Ir maz ticams, ka nākamajā gadā akciju cenas sagaida straujš uzplaukums, taču Money CNN eksperti ir atraduši 10 akcijas, kurām ir perspektīva augt pat, ja tirgi neaugs.

Kods: MA

Tirgus kapitalizācija: 30 miljardi dolāru

Ienākumi 2008. gadā: 5 miljardi dolāru

P/E attiecība: 18*

Dividenžu ienesīgums: 0.3 %

Tādam no patērētājiem atkarīgam uzņēmumam kā MasterCard 2009. gads bijis pārsteidzoši labs. Tomēr sliktākajā ekonomiskajā stāvoklī kopš Lielās Depresijas laikiem, MasterCard ne tikai izdevies palielināt ienākumus par 1 % triju ceturkšņu laikā (jo patērētāji kredītkartes lieto vairāk), bet arī palielināja operatīvo peļņu par 24 % (palielinot komisijas maksas un samazinot mārketinga izmaksas). Tas notika tad, kad patērētāji netērējās. Tomēr patlaban ir zīmes, ka maciņi atkal varētu tikt atvērti. Viens faktors, kas par to liecina, ir – MasterCard darījumu skaits ir pārstājis kristies. Tas nozīmē, ka MasterCard ienākumi pieaugs, uzskata analītiķi.

Sērijveida dzīvokļu tirgū, pēc kompānijas Nira fonds novērojumiem, ir palielinājusies potenciālo pircēju interese, taču, kā apgalvo šī uzņēmuma speciālisti, tie, kas gaidījuši tirgus zemāko punktu, jau esot nokavējuši.

Nira fonds mākleri ikdienas darba gaitā ir novērojuši, ka palielinās potenciālo pircēju interese. Pārdodamo objektu demonstrāciju skaits ir palielinājies, mazliet cēlušās ir arī cenas. Oktobrī sērijveida dzīvokļu cena 520–550 eiro/m2 tika uzskatīta par labu, bet novembrī tā jau esot kļuvuši par pārdevēju pieprasītā minimuma diapazonu.

Objekti, kas ir vispievilcīgākie no cenas un kvalitātes attiecības viedokļa, tiek pirkti visai sekmīgi. Ir gadījumi, kad pēc dzīvokļa demonstrēšanas 6 – 10 interesentiem, dzīvokļa īpašnieks ir paaugstinājis cenu. «Redzot reālu interesi par savu īpašumu, īpašnieki cenšas kaut mazliet pacelt cenu un samazināt savus zaudējumus,» skaidro Nira fonds valdes locekle Jevgēnija Markova – Krūmiņa. Cena var pieaugt par 1 000 – 1 500 eiro par dzīvokli.

Šā gada septembrī sērijveida dzīvokļu cenas Rīgas mikrorajonos nav ievērojami mainījušās, ziņo kompānija NIRA fonds.

Pēc NIRA Fonds analītiķu novērojumiem, vidējā rādītāja svārstības bijušas 0.5 – 1% robežās, tāpēc, ņemot vērā kļūdas iespējamību, pašlaik būtu saprātīgāk runāt nevis par cenu samazinājumu, bet gan par stabilizāciju.

Septembrī ievērojami samazinājās to dzīvokļu pārdošanu termiņš, kuri tika tirgoti par cenu līdz 480 eiro/m2. Tas gan neattiecas uz dzīvokļiem pirmajā un pēdējā stāvā vai stūra dzīvokļiem, bet gan uz dzīvokļiem iecienīto sēriju mājās. Dzīvokļi par šādu cenu reklāmā tika ievietoti vien uz dažām stundām, un no 3 līdz 5 cilvēkiem, kuri kā pirmie apskatīja šādu piedāvājumu, kāds uzreiz iemaksāja pārdevējam rokasnaudu. «Tas vērtējams pozitīvi un ļauj secināt, ka tirgū ir iestājies zināms lūzums. Praktiski ir sasniegts zemākais punkts, no kura varētu atgrūsties dzīvokļu cenas visiecienītāko sēriju mājās. 480 eiro/m2 un zemāk ir tā cena, kura sāk ieinteresēt pircējus. Apkures sezona varētu ieviest korekcijas, taču diez vai tām būs dramatisks raksturs,» vērtēja NIRA Fonds valdes locekle Jevgēnija Markova – Krūmiņa.

