Izsludinās starptautisku metu konkursu; būvniecību plāno pabeigt piecos septiņos gados; biļešu cenas neiespaidos.
Šī ir pēdējā iespēja, un ja autoostas rekonstrukcija netiks veikta, tad uzņēmumam ir jāmaina darbības veids, sarunā ar Dienas Biznesu saka a/s Rīgas starptautiskā autoosta (RSA) valdes priekšsēdētāja Vaira Gromule. Autoosta ir tehniski un tehnoloģiski novecojusi, tai ir kapacitātes problēmas, jārisina arī dažādi drošības (vides, pretterorisma) aspekti, kā arī jāceļ pasažieru apkalpošanas kvalitāte. Kaut arī būtiski samazinājies iekšzemes reisu skaits, starptautisko reisu skaits ir pieaudzis, autobusi kļuvuši lielāki, un platformai, kur piebrauc un atiet autobusi, nepieciešama nostiprināšana. Pirms 2000. gada veikta blakus esošā kanāla padziļināšana, bet krastmala šajā vietā nostiprināta netika. Līdz ar to erozija atstāj lielāku negatīvo ietekmi. Viņa gan mierina, ka regulāri tiekot veikts t.s. uzraudzības monitorings. RSA objektiem veikta atkārtota tehniskā ekspertīze, ir izstrādāti varianti, kā platformu nostiprināt.
Sāks no nulles
Rīgā autoosta kā specializēta vieta ir jau 80 gadus, bet konkrētajā vietā tā kalpo 50 gadus. Par rekonstukcijas nepieciešamību runāts jau kopš pagājušā gadsimta astoņdesmitajiem gadiem, stāsta V. Gromule. Tolaik ticis strādāts pie projekta, kas paredzējis dzelzceļa uzbēruma nojaukšanu, tādējādi savienojot autoostu ar Vecpilsētu. Savukārt pagājušās desmitgades sākumā uzsāktais process par iespējamo autoostas attīstību un modernizāciju jāuzskata par noietu posmu. Taču jau uzņēmuma privatizācijas laikā ap 2000. gadu bijis slēdziens, ka rekonstukcija ir nepieciešama. Interesanti, ka tobrīd tieši pārvadātāji uzstājuši uz to, lai autoosta paliktu pašreizējā vietā. Uz jautājumu, par kādām summām runa ir šobrīd, RSA vadītāja atbild, ka par to lielāka skaidrība varētu būt pēc metu konkursa rezultātu izziņošanas oktobra vidū. Viņa gan norāda, ka uzņēmumam ir zināmi uzkrājumi un jau ir runāts ar bankām, taču RSA ir arī atvērts dažādiem investoriem.
Transporta mezgls
Kopš iepriekšējām diskusijām par autoostas rekonstrukciju notikušas būtiskas izmaiņas Rīgas attīstības plānā, norāda V. Gromule. Arī zināma decentralizācija, kas atspoguļojas Nacionālajā attīstības plānā 2014–2020, paredz izveidot multimodālu transporta mezglu Torņakalnā, ņemot vērā ievērojamos objektus – Latvijas Nacionālo bibliotēku, Latvijas Universitātes Akadēmiskā centra ēku būvniecību. Rekonstrukcijas laikā būtu jāmeklē iespējas, kur novirzīt daļu no autobusu plūsmas. Iepriekšējā projektā Rīgas dome tam piedāvāja teritoriju Vienības gatvē, taču šobrīd par to vairs nav runa, jo priekšplānā ir Torņakalna apkārtnes attīstība, kur autoosta varētu atrasties pie dzelzceļa stacijas. Viņasprāt, tur gan būtu jāveido vienkāršāka infrastruktūra, kur varētu būt no Kurzemes un Zemgales ienākošo plūsmu galapunkts. Savukārt ar transfēru pasažieri varētu tikt tālāk nepieciešamajā galapunktā. V. Gromule gan uz Torņakalna projektu lūkojas kā uz sadarbības partneri, nevis konkurentu, taču sarunas par kompromisa atrašanu vēl priekšā. RSA ir paredzējusi palikt kā starptautisks transporta mezgls. Kaut arī savulaik objekts būvēts kā PSRS nomales autoosta mazākam pasažieru skaitam, šobrīd tā ir pārsēšanās punkts Baltijas valstu centrā ar pieaugošu starptautisko pasažieru skaitu. Zināmu grūdienu tam devusi lidostas attīstība, autoostai kalpojot kā savienojuma punktam. Pašreizējā autoostas infrastruktūra nespēj apmierināt visas starptautisko pasažieru, kā arī šoferu un autobusu ekipāžu prasības.
