15min.lt teica anonīms avots Igaunijā.

«PKO nesen apstiprināja jauno stratēģiju. Tā paredz uzņēmējdarbības modeļa paplašināšanu ārvalstīs, tādējādi atbalstot mūsu klientu intereses,» ziņu portāls citēja PKO komunikācijas vadītāju Izabelu Švidereku-Kovaļčiku.

Paredzēts, ka DNB un Nordea apvienošanas rezultātā tiks izveidota otrā lielākā banka Baltijas valstīs.

Investīciju kompānijas «Hermitage Capital Management» līdzdibinātājs un vadītājs Bils Brauders paziņojis, ka viņam esot pierādījumi, ka caur Ziemeļvalstu banku «Nordea» atmazgāti 405 miljoni ASV dolāru, kas nākuši no čaulas uzņēmumu kontiem Dānijas bankas «Danske Bank» Igaunijas filiālē un tagad jau bankrotējušajā Lietuva bankā «Ūkio bankas», vēsta ziņu aģentūra «Bloomberg».

Šāda summa minēta Braudera sūdzībā par naudas atmazgāšanu «Nordea» bankā Somijā, ko viņš iesniedzis Somijas varasiestādēm.

Pēc Braudera sniegtajām ziņām, šie naudas atmazgāšanas gadījumi notikuši no 2007. līdz 2013.gadam.

Brauders pieļāvis, ka vēlāk varētu kļūt zināmi jauni fakti par naudas atmazgāšanu caur banku «Nordea», un ka atmazgātā summa varētu būt vēl lielāka.

«Galīgais skaitlis nav zināms,» intervijā «Bloomberg» teicis Brauders.

«Mēs turpinām apstrādāt datus, kas ir mūsu rīcībā, un mēs turpinām saņemt datus no dažādām valstīm,» viņš piebildis.

Laikraksts «Helsingin Sanomat» ziņo, ka Braudera sūdzībā teikts, ka «Nordea» nav novērsusi naudas atmazgāšanu caur 527 kontiem šajā bankā Somijā.

Panamas dokumentu noplūde, kas jau tiek dēvēta par pasaulē vērienīgāko, Ziemeļvalstīs vissmagāk skārusi banku Nordea, kura, kā tiek pieļauts, palīdzējusi turīgajiem klientiem izvairīties no nodokļu maksāšanas, vēsta zviedru laikraksts Dagens Industri.

Laikraksts vēsta, ka šajā informācijas noplūdē par Nordea atrodami vairāk nekā 10 000 dokumentu.

Kā liecina medijos nonākušie dokumenti, Nordea palīdzējusi saviem klientiem izveidot ofšoru uzņēmumus tā dēvētajās nodokļu patvēruma valstīs. Kopumā Nordea piedalījusies 300-400 čaulas uzņēmumu izveidē.

Luksemburgā strādājošā Nordea International Private Banking pārstāvējusi vairāku savu klientu intereses attiecībās ar uzņēmumiem Panamā.

Jau 2009.gadā banka ieviesa iekšējos noteikumus, kas liek bankai informēt varasiestādes par līdzīgu veida darbībām, skaidro Nordea preses pārstāvis Magnuss Nelins. Taču Zviedrijas televīzijas reportieris Joahims Dufermarks vēsta, ka šie noteikumi nav ievēroti, jo šāda veida palīdzība klientiem turpinājusies arī 2010.-2012.gadā.

Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

^{(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)}

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Nordea bankas vadītājs Latvijā Jānis Buks. «Nordea ir viena no retajām bankām Eiropā ar AA- reitingu, kas ir augstāks nekā Latvijas valstij. Tāpat Nordea ir viena no 29 sistēmiskajām bankām pasaulē, kas nodrošina globālo finanšu stabilitāti,» par savu darbavietu stāsta J. Buks.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Pirmkārt šī ir viena no visdinamiskākajām un straujāk augošajām nozarēm. Ja paskatāmies uz banku darbību pirms desmit gadiem un šodien, tad tās ir fundamentāli atšķirīgas nozares. Ja mēģinām iedomāties, kā bankas izskatīsies pēc desmit gadiem – tas būs kaut kas pilnīgi atšķirīgs no šodienas. Atcerēsimies, ka pirmie bankomāti un attālinātie norēķini tika ieviesti tikai pirms 30 gadiem. Industrija strauji mainās katru gadu un tas ir ļoti interesanti.