Dzīvokļi jaunajos projektos, ko realizē banku struktūras, ir par 100 - 150 eiro kvadrātmetrā lētāki nekā projektu attīstītājiem, novērojis Nira fonds.

Februāra beigās par to, vai banku piedāvātie nekustamie īpašumi kropļo vai nekropļo nekustamo īpašumu tirgu, diskusijā iesaistījās projektu attīstītāja YIT Celtniecība vadītājs Andris Božē un Reverta Nekustamo īpašumu pārvaldīšanas direkcijas vadītājs Edgars Miļūns. Īpašumi, ko pārdod bankas, nereti nav «jauni un svaigi», taču vērtība tiem joprojām ir, norādīja bankas pārstāvis. Savukārt A. Božē pauda, ka banku piedāvātā cena «bieži vien ir zemāka par pašizmaksu un nekādi nav samērojama ar reālajām celtniecības izmaksām». Viņš norādīja, ka šī iemesla dēļ tās var atļauties būt elastīgākas un agresīvākas cenu ziņā, kā arī piedāvāt potenciālajiem pircējiem izdevīgākas aizdevuma procentu likmes un mazākas prasības pirmajai iemaksai.

Dzīvokļi jaunceltnēs Rīgas mikrorajonos pašlaik tiek piedāvāti par 800 – 1000 eiro/m2. Jauno dzīvokļu cena ir atkarīgs no projekta popularitātes, tā atrašanās vietas un kvalitātes, vēstī NIRA fonds.

Piemēram, mājokli projektā Panorama Plaza varētu iegūt par 1000 eiro/m2, dzīvokļus Purvciemā var iegādāties par 800 – 850 eiro/m2. Taču, lai pircējs iegādātos dzīvokli Iļģuciemā, tā cenai ir jābūt vēl zemākai. Pēc NIRA Fonds rīcībā esošās informācijas, galvaspilsētā ir projekti, kuru attīstītāji pārrunu gaitā ar pircējiem piekrīt cenu pazeminājumam līdz 700 – 750 eiro/m2.

NIRA fonds akcentē, ka pašlaik Rīgā jauno projektu tirgū esošās cenas, pat ņemot vērā celtniecības izmaksu samazināšanos, ir zemākas par pašizmaksu. Tas pircējiem būtu jāsaprot. Tik lēti kā pašlaik diez vai kaut kad nākotnē izdosies iegādāties jaunu mājokli, lēš kompānija.

Kopš šā gada jūlija 85 – 90 % interesentu, kas vēlētos iegādāties dzīvokli Rīgas Klusajā centrā, Vecrīgā un Jūrmalas jaunceltnēs (no Lielupes līdz Bulduriem), ir ārzemnieki, apgalvo kompānijas NIRA Fonds speciālisti.

Pateicoties viņu aktivitātei, septembrī Zemesgrāmatā figurēja dzīvokļu pirkumi Jūrmalā par 2 700 – 3 200 eiro/m² (Jaunceltne Madonas ielā 5), kā arī Rīgas Klusajā Centrā un Vecrīgā par 2 500 – 2 900 eiro/m².

Pēc NIRA Fonds valdes locekle Jevgeņijas Markovas teiktā, pēdējos mēnešos tikai šī kompānija katru dienu saņem 2–3 telefona zvanus no ārzemniekiem, kas jautā, vai tā var palīdzēt saņemt uzturēšanās atļauju. Parasti viņus interesējot dzīvoklis par 150 – 180 tūkst. eiro Jūrmalā vai Rīgas centrā, kam ir 2–3 guļamistabas. Vasarā šī attiecība bija 70% par labu Jūrmalai un 30% – Rīgai. Rudens pusē proporcija sāk mainīties.

Dārgo dzīvokļu segments (150 – 200 tūkst. eiro un vairāk) šovasar izrādījās viens no aktīvākajiem, konstatējusi kompānija NIRA fonds. To sekmējušas 2010. gada 1. jūlijā spēkā stājušās izmaiņas Imigrācijas likumā.

