Rīgas starptautiskās autoostas attīstības koncepcijas metu konkursā par uzvarētāju neatzīst nevienu piedāvājumu, vienlaikus gan tika piešķirtas piecas veicināšanas balvas 1300 eiro apmērā.

Kā skaidro žūrijas komisijas priekšsēdētāja un Rīgas starptautiskās autoostas valdes priekšsēdētāja Vaira Gromule, patlaban realizēt tādā veidā, kādā ir iesniegti projekti, nevar nevienu. Visi iesniegtie pieteikumi pārkāpjot nolikuma prasību, kas paredzēja, ka autoostas rekonstrukcijas laikā tā tomēr var turpināt darbu. Tāpat esot jāgaida normatīvās izmaiņas likumdošanā, kas ierobežos autoostu darbību nākotnē. Satiksmes ministrija vēloties saņemt pēc iespējas lētāku pakalpojumu. Vienlaikus autoostas vadītāja atzina, ka katrā darbā bijis kas labs un interesants, tāpēc arī piešķirts tik daudz vecināšanas prēmiju. Tāpat viņa atzina, ka rekonstrukcijai ir būtiski ierobežojumi, jo teritorija ir maza.

A/s Rēzeknes autobusu parks sākusi vākt novada iedzīvotāju parakstus, protestējot pret autoostas nodošanu privātam nekustamo īpašumu apsaimniekotājam.

Šādā veidā uzņēmums mēģina pievērst sabiedrības uzmanību problēmai un aicina Rēzeknes domi apzināties varbūtējās sekas nākotnē. Pirmajā dienā savākti jau vairāk nekā 300 Rēzeknes novada iedzīvotāju paraksti. Iedzīvotāju parakstus plānots iesniegt Rēzeknes domei un arī Satiksmes ministrijai.

«Mūs kā lielāko reģionālo vietējo pasažieru pārvadātāju Rēzeknē uztrauc, ka autoostas operatora funkcijas Rēzeknes dome plāno uzticēt nekustamo īpašumu attīstītājam, kas nav no nozares un tādējādi nesaprot sarežģīto nozares situāciju, un arī neslēpj, ka nākotnē varētu palielināt autoostas sniegto pakalpojumu izcenojumus. Līdz ar to jebkuru apstākļu pasliktināšanās pasažieru pārvadātājiem, ņemot vērā jau tā bēdīgo situāciju valsts dotāciju jomā, viennozīmīgi atstās negatīvu ietekmi uz pasažieru pārvadājumiem novadā kopumā un apdraudēs reisus. Tāpēc ceram, ka Rēzeknes dome ieklausīsies pasažieru pārvadātāju viedoklī un ņems vērā Rēzeknes novada iedzīvotāju intereses,» skaidro a/s Rēzeknes Autobusu parks valdes priekšsēdētāja Svetlana Smule. Saskaņā ar likumdošanu autoostas operatoram ir tiesības brīvi noteikt pakalpojuma tarifu, iekļaujot jau tajā ar autoostu uzturēšanu saistītās izmaksas. Tas nozīmē, ka pēc tam, kad ar Marno J saistītajam uzņēmumam SIA Rēzeknes autoosta būs izsniegta operatora licence, Rēzeknes domei un valstij nebūs instrumentu, kā ierobežot autoostas operatora pakalpojumu cenrādi, norāda S.Smule. Līdz šā gada vidum Rēzeknes autoostas pakalpojumu izmaksas bija zem vidējām Latvijā.

No nākamā gada autopārvadātāji drīkstēs atteikties no autoostas pakalpojumu izmantošanas, lēma Ministru kabinets.

Turpmāk pasažieru apmaiņu apdzīvotās vietās reģionālos starppilsētu un vietējās nozīmes maršrutos nebūs jāveic tikai autoostā – to varēs veikt arī pieturvietās ārpus autoostas, kaut arī apdzīvotā vietā ir izveidota autoosta, paredz valdības apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos. Pieturvietas ārpus autoostas noteiks pasūtītājs, saskaņojot ar attiecīgo pašvaldību.

