Depozīta sistēmas ieviešana pēdējā laikā ir kļuvusi par diskusiju objektu ne tikai politikas veidotāju, bet arī vides entuziastu un uzņēmēju vidū. Piesaucot citu valstu veiksmes stāstus, kur šī sistēma efektīvi strādā, entuziasti pašu mājās ir gatavi teju bez jebkādiem ekonomiski pamatotiem aprēķiniem idejas vārdā pieņemt gala lēmumu.

Vienlaicīgi var tikai piekrist vides aktīvistiem, ka Latvija ir vēl ļoti tālu no sakārtotas atkritumu apsaimniekošanas un esošā dalītās atkritumu vākšanas sistēma nefunkcionē kā nākas. Savukārt nav arī pamata domāt, ka papildus ieviešot depozīta sistēmu kaut kas būtiski uzlabosies. Var tikai droši apgalvot, ka atkritumu apsaimniekošanas organizēšanas sistēma kļūs vēl dārgāka.

Depozīta sistēma neaizlāpīs likumdošanas robus

Savulaik Dabas resursu nodokļa likuma iedibinātā atkritumu apsaimniekošanas kārtība bija iecerēta kā vides politikas īstenošanas veicinošs administratīvs rīks. Mainoties faktiskajai situācijai tirgū, politikas mērķiem un veiktajiem grozījumiem likumā, tā šobrīd kropļo konkurenci, padziļinot atkritumu apsaimniekošanas politikas nepilnības un neefektivitāti. To apliecina arī pēdējos gados novērotā tendence - Latvijas atkritumu apsaimniekošanas nozari pakāpeniski ir pametuši visi uzņēmumi ar ārvalstu kapitālu. Pēdējais šī gada sākumā Latviju atstāja Zviedru kapitāla atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums SIA Ragn-Sells. Var jau priecāties, ka beidzot atkritumu apsaimniekošanas nozarē ir pārstāvēts tikai nacionālais kapitāls, tomēr no otras puses tas tikai parāda, ka nozare darbojas ārvalstu uzņēmējiem nesaprotami un tie ir zaudējuši cerību, ka kaut kas tuvākajā laikā uzlabosies.

Sērijveida dzīvokļu tirgū, pēc kompānijas Nira fonds novērojumiem, ir palielinājusies potenciālo pircēju interese, taču, kā apgalvo šī uzņēmuma speciālisti, tie, kas gaidījuši tirgus zemāko punktu, jau esot nokavējuši.

Nira fonds mākleri ikdienas darba gaitā ir novērojuši, ka palielinās potenciālo pircēju interese. Pārdodamo objektu demonstrāciju skaits ir palielinājies, mazliet cēlušās ir arī cenas. Oktobrī sērijveida dzīvokļu cena 520–550 eiro/m2 tika uzskatīta par labu, bet novembrī tā jau esot kļuvuši par pārdevēju pieprasītā minimuma diapazonu.

Objekti, kas ir vispievilcīgākie no cenas un kvalitātes attiecības viedokļa, tiek pirkti visai sekmīgi. Ir gadījumi, kad pēc dzīvokļa demonstrēšanas 6 – 10 interesentiem, dzīvokļa īpašnieks ir paaugstinājis cenu. «Redzot reālu interesi par savu īpašumu, īpašnieki cenšas kaut mazliet pacelt cenu un samazināt savus zaudējumus,» skaidro Nira fonds valdes locekle Jevgēnija Markova – Krūmiņa. Cena var pieaugt par 1 000 – 1 500 eiro par dzīvokli.

Šā gada septembrī sērijveida dzīvokļu cenas Rīgas mikrorajonos nav ievērojami mainījušās, ziņo kompānija NIRA fonds.

Pēc NIRA Fonds analītiķu novērojumiem, vidējā rādītāja svārstības bijušas 0.5 – 1% robežās, tāpēc, ņemot vērā kļūdas iespējamību, pašlaik būtu saprātīgāk runāt nevis par cenu samazinājumu, bet gan par stabilizāciju.