Potenciālos pircējus interesējuši ne tikai īpašumi kūrorta pilsētā, bet arī Rīgas klusā centra un Vecrīgas rekonstruēto un jauno projektu dzīvokļi. Taču Rīgas un Jūrmalas elitāro mājokļu kategorijai varētu pieskaitīt vien dažus projektus, uzskata kompānijas speciālisti pēc projektu piedāvājuma veiktās analīze.

Daudzi objekti, kuri Latvijā tiek pozicionēti kā ekskluzīvi, neatbilst Krievijas iedzīvotāju priekšstatam par ekskluzivitāti. Par ekskluzivitāti neliecina tikai dzīvokļa atrašanās vieta un cena. Bagātie pircēji vērtēja arī ēkas vēsturisko vērtību, fasādes neatkārtojamo arhitektūru, iekšējās un ārējās apdares kvalitāti, koplietošanas telpu remonta kvalitāti, skatus, kas paveras pa dzīvokļa logiem, liftu daudzumu, tādu papildus servisu kā apsardze, ērta automašīnu novietošana, mājas iedzīvotāju sociālais statuss. Lielākoties potenciālie pircēji vēlējās būt apartamentu pirmie apdzīvotāji, t.i. viņi bija pētījuši dzīvokļu pirmreizējo tirgu.

Pozitīvi ekonomikas signāli ietekmē arī nekustamā īpašuma tirgu, piemēram, samazinājusies ir veikalu telpu nomnieku rotācija, novērojusi kompānija Nira fonds.

Pie pozitīvajiem faktoriem kompānija piemin to, ka bezdarba līmenis strauji neaug, toties palielinās eksporta apjomi. Lai arī niecīgs, tomēr pieaugums novērots arī mazumtirdzniecībā.

Vēl pirms pusgada uzņēmēji vēlējās nomas maksas atlaides vai saņemt kādus papildus «bonusus», taču šobrīd viņi esot sapratuši, ka tam vairs nav objektīva pamatojuma, norāda kompānijas speciālisti. Arī tirdzniecības platību īpašnieki, īpaši Rīgas aktīvākajās tirdzniecības vietās, vairs īpaši nedod atlaides. Tāpēc ievērojami samazinājusies nomnieku rotācija. Un ir audzis pieprasījums pēc nelielām platībām. Pieprasījumu veido jauni uzņēmumi. Nira fonds akcentē, ka šobrīd uzsākt jaunu biznesu ir lētāk nekā pēdējos 4 – 5 gados.

Tuvojoties gada gaidītākajiem svētkiem, lielākais interneta veikals Latvijā 220.lv, turpinot cīņu par labu cenu, pircējiem turpmāk piedāvās labākās cenas garantiju. Tā kā Ziemassvētkos ikvienam no mums aktuāls ir dāvanu jautājums – līdz ar to ieviešot labākās cenas garantiju šajā preču segmentā, interneta veikals 220.lv nodrošina to, ka šo preču cena būs labāka nekā lielākajiem 70 veikaliem Latvijā.

Labākās cenas garantiju mēs nodrošināsim ne tikai starp e-veikaliem, bet arī starp mazumtirdzniecības veikalu ķēdēm, piemēram, Maxima, K-senukai, Douglas u.c. Ja pircējs atradīs identisku preci lētāk – 220.lv kompensēs cenas starpību.

Laika gaitā Latvijas klienti bieži saskarās ar cenu pieaugumu, dažās preču grupās šis pieaugums ir ļoti labi jūtams. Jau no paša sākuma interneta veikals 220.lv akcentēja, ka iepirkties internetā ir izdevīgāk, nekā parastajos veikalos un tieši pirms Ziemassvētkiem ar labākās cenas garantijas palīdzību klientiem ir iespēja iegādāties tūsktošiem preču par labāko cenu tirgū.

Aptuveni 20 jauno daudzdzīvokļu ēku projektu ir «iesaldēti» līdz labākiem laikiem, izpētījusi kompānija Nira fonds.

Šajās mājās dzīvokļi netiek tirgoti. Šo projektu attīstītājiem kredītsaistības krietni pārsniedz to ienākumu līmeni, ko teorētiski varētu iegūt pašreizējā tirgus situācijā. Šādi projekti parasti pāriet banku bilancē un tiek iesaldēti līdz labākiem laikiem, spriež Nira fonds.