Tas radīs priekšnosacījumus autoostu darbībai konkurences apstākļos, veicot klientu (pārvadātāju, pasažieru) piesaistīšanas pasākumus, piedāvājot klientiem plašāku un pievilcīgāku pakalpojumu klāstu par objektīvākām un pieejamākām cenām, norāda Satiksmes ministrija (SM).

No decembra vidus Rīgas starptautiskā autoosta slēgs taksometriem pieeju laukumam pie galvenās ieejas autoostā, aģentūrai LETA pastāstīja AS «Rīgas starptautiskā autoosta» valdes loceklis Jānis Briedītis.

Viņš norādīja, ka tāds ir valdes lēmums, kas pieņemts pēc tam, kad oktobra vidū spēkā stājās Administratīvās apgabaltiesas lēmums par pagaidu noregulējumu, ar kuru autoostas vadībai bija uzdots divu mēnešu laikā sākt ievērot vienlīdzības principu attiecībā uz visu taksometru kompāniju iespēju lietot laukumu pie autoostas ieejas. Ņemot vērā, ka tiesas lēmums spēkā stājās 16.oktobrī, liegums iebraukt autoostas laukumā pie ieejas stāsies spēkā 16.decembrī.

Briedītis skaidroja, ka par šādu lēmumu uzņēmuma valde izšķīrusies, izvērtējot pie galvenās ieejas esošā laukuma iespējas. Saprotot, ka laukuma platība ir maza, uzņēmuma vadība izlēma, ka ievērot tiesas noteikto vienlīdzības principu autoostā attiecībā uz visiem taksometriem būtu iespējams vien tad, ja šajā laukumā netiktu ielaists neviens taksometrs, jo pretējā gadījumā pie autoostas ieejas izveidosies haoss.

Rīgas starptautiskā autoosta iecerējusi blakus savai ēkai būvēt viesnīcu, pastāstīja autoostas valdes priekšsēdētāja Vaira Gromule.

Viņa teica, ka noticis metu konkurss par Rīgas starptautiskās autoostas tālāko attīstību, jo tai ir 56 gadi, un visi loģistikas principi, kuri autoostā tika iestrādāti tajā laikā, šodien ir jau mainījušies. Pašreiz ir noslēgts līgums ar arhitektu uzņēmumu "Outofbox" par autoostas tālāko attīstību.

Gromule uzsvēra, ka tajā būtiska ir arī biznesa komponente. "Ņemot vērā, ka līdz ar dzelzceļa projekta "Rail Baltica" izbūvi un jauno starppilsētu autobusu satiksmes konkursu vēl ir ļoti daudz neskaidrību, piemēram, par to, kā tiks organizēta satiksme pilsētā, mums ir svarīgi attīstīt arī papildu biznesa veidus. Tādēļ blakus autoostas ēkai esam iecerējuši izbūvēt viesnīcu," teica Gromule, skaidrojot, ka viesnīca potenciāli atrastos blakus autoostas ēkai Prāgas ielas pusē, kur pašreiz atrodas piebraukšanas vieta vieglajām automašīnām. Daļēji viesnīca varētu atrasties arī tagadējā autoostas ēkā.

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Izsludinās starptautisku metu konkursu; būvniecību plāno pabeigt piecos septiņos gados; biļešu cenas neiespaidos.