Septembrī ievērojami samazinājās to dzīvokļu pārdošanu termiņš, kuri tika tirgoti par cenu līdz 480 eiro/m2. Tas gan neattiecas uz dzīvokļiem pirmajā un pēdējā stāvā vai stūra dzīvokļiem, bet gan uz dzīvokļiem iecienīto sēriju mājās. Dzīvokļi par šādu cenu reklāmā tika ievietoti vien uz dažām stundām, un no 3 līdz 5 cilvēkiem, kuri kā pirmie apskatīja šādu piedāvājumu, kāds uzreiz iemaksāja pārdevējam rokasnaudu. «Tas vērtējams pozitīvi un ļauj secināt, ka tirgū ir iestājies zināms lūzums. Praktiski ir sasniegts zemākais punkts, no kura varētu atgrūsties dzīvokļu cenas visiecienītāko sēriju mājās. 480 eiro/m2 un zemāk ir tā cena, kura sāk ieinteresēt pircējus. Apkures sezona varētu ieviest korekcijas, taču diez vai tām būs dramatisks raksturs,» vērtēja NIRA Fonds valdes locekle Jevgēnija Markova – Krūmiņa.

Latvijā veidotā bioloģisko atkritumu apsaimniekošanas sistēma ir nesamērīga, neefektīva un ekonomiski nepamatota, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā.

Revidenti secinājuši, ka pašlaik veidotā sistēma neatbilst Latvijas valsts situācijai, piemēram, vērtējot pēc iedzīvotāju skaita un apdzīvotības blīvuma. Sistēmas ieviešana ir būtiski iekavējusies, jo tā notiek haotiski, bez koordinētas vadības un sadarbības ar visām ieinteresētajām pusēm.

VK uzskata - ja sistēma tiks ieviesta tikai formāli, iedzīvotāji nebūs motivēti un nešķiros bioloģisko atkritumus tādā apjomā, kādu vajag ieplānotās infrastruktūras jaudām. Tāpat iedzīvotāji pārmaksās par bioloģisko atkritumu apsaimniekošanu, kā arī iespējamas sankcijas - zaudējumi Latvijas valstij, ja termiņā netiks sasniegti Eiropas Savienības (ES) noteiktie vides mērķi.

Konkurences padome (KP) neļauj atkritumu apsaimniekotājam «Tīrīga» slēgt līgumus ar Rīgas iedzīvotājiem par atkritumu apsaimniekošanu, informēja KP.

KP patlaban nesniedz plašākus komentārus, bet savu lēmumu skaidros preses brīfingā otrdien, 10.septembrī.

Arī Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR) apstiprināja, ka KP piemērojusi pagaidu noregulējumu sadarbībai ar «Tīrīga».

«KP uzliek mums par pienākumu nekavējoties, bet ne vēlāk kā līdz 12.septembrim atsaukt «Tīrīga» noslēgtos atkritumu apsaimniekošanas līgumus ar iedzīvotājiem. Viņi piedāvā, ka mums vajadzētu turpināt sadarbību ar līdzšinējiem četriem atkritumu apsaimniekošanas operatoriem, un teorētiski šāds piedāvājums ir labs, taču domes juristi pagaidām norāda, ka tas nav iespējams, jo tādu rīcību nepieļauj normatīvie akti,» skaidroja mērs.

No 2024. gada valsts mežu apsaimniekotājs a/s Latvijas valsts meži (LVM) atsakās no dubultās meža apsaimniekošanas sertifikācijas un darbosies tikai vienā brīvprātīgās sertifikācijas sistēmā – PEFC.

Latvijas valsts mežu apsaimniekotājs līdz šim 12 gadus ir uzturējis dubulto meža apsaimniekošanas un koksnes piegādes ķēdes sertifikāciju — pēc FSC (Forest Stewardship Council) un PEFC (Programme for the Endorsement of Forest Certification). Pēc PEFC sistēmas Latvijā ir sertificēti aptuveni 1,75 milj. ha mežu platības valstī, bet pēc FSC sistēmas ir sertificēti līdz šim tikai 1.2 milj. ha. Sertifikācija ir brīvprātīgs process, tā tiek veikta atbilstoši sertifikācijas sistēmas apstiprinātam standartam. Latvijas normatīvi prasa īstenot ilgtspējīgu mežsaimniecību.