(Foto: Vitālijs Stīpnieks, DB) Kompānijas rīcībā esošie dati liecina, ka ievērojami ir samazinājusies cenu starpība jaunbūvēm. 2006. gadā par jauniem dzīvokļiem mikrorajonos attīstītāji prasīja no 1 600 līdz 3 100 eiro kvadrātmetrā, tagad — no 1 000 līdz 1 200 eiro kvadrātmetrā.

Zeme būs viens no pēdējiem nekustamā īpašuma tirgus segmentiem Rīgā un tās apkārtnē, kur varētu gaidīt cenu pieaugumu, spriež Nira fonds speciālisti.

Bankas pašlaik īpaši nevēlas šādus pirkumus kreditēt, turklāt banku «rokās» pašlaik atrodas liels skaits kredītu parādnieku zemes gabalu, ko būs nepieciešams realizēt.

Raksturojot pašreizējo situāciju zemes gabalu tirgū, Nira fonds norāda, ka pavasara otrajā pusē bija parādījusies interese par zemi Rīgas rajonā. Iespējams, ka vasarā tā varētu pat pieaugt, taču tā nebūs zemes tirgus «reaminācija».

Potenciālie pircēji vienkārši pētot situāciju tirgū: viņus interesē 1200 – 1500 m2 lieli zemes gabali ar komunikācijām. Klienti būtu gatavi maksāt par tādiem objektiem 15 – 20 tūkst. eiro. Diezgan reti šādam pieprasījuma atbilstoši piedāvājumi gadoties (piemēram, Sunīšos un Babītē).

Nekustamo īpašumu tirgus aktivitāte šā gada sākumā bijusi par 30 – 40% zemāka nekā tā varētu būt, ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, spriež kompānija NIRA Fonds.

Tomēr, salīdzinot ar šā gada janvāra datiem, februārī konstatēts darījumu skaita pieaugums. Februāra pirmajās trīs ar pusi nedēļās Zemesgrāmatā Rīgā bija reģistrēti 706 nekustamā īpašumu pirkšanas un pārdošanas līgumi. Janvārī reģistrēti vien 405 darījumi — pēdējos gados viszemākais rādītājs. NIRA Fonds jau iepriekš brīdinājis, ka janvārī iesāktie darījumi ievelkas uz 2 – 3 nedēļām. Tā iemesls ir nepieciešamība pārdevējam iesniegt izziņu par nomaksātu nekustamā īpašuma (mājokļa) nodokli. Šobrīd nepilnības esot novērstas — nodokļa apmēru uzzināt un to samaksāt var, izmantojot interneta portālu epakalpojumi.lv, informē kompānija.

Arī šā gada martā un aprīlī sērijveida dzīvokļu cenas ir palielinājušās par 1 – 2%, neskatoties uz pieprasījuma un piedāvājuma līdzsvaru, ziņo NIRA fonds.

Ir palielinājusies cenu apakšējā robeža. Pēc kompānijas speciālistu novērojumiem, februārī – martā vairums darījumu sērijveida mājokļu tirgū notikuši cenu robežās no 570 līdz 650 eiro/m2, bet aprīlī – 600 līdz 650 eiro/m2.

Īpašumi, kas pārdošanā ir jau vairākus mēnešus, ir vai nu dzīvokļi māju sērijās, kuras tiek uzskatītas par mazāk veiksmīgām (Mazģimeņu projekts, Lietuviešu projekts, Hruščova laiku projekts), vai arī tie atrodas māju pirmajos un pēdējos stāvos, vai arī dzīvokļu cenas ir ievērojami augstākas par pašreizējām tirgus cenu.

Savukārt, ja remontēts dzīvoklis atrodas pieprasītā Rīgas mikrorajonā un labā mājā, cenas šādos darījumos var sasniegt vai pat pārsniegt 700 eiro/m2. To apliecina Zemesgrāmatā reģistrēto darījumu statistika par 2010. gada pirmo ceturksni.

Šā gada jūlijā Zemesgrāmatā reģistrēts par 23,8 % vairāk darījumu nekā jūnijā, informē kompānija NIRA fonds. Tomēr neraugoties uz tirgus atveseļošanās pazīmēm, tā aktivitāte pašlaik ir aptuveni 2001. – 2002. gada līmenī.