Šī ir pēdējā iespēja, un ja autoostas rekonstrukcija netiks veikta, tad uzņēmumam ir jāmaina darbības veids, sarunā ar Dienas Biznesu saka a/s Rīgas starptautiskā autoosta (RSA) valdes priekšsēdētāja Vaira Gromule. Autoosta ir tehniski un tehnoloģiski novecojusi, tai ir kapacitātes problēmas, jārisina arī dažādi drošības (vides, pretterorisma) aspekti, kā arī jāceļ pasažieru apkalpošanas kvalitāte. Kaut arī būtiski samazinājies iekšzemes reisu skaits, starptautisko reisu skaits ir pieaudzis, autobusi kļuvuši lielāki, un platformai, kur piebrauc un atiet autobusi, nepieciešama nostiprināšana. Pirms 2000. gada veikta blakus esošā kanāla padziļināšana, bet krastmala šajā vietā nostiprināta netika. Līdz ar to erozija atstāj lielāku negatīvo ietekmi. Viņa gan mierina, ka regulāri tiekot veikts t.s. uzraudzības monitorings. RSA objektiem veikta atkārtota tehniskā ekspertīze, ir izstrādāti varianti, kā platformu nostiprināt.

Sabiedriskā pasažieru pārvadātāja SIA «Aiva auto» nevēlas iebraukt Bauskas autoostas teritorijā. Autoostas infrastruktūras izmantošana uzņēmējam rada nepārvaramus zaudējumus, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Uzņēmuma vadītājs Agris Lazdiņš paskaidrojis, ka maksājumi par Bauskas autoostas izmantošanu ir ļoti lieli, turklāt šogad janvārī tie atkal ir paaugstinājušies: «Pērn mēnesī man bija jāmaksā ap 600 eiro, šogad par janvāri atnāca rēķins par aptuveni 800 eiro. Dienā no autoostas veicu deviņus reisus, Bauskā autoostā iekāpj un izkāpj kādi četri pieci cilvēki. Daudzi izmanto pieturvietas citviet Bauskā. Uzskatu, ka maksa par autoostas izmantošanu ir pārāk augsta, tādēļ arī meklēju citus risinājumus.»

A. Lazdiņš vienojies ar Zemgales plānošanas reģionu par iespēju maršruta galapunktam pilsētā izmantot viesnīcas «ABC Hotel Bauska» laukumu. Viesnīcas administrācija atsūtījusi vēstuli, kurā neiebilst pret «Aiva auto» autobusu iebraukšanu laukumā. Lai ieceri īstenotu, pārvadātājam vēl jāsaņem Bauskas pašvaldības akcepts.

Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla būvniecības ietvaros pabeigti dzelzceļa estakādes izbūves darbi ielas līmenī projekta dienvidu pusē – Prāgas ielas un Rīgas starptautiskās autoostas zonā. Teritorija, kas iepriekš bija atvēlēta Rail Baltica būvdarbiem, nodota autoostas lietošanā un atsākta autobusu apkalpošana, nodrošinot pasažieru izkāpšanu.

Šis ir būtisks brīdis Rail Baltica izbūvē, jo sabiedrība var izmantot kaut nelielo, bet pirmo no daudzajiem jaunuzbūvētās infrastruktūras pilsētvides uzlabojumiem un mazinās neērtības, kas izbūves laikā bija autoostas lietotājiem.

“Līdz ar Rail Baltica izbūvi Latvijā estakādes ieņems būtisku vietu mūsu pilsētvidē, veidojot kvalitatīvas, estētiski pievilcīgas zemestakādes teritorijas, kuras tiek izmantotas dažādu transporta veidu pasažieru, pilsētas viesu un rīdzinieku ērtībām,” uzsver Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris.

Tā būs gan autoostas teritorijā, kur norokot uzbērumu, tiks savienotas divas Rīgas daļas, gan Centrālās stacijas zonā zemestakādē plānots Pierīgas autobusu galapunkts un citi pakalpojumi. Savukārt lidostas teritorijā Rail Baltica stacija būs uz estakādēm, ielas līmenī nodrošinot piekļūstamību un papildu mobilitāti.