Vairāku faktoru rezultāts

«Lēmuma pamatā ir vairāki aspekti, proti, FSC International ar saviem lēmumiem apturējis pašlaik spēkā esošo meža apsaimniekošanas standartu darbību, tā vietā piedāvājot pagaidu meža apsaimniekošanas standartu, kurš tapis aiz Latvijas robežām un nav pat izstrādāts atbilstoši paša FSC noteiktajiem fundamentālajiem darbības principiem, jo nacionālā standarta izstrādē jābūt iesaistītiem visu triju sektoru — vides, ekonomiskā un sociālā — pārstāvjiem no Latvijas,» situāciju raksturo a/s Latvijas valsts meži mežsaimniecības direktors Andris Balodis. Viņš atgādina, ka FSC Latvijas nacionālā standarta izstrāde jau vairākus gadus ir apturēta. «Ir dīvaini, ja sertifikācijai piedāvā standartu, kurš nav atbilstoši pielāgots Latvijas klimatiskajiem un mežu augšanas un mežsaimniecības apstākļiem, kā arī tradīcijām, bet vairāk atbilst kādas ģeogrāfiski un klimatiski atšķirīgas citas teritorijas situācijai,» tā A. Balodis. Viņš savu sacīto pamato, ka FSC piedāvātajā pagaidu standartā ir ietverti starptautiskie indikatori, kuri nav pielāgoti ne tikai Latvijas situācijai, bet arī zinātnieku pētījumiem, atzinumiem un arī tradīcijām. «Ir iekļauti indikatori, par kuriem vispār Latvijā nav bijis pat diskusiju FSC Latvijas nacionālā standarta izstrādes procesā, kā arī ir vairāki indikatori kuri nav skaidri interpretējami, kas savukārt rada riskus šī standarta piemērošanas brīdī,» uz jautājumu, kas ir bijuši būtiskākie iebildumi pret piedāvāto sertifikācijas standartu, atbild A. Balodis. Viņš uzsver, ka LVM saimnieciskajā darbībā nevar pieļaut tik augstu riska pakāpi, vēl jo vairāk, ja tas caur piegāžu ķēdēm skar arī kokrūpniekus, viņu izstrādājumu tirgotājus un arī gala patērētājus — pircējus visā pasaulē.

Mājsaimniecību būvniecības atkritumu apsaimniekošanā Latvijā trūkst vienotas pieejas, tāpēc valstī nav izmantots viss šā tipa atkritumu pārstrādes, reģenerācijas un atkārtotās izmantošanas potenciāls, atklāj atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma “CleanR” un Banku augstskolas veiktais pētījums.

Pētījuma ““Būvniecības un/vai nojaukšanas procesā radušos būvgružu plūsmas shēmas un ekspluatācijas shēmas sistēmas pilnveidošana” mērķis bija ne tikai ievākt datus, bet arī izstrādāt vadlīnijas un priekšlikumus būvniecības nozares normatīvajos aktos un tie pašlaik ir iesniegti Klimata un enerģētikas ministrijai. Vienlaikus tika radīti vairāki praktiski rīki gan pašvaldībām, gan iestādēm, kas uzrauga būvniecības procesus.

“Būvniecības un būvju nojaukšanā radītie atkritumi veido aptuveni 35 % no visiem Eiropas Savienībā esošajiem atkritumiem. Taču tajos ir daudz dažādu materiālu, piemēram, betons, ķieģeļi, koks, stikls, metāli un plastmasa, kas joprojām var būt vērtīgs resurss. Industriālo atkritumu un būvgružu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA “CleanR Verso” pieredze liecina, ka, pareizi būvgružus pārstrādājot, otrreizējā izmantošanā var atgriezt 65 % materiāla un tas ir vērā ņemams apjoms, kam nevajadzētu nonākt poligonā,” uzsver industriālo atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma “CleanR Verso” valdes loceklis Jānis Reinfelds.

Energoresursu, citu materiālu un pakalpojumu cenu, kā arī atalgojuma pieaugums atkritumu apsaimniekotājus nostādījis situācijā, kad izmaksas līdzvērtīgas ieņēmumiem un to tālākais pieaugums nozīmēs strādāšanu ar zaudējumiem, tāpēc atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu tarifi būs augstāki

Atkritumu apsaimniekotāji, vairs nespējot akumulēt degvielas cenu sprādziena, atalgojumu un vispārējās inflācijas radīto izmaksu sadārdzinājumu, kā tas darīts iepriekšējos gados, ir spiesti palielināt nešķirotu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksu,” par kritisko situāciju nozarē skaidro Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas (LASUA) izpilddirekcijas vadītājs Armands Nikolajevs.

Viņš atgādina, ka pēdējos gados atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi ne reizi nav lūguši palielināt atkritumu apsaimniekošanas maksu – gan energoresursu, gan darbaspēka izmaksu sadārdzinājumu uzņēmumi ir kompensējuši gan uz peļņas rēķina, gan efektivizējot loģistiku un izmaksas.

Dzīvokļi jaunajos projektos, ko realizē banku struktūras, ir par 100 - 150 eiro kvadrātmetrā lētāki nekā projektu attīstītājiem, novērojis Nira fonds.