Saskaņā ar Zemesgrāmatas datiem, jūlijā Latvijā reģistrēti 3218 nekustamā īpašuma pirkuma līgumi. Tas ir par 23,8 % vairāk nekā jūnijā.

«Sakrita divi faktori. Pirmkārt, pats jūnija rādītājs bija par 6,8 % zemāks nekā maija (2599 līgumi pret 2789). Otrkārt – gaidot Imigrācijas likuma grozījumus, daudzi pircēji un pārdevēji «piebremzēja» darījumu reģistrācijas procesu līdz vasaras vidum. Ja analizējam ikmēneša pirkuma darījumu reģistrācijas dinamiku, varam noskaņoties uz optimisma viļņa. Pirmajos šā gada 7 mēnešos Zemesgrāmatā reģistrēto pirkuma līgumu skaits ir pieaudzis vidēji par 6% mēnesī. Tas nozīmē, ka pozitīvais noskaņojums sabiedrībā pakāpeniski aug,» vērtēja kompānijas NIRA fonds valdes locekle Jevgenija Markova.

Regulējums, kas noteica lielo tirdzniecības centru darbības ierobežojumus Covid-19 pandēmijas apstākļos, neatbilst valsts pamatlikumam, atzinusi Satversmes tiesa (ST).

Lieta rakstveida procesā tika izskatīta pirms mēneša. Tā tika ierosināta pēc SIA "Eften Domina" ("Domina"), SIA "Jysk Linnen’n Furniture" ("Jysk") un SIA "VRPB" pieteikumiem. Uzņēmumi ST bija vērsušies atsevišķi, tomēr ST lēma lietas apvienot.

Uzņēmumi lūdza ST pārbaudīt Ministru kabineta (MK) noteikumu "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" 24.18 punkta atbilstību Satversmes 91.panta pirmajam teikumam, kā arī 105.panta pirmajam un trešajam teikumam.

MK noteikumi paredzēja, ka tirdzniecības centrā, kura kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir lielāka par 7000 kvadrātmetriem, darbojas tikai veikali, kuros tirgo pārtiku ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, veikali, kuros tirgo higiēnas preces ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, kā arī aptiekas, optikas preču veikali, dzīvnieku barības veikali, ziedu veikali, grāmatnīcas, preses tirdzniecības vietas, kā arī datoru, to perifēro iekārtu un programmatūras, kā arī telekomunikācijas iekārtu veikali.

Investīciju fonds A3E Capital dibināts 2012. gadā Maltā, bet tā pamatlicēji ir latvieši, un fonds līdztekus investīcijām jaunattīstības valstīs investē arī Latvijā.

Kādēļ tieši obligācijas, kāds labums no fonda darbības ir investoriem un kāds ir tā ienesīgums, Dienas Bizness jautāja vienam no fonda dibinātājiem Aldim Reimam.

Kā nolēmāt izveidot savu ieguldījumu fondu? Iepriekš esat vadījis banku, tās arī ir investīcijas, ieguldījumi.

Es darbojos finanšu pasaulē jau vairāk nekā 30 gadus. Pirmos 20 gadus aizvadīju Latvijas banku sektorā. Pats savām rokām izveidoju pašreizējās BluOr Bank priekšteci Baltikums banku un vadīju to 10 gadus līdz 2011. gadam. Tad kopā ar bijušajiem bankas kolēģiem nolēmām izveidot savu investīciju fondu. Galvenā argumentācija bija tāda, ka pat bankas prezidents nav tās īpašnieks, bet ir tikai algots darbinieks, savukārt man bija vēlme izveidot savu biznesu jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Banku bizness pēc 2008. gada krīzes kļuva aizvien garlaicīgāks, regulācijas un prasības pieauga. Esmu matemātiķis, beidzu LU Fizikas un matemātikas fakultāti, un tādēļ finanšu tirgi man vienmēr ir likusies ļoti interesanta sfēra. Salīdzinot ar galvenajām banku aktivitātēm, tādām kā, piemēram, klientu piesaiste un kreditēšanas bizness, kas ir zema riska, tomēr garlaicīgs process, investīcijas finanšu tirgos ir daudz aizraujošāka nodarbe. Ideja par fondu mums ar kolēģiem brieda jau ilgstoši, bet pie idejas realizācijas mēs ķērāmies 2011. gadā. Uzskatu, ka finansista karjerā kļūt par investīciju fonda, kaut neliela, īpašnieku noteikti ir solis augšup. Es pats šobrīd esmu profesionāli ļoti apmierināts, jo daru to, kas man patīk, kopā ar kolēģiem, kuri man patīk, un esmu vidē, kas man patīk. Būtiski, ka neesmu ne no viena atkarīgs, un savs fonds ir daudzu finansistu un baņķieru sapnis, ko nereti dzirdu no ārvalstu kolēģiem.