Satiksmes ministrijas (SM) lēmums izsniegt Rēzeknes autoostas operatora licenci ar nekustamo īpašumu attīstītāju SIA Marno J saistītam uzņēmumam ir liela kļūda, par ko var nākties maksāt nodokļu maksātājiem, pauda Latvijas Autoostu un reģionālo pārvadātāju asociācija (LARPA).

Db.lv jau ziņoja, ka Rēzeknes dome vēlas uzticēt autoostas operatora funkcijas ar nekustamo īpašumu attīstītāja SIA Marno J saistītam uzņēmumam SIA Rēzeknes autoosta.

«Lai gan vēl joprojām turpinās pārrunas starp pārvadātājiem un autoostas pakalpojumu sniedzēju, uzreiz pēc licences izsniegšanas pasažieru pārvadātāji no jaunā autoostas operatora bija saņēmuši priekšlikumu par autoostas pakalpojumu tarifu pieaugumu,» stāstīja LAPRA pārstāvji.

«Mūs nepārliecina pašvaldības un ministrijas sniegtās atbildes par to, kāpēc autoostas pakalpojumu sniegšanai tiek

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" būvdarbos Rīgas Starptautiskās autoostas teritorijā šonedēļ tiks sākta autoostas nojumes nojaukšana, bet februārī tiks sākta dzelzceļa uzbēruma norakšana, otrdien būvlaukuma atklāšanā sacīja būvnieka "BeReRix" iesaistīto pušu attiecību vadītājs Andis Linde.

Posmā no Prāgas ielas līdz Daugavai dzelzceļa uzbērums pilnībā tiks norakts līdz 2026.gadam, kad dzelzceļa sliedes atradīsies uz estakādes, bet zem tās atradīsies paplašinātā autoostas teritorija un publiskā telpa.

"Rail Baltica" projekta īstenotāja Latvijā SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" Projektu ieviešanas departamenta direktors Einārs Jaunzems sacīja, ka, īstenojot "Rail Baltica" projektu, Rīgā tiks savienotas divas pilsētas daļas - Vecrīga un Maskavas forštate. Turklāt Rīgas Starptautiskās autoostas teritorija tiks modernizēta un pilsētā uzlabosies pieejamība sabiedriskajam transportam.

Tāpat uzlabosies gājēju un velosipēdistu satiksmes savienojamība posmā no jaunā tilta pār Daugavu līdz Centrālajai dzelzceļa stacijai, teica Jaunzems.

Latvijas Autoostu un reģionālo pārvadātāju asociācija (LARPA) aicina Rēzeknes domi noteikt kaut vai pagaidu risinājumu konfliktā starp pasažieru pārvadātājiem un privāto autoostas apsaimniekotāju.

Asociācija aicina Rēzeknes domi sakārtot šo jautājumu, atrodot visām pusēm – reģionālo vietējo un starppilsētu pasažieru pārvadātājiem, novada iedzīvotājiem, pašvaldībai un valstij kopumā - pieņemamu risinājumu. Iespējams, tas var būt pagaidu risinājums, nosakot citu pieturu pilsētā kā maršruta galapunktu, piemēram, Rēzeknes dzelzceļa staciju, kas jau līdz šim ar domes atļauju neformāli pilda autoostas funkcijas atsevišķos maršrutos, norāda asociācija. Nav pieņemami, ka pilsētā ir autoosta, bet nav licencēta autoostas operatora, kas nozīmē, ka jau vairākus mēnešus Rēzeknē nav autoostas un netiek atbilstoši organizēta reģionālo pasažieru pārvadājumu satiksme, teikts LARPA izplatītajā paziņojumā.

Vecās Valmieras autoostas veidols ir atpazīstams arī rekonstruētajā ēkā, taču ar vairākiem uzlabojumiem, ar šādu apgalvojumu Valmieras rekonstruētās autoostas atklāšanas pasākumā klātesošos uzrunāja SIA VTU Valmiera valdes priekšsēdētājs Oskars Spurdziņš.

