Pēdējā laikā aizvien izplatītāks kļūst krāpšanas veids, kurā viltus investīciju platformu pārstāvji, izmantojot manipulāciju un nepatiesu informāciju, mēģina izkrāpt cilvēku naudu. Vien salīdzinot 2022. gadu ar 2021. gadu, redzam, ka šādu gadījumu skaits pieauga par 50%, bet izkrāptā summa – par 14%.

SEB banka veica eksperimentu, atsaucoties kādam investīciju platformas reklāmas piedāvājumam, kas publicēts uzņēmēja Īlona Maska vārdā, un jau nākamajā dienā saņēma krāpnieku zvanu.

Krāpnieka zvanu saņēma kolēģis no Drošības pārvaldes, kurš uzdevās par Aleksandru, un sarunas laikā atklājās vairākas tipiskas situācijas, kas liecina par to, ka zvanītāja nolūki nav godprātīgi. Visbiežāk šādi zvanītāji komunicē krievu valodā, kā arī uzstāj, lai arī jūs ar viņiem runātu viņiem ērtā valodā. Tomēr pēdējā laikā arvien biežāk zvanītāji mēdz runāt arī latviski, tāpēc valoda nebūtu vienīgā pazīme, kā atpazīt krāpnieku.

Sajust naudas garšu

Sākotnēji krāpnieks centās iegūt pēc iespējas detalizētāku informāciju par Aleksandru, tostarp ar ko viņš nodarbojas, lai labāk izprastu, cik lielas naudas summas viņu varētu piesaistīt. Vienlaikus krāpnieks mudināja Aleksandru iztēloties savu iespējamo peļņu, stāstot par citu cilvēku veiksmīgo darbošanos konkrētajā platformā, kā arī ieskicējot ainu, kas būtu iespējami tuva Aleksandra ikdienas realitātei.

Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Brasas iecirknī ar iesniegumu vērsusies kāda 60 gadus veca sieviete, kura cietusi no krāpnieciskām darbībām - viņai radīti zaudējumi 34 800 eiro apmērā.

Izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka sieviete iepazinusies ar kādu vīrieti, kurš stādījies priekšā kā Dima. Ieraugot, ka sieviete ar savu vīru ir gados paveci cilvēki, bez darba, kā arī uzzinot, ka sieviete komunālo parādu dēļ plāno pārdot savu dzīvokli un nopirkt tā vietā lētāku, vīrietis piedāvājis sievietei savu palīdzību un internetā ievietojis sludinājumu, ka tiek pārdots dzīvoklis. Kad tika atrasti dzīvokļa pircēji, krāpnieks Dima aizvedis cietušo sievieti pie notāra, kur ticis noslēgts darījums par dzīvokļa pārdošanu.

Pēc darījuma pabeigšanas cietusī piezvanījusi šim vīrietim, kurš viņu gaidījis ārā pie ēkas un izstāstījusi, ka darījums nu ir pabeigts. Pēc tam šis krāpnieks piedāvājis aizvest cietušo personu uz mājām. Braucot mašīnā, viņam kāds piezvanījis un viņš ar cietušo sievieti atgriezies atpakaļ, kur pēc tam mašīnā iekāpusi kāda sieviete un paskaidrojusi cietušai personai, ka darījums par dzīvokļa pārdošanu nav noticis, kamēr netiks iesniegts dokuments par ienākumiem. Cietusī atdevusi sievietei par dzīvokli saņemto naudu. Pēc notikušā sievietei ar krāpnieku vairs nav izdevies sazināties.

Iepriekšējos gados lielākā daļa noziegumu darbā iekārtošanas jomā bija saistīti ar komercdarbību bez licences, bet 2009. gadā noziegumos, kas saistīti ar iekārtošanu darbā sāka dominēt krāpšanas — gan ļoti primitīvas, gan tiešām labi organizētas, liecina Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes atklātā informācija.

Vienkāršākajā gadījumā krāpnieks atsaucas uz darba meklētāja sludinājumu, kas ievietots kādā no interneta portāliem, piezvana uz norādīto telefonu un norunā tikšanos. Satiekoties krāpnieks stādās priekšā ar izdomātu vārdu, uzvārdu un pārliecinoši stāsta par iespējām strādāt ārzemēs, piemēram, par darbinieku grupu, kas izbrauc no Rīgas noteiktā datumā. Sarunas beigās krāpnieks palūdz priekšapmaksu par biļetes rezervāciju autobusā, ko darba meklētājs samaksā skaidrā naudā. Pēc tikšanās krāpnieks, protams, pazūd.