Februāra beigās par to, vai banku piedāvātie nekustamie īpašumi kropļo vai nekropļo nekustamo īpašumu tirgu, diskusijā iesaistījās projektu attīstītāja YIT Celtniecība vadītājs Andris Božē un Reverta Nekustamo īpašumu pārvaldīšanas direkcijas vadītājs Edgars Miļūns. Īpašumi, ko pārdod bankas, nereti nav «jauni un svaigi», taču vērtība tiem joprojām ir, norādīja bankas pārstāvis. Savukārt A. Božē pauda, ka banku piedāvātā cena «bieži vien ir zemāka par pašizmaksu un nekādi nav samērojama ar reālajām celtniecības izmaksām». Viņš norādīja, ka šī iemesla dēļ tās var atļauties būt elastīgākas un agresīvākas cenu ziņā, kā arī piedāvāt potenciālajiem pircējiem izdevīgākas aizdevuma procentu likmes un mazākas prasības pirmajai iemaksai.

Lai arī lielākais spēlētājs apsaimniekošanas biznesā Rīgā pašlaik ir uzņēmumi, kas veidoti uz kādreizējo namu pārvalžu bāzes, arvien sīvāku konkurenci tām izrāda privātuzņēmumi.

SIA Namu apsaimniekošana izstrādājusi jaunu apsaimniekošanas pakalpojumu piedāvājumu HausMaster sērijveida namiem Rīgas mikrorajonos, kas ļautu samazināt esošo apsaimniekošanas maksu līdz 0.20 Ls/m2 , nodrošinot nepieciešamo darbu izpildi kvalitatīvā līmenī.

Izmaksu samazinājums iegūts uz darbu optimizācijas un efektivitātes celšanas pamata, informēja SIA Namu apsaimniekošana valdes loceklis Jānis Gailāns.

Db.lv jau ziņoja, ka arī pazīstamā nekustamā īpašuma kompānija Latio mēģinās izkonkurēt pašvaldību namu apsaimniekotājus, piedāvājot iedzīvotājiem izdevīgākus nosacījumus. Latio piedāvāšot par 20 latiem mazāku rēķinu, kā arī dažu gadu laikā nosiltinātu ēku, solīja Latio vadītājs Edgars Šīns. Laikrakstam Diena viņš sacījis, ka plānotā apsaimniekošanas maksa būšot vien 9 santīmi par kvadrātmetru, nepaskaidrojot sīkāk, kas šajā summā tiek ietverts.

Veids, kā VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) pārvalda nekustamo īpašumu un nodrošina ar to valsts iestādes, Valsts kontrolei (VK) liek šaubīties, vai valsts intereses tiek vērtētas augstāk par valsts kapitālsabiedrības interesēm.

Latvijā Finanšu ministrija (FM) ir atbildīga par valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas politikas izstrādi. Tās dibinātā VAS "Valsts nekustamie īpašumi" ir atpazīstamākais, bet ne vienīgais valsts nekustamā īpašuma pārvaldītājs valstī, informē VK.

Valsts kontrole veiktajā revīzijā konstatēja būtiskus trūkumus gan politikas veidošanā, gan arī īpašumu pārvaldīšanā. 2006.gadā pieņemtās Valsts nekustamā īpašuma vienotas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas koncepcijas īstenošana noslēgusies jau 2020.gadā, bet no iecerētā sasniegta tikai daļa.

Valstij pieder liels skaits nekustamo īpašumu ar visdažādāko pielietojumu, un vienlaikus nekustamais īpašums ir viens no pamata resursiem, kas nepieciešams valsts institūciju funkciju veikšanai. Valsts kontroles veiktās revīzijas fokusā šoreiz bija VNĪ pārvaldīšanā esošie birojiem paredzētie valsts un VNĪ nekustamie īpašumi.

Pretēji izvirzītajam mērķim, politiķu steidzamības kārtā virzītie grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā panāks iecerētajam pretēju efektu un sadārdzinās atkritumu izvešanu Rīgas iedzīvotājiem, jo īpaši privātmājās dzīvojošajiem.

Turklāt, visticamāk, Latvijai neizdosies sasniegt ES izvirzītos mērķus atkritumu šķirošanas jomā, kas draud ar pamatīgiem sodiem.

Šonedēļ Saeima, visticamāk, turpinās skatīt grozījumus Atkritumu apsaimniekošanas likumā, kas tieši skars visus Rīgas iedzīvotājus. Politiķi, kas virza šos ar nozari neizdiskutētos grozījumus, uzskata, ka tādējādi tiks sekmēta brīva konkurence Rīgas atkritumu apsaimniekošanā. LASUA ieskatā likumprojekts politiķu piedāvātajā redakcijā nenodrošinās veselīgu konkurenci, bet gan gluži pretēji - tā tiks kropļota, negatīvi ietekmējot pašvaldības iedzīvotāju iespēju saņemt efektīvāko un labāko atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu.