Autoostas veidola pamata ideja ir saglabāta iepriekšējā, taču klāt nākusi nojume, izbūvēts otrais stāvs ar komercplatībām, kā arī pasažieru un darbinieku ērtībām uzlabotas uzgaidāmās telpas pirmajā stāvā, norādīja Spurdziņš.

Kā, uzrunājot klātesošos, sacīja Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš, ir zīmīgi, ka autoostas atklāšana notiek tieši oktobrī, jo pirms 56 gadiem tieši šajā mēnesī ekspluatācijā nodota iepriekšējā autoostas ēka. Īpaši pozitīvi viņš vērtēja jaunās autoostas elementus kā pasažieru, tā arī darbinieku ērtībām, iekārtojot īpašu atpūtas telpu, tāpat padomāts par pasažieriem ar ierobežotām pārvietošanās iespējām.

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu par naudas soda un tiesisko pienākumu uzlikšanu SIA Rēzeknes autoosta, kas ļaunprātīgi izmantojusi savu dominējošo stāvokli un pārvadātājiem pieprasījusi pārmērīgu maksu par iebraukšanu Rēzeknes autoostā, informē KP.

Par konkurences tiesību pārkāpumu KP piemēroja SIA Rēzeknes autoosta naudas sodu 4026,53 eiroapmērā.

KP pārkāpuma lietu pret SIA Rēzeknes autoosta uzsāka pēc SIA Norma-A saņemtā iesnieguma. Pasažieru pārvadātājs norādīja uz SIA Rēzeknes autoosta noteikto maksu par iebraukšanu autoostas teritorijā, kas ir lielāka nekā citām autoostām tuvējā reģionā, tādējādi rosinot aizdomas par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas pazīmēm.

Lietas izpētes laikā KP secināja, ka SIA Rēzeknes autoosta, 2013. gada vasarā kļūstot par autoostas nomnieku, bez objektīva un skaidra pamatojuma iekļāvusi dažādas izmaksas pārvadātāju iebraukšanas maksas aprēķinā, tādējādi nepamatoti paaugstinot 2014. un 2015. gada maksu par iebraukšanu autoostā.

Strīdu rezultātā var pieaugt iebraukšanas maksa Rēzeknes autoostā, kas gulsies uz iedzīvotāju pleciem.

Rēzeknes autoostas operatora maiņa var novest pie iebraukšanas maksas palielināšanas, kas nozīmēs valsts izdevumu pieaugumu dotāciju veidā vai arī biļešu cenu celšanos, brīdina pasažieru pārvadājumu uzņēmumu pārstāvji. No vienas puses, Satiksmes ministrijā (SM) uzsver, ka spiedīgajos budžeta apstākļos par dotāciju palielināšanu nevar būt ne runas. No otras puses, gan valsts, gan pašvaldības pārstāvji atzīst, ka autoostu operatoriem ir iespējas pašreizēja normatīvo aktu ietvaros celt cenas par pārvadātājiem sniegtajiem pakalpojumiem.

Šobrīd Rēzeknē ir izveidojusies situācija, ka tagadējais autoostas līdzīpašnieks SIA Marno J (pamatdarbība – nekustamo īpašumu attīstīšana) ir lauzis līgumu ar līdzšinējo autoostas operatoru un pasažieru pārvadātāju a/s Rēzeknes autobusu parks (RAP), un vēlas, lai ar to (Marno) saistītais uzņēmums SIA Rēzeknes autoosta (RAO) kļūtu par autoostas operatoru.

Konkurences padome (KP) konstatējusi, ka AS Liepājas autobusu parks, ļaunprātīgi izmantojot dominējošo stāvokli, diskriminējusi citus pasažieru pārvadātājus un kavējusi efektīvāku uzņēmumu iespējas saņemt valsts pasūtījumu.

Tādējādi AS Liepājas autobusu parks piemērots naudas sods 129,4 tūkstošu eiro apmērā, informē KP.