Nedaudz sarežģītāka shēma parasti sākas ar krāpnieka ievietotu sludinājumu kādā no interneta portāliem vai avīzēm par iespējām strādāt ārzemēs, norādot savu e-pasta adresi un telefona numuru. Krāpnieks nosauc izbraukšanas datumu un vietu, pieprasot samaksu par ceļa izdevumiem, norādot bankas kontu, uz kuru jāpārskaita attiecīgā summa.

Izkrāpjot personīgos datus un pierunājot iesaistīties apšaubāmā pirkšanas – pārdošanas darījumā, kāds krāpnieks no upura izkrāpis naudu, turklāt «upuris» labprātīgi krāpniekam atdevis savu veco telefonu un arī, pašam nezinot, kļuvis par kādas «ātro kredītu» firmas klientu. Šādi un līdzšigi gadījumi Rīgā notiek regulāri, Db.lv uzzināja policijā, savukārt Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācija patlaban negrasās padarīt stingrākus kredītu izsniegšanas noteikumus.

Ziņa papildināta ar policijas komentāru 3., 4., 5. rindkopā.

Krāpniecības shēma ir sekojoša - «upurim» kāds «paziņa» lūdz viņam pārdot savu veco telefonu, norādot, ka samaksa tiks veikta no viņa firmas konta. «Upuris» šādiem nosacījumiem piekrīt un «pircējs-krāpnieks» viņam liek ieskaitīt vienu santīmu vispirms šīs firmas kontā, skaidrojot, ka citādāk esot kādas neskaidrības ar konta numuru vai tamlīdzīgas problēmas. Tāpat viņš lūdz, vai «upuris» nevarētu pārdot telefonu par 50 Ls dārgāk, bet faktiski pēc tam skaidrā naudā «pārdevējs» atdotu atpakaļ šos 50 Ls «pircējam». Tādējādi «upura» kontā tiek ieskaitīta nauda, it kā no «pircēja» - 100 Ls. Pēc tam «pircējs» paņem no «upura» telefonu, ko it kā nopircis, kā arī tos 50 Ls, par kuriem abi esot vienojušies.

Ilze Vainovska pēc aiziešanas no žurnālistikas radījusi zīmolu «Noķerts Liepājā» un gatavo savdabīgas rotaslietas, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Citiem galvā ir putni, man – dzintars,» puspajokam, pusnopietni savu pašreizējo nodarbi raksturo Ilze Vainovska. Ikkatrs dzintara gabaliņš, kas izķeselēts jeb noķerts jūrā, ir ar savu uzrunu, viņa apgalvo. Tas pats pasaka, kas grib būt un kam piederēt. Galvenais ir nesabojāt tā dabiskumu, tāpēc «Noķerts Liepājā» rotas ir no neapstrādāta dzintara, kas iemezglots. «Ja dzintariņam bija trīs kājas, tad trešo nerāva nost, lai tikai viņš būtu līdzīgs divkāju dzintariem, — tā ne. Ja bija četras ausis, tad divas nerāva nost, bet atstāja visas četras. Ja dzintars bija ar ūsām, tad atstāja to ar ūsām, dabisku, tādu, kāds viņš ir, un iznāca skaistas rotaslietas,» Ilze nocitē Imanta Ziedoņa Dzintaraino pasaku, kas ir viņas iedvesmas avots.

Liepājā noķerts krāpnieks, kas piedāvāja nopirkt vadātāja apliecību, kā arī dzēst pārkāpuma uzskaites punktus. Sludinājumi par pakalpojumu tika ievietoti internetā.

Pateicoties žurnālistes, Valsts policijas un CSDD darbinieku sadarbībai, krāpnieks jau drīzumā tiks saukts pie kriminālatbildības, uzsver CSDD.