No 15. jūlija tiek uzsākta līgumu pārslēgšana ar jauno atkritumu apsaimniekotāju AS «Tīrīga», informē Rīgas domes Mājokļu un vides departaments.

Saskaņā ar Rīgas pašvaldības atklātā konkursa rezultātiem turpmāk Rīgā visiem iedzīvotājiem būs viens atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzējs AS «Tīrīga», kas no 2019. gada 15. septembra nodrošinās vienotu atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu un vienādus nosacījumus visiem iedzīvotājiem.

Līgumi par atkritumu apsaimniekošanu jāpārslēdz visiem Rīgas iedzīvotajiem – gan fiziskām, gan juridiskām personām. Privātmāju iedzīvotāji paši pārslēdz sadzīves atkritumu apsaimniekošanas līgumus ar jauno pakalpojumu sniedzēju. Daudzdzīvokļu māju iedzīvotāju līgumus pārslēdz namu apsaimniekotājs, kas pēc tam par to informē dzīvokļu vai cita veida īpašumu īpašniekus un nosūta rēķinu par atkritumu apsaimniekošanu. Savukārt juridisko personu līgumu pārslēgšanu nodrošina īpašuma apsaimniekotājs vai pats īpašnieks.

Rīgas domes Mājokļu un vides departaments ir izsludinājis jaunu atklātu konkursu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Rīgā, vienlaikus plānojot sarunu procedūru pakalpojuma nepārtrauktības nodrošināšanai līdz tā beigām, informēja Rīgas domē.

Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes vadītāja Evija Piņķe apliecināja, ka konkurss ir izsludināts, ņemot vērā spēkā esošos saistošos noteikumus. Iepriekš vēstīts, ka jaunos noteikumus, kas tostarp paredz vietvarā atkritumu apsaimniekošanu dalīt četrās zonās, neapstiprināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).

Piņķe arī apstiprināja, ka izsludinātais iepirkums paredz trīs atkritumu apsaimniekošanas zonas un viens piegādātājs varēs iegūt tiesības sniegt pakalpojumu tikai vienā zonā.

Kā informēja domē, konkurss izsludināts uz septiņiem gadiem no līguma spēkā stāšanās brīža vai līdz Konkurences padomes galīgajam lēmumam, ja tiks atzīts, ka noslēgtais šī gada 14.jūnija koncesijas līgums ar AS "Tīrīga" ir spēkā esošs un uzņēmums ir tiesīgs turpināt līguma slēgšanu ar iedzīvotājiem un sākt pakalpojuma sniegšanu.

Dzīvokļi jaunceltnēs Rīgas mikrorajonos pašlaik tiek piedāvāti par 800 – 1000 eiro/m2. Jauno dzīvokļu cena ir atkarīgs no projekta popularitātes, tā atrašanās vietas un kvalitātes, vēstī NIRA fonds.

Piemēram, mājokli projektā Panorama Plaza varētu iegūt par 1000 eiro/m2, dzīvokļus Purvciemā var iegādāties par 800 – 850 eiro/m2. Taču, lai pircējs iegādātos dzīvokli Iļģuciemā, tā cenai ir jābūt vēl zemākai. Pēc NIRA Fonds rīcībā esošās informācijas, galvaspilsētā ir projekti, kuru attīstītāji pārrunu gaitā ar pircējiem piekrīt cenu pazeminājumam līdz 700 – 750 eiro/m2.

NIRA fonds akcentē, ka pašlaik Rīgā jauno projektu tirgū esošās cenas, pat ņemot vērā celtniecības izmaksu samazināšanos, ir zemākas par pašizmaksu. Tas pircējiem būtu jāsaprot. Tik lēti kā pašlaik diez vai kaut kad nākotnē izdosies iegādāties jaunu mājokli, lēš kompānija.

Tas, kas šobrīd notiek mūsu valsts tautsaimniecībā, ir tikai loģiski, ņemot vērā norises pasaulē un Eiropā. Var teikt, ka augusta mēnesī Eiropa aizgāja atvaļinājumā, bet pēc tā atgriezās pilnīgi citā ekonomiskajā un finanšu vidē. Tur notiekošās negatīvās norises, protams, atspoguļojas arī pie mums.