Līdz ar to nākotnē RSA viņa redz kā starptautisku multimodālu transporta mezglu, esot sasaistē ar citiem transporta mezgliem – lidostu, ostu, Torņakalna staciju. Neesot izslēgta iespēja, ka kāda autoosta varētu tikt izveidota, piemēram, Juglā, kur no Vidzemes iebraucošie pasažieri drīzāk izmantotu pilsētas sabiedrisko transportu tālākai satiksmei.
Racionāls skaistums
«Gribam gan skaistumu, gan racionalitāti,» par to, ko RSA sagaida no starptautiskā metu konkursa, saka V. Gromule. Uzņēmums vēlas iegūt arhitektoniski interesantu ēku un pilnvērtīgu termināli, kur būtu apmierinātas gan pasažieru, gan pārvadātāju, gan RSA saimnieciskās intereses. Tā kā autobusu apkalpošana neesot ienesīgs bizness, uzsvars nākotnē varētu tikt likts uz komercplatību iznomāšanu, ar ko varot nopelnīt daudz vairāk. Ieņēmumu struktūrā autobusu iebraukšanas maksa veido apmēram pusi, biļešu tirdzniecība trešdaļu, bet telpu noma un reklāmas izvietošana vien ap 10%. Iecerēts, ka pati autoostas ēka tiks paplašināta gan autobusu platfomas, gan Prāgas ielas virzienā, kā arī varētu kļūt augstāka.
Nepieciešamas nojumes arī kanāla pusē. Tiks ņemtas vērā arī citu valstu autoostu kļūdas – Stokholmā savulaik uzbūvēta tāda, kur šobrīd nevar apkalpot divstāvu autobusus, Hamburgā ir skaistas, bet nepraktiskas nojumes, Minskā glītos apaļos jumtus nevar notīrīt. Vaicāta, ko iecerēts darīt ar dzelzceļa uzbērumu, viņa pieļauj iespēju, ka daļēji tas varētu tikt nojaukts Prāgas ielas pusē, taču tas ir finansiālo iespēju jautājums, un bez pilsētas atbalsta tas nav paceļams. Latvijas dzelzceļam līdz šim pret to neesot bijusi noraidoša attieksme, un šādā gadījumā dzelzceļam tiktu izveidota estakāde.
Izeja uz 13. janvāra ielu zināmā mērā ir drošības jautājums, jo šobrīd steidzamas pasažieru evakuācijas gadījumā ir grūtības ar piekļuvi – vienā pusē kanāls, otrā dzelzceļa uzbērums.
Lai līdz 5. augustam iesniedzamie meti nebūtu formāli, ir paredzēts naudas balvu fonds 20 tūkst. eiro apmērā. Pirmais būtiskais jautājums, kas pasažieriem un pārvadātājiem varētu rasties saistībā ar rekonstrukciju, ir – kādu ietekmi autoostas rekonstrukcija varētu atstāt uz biļešu cenām. RSA valdes priekšsēdētājas vietnieks Jānis Briedītis norāda, ka RSA nodrošina autoostas pakalpojumus iekšzemes un starptautiskajiem pasažieru pārvadātājiem, tas ir, pilda operatora funkcijas. Latvijas reģionālo pasažieru pārvadātāju biļešu cenas nosaka valsts SIA Autotransporta direkcija, savukārt starptautisko pasažieru pārvadājumu biļešu cenas ir pašu pārvadātāju kompetencē. Līdz ar to, pēc viņa teiktā, autoostas rekonstrukcija autobusu biļešu cenas neiespaidos. Jāpiebilst, ka RSA sniedz autoostas pakalpojumus arī Jelgavā.
#1/14
#2/14
#3/14
#4/14
#5/14
#6/14
#7/14
#8/14
#9/14
#10/14
#11/14
#12/14
#13/14