Pakaļdzīšanās ilgusi vairāk nekā nedēļu. Internetā ievietotais sludinājums vēstīja: «Varu palīdzēt iegūt autovadītāja apliecību A,B,C1,C utt. Kā arī dzēst soda punktus.» Sazinoties ar krāpnieku, kura segvārds bija bello, žurnāliste uzzinājusi, ka C kategorijas tiesības var iegādāties 500 latiem. Turklāt likuma pārkāpējs apgalvoja, ka ir CSDD darbinieks un iegādātās tiesības būs drošs un datu bāzē reģistrēts dokuments. Sarakste un datu apmaiņa ar e-pasta starpniecību ilga līdz pagājušās nedēļas nogalei, kad Liepājas Kārtības policijas darbinieki aizturēja aptuveni 20 gadu veco Māri jeb bello, kurš tiks saukts pie atbildības par krāpšanu un dokumentu viltošanu.

Kopš šā gada sākuma Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) izsniegusi teju 4,5 tūkstošus jaunā parauga transportlīdzekļu vadītāja apliecību, informē direkcija.

Vienlaikus CSDD uzsver, ka transportlīdzekļu vadītājiem jaunā kārtība nerada papildus sarežģījumus vai izdevumus, jo pāreja uz jaunā parauga vadītāja apliecībām Latvijā notiek pakāpeniski, līdz ar to esošās ir derīgas līdz uz tām norādītajam termiņam.

CSDD informē, ka 2006. gada 20. decembra Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/126/EK nosaka, ka nolūkā uzlabot apliecību drošību un atpazīstamību, līdz 2013. gada 19. janvārim visām Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstīm jāievieš jaunā parauga vadītāja apliecības. Direkcija norāda, ka līdz 19. janvārim ES un EEZ par derīgām uzskatāmas vairāk nekā 110 dažādu paraugu apliecības, kas rada sarežģījumus ar to atpazīstamību un viltošanas gadījumiem.

No šodienas, 2.janvāra, Latvijā tiek izsniegtas jauna parauga transportlīdzekļu vadītāja apliecības un braukšanas mācību atļaujas.

Apliecību izsniedzēja – Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD), uzsver, ka esošajiem transportlīdzekļu vadītājiem jaunā kārtība neradīs papildus sarežģījumus vai izdevumus.

Nolūkā uzlabot satiksmes drošību un vadītāja apliecību atpazīstamību, līdz 2013.gada 19.janvārim visām Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstīm jāievieš jaunā parauga vadītāja apliecības. Šo kārtību nosaka 2006.gada 20.decembra Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/126/EK. Pašlaik ES un EEZ par derīgām ir uzskatāmas 110 dažādu paraugu vadītāju apliecības, kas rada problēmas ar to atpazīstamību un viltošanas gadījumiem.

Lielākais omārs, kāds jebkad noķerts ASV Menas štatā, 12,25 kilogramus smagais Rokijs, kura spīles esot pietiekami spēcīgas, lai nokniebtu vīrieša roku, ielaists atpakaļ okeānā, ziņo Reuters.

«Nezvērs» pagājušajā nedēļā tika notverts ar garneļu tīklu.

1 metru garais vīriešu dzimuma vēžveidīgais, kura aptuvenais lielums bijis kā trīsgadīgam bērnam, ielaists Atlantijas okeāna ūdeņos.

«Viss svars ir spīlēs,» stāstījusi viena no šajā pasākumā iesaistītajām personām. «Tās varētu salauzt jūsu roku,» viņa piebildusi.

Jāpiebilst, ka šis ASV štats liedz zvejniekiem paturēt šāda izmēra omārus, tādēļ Rokijs nonācis amatpersonu rokās.

Zinātnieki pagaidām nespēj precīzi novērtēt šāda izmēra omāru vecumu, bet nav ziņu, ka štatā līdz šim būtu noķerts kāds prāvāks omārs.

Polijas uzņēmums Polska Wytwórnia Papierów Wartościowych S.A. un piegādātāju aplvienība Morpho – X Infotech trīs dienas pēc Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) vairāk nekā piecu miljonu eiro vērtā jaunu transportlīdzekļa vadītāja apliecību izgatavošanas iepirkumu konkursa rezultātu paziņošanas Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) iesnieguši sūdzības.