Šodien visi redz, ka ienākumu līmenis samazinās gan valsts, gan privātajā sektorā, kā arī pieaug bezdarbs un bezdarbības risks, un krasi samazinās cilvēku vēlme patērēt. Bet mūsu ekonomika ir patērētāju ekonomika, ražošanas sektors aizņem tikai 8% no tās. Nekustamā īpašuma nozare un celtniecība pirms gada aizņēma 25%, un līdz ar tās sarukumu neviens sektors nevar šo tukšo vietu aizpildīt. Runāt par to, ka mēs šeit tagad attīstīsim kaut kādu ražošanu un jaunas tehnoloģijas — tas ir bezcerīgi, jo prasa ļoti lielu ieguldījumu: infrastruktūru, izglītību un vēl ļoti daudz citu faktoru. Tāpēc ir jāārstē arī nekustamo īpašumu segments. To nedarot, mēs nonāksim vēl dziļākā krīzē.

Pašvaldības ar to īpašumā esošajiem meža resursiem nerīkojas saimnieciski, negūstot iespējami lielāko labumu no šo vērtīgo publisko aktīvu pārvaldības, lietderības revīzijā par pašvaldību rīcību ar meža resursiem secinājusi Valsts kontrole.

Revīzijā gūtie pierādījumi liecina, ka revidētajās Alūksnes, Jelgavas, Krāslavas, Saldus un Siguldas novada pašvaldībās kopumā nav informācijas par 63% jeb 5451 hektāru (ha) meža resursiem - nav veiktas meža inventarizācijas. Taču arī inventarizētajās meža platībās 5072 ha netiek pienācīgi veiktas visas meža apsaimniekošanas ciklā paredzētās darbības, piemēram, meža atjaunošana pēc cirsmu izstrādes, jaunaudžu un krājas kopšana, aizsardzība pret kaitēkļu un dzīvnieku bojājumiem, meliorācijas un meža infrastruktūras uzturēšana. Neveicot šīs darbības, pašvaldības samazina meža nākotnes vērtību un iespēju ik gadu gūt ieņēmumus līdz pat 3 438 400 eiro.

Rīgas populārākajās ielās — teritorijā, ko veido Brīvības, Elizabetes, Čaka un Bruņinieku iela — neaizpildīti ir 10 – 15 % telpu, novērojusi kompānija NIRA fonds.

Bez grūtībām varot iznomāt nelielas telpas aptuveni 50 m2 platībā, savukārt piedāvājumā galvenokārt ir 150 – 200 m2 lielas telpas. Parasti tās ir telpas divos stāvos (pirmais un otrais stāvs vai pirmais stāvs un pagrabs). Nomas likmes tirdzniecības platībām centrā ir 6 – 16 eiro/m2.

Jauna nomnieka meklējumi ir ilgstošs process. Uzņēmēji no tirdzniecības sfēras baidās riskēt. Nomas likmei nav izšķirošā nozīme lēmuma pieņemšanā. Kā ziņo NIRA fonds, maksa par telpām Tērbatas ielas sākumā pašlaik nepārsniedz divu pārdevēju mēneša algas apmēru.

Kompānijas speciālisti norāda, ka viņuprāt, šobrīd ir piemērots brīdis jaunu tirdzniecības vietu atklāšanai labākajās Rīgas vietās. Iepriekšējo krīžu, tostarp 1996.gada krīzes, prakse ir apliecinājusi, ka tirdzniecība ir viena no tām sfērām, kura atdzimst pirmā. Šobrīd uzņēmēji varētu iegūt zemu nomas maksas likmi ilgākam laika posmam. Tik zemas tās nav bijušas jau 15 – 16 gadus.

Pozitīvi ekonomikas signāli ietekmē arī nekustamā īpašuma tirgu, piemēram, samazinājusies ir veikalu telpu nomnieku rotācija, novērojusi kompānija Nira fonds.

Pie pozitīvajiem faktoriem kompānija piemin to, ka bezdarba līmenis strauji neaug, toties palielinās eksporta apjomi. Lai arī niecīgs, tomēr pieaugums novērots arī mazumtirdzniecībā.