Nordea Bank AB, Ziemeļvalstu reģiona lielākais aizdevējs, cer, ka šis gads būs uzņēmuma visgrūtākais gads Latvijā. Pagaidām Nordea nācies atsavināt vien 20 īpašumus, raksta Bloomberg.

«Mums un tirgum 2009. bija visgrūtākais gads un 2010. noteikti būs labāks,» sacījis Nordea Latvijas fliliāles vadītājs Valdis Siksnis. Viņš arī teicis, ka bankas nākamgad Latvijā cietīs zaudējumus un «zaudējumi no aizdevumiem 2010.gadā būs diezgan lieli, bet lielākie zaudējumi, iespējams, ir jau aiz muguras».

Nordea paziņoja par 16.4 miljonu latu zaudējumiem Latvijā šā gada pirmajos deviņos mēnešos, salīdzinot ar peļņu 14.9 miljonu latu apmērā gadu iepriekš.

Nordea kopš krīzes sākuma esot paņēmusi atpakaļ 20 īpašumus Latvijā, tostarp zemes gabalus, dzīvokļus un privātmājas, un ir uzsākusi tiesvedību pret 150 citiem īpašniekiem, Bloomberg informējis Latvijas filiāles vadītājs. Kaut arī banka esot atvērta attiecībā uz īpašumu pārdošanu, tā to nesteidzoties darīt un plānojot pagaidīt, kamēr nekustamo īpašumu tirgus Latvijā atveseļosies.

2016. gada sākumā Nordea izveidojusi jaunu Tirgus analīzes nodaļu Baltijas valstīs, par kuras vadītāju kļuvis pašreizējais Nordea bankas Galvenais ekonomists Lietuvā Žīgimants Maurics (Žygimantas Mauricas). Viņš turpmāk būs arī atbildīgs un nodrošinās ekspertu analīzi un sniegs komentārus par makroekonomikas procesiem un norisi Baltijas valstīs un pasaulē.

«Baltijas valstis līdzdarbosies Nordea Grupas Tirgus analīzes organizācijas ietvaros, kas šobrīd pastāv 19 valstīs visā pasaulē. Šādas izmaiņas nodrošinās iespēju ātrāk reaģēt uz izmaiņām tirgū,» komentē Ž. Maurics.

Jaunā struktūrvienība sadarbībā ar globālo Nordea Tirgus analīzes organizāciju nodrošinās izpētes procesus, rezultātus publicējot Nordea ekonomikas apskata (Nordea Economic Outlook) tīmekļa vietnē nexus.nordea.com. Tāpat arī tiks piedāvāta detalizētāka izpēte un analīze par Baltijas valstu un pasaules ekonomiku, kā arī Nordea ekonomisti visās Baltijas valstīs cieši sadarbosies, apmainoties ar labāko pieredzi un praksi, veicot izpēti un paužot komentārus par makroekonomikas procesiem vietējos tirgos – Latvijā un Igaunijā.

Citviet Latvijā ārzemnieki pērn gada beigās vēl pirkuši īpašumus. To rāda Baltic Screen apkopotie dati par lielākajiem nekustamo īpašumu darījumiem pagājušā gada otrajā pusgadā. 2006. gada otrajā pusgadā pārējā Latvijā bija notikuši vismaz 14 nekustamā īpašuma darījumi, kuros fiksētā summa bija virs pusmiljona latu.

2007. gada pirmajos sešos mēnešos tādi bijuši 18, un tāds pats bija oficiālo lielo darījumu skaits 2007. gada otrajā pusgadā, turklāt četri no tiem bija pārsnieguši miljonu latu. Pagājušā gada pirmajā pusē bija 19 darījumu virs pusmiljona latu un astoņos gadījumos darījuma apmērs bija pārsniedzis miljonu latu.

Nu burbulis pārsprādzis arī šeit - pagājušā gada otrajā pusē ārpus Rīgas un Jūrmalas fiksēti tikai seši darījumi, kuros zemesgrāmatā ierakstītas summas ir virs pusmiljona latu. Miljona robežu pārsnieguši tikai divi, un Liepājas uzņēmējs Ivars Kesenfelds noskaņojumu raksturo īsi: «Liepājā dzīvokļus pērk 10 reizes mazāk nekā iepriekš. Visi gaida, kad būs par velti. Taču, ja ir kaut kas labs un par labu cenu, tad pērk uzreiz.»

Investīciju fonda Blackstone Group L.P. (Blackstone) ieguldījums Baltijā strādājošās Luminor Bank kapitālā plānots uz termiņu no pieciem līdz septiņiem gadiem ar iespējām to pagarināt, intervijā aģentūrai LETA sacīja Luminor Group uzraudzības padomes priekšsēdētājs Nils Melngailis.