Db.lv jau rakstīja, ka Eiropas Savienības (ES) direktīvas nosaka, ka no 2013. gada visām dalībvalstīm, tostarp Latvijai, jāievieš jaunas transportlīdzekļu vadītāja apliecības, kas izgatavotas no jauna materiāla – polikarbonāta. Tādēļ CSDD izsludināja iepirkuma procedūru, kurā tika noskaidrots, ka mācību atļaujas un transportlīdzekļu vadītāju apliecinošus dokumentus par vairāk nekā 5,17 milj. eiro jeb aptuveni 3,6 milj. Ls izgatavos Vācijā, Minhenē, bāzēts uzņēmums Giesecke & Devrient GmbH, kas tika izvēlēts no četriem pretendentiem, un iepirkuma konkursa rezultāti tika paziņoti 20. aprīlī.

Kopumā konkursā savus pieteikumus iesniedza četri pretendenti – piegādātāju apvienība Morpho – X Infotech, Polijā bāzēts uzņēmums Polska Wytwórnia Papierów Wartościowych S.A., kompānija Oberthur Technologies, kā arī par uzvarētāju izvēlētais Minhenē bāzētais Giesecke & Devrient GmbH.

Aiztur grupējumu, kura rīcībā bija nonākušas vairāk nekā 500 iepriekš dzērājšoferiem atņemtas autovadītāju apliecības. Pagaidām noskaidrojies, ka grupējums, izmantojot vienu apliecību, autonomā paņēmis četras automašīnas.

Gada sākumā policijas redzeslokā nonāca četru cilvēkus liels labi organizēts grupējums, kuru marta vidū arī aizturēja, vēsta aģentūra BNS. Pie grupējuma atrastas 514 autovadītāju apliecības, kas ir juridiski nederīgas un bijušas iekļautas nederīgo dokumentu reģistrā, piektdien žurnālistiem pastāstīja Rīgas reģiona kriminālpolicijas priekšnieks Andrejs Grišins.

Noskaidrojies, ka apliecības pirms pāris gadiem atsavinātas tiem šoferiem, kas pie stūres bija pieķerti braucam reibumā. Tikai šogad šīs apliecības bija nonākušas publiskajā vidē un tikai tagad noziedznieki tās aktīvi izmantojuši, lai īstenotu krāpnieciskas darbības.

No 29. jūlija Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) sāks izsniegt Atpūtas kuģu vadītāju apliecību līdzšinējās Mazizmēra kuģošanas līdzekļu vadītāja apliecības vietā.

Ar to drīkstēs vadīt motorjahtas, kuterus un motorlaivas, kuru garums ir no 2,5 līdz 24 metriem, kā arī ūdensmotociklus. Iepriekš ar Mazizmēra kuģošanas vadītāja apliecību varēja vadīt ūdens transportlīdzekļus, kuru garums nepārsniedza 12 metrus.

Lai iegūtu jaunā parauga vadītāja apliecību, tāpat kā iepriekš būs jādodas uz CSDD un jānokārto teorētiskais eksāmens, kurā turpmāk būs jāatbild uz 20 jautājumiem. Eksāmena kārtošanai paredzētais laiks ir 20 minūtes, un tajā drīkst pieļaut ne vairāk kā divas kļūdas. Atkārtoto eksāmenu drīkstēs kārtot jau nākamajā darba dienā. Bez eksāmenu kārtošanas atpūtas kuģa vadītāja apliecība varēs iegūt personas, kurām ir buru jahtas vai kuģa vadītāja kvalifikācija.

Eiropas Savienības (ES) direktīvas nosaka, ka no 2013. gada visām dalībvalstīm jāievieš jaunas transportlīdzekļu vadītāja apliecības, kas izgatavotas no jauna materiāla – polikarbonāta. Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD) mācību atļaujas un transportlīdzekļu vadītāju apliecinošus dokumentus par vairāk nekā 3,6 milj. Ls izgatavos Vācijā, Minhenē, bāzēts uzņēmums Giesecke & Devrient GmbH, kas izvēlēts no četriem pretendentiem.

Paredzēts, ka 5,171 milj. eiro jeb aptuveni 3,6 milj. Ls līgums ar Minhenē bāzēto uzņēmumu tiks slēgts uz pieciem gadiem.

