Kopš ārkārtas stāvokļa izsludināšanas martā valsts parāds ir pieaudzis vairāk kā par 2 miljardiem eiro. Fiskālās disciplīnas padome (FDP) jau sākotnēji ir paudusi bažas par to, ka atbalsta pasākumi varētu atstāt pārāk ilgstošu ietekmi uz valsts budžeta bilanci, tāpēc ir aicinājusi valdību atbalsta instrumentus veidot kā īstermiņa pasākumus ekonomikas stimulēšanai.
FDP priekšsēdētāja Inna Šteinbuka septītajā monitoringa ziņojumā norāda, ka valsts atbalstam uzņēmumiem ir jābūt samērīgam ar krīzes izraisītajām problēmām, tas nedrīkst būt pretrunā ar godīgas konkurences principiem un kalpot par pamatu biznesa izaugsmei.
"Valdības izrādītais "dāsnums" pret atsevišķiem uzņēmumiem kontrastē ar ES Padomes aizrādījumu, ka Latvijā pārāk daudzi mazie un vidējie uzņēmumi cieš no pārmērīgi stingrām prasībām garantiju saņemšanai. FDP ieskatā aizdevumu garantijām nebūtu jāpārsniedz piecu gadu termiņu," 4. septembrī publiskotajā monitoringa ziņojumā pauž I. Šteinbuka.
Kopumā valsts parāda straujākais kāpums notika šā gada aprīlī, un vēl joprojām turpinās mērens valsts parāda pieaugums, kas jūlijā sasniedza 12.610 mljrd. eiro.
"Ārējais fons Latvijas ekonomiskajai atjaunotnei joprojām nav labvēlīgs. Ceļošanas ierobežojumu attiecināšana arī uz Lietuvu un iespējamais ekonomisko saišu pārrāvums ar Baltkrieviju var radīt jaunu ekonomisko šoku Latvijas tautsaimniecībai," analizē I. Šteinbuka.
Analizējot pozitīvos efektus straujai līdzekļu piesaistei, FDP saskata bezdarba līmeņa stabilizāciju un konjunktūras rādītāju uzlabojumus, kā arī atzīmē mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugumu. Tomēr vājie rezultāti eksportā, kas negatīvi ietekmēja IKP rādītājus, liek secināt, ka Covid-19 negatīvais iespaids ekonomikā būs ilgāks par atbalsta pasākumiem, kuri ir ierobežoti laikā, tādēļ FDP uzsver nepieciešamību koncentrēt atbalstu jomās, kuras tieši dos pozitīvu efektu IKP augsmes atjaunošanai, un būs attaisnotas valsts parāda pieauguma kontekstā.
IKP lejupslīde šā gada II ceturksnī sasniedza 8.6%, šādu rezultātu galvenokārt noteica mājsaimniecību patēriņa samazinājums (-12.6) un preču un pakalpojumu eksporta samazinājums (-7.4%).
II ceturksnī ir novērots ievērojams eksporta apjoma sarukums (-11%) salīdzinot ar 2019. gada atbilstošo periodu, īpaši smaga situācija novērojama pakalpojumu eksportā. Šādu kritumu galvenokārt izraisīja samazinājums transporta pakalpojumu eksportā, un samazinājums ceļojumu pakalpojumu eksportā.
Ja samazinājums ceļojumu pakalpojumu eksportā ir tiešs Covid-19 krīzes efekts, tad samazinājums transporta pakalpojumu eksportā ir saistīts ar tranzīta samazinājumu, kas jau bija novērots 2019.gada IV ceturksnī un nav saistīts ar Covid-19.
Kā pozitīvu faktoru Latvijas ekonomikā I. Šteinbuka min starptautiskās kredītreitingu aģentūras "S&P Global Ratings" paziņojumu par Latvijas kredītreitinga saglabāšanu "A+" līmenī, uzskatāms par augstu vērtējumu.
FDP norāda, ka turpina uzlaboties pamatbudžeta nodokļu iekasēšana – šā gada augustā pamatbudžeta nodokļos tika iekasēts par 8% vairāk nodokļu, nekā 2019.gada augustā.
7. monitoringa ziņojumā FDP aktualizē iepriekš sniegtos ieteikumus un vērtējumus, kur iezīmējas vairākas rīcības līnijas, pirmkārt norādot uz nepietiekami līdzsvarotu riska sadali starp valdību, no vienas puses, un uzņēmējiem un iedzīvotājiem, no otras puses, otrkārt, iespējamu Covid-19 atkārtotu uzliesmojumu ar šī notikuma ekonomiskajām konsekvencēm, treškārt, uz strauju valsts parāda apkalpošanas izmaksu pieaugumu vidējā termiņā.