AS Liepājas autobusu parks nodarbojas ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu ar autobusiem un vienlaikus arī pārvalda Liepājas autoostu. Tā kā autoostas infrastruktūras pakalpojumi daudzos maršrutos neizbēgami ir jāizmanto arī citiem pasažieru pārvadātājiem, AS Liepājas autobusu parks ļaunprātīgi izmantoja situāciju, saviem konkurentiem par autoostas pakalpojumiem pieprasot ievērojami augstāku samaksu, uzsver KP.

Lietas izpētes gaitā KP konstatēja, ka, nosakot maksu citiem pasažieru pārvadātājiem par autoostas izmantošanu, Liepājas autoosta tajā bija iekļāvusi nesamērīgi augstu savas peļņas procentu, kamēr AS Liepājas autobusu parks maksa bija noteikta pašizmaksas līmenī. Noteiktā laika periodā AS Liepājas autobusu parks maksa par autoostas pakalpojumiem netika paredzēta vispār, bet autoosta šīs izmaksas sedza, iekasējot paaugstinātu maksu no citiem pārvadātājiem.

Autoostu monopola likvidēšana un klasificēšana samazinās pasažieru pārvadātāju izdevumus par aptuveni 1,5 milj. Ls, norāda Satiksmes ministrijas (SM) sauszemes transporta departamenta direktors Andris Lubāns.

Turpmāk pasažieri apdzīvotās vietās reģionālajos starppilsētu un vietējās nozīmes maršrutos varēs iekāpt un izkāpt ne tikai autoostā (AO), bet arī pieturvietās ārpus autoostas, ja vien pašvaldība piekritīs tās ierādīt. Rezultātā par 300 tūkstošiem Ls samazinātos nepieciešamie līdzekļi pārvadātāju zaudējumu kompensēšanai, kuri rodas, maksājot par iebraukšanu AO. Tas tādēļ, ka līdz ar iespējamo konkurenci arī pašām autoostām var nākties samazināt iebraukšanas maksu.

Regulāro maršrutu pasažieru pārvadātāji par iebraukšanu 35 Latvijas autoostās gadā kopā samaksā līdz trīs milj. Ls, norāda A. Lubāns. Valsts dotāciju veidā kompensē pārvadātājiem radušos zaudējumus, tādējādi šķērssubsīdiju veidā nauda nonāk AO, kuru cenas mēdz būt uzskrūvētas, norāda nozares eksperti. Taču problēmas ir ne tikai ar nepamatoti augstajām cenām, bet arī ar to, ka autoostas, kurās pārvadātāji spiesti iebraukt, neatrodas tiešā, loģiskā maršruta vidū, norāda ATD valdes priekšsēdētājs Normunds Narvaišs.

Visticamāk, tieši vērienīgā dzelzceļa projekta Rail Baltica dēļ Rīgas autoosta apturējusi rekonstrukcijas plānus, trešdien vēsta laikraksts Diena.

Galvaspilsētā saistībā ar Rail Baltica 2 ir daudz nezināmā. Piemēram, maz tiek runāts par to, kā izskatīsies un kur īsti atradīsies Rail Baltica stacija Rīgas centrā, nav arī skaidrības, kas notiks ar pašreizējo dzelzceļa staciju un autoostu.

Kaut gan atbildes vēl ir diezgan vispārīgas, zināms, ka ļoti reāla iespēja ir multimodāls transporta mezgls. Proti, ja tagad stacija un autoosta viena no otras pavisam nošķirti, tad projekta ietvaros tām paredzēts izbūvēt vienotu transporta mezglu. Par šādiem plāniem autoostas vadību 2014. gada decembra vidū informēja satiksmes ministrs Anrijs Matīss. Šeit gan jāpiemin, ka Rīgas autoosta jau labu laiku runā par rekonstrukcijas plāniem. Pērnā gada sākumā tika izsludināts metu konkurss par konceptu autoostas ēkas un laukuma rekonstrukcijai. Tika saņemti septiņi piedāvājumi, to tehnisko atbilstību izvērtēja īpaši komisijas locekļi, tomēr žūrija paziņoja, ka uzvarētāju nav.