Autovadītājiem nav pamata satraukumam, jo no 2013. gada situācija būs līdzīga, kā tad, kad Latvijā tika ieviestas esošās apliecības, proti, esošās apliecības nebūs obligāti jānomaina, un tās vēl aizvien būs derīgas, Db.lv skaidroja CSDD pārstāve Agnese Korbe. Jaunās apliecības izmērs kredītkartes lielumā saglabāsies iepriekšējais.

ES Direktīva nosaka, ka jaunajās no polikarbonāta izgatavotajās apliecībās infromācijai jābūt iestrādātai, izmantojot jaunu tehnoloģiju – lāzergravēšanu. Tāpat stingri esot noteikta kārtība, kādiem pretviltošanas elementiem jābūt iekļautiem, kā arī noteikts iekļaujamās informācijas apjoms un izkārtojums. Tas ļaušot vienādu apliecības datu nolasīšanu visās ES dalībvalstīs, stāstīja A. Korbe.

Atpūtas kuģu un ūdensmotociklu vadītāju sertificēšanas eksāmenos būs stingrākas prasības.

To paredz otrdien, 7. jūlijā, valdībā atbalstītais Ministru kabineta noteikumu projekts «Noteikumi par atpūtas kuģu vadītāju sertificēšanu».

Sertificēšanas kārtība attieksies uz ūdensmotociklu, motorjahtu, kuteru un motorlaivu vadītājiem ar nosacījumu, ja atpūtas kuģu garums ir 2.5 – 24 metri un tie netiek izmantoti komercpārvadājumiem.

Motorlaivas un ūdensmotocikla vadītāja apliecību varēs iegūt no 16 gadu vecuma. Savukārt vadītāja apliecību, lai papildus minētajiem transportlīdzekļiem varētu vadīt arī kuterus un motorjahtas, varēs iegūt no 18 gadiem.

Lai saņemtu apliecību, būs jānokārto kuģošanas līdzekļa vadītāja kvalifikācijas eksāmens, kas ilgs 20 minūtes. Šajā laikā būs jāatbild uz 20 ar kuģu satiksmi saistītiem jautājumiem. Bez pārbaudījuma kārtošanas atpūtas kuģu un ūdensmotociklu vadītāja apliecību varēs iegūt personas, kurām ir buru jahtas vai kuģa vadītāja kvalifikāciju apliecinošs dokuments.

Saeima pirmdien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Saeimas vēlēšanu likumā, kas ievieš īpašu personalizētu vēlētāja apliecību, lai tiem balsstiesīgajiem, kuriem ir tikai personas identifikācijas karte, bet nav derīgas pilsoņa pases, nodrošinātu iespēju piedalīties plānotajās parlamenta vēlēšanās šī gada oktobrī.

Kā informē Saeimas Preses dienests, vēlētāja apliecība ieviesta tikai 12.Saeimas vēlēšanām, un apliecība būs derīga kopā ar identifikācijas karti. Vēlētāja apliecību varēs saņemt tikai tie vēlētāji, kuriem nav pilsoņa pases.

Vēlētāja apliecību balsstiesīgie varēs saņemt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) nodaļās no šī gada 22.septembra līdz 3.oktobrim. Ierodoties vēlēšanu iecirknī, lai saņemtu vēlēšanu zīmes un aploksni, balsotājam vēlētāja apliecība būs jāuzrāda kopā ar identifikācijas karti.

Likuma grozījumi arī paredz, ka personai, kas saņēmusi vēlētāja apliecību, līdz vēlēšanām saņemot arī pilsoņa pasi, tajā tiks veikta atzīme, ka izsniegta vēlētāja apliecība. Šāda pase vēlēšanu iecirknī būs jāuzrāda kopā ar vēlētāja apliecību.

Ieviešot personas apliecības – elektroniskās identifikācijas (eID) kartes, Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem būs iespēja izvēlēties kā obligāto personu apliecinošo dokumentu izmantot pasi vai personas apliecību. Lai gan runas par eID karšu ieviešanu Latvijā norisinās aptuveni desmit gadus, nākamgad kartes varētu ieraudzīt dienasgaismu.

.

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti otrdien, 27.septembrī, izskatīšanai otrajā lasījumā atbalstīja jauno Personu apliecinošu dokumentu likumprojektu, kas paredz no 2012.gada 1.janvāra ieviest elektroniskās identifikācijas kartes. Regulējums paredz, ka persona varēs saņemt gan pasi, gan personas apliecību.