Losandželosā svētdien (pirmdien pēc Latvijas laika) notika ASV Kinoakadēmijas balvu Oskars pasniegšanas ceremonija, kurā labus panākumus guva mūzikls La la Land, kas ieguva sešus Oskarus, bet par labāko filmu tika atzīta Moonlight (Mēnessgaisma).

Vispirms balvu pasniegšanas ceremonijā tika paziņots, ka balvu labākās filmas kategorijā ieguvusi La La Land, bet pēc tam kļūda tika labota un par šīs balvas laureāti tika pasludināta Moonlight.

Balvas pasniedzēji aktieri Vorens Bītijs un Feja Danaveja acīmredzot paņēma nepareizo aploksni, kā rezultātā La la Land producents Džordans Horvics uz skatuves tika pārtraukts pateicības runas vidū un viņam nācās atdot balvu Moonlight režisoram Berijam Dženkinsam.

Dženkinss sacīja, ka kaut ko tādu nebūtu varējis pat nosapņot.

La La Land režisors Deimians Šazels tika atzīts par labāko režisoru, bet galvenās lomas tēlotāja Emma Stouna - par labāko aktrisi.

Iespējams, jau 2010.gada rudenī centrālajām Rīgas tirdzniecības ielām varētu velties pāri jauns nomnieku rotācijas vilnis, pieļauj NIRA fonds speciālisti.

Šādu prognozi viņi pamato ar faktu, ka pašlaik tirdzniecības telpu īpašnieki Rīgas centrā nomas līgumus cenšas noslēgt maksimāli uz gadu vai diviem. Kompānijas eksperti pieļauj, ka pozitīvā dinamika mazumtirdzniecībā varētu izpausties tuvākā gada laikā. Tādējādi, ja telpu īpašnieki iznomās telpas uz ilgāku termiņu par minimālu nomas maksu, tad tie riskē ievērojami pagarināt sev krīzi.

Pašreizējiem nomniekiem būs vai nu jāaiziet, vai jāpiekrīt nomas likmju paaugstinājumam.

Potenciālajiem nomniekiem NIRA fonds iesaka rūpīgāk izvēlēties sava veikala/kafejnīcas atrašanās vietu, ņemot vērā nomas tirgus attīstības iespējamās perspektīvas tuvākajos divos trīs gados. Kompānijas klientu vidū daudz ir arī to cilvēku, kuri šobrīd pirmoreiz mēģina spēkus tirdzniecības biznesā. Bieži viņi izvēlas viszemāko nomas likmi, nepievēršot uzmanību tai ļaužu plūsmai konkrētajā ielā. Tāpēc speciālisti iesaka saviem klientiem labāk pārmaksāt divus trīs eiro par kvadrātmetru un izvēlēties labāku un biznesam izdevīgāku vietu, kā arī piefiksēt šādu cenu līmeni uz tuvākajiem diviem trim gadiem. Arī telpu īpašnieki piekrīt ilgākai nomas likmes fiksēšanai un garākam nomas līguma termiņam, ja nomas likme ir mazliet augstāka par šī brīža tirgus likmi. Tās pagaidām atbilst 1993. gada līmenim.

Investoriem pērn bijis samērā viegls gads, jo negatīvus rezultātus uzrādīja tikai divi sektori – fondi, kas iegulda Japānā, kritās par 2 %, savukārt tie, kas iegulda Lielbritānijā samazinājās par aptuveni 1.5 %.

Konsultanti norāda, ka būs daudz grūtāk šogad saņemt lielu atdevi, līdz ar to akcijas un fondi jāizvēlas ļoti rūpīgi.

Fondu pārvaldnieka Psigma investīciju stratēģis Tomass Bekets skaidro: «Ir mazticams, ka redzēsim tik ievērojamus kāpumus kā pērn, jo joprojām saglabājas daudzi riski.»