Latvijas Autoostu un reģionālo pārvadātāju asociācija (LARPA) iebilst pret sagatavotajiem grozījumiem Autopārvadājumu likumā, jo nav atrisināts jautājums par pašvaldību iesaistīšanu autoostu finansēšanā un uzraudzībā, un tāpat ir draudi pazaudēt Rīgas autoostu, informēja asociācijā.

Vienlaikus neesot korekti noteikts valsts finansējums autoostu funkciju nodrošināšanai, tostarp minimālais pakalpojumu apjoms, tas ir absolūti nepietiekams.

Asociācija uzskata, ka autoostas atrašanās vietu jānosaka pašvaldībai, bet līgumu slēgšana, finansēšana un uzraudzība jāveic Autotransporta direkcijai. Tāpat nav atrisināts jautājums par ilgtermiņa ieguldījumiem autoostas attīstībā, kā arī to veikšanas kārtība.

Veicot grozījumus sagatavotajā redakcijā, pastāvot draudi pazaudēt Rīgas starptautisko autoostu kā autoostu, kas apkalpo arī reģionālos pārvadājumus.

Patlaban tiekot domāts tikai par ikdienas izmaksām, turklāt tiekot paredzēts tās segt nepilnā apmērā, kam nevarot piekrist. Kārtējo reizi tiek virzīts projekts, pret ko iebilst visi nozares profesionāļi, asociācijas un Latvijas Pašvaldību savienība (LPS). Šādi nevar atrisināt autoostas sakārtošanas un attīstības jautājumus, secina asociācijā.

Lai modernizētu reisu pārvaldību, Rīgas starptautiskajā autoostā (RSA) uzstādīta inovatīva reisu vadības sistēma, kas turpmāk ļaus lielāko daļu ar pasažieru pārvadājumiem saistītās informācijas apstrādāt digitālajā vidē.

Jaunajā reisu pārvaldības sistēmā investēti 300 000 eiro, no kuriem lielāko daļu veido "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") aizdevums.

Sistēmu izstrādājis tehnoloģiju uzņēmums LMT. Plānots, ka jau tuvākajā nākotnē sistēmu transporta plūsmas plānošanai un pārvaldībai varētu izmantot arī citu Latvijas pilsētu autoostas, piemēram, Jelgavas autoosta.

Rīgas starptautiskā autoosta (RSA) ir viens no centrālajiem pasažierpārvadājumu mezgliem Latvijā. Aizvadītā gada sākumā no tās diennaktī izbrauca 750 pasažieru autobusu, bet viena platforma apkalpoja pat 55 autobusus dienā. Līdz šim RSA reisu vadību nodrošināja dispečeru dienests, izmantojot 2003. gadā ieviesto sistēmu “Baltic Lines”, kurā liela daļa aktivitāšu jāveic manuāli, palielinot izpildes laiku un cilvēcisko kļūdu risku informācijas apmaiņas procesos.

Viļņas pašvaldība plāno izveidot vēl vienu autoostu, kas atradīsies Pilaites mikrorajonā, bet tas nenozīmē, ka tiks likvidēta tagadējā autoosta, kuras apsaimniekošanu pašvaldība atzīst par neapmierinošu, pirmdien paziņojis Lietuvas galvaspilsētas mērs Remiģijs Šimašus.

Esošo autoostu šobrīd pārvalda uzņēmējs Andrejs Paleičiks, bijušā degvielas uzpildes staciju tīkla Lukoil Baltija vadītāja Ivana Paleičika dēls.