Personas apliecību Latvijas pilsoņi varēs izmantot arī kā ceļošanas dokumentu, dodoties uz Eiropas Savienības vai Šengenas zonas valstīm. Savukārt situācijā, kad Latvijas pilsonim vai nepilsonim pase ir nozaudēta vai kļuvusi lietošanai nederīga, piemēram, ceļojuma laikā trešajā valstī, ar kuru Latvijai nav noslēgts attiecīgs starptautisks līgums, personas apliecību varēs izmantot kā atgriešanās dokumentu.

Latvijā no nākamā gada līdzās pasei plānots ieviest jaunu personu apliecinošu dokumentu - personas apliecību. To paredz jaunais Personu apliecinošu dokumentu likums, ko šodien trešajam galīgajam lasījumam atbalstīja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija.

Kā pastāstīja komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (V), Saeima likumu varētu pieņemt 12. janvārī un tas varētu stāties spēkā ne vēlāk par 1. februāri.

«Ar šiem grozījumiem tiek pabeigts darbs pie ilgstošā personu apliecību ieviešanas procesa. Personu apliecību ieviešana būs ieguvums iedzīvotājiem, it īpaši tiem, kuri bieži dodas uz ārzemēm. Apliecības varēs izmantot kā ceļošanas dokumentu, dodoties uz Eiropas Savienības vai Šengenas zonas valstīm,» skaidroja Latkovskis.

Tāpat personas apliecībā plānots iekļaut elektronisku informāciju, kas palīdzēs veikt tās īpašnieka identitātes elektronisku pārbaudi. Turklāt jaunās identifikācijas kartes varēs izmantot arī elektroniskajā parakstā. «Tas gan nenozīmē, ka visiem iedzīvotājiem uzreiz obligāti vajadzēs izņemt jaunās apliecības, tas būs katra paša ziņā,» norādīja komisijas priekšsēdētājs.

Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) Rīgas nodaļā izsniegta miljonā transportlīdzekļa vadītāja apliecība šīs nodaļas vēsturē. To ieguva Ēriks Zutis, kuram tika pasniegta arī CSDD sarūpēta dāvana. Tāpat piemiņas velti saņēma 999999-to CSDD Rīgas nodaļā izsniegto tiesību īpašnieks.

Kopš 1993.gada rudens, kad Latvijā tika ieviestas kredītkartes izmēra apliecības, kopumā izsniegti un apmainīti apmēram 1,9 miljoni dažādu kategoriju, tajā skaitā – velosipēda vadītāju, apliecību. Savukārt šā gada 1.septembrī aktīvo jeb derīgo vadītāja apliecību skaits bija vairāk nekā 833 tūkstoši. Tas nozīmē, ka šo gadu laikā autovadītāji tikuši gan pie jaunām apliecībām, nokārtojot eksāmenus, un apmainījuši apliecības, kurām beidzies derīguma termiņš, gan ieguvuši jaunas apliecības nozagto vai pazaudēto vietā.

Visvairāk apliecību kopš 1993.gada izsniegts un apmainīts CSDD Rīgas nodaļā – viens miljons. Savukārt pārējās CSDD nodaļās aptuvenais izsniegto / apmainīto apliecību skaits ir sekojošs: Valmierā – 162,5 tūkstoši, Jelgavā – 150 tūkstoši, Daugavpilī – 144 tūkstoši, Liepājā – 133 tūkstoši, Talsos – 109 tūkstoši, Jēkabpilī – 99 tūkstoši, Rēzeknē – 80 tūkstoši Gulbenē – 71 tūkstotis un Ventspilī – 45 tūkstoši.

Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) mērķis ir nodrošināt, lai transportlīdzekļu tehniskās apskates, reģistrācijas un vadītāja kvalifikācijas process būtu klientiem ērts, saprotams, draudzīgs un pieejams. Pēc šādiem principiem tiek veidots gan pakalpojumu saņemšanas process, gan būvēti un iekārtoti klientu apkalpošanas centri.

