Deviņdesmito gadu beigās krīze autoražotājā Nissan Motor sasniedza savu kulmināciju. Bez rūgtām zālēm neiztika, taču tās ātri vien mirstošo uzņēmumu atgrieza dzīvē.
1999. gadā, kad notika Renault un Nissan apvienošanās, japāņu autobūvētājs bija visai nožēlojamā stāvoklī, vēsta dp.ru. Nissan tirgus daļa nepārtraukti samazinājās jau 27 gadus pēc kārtas, parādi tuvojās 20 miljardiem eiro. Uzņēmuma vadības sistēmā un dokumentācijā valdīja haoss, visi pretkrīzes pasākumi aprobežojās ar taupīšanu uz kancelejas preču un apkopēju rēķina.
K. Gons paziņoja, ka trīs gados Nissan ir jāizved no krīzes un nekavējoties slēdza piecas autoražotāja rūpnīcas Japānā, kā arī atlaida 14% no darbiniekiem – pārsvarā no administrācijas. K. Gons izlēma pārdot uzņēmuma rezerves daļu ražošanas nozari, paziņoja, ka jāpārtrauc lielākās daļas tābrīža Nissan modeļu ražošana, kā arī Nissan iekšienē tika atcelta Japānai tradicionālā sistēma – darba līguma slēgšana uz mūžu un karjeras izaugsme atkarībā no uzņēmumā nostrādātā laika. Tas izraisīja šoku – daļa darbinieku izdarīja pašnāvības, pār Japānu pāršalca protestu vilnis.
K. Gons veica arī nozīmīgas reformas uzņēmuma pārvaldē – dizaina nodaļa tika pakļauta tieši direktoram, no jauna tika izveidotas deviņas grupas, kas katra atbildēja par savu darbības jomu: pārdošanu, mārketingu, iepirkumiem utt. Trīsdesmit Nissan vadošie darbinieki devās pieredzes apmaiņā uz Renault ražotnēm Francijā, savukārt 30 franču speciālisti ieradās Japānā. K. Gona vadībā tika reorganizēta arī Nissan finanšu vadība, samazināti loģistikas izdevumi, uz pusi tika samazināts komplektējošo detaļu piegādātāju skaits.
2000. gada jūnijā Karloss Gons kļuva par Nissan prezidentu, bet 2001. gada jūnijā – par ģenerāldirektoru. Rezultātā – uzņēmuma atdzimšanas trīs gadu plāns tika izpildīts jau 2000. gada nogalē, radās jaunais Nissan – inovatīva, drosmīga un kvalitatīva ražotāja tēls. Turpmākajos gados sekoja strauja visu Nissan darbības rādītāju uzlabošanās un visdinamiskāk augošā autoražotāja slava.