«Autoosta, kas šobrīd atrodas privātās rokās un ir atkarīga no Lukoil, manuprāt, netiek pienācīgi apsaimniekota, tai būtu jābūt pavisam citā līmenī. Diemžēl privātīpašnieks nespēj pieņemt vajadzīgos lēmumus,» ziņu aģentūrai BNS sacījis mērs. «Vēl viens iemesls - Viļņas lieluma pilsētai būtu loģiski izveidot otru autoostu. Gribu uzsvērt - otru autoostu, un tas nenozīmē [pašreizējās autoostas] slēgšanu piespiedu kārtā, jo autoosta ir privāta. Bet vajadzība pēc otras autoostas pastāv.»

Pēc viņa teiktā, tagadējā autoosta arī turpmāk apkalpotu daļu maršrutu.

Rēzeknes dome nav izvēlējusies uzņēmumu, kam uzticēt Rēzeknes autoostas operatora funkcijas, pietiekami caurspīdīgi, lēmis Senāts, liekot pirmās instances tiesai Rēzeknē pārskatīt savu līdzšinējo lēmumu un vēlreiz izskatīt a/s Rēzeknes autobusu parks iesniegto prasību.

A/s Rēzeknes autobusu parks un citus vietējos reģionālos un starppilsētu pasažieru pārvadātājus uztrauc Rēzeknes domes vēlme uzticēt autoostas operatora funkcijas ar nekustamo īpašumu attīstītāja SIA Marno J saistītam uzņēmumam SIA Rēzeknes autoostai.

A/s Rēzeknes autobusu parks ir satraucies, ka tas varētu veicināt reģionālo vietējo un starppilsētu pasažieru pārvadājumu novadā apdraudējumu vai autobusu biļešu cenas palielināšanos nākotnē.

Saskaņā ar likumdošanu autoostas operatoram ir tiesības brīvi noteikt pakalpojuma tarifu, iekļaujot jau tajā ar autoostu uzturēšanu saistītās izmaksas.

Tas nozīmē, ka pēc operatora licences izsniegšanas SIA Rēzeknes autoosta Rēzeknes domei un valstij nebūs instrumentu, kā ierobežot autoostas operatora pakalpojumu cenrādi, teikts a/s Rēzeknes autobusu parks paziņojumā, kurā ir uzsvērts, ka līdz šī gada vidum pilsētas autoostas pakalpojumu izmaksas bija mazākas nekā vidējās Latvijā.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Divu gadu laikā Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla būvniecības procesā izbūvēti 68% trases dienvidu puses pāļu, norakti 45 000 m3 dzelzceļa uzbēruma un izbūvēta 230 m gara dzelzceļa uzbēruma atbalsta siena, izveidoti jauni 43 km telekomunikāciju un jaudas kabeļu tīkli un vairāk nekā 100 km dzelzceļa signalizācijas kabeļu tīkls, demontēta t/c “Titāniks” ēka un uzbūvēta jauna transformatoru stacija.

Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla būvniecība norit jau divus gadus, tā tika uzsākta 2020. gada novembrī.

“Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla būvniecība Rīgas mērogam ir lielākais un apjomīgākais infrastruktūras būvniecības projekts, kas ietekmēs Rīgas vizuālo tēlu, mobilitāti un attīstības iespējas vēl vairākas desmitgades. Atbilstoši būvniecības apjomam – arī risinājumu izstrādē un saskaņošanā iesaistīts rekordliels ieinteresēto pušu skaits,” akcentē Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris.

Lai darbi noritētu veiksmīgi un tiktu respektētas dažādu sabiedrības grupu vēlmes un vajadzības, Eiropas Dzelzceļa līnijas un būvnieks BERERIX sadarbojies ar vairāk nekā 100 nozares, infrastruktūras un NVO partneriem. Ap 80% no iesniegtajiem būvniecības risinājumiem un dažādu sabiedrības grupu vajadzībām un interesēm ir ņemtas vērā.