21.gadsimta interneta un tehnoloģiju attīstība pavēra jaunas iespējas pakalpojumu sniegšanas pilnveidošanā, kuru pamatā ir starpinstitūciju saziņa tiešsaistes režīmā. Lai nebūtu klients pēc izziņām «jādzenā» pa dažādām valsts iestādēm, CSDD rada iespēju pats saņemt informāciju, pieslēdzoties attiecīgo institūciju datu bāzēm. Vēl vairāk – tika nodrošināta iespēja daudzas citām institūcijām piekrītošas funkcijas nokārtot vienas pieturas aģentūrā – CSDD; piemēram, samaksāt nodokļus vai naudas sodus. Tas gan bieži kaitējis CSDD tēlam, jo cilvēkiem licies, ka viņa samaksātā nauda aiziet CSDD, nevis valsts vai pašvaldības kasēs.

CSDD vienmēr bijis svarīgi, lai klients būtu zinošs un informēts. Lielu «iespēju soli» šajā ziņā sniedza e-CSDD izveidošana, kas ļāva no jebkura datora vai mobilās iekārtas iesākumā saņemt informāciju un atgādinājumus, bet vēlāk arī veikt maksājumus un pieteikties pakalpojumiem, piemēram, vadītāja eksāmenam vai tehniskajai apskatei. To, ka e-CSDD ir populāri un noderīgi pakalpojumi, liecina fakts, ka vietnē reģistrējušies 660 tūkstoši lietotāju.

Piektdien, 28.aprīlī stāsies spēkā Latvijas un Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) parakstītais saprašanās memorands par vadītāju apliecību atzīšanu. Latvijas autovadītāji tuprmāk AAE varēs vadīt transportlīdzekli ar Latvijā izsniegtu vadītāja apliecību.

Līdz šim bija gadījumi, kad Latvijas autovadītāji saskarās ar problēmām vadītāja apliecību izmantošanā AAE un parakstītais memorands tās novērsīs.

Memorands paredz, ka abu valstu autovadītāji varēs apmainīt savā valstī izdotu vadītāja apliecību un saņemt otrā valstī izdotu vadītāja apliecību bez eksāmenu kārtošanas.

Tādā veidā tiks veicinātas ekonomiskās attiecības starp abām valstīm un radīti labvēlīgāki apstākļi abu valstu iedzīvotāju darbībai otrā valstī.

Puses arī apņēmās regulāri apmainīties ar informāciju par izmaiņām ceļu satiksmi regulējošajos normatīvajos aktos, lai nodrošinātu informācijas apmaiņu starp abām valstīm.

Uzņēmuma augstākās vadības pārstāvji bijuši iesaistīti 26% no krāpšanas gadījumiem uzņēmumos, liecina auditorkompānijas KPMG veiktais pētījums.

Uzņēmumu vadītāju dalība krāpšanā pieaugusi, jo 2007.gada pētījumā tika konstatēti 11% šādu gadījumu. informēja SIA KPMG Baltics mārketinga un komunikāciju koordinatore Ilze Bule.

Kā uzskata "KPMG" Finanšu izmeklēšanas pakalpojumu nodaļas vadītājs Centrāleiropā un Austrumeiropā Džimijs Helms, dati par augstākās vadības pārstāvju biežāku iesaistīšanos krāpšanas shēmās ir brīdinājuma signāls visiem uzņēmumiem. «Pastāvīgi izjūtot spiedienu sasniegt uzņēmumam noteiktos mērķus laikā, kad uzņēmējdarbība vēl tikai atkopjas no krīzes, vadības pārstāvji varētu justies spiesti manipulēt ar finanšu rezultātiem,» pieļāva Helms.

Cilvēki gatavi apzināti bojāt savus auto, lai saņemtu apdrošināšanas atlīdzību un atbrīvotos no līzinga nomaksas. Tādējādi tie vienlaikus riskē iedzīvoties milzīgās nepatikšanās un pat sēdēt cietumā.

«Ekonomiskās krīzes apstākļos, samazinoties finansiālās labklājības līmenim, arvien biežāk sastopami gadījumi, kad iedzīvotāji, kas līzingā iegādājušies īpašumu, galvenokārt automašīnas, mēģina izkrāpt apdrošināšanas atlīdzību, inscinējot līzingā iegādātā īpašuma bojāeju/nozagšanu, lai atbrīvotos no līzinga nomaksas,» atzina apdrošināšanas a/s BTA viceprezidente Jeļena Alfejeva. Viņa vienlaikus norāda, ka cilvēki neapzinās šādas rīcības nopietnās sekas un to, cik rūpīgi šādas darbības tiek izmeklētas un atklātas. Kopumā cilvēki gatavi inscinēt zādzības un avārijas, slīcināt, dedzināt, utt.