Maiks Lenhofs no Brewin Dolphin:

Fonds uzmanīgiem investoriem: Thames River Global Bond fonds iegulda valdības vērtspapīros, kuri novērtēti ar trīs A reitingu, ieskaitot ASV un Lielbritānijas parādzīmes (neskatoties uz nesen izskanējušajiem draudiem par samazinājumu). Šo parādzīmju rezultāti, visticamāk, būs labi pat, ja globālā ekonomika būs vājaka nekā gaidīts un procentu likmes saglabāsies zemas, kas fiksēta ienākuma vērtspapīrus padarīs vēl pievilcīgākus. M. Lenhovam patīk, ka 60 % fonda ieguldījumu tiek veikti dolāros, jo paredzams, ka šogad tā vērtība stiprināsies. «Tas ir ļoti uzmanīgs fonds, kuru menedžeri vienmēr ir aizsardzības pozīcijā,» viņš sacījis.

Šonedēļ sākoties intensīvākai valdības koalīcijas veidošanas sarunu fāzei, kad jau jāpanāk vienošanās par konkrētiem darbiem un amatiem valdībā un Saeimā, pamazām iezīmējas iespējamais amatu sadalījums jeb tā skelets, tomēr nopietnākās diskusijas vēl tikai priekšā, liecina apkopotā publiski izskanējusī un kuluāros pārrunātā informācija.

Vairākuma koalīciju 14.Saeimā gatavojas veidot "Jaunā vienotība" (JV), "Apvienotais saraksts" (AS) un Nacionālā apvienība (NA), lielāko amatu skaitu atbilstoši proporcionalitātes principam atvēlot JV. Jaunajā parlamentā JV ieguvusi 26 mandātus, AS - 15, NA - 13, tātad koalīcijai būtu 54 balsis.

JV ieguvusi teju tik pat daudz mandātu kā abi pārējie partneri kopā. JV kā vēlēšanu uzvarētājai paredzēts uzticēt valdības vadīšanu, kas, ņemot vērā līdzšinējo praksi, nozīmētu, ka partija nevar pretendēt arī uz Saeimas priekšsēdētāja amatu, un tas pienāktos otro lielāko balsu skaitu saņēmušajai koalīcijas partijai - šoreiz AS.

Ministru portfeļos būs smagi izaicinājumi 

Kuri kandidāti būs spējīgi izsmelt, šī gadu tūkstoša lielākās krīzes radītās sekas?...

Ja pieņem, ka, ieskaitot premjera un Saeimas priekšsēdētāja krēslu un jaunveidojamo klimata ministra amatu, koalīcijai jāsadala 16 augstākie amati, JV varētu pretendēt uz septiņiem, AS - uz pieciem, bet NA - uz četriem posteņiem. Papildus gan vēl parasti tiek vērtēts amatu sadalījums Saeimas komisijās un dažās citās pozīcijās.

Pagaidām oficiāli nav spriests par personālijām, kas dažādus amatus varētu ieņemt, un iespējamas visdažādākās kombinācijas, tomēr arī šajā ziņā ir vairāki favorīti.

Ministru prezidenta amatu jaunajā valdībā varētu saglabāt Krišjānis Kariņš (JV), un gandrīz neviens nešaubās, ka ārlietu ministra pienākumus turpinās pildīt ilggadējais ārlietu resora vadītājs Edgars Rinkēvičs (JV). Labus vārdus par Rinkēviča līdzšinējo darbu jau izteicis arī Valsts prezidents Egils Levits.

Arī finanšu ministra amats tradicionāli pienākas Ministru prezidenta partijai, un patlaban par reālāko kandidātu uz to tiek uzskatīts apvienību JV veidojošās partijas "Vienotība" priekšsēdētājs Arvils Ašeradens. Kā otra kandidāte uz šo amatu tiek minēta JV politiķe Evika Siliņa.

Viņas vārds tiek piesaukts arī saistībā ar citu ministriju vadību, piemēram, Iekšlietu ministrijas (IeM). Tiesa, kā reālāka kandidāte uz iekšlietu ministres amatu gan kuluāru sarunās tiek minēta pašreizējā Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA). Kā tikai ceturto lielāko balsu skaitu vēlēšanās saņēmusī partija NA