Vēl pirms pusgada uzņēmēji vēlējās nomas maksas atlaides vai saņemt kādus papildus «bonusus», taču šobrīd viņi esot sapratuši, ka tam vairs nav objektīva pamatojuma, norāda kompānijas speciālisti. Arī tirdzniecības platību īpašnieki, īpaši Rīgas aktīvākajās tirdzniecības vietās, vairs īpaši nedod atlaides. Tāpēc ievērojami samazinājusies nomnieku rotācija. Un ir audzis pieprasījums pēc nelielām platībām. Pieprasījumu veido jauni uzņēmumi. Nira fonds akcentē, ka šobrīd uzsākt jaunu biznesu ir lētāk nekā pēdējos 4 – 5 gados.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) otrdien aicinās valdību izsludināt ārkārtējo situāciju Rīgas pašvaldībā saistībā ar izveidojušos krīzi sadzīves atkritumu apsaimniekošanas jomā.

Vienlaikus Rīgas domei plānots uzdot līdz piektdienai īstenot sarunu procedūru ar atkritumu apsaimniekotājiem par iespējām nodrošināt pakalpojumu pēc 15.septembra, informēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM).

Ārkārtējā situācija ir īpašs tiesiskais režīms, kura laikā valdībai ir tiesības ierobežot arī pašvaldību institūciju tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildus pienākumus, skaidroja ministrijā.

«Lai nodrošinātu nepārtrauktu atkritumu izvešanu, neradītu haosu pakalpojuma sniegšanā un novērstu vides un iedzīvotāju veselības apdraudējumu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija skrupulozi uzraudzīs Rīgas domes rīcību, uz laiku ieviešot īpašu regulējumu,» sola VARAM.

Ņemot vērā, ka nākamnedēļ Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) komisija vērtēs uzņēmumu "Eco Baltia vide" un "Lautus" iesniegtās sūdzības par Rīgas sadzīves atkritumu konkursu, apsaimniekošanas uzņēmumi neizslēdz, ka pēc sūdzību izskatīšanas Rīgas domei varētu nākties pagarināt pieteikšanos galvaspilsētas sadzīves atkritumu konkursam, pastāstīja atkritumu apsaimniekotāji.

"Eco Baltia vide" valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts norādīja, ka uzņēmums, atbilstoši esošajai iepirkuma specifikācijai, ir sagatavojis un iesniedzis savu piedāvājumu, kas, uzņēmuma uzskatā, ir konkurētspējīgs gan no cenas, gan pakalpojumu kvalitātes viedokļa.

Viņš uzsvēra, ka Publisko iepirkumu likums liedz atvērt piedāvājumus, kamēr nav izskatītas sūdzības par paša iepirkuma nolikumu. Līdz ar to, ja IUB nākamnedēļ atzīs kādu no sūdzībām par pamatotu, tad Rīgas domei, neatverot pieteikumus un atgriežot tos dalībniekiem, būs jāpārtrauc esošais iepirkums un jāizsludina jauns, ņemot vērā IUB lēmumu.

"Varam paust tikai nožēlu, ka Rīgas dome, nepagarinot pieteikumu iesniegšanas termiņu, kas pēc sūdzību izskatīšanas IUB ļautu Rīgas domei veikt izmaiņas esošā iepirkuma specifikācijā un turpināt iepirkuma procesu, ir rīkojusies nepārdomāti, neievērojot arī iedzīvotāju intereses. Rīgas dome ar šādu rīcību radījusi jaunus papildu riskus, ka iepirkums nenoslēgsies līdz 12.martam, un kārtējo reizi būs jālemj par krīzes situācijas risinājumu pakalpojumu nepārtrauktības nodrošināšanai," viņš skaidroja.

Baltijā lielākā un straujāk augošā vides resursu apsaimniekošanas grupa AS “Eco Baltia” 2022.gadā saskaņā ar neauditētajiem rezultātiem sasniegusi rekordaugstu konsolidēto neto apgrozījumu 210.79 miljonu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 120 miljoniem eiro 2021.gadā, tas ir pieaugums par 75.7%. Savukārt kombinētie pārdošanas ieņēmumi (pro-forma), kas ietver pārskata periodā iegādāto uzņēmumu pilnu kalendāro ietekmi, sasniedza 240 miljonus eiro. Salīdzinājumā ar 150 miljoniem eiro 2021.gadā pro-forma ieņēmumi pērn pieauguši par 60%.

Apgrozījuma pieaugumu veicināja vairāki faktori, tostarp, jaunu uzņēmumu iegādes darījumi 2021. un 2022.gadā, labvēlīga tirgus situācija plastmasas otrreizējo izejvielu tirgos 2022.gada pirmajā pusē, stabilais un pārliecinošais sniegums vides apsaimniekošanas sektorā, kā arī fokuss uz produktivitāti, efektivitāti un automatizāciju.