Piemēram, BTA drošības dienests pagājušajā gadā atklāja 8 gadījumus, kad tiek inscenēta apdrošinātā riska iestāšanās un kur kopējā summa bijusi 100 tūkstoši latu. BTA atklāja kādas lietuvietes vēlmi apkrāpt apdrošinātāju. Šādam nolūkam tā treilerī vedusi jau sasistu Audi, inscenējusi avāriju un piestādījusi apdrošinātājiem rēķinus par sasisto auto.

Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) no 2020. gada 2. janvāra uzsāks starptautisko vadītāju apliecību izsniegšanu, informē CSDD.

Šo jauninājumu īpaši novērtēs tie Latvijas iedzīvotāji, kas plāno apmeklēt kādu eksotiskāku valsti, jo tieši šajās valstīs ir bijuši gadījumi, kad netika atzītas Latvijā izsniegtās apliecības. Vadītāja apliecību paraugus un pienākumu atzīt citas valsts izdotas apliecības nosaka 1968. gada Vīnes konvencija “Par ceļu satiksmi”.

Šai konvencijai ir pievienojušās praktiski visas Eiropas valstis, kā arī daudzas citas pasaules valstis. Līdz ar to Latvijas nacionālā parauga vadītāja apliecība ir derīga braukšanai un atzīta visās šīs konvencijas dalībvalstīs, kā arī praksē tiek atzītas arī daļā citu valstu, kas nav pievienojušās šai konvencijai (piemēram, ASV un Kanādā).

Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) no 2020. gada 2. janvāra uzsāks starptautisko vadītāju apliecību izsniegšanu, informē CSDD.

Šo jauninājumu īpaši novērtēts tie Latvijas iedzīvotāji, kas plāno apmeklēt kādu eksotiskāku valsti, jo tieši šajās valstīs ir bijuši gadījumi, kad netika atzītas Latvijā izsniegtās apliecības.

Vadītāja apliecību paraugus un pienākumu atzīt citas valsts izdotas apliecības nosaka 1968. gada Vīnes konvencija "Par ceļu satiksmi". Šai konvencijai ir pievienojušās praktiski visas Eiropas valstis, kā arī daudzas citas pasaules valstis. Līdz ar to Latvijas nacionālā parauga vadītāja apliecība ir derīga braukšanai un atzīta visās šīs konvencijas dalībvalstīs, kā arī praksē tiek atzītas arī daļā citu valstu, kas nav pievienojušās šai konvencijai (piemēram, ASV un Kanādā). Informācija par šīs konvencijas dalībvalstīm pieejama ANO mājaslapā.

Labi domātas birokrātijas apkarošanas idejas reālajā dzīvē pārvēršas par papildu ienākumu avotu valsts budžetam un faktiski vēl lielāku birokrātiju

Paradoksāli un neticami? Bet skaudrs fakts! Kāpēc? Vispirms tāpēc, ka pieradumam ir liels spēks. Kāpēc kaut ko datu bāzē pārbaudīt? Lai uzņēmējs pats atnes savu izziņu vai reģistrācijas apliecību! Galu galā – kuram ko vajag!? Ja jums vajag mūsu pakalpojumus, tad nesiet tik šurp izziņu! Tā maksā naudu? Bet jums taču vajag, ne jau mums! Faktiski tādu politiku droši var ievērot tie, bez kuru pakalpojumiem neiztikt. Jā, tikai vēl kāda nianse – ieskatīšanās valsts reģistru datu bāzēs nebūt nav par velti. Jā, protams, ekonomiski jaudīgie uzņēmumi visus savus potenciālos klientus pārbauda un monitorē elektroniskā vidē. Taču atkal Godmaniskais BET – to nevar īsti atļauties mikrouzņēmumi un arī tie, kuri joprojām risina krīzes sekas un uzdod jautājumu – kā izdzīvot.