««Blackstone» šobrīd uzskata, ka termiņš ir no pieciem līdz septiņiem gadiem, bet to var arī pagarināt. Tas nav iekalts akmenī. Fondi tomēr atšķiras, un «Blackstone» ir fonds, kurš priekšroku dod ilgtermiņa ieguldījumiem. Tādēļ mēs viņus arī saucam par stratēģisku investoru. Tas nav kāds no hedžfondiem, kuri spekulē un kuru interese ir gadalaikā pārdot tālāk un ātri nopelnīt. Arī tad, kad mēs izietu biržā, es šaubos vai viņi pārdotu visas savas daļas,» teica Melngailis.

Viņš piebilda, ka pagaidām nav apspriests, cik liela daļa bankas akciju varētu nonākt biržā. «To mēs vēl neesam apsprieduši. Tomēr tās nebūs visas akcijas. Tas būs atkarīgs no akcionāru lēmumiem. Varbūt kāds gribēs atstāt «Luminor» pilnībā. Taču es būtu pārsteigts, ja tas notiktu pilnībā ar visām akcijām,» sacīja Melngailis.

Zviedrijas Nordea grupa 2010. gadā strādājusi ar 2,66 miljardu eiro (1,87 miljardu latu) peļņu, kas ir par 15% lielāka nekā pirms gada, tostarp bankas Latvijas filiāle, veicot uzkrājumu sliktiem kredītiem, cietusi 12,1 miljonu latu zaudējumus.

Nordea vadītājs Baltijas valstīs, Polijā un Krievijā Tomass Nekmārs informēja, ka Nordea grupa 2010. gadā sasniegusi rekordaugstus kopējos ieņēmumus – 9,33 miljardu eiro (ap 6,6 miljardu latu apjomā), kas ir par 3% lielāki, nekā iepriekšējā gadā. Savukārt kopējie ieņēmumi jaunajos Eiropas tirgos (Baltijas valstis, Krievija, Polija) pērn sasniedza 664 miljonus eiro. Īpaši strauji pieaudzis Nordea bankas Polijas tirgus.

Nordea bankas Latvijas filiāle 2010. gadā kopumā guva peļņu 26,7 miljonu latu apjomā pirms uzkrājumiem nedrošiem kredītiem, kuru apjoms savukārt pērn sasniedza 35,4 miljonus latus. Salīdzinot ar 2009.gadu, pirmsuzkrājumu peļņa pieauga par 7%, bet uzkrājumu apjoms samazinājās par 41%.

Līdz februāra beigām būtu jābūt saņemtām nepieciešamajām konkurences un finanšu tirgus uzraugu atļaujām plānotajai Nordea un DNB bankas darbības apvienošanai Baltijā, un tad lavīnveidīgi sāksies apvienošanās process, sacīja Nordea bankas vadītājs Latvijā Jānis Buks.

Kamēr atļauju nav, tikmēr kredītiestādes vēl nedrīkst runāt par biznesa apvienošanu pēc būtības - kā to organizēt, ko darīt ar klientiem u.c. Pagaidām abas bankas var vien diskutēt par atbalsta funkciju principiem, ieskicēt apvienotās organizācijas pārvaldības un vadības funkcijas - kāds būs pārvaldības modelis un kas būs vadītāji. Pašlaik DNB katrā valstī - Latvijā, Lietuvā un Igaunijā - ir suverēna organizācija, bet Nordea ir Baltijas organizācija ar Baltijas funkcijām. Buks domā, ka apvienotā organizācija būs «kaut kas pa vidu šiem abiem modeļiem».

Par plāniem apvienot Nordea un DNB bankas biznesu Baltijā tika paziņots pērn augusta beigās, savukārt novembrī tika paziņots par Erki Rāzukes iecelšanu apvienotās bankas valdes priekšsēdētāja amatā un Nila Melngaiļa iecelšanu Baltijas organizācijas padomes priekšsēdētāja amatā. «Šo cilvēku pieredze un reputācija man rada pārliecību, ka apvienotā organizācija būs izcila, spējīga un spēcīga banka,» sacīja Buks.

Investīciju kompānijas «Hermitage Capital Management» līdzdibinātājs un vadītājs Bils Brauders iesniedzis sūdzību Zviedrijas un Norvēģijas varasiestādēm, vainojot Ziemeļvalstu banku «Nordea» naudas atmazgāšanā.