2022.gadu “Eco Baltia” noslēdza ar konsolidēto neto peļņu 7.31 miljona eiro apmērā, kamēr 2021.gadā šis rādītājs bija 9.33 miljoni eiro. Tikmēr koncerna EBITDA 2022.gadā sasniedza 25.47 miljonus eiro iepretim 19.9 miljoniem eiro 2021.gadā.

Mājokļu īpašnieki nav informēti, kādi pakalpojumi ir ietverti apsaimniekošanas maksā, liecina Db ekspresaptauja

Maksa par apsaimniekošanu variē lielā amplitūdā, sākot no 18 santīmiem līdz 3.1 latam par kvadrātmetru, parādīja Db mājaslapā www.db.lv veiktā ekspresaptauja. Saskaņā ar Nira fonds mājokļu apsaimniekošanas tirgus tendenču apskatu š.g. janvārī pērn Rīgā vidējā apsaimniekošanas maksa bijusi aptuveni 0.45 Ls/m2. Vismazākā maksa bijusi 0.24 Ls/m2, bet vislielākā - 4.40 Ls/m2. Šim gadam apsaimniekošanas maksas bija paredzētas 0.60 - 1 Ls/m2.

Šobrīd, kad konkurence apsaimniekošanas biznesā sola krasi saasināties, kompānijas tirgū piedāvā jaunus produktus. Piemēram, SIA Namu apsaimniekošana ar pakalpojumu Hausmaster sola apsaimniekot sērijveida namu Rīgas mikrorajonā par ne vairāk kā 20 santīmiem kvadrātmetrā. Tomēr ir svarīgi saprast, kas ir iekļauts apsaimniekošanas maksā.

Dārgo dzīvokļu segments (150 – 200 tūkst. eiro un vairāk) šovasar izrādījās viens no aktīvākajiem, konstatējusi kompānija NIRA fonds. To sekmējušas 2010. gada 1. jūlijā spēkā stājušās izmaiņas Imigrācijas likumā.

Potenciālos pircējus interesējuši ne tikai īpašumi kūrorta pilsētā, bet arī Rīgas klusā centra un Vecrīgas rekonstruēto un jauno projektu dzīvokļi. Taču Rīgas un Jūrmalas elitāro mājokļu kategorijai varētu pieskaitīt vien dažus projektus, uzskata kompānijas speciālisti pēc projektu piedāvājuma veiktās analīze.

Daudzi objekti, kuri Latvijā tiek pozicionēti kā ekskluzīvi, neatbilst Krievijas iedzīvotāju priekšstatam par ekskluzivitāti. Par ekskluzivitāti neliecina tikai dzīvokļa atrašanās vieta un cena. Bagātie pircēji vērtēja arī ēkas vēsturisko vērtību, fasādes neatkārtojamo arhitektūru, iekšējās un ārējās apdares kvalitāti, koplietošanas telpu remonta kvalitāti, skatus, kas paveras pa dzīvokļa logiem, liftu daudzumu, tādu papildus servisu kā apsardze, ērta automašīnu novietošana, mājas iedzīvotāju sociālais statuss. Lielākoties potenciālie pircēji vēlējās būt apartamentu pirmie apdzīvotāji, t.i. viņi bija pētījuši dzīvokļu pirmreizējo tirgu.

Šā gada jūlijā Zemesgrāmatā reģistrēts par 23,8 % vairāk darījumu nekā jūnijā, informē kompānija NIRA fonds. Tomēr neraugoties uz tirgus atveseļošanās pazīmēm, tā aktivitāte pašlaik ir aptuveni 2001. – 2002. gada līmenī.

Saskaņā ar Zemesgrāmatas datiem, jūlijā Latvijā reģistrēti 3218 nekustamā īpašuma pirkuma līgumi. Tas ir par 23,8 % vairāk nekā jūnijā.

«Sakrita divi faktori. Pirmkārt, pats jūnija rādītājs bija par 6,8 % zemāks nekā maija (2599 līgumi pret 2789). Otrkārt – gaidot Imigrācijas likuma grozījumus, daudzi pircēji un pārdevēji «piebremzēja» darījumu reģistrācijas procesu līdz vasaras vidum. Ja analizējam ikmēneša pirkuma darījumu reģistrācijas dinamiku, varam noskaņoties uz optimisma viļņa. Pirmajos šā gada 7 mēnešos Zemesgrāmatā reģistrēto pirkuma līgumu skaits ir pieaudzis vidēji par 6% mēnesī. Tas nozīmē, ka pozitīvais noskaņojums sabiedrībā pakāpeniski aug,» vērtēja kompānijas NIRA fonds valdes locekle Jevgenija Markova.