29 lappušu sūdzībā Brauders norādījis, ka nauda miljoniem eiro apmērā, kas saistīta ar Braudera bijušā darbinieka Sergeja Magņitska lietu, atmazgāta caur 365 kontiem bankā «Nordea».

Brauders, kura lūgumu izmeklēt aizdomas par naudas atmazgāšanu «Nordea» 2013.gadā noraidīja Dānijas iestādes, laikrakstam «Financial Times» teicis, ka jauno sūdzību viņš iesniedzis, pamatojoties viņa rīcībā esošo izmeklēšanas informāciju no Lietuvas un Francijas.

Zviedrijas prokuratūra apstiprinājusi, ka saņēmusi Braudera sūdzību, kurā viņš aicina izmeklēt aizdomas par krāpšanu, viltošanu, negodīgu rīcību un naudas atmazgāšanu.

«Nordea» apstiprinājusi, ka ir informēta par Braudera sūdzību un sadarbojas ar attiecīgo valstu iestādēm, kā ari norādījusi, ka bankas princips ir detalizēti neiztirzāt šādus jautājumus. Banka arī uzsvērusi, ka tā seko klientu aktivitātēm un par aizdomīgiem gadījumiem ziņo atbildīgajām iestādēm.

Nordea bankas Latvijas filiāle, kas pēdējā laikā uzrādīja labus peļņas rādītājus, šogad otrajā ceturksnī strādājusi ar 1,7 miljonu latu zaudējumiem. Tomēr pusgadā bankai bija 3,1 miljona latu peļņa, Db.lv informēja bankas vadītājs Latvijā Jānis Buks.

«Pirmais pusgads bijis izaicinošs gan biznesa mērķu sasniegšanai, gan organizācijas darbam kopumā. Otrajā ceturksnī esam strādājuši ar mainīgām sekmēm – kopējie ieņēmumi ir samazinājušies par 1,5%, salīdzinot ar 2012.gada otro ceturksni, taču palielinājušies par 2,2% salīdzinot ar šī gada pirmo ceturksni. Bankas infrastruktūras sagatavošana eiro ieviešanai ir ietekmējusi kopējo izdevumu pieaugumu otrajā ceturksnī. Tāpat arī korporatīva darījuma restrukturizācijas rezultātā esam izveidojuši papildus uzkrājumus nedrošiem kredītiem - abi šie faktori ietekmējuši bankas otrā ceturkšņa operacionālos biznesa rādītājus, tomēr pusgada rezultāts ir pozitīvs - ar peļņu 3,1 miljonu latu apmērā,» atklāja bankas vadītājs.

Kredītiem likmes ir būtisks faktors, bet nav pats būtiskākais. Tirgū iepriekš tika dempingots ar likmēm, jo pārdošanas potenciāls bija zems, vieglāk bija pārdot zemo likmi, jo tad nevajag smadzenes, savu viedokli intervijā DB pauž Nordea bankas pirms dažiem mēnešiem jaunievēlētais valdes loceklis un bankas korporatīvo darījumu departamenta jaunais vadītājs Jānis Buks.

«Pārdošu pa 0,1% zemāk, nevis mēģināt argumentēt, kāpēc vajadzētu maksāt 0,3% vairāk, nekā viņam. Lai profesionāli argumentētu, vajag zināšanas, bet, ja nav, tad vienīgais, ko pārdod, ir likme. Nordea nav lētākā banka un nebūs,» atzina Buks.

Kādas likmes bija iepriekšējos pāris gados un kā būs turpmāk?

Pērn likmes bija augstākas, kas ir loģiski, jo bija pieaudzis valsts risks, kas jāiekļauj izcenojumā.

Šobrīd neredzu pamatu tam, ka likmēm vajadzētu samazināties, jo tās ir adekvātas. Tas, kas bija pirms krīzes, bija neadekvāts izcenojums šim tirgum, riskam šajā tirgū. Normāli būtu, ja pašreizējās likmes būtu nedaudz augstākas, riskam jābūt iecenotam, jo nav mums diemžēl Zviedrijas vai Norvēģijas risks un ar to ir jārēķinās. Vēl par kritērijiem runājot, kredīta izsniegšana atkarīga arī no tā, cik intensīvas attiecības klientam ir ar banku. To mēs esam skaidri definējuši. Ja gribi aizņemties 2 miljonus, tad nāc pie mums ar visu biznesu, sāc saviem darbiniekiem algas pārskaitīt caur Nordea banku, caur mums sāc laist apgrozījumus. Kādreiz tas nebija tik strikts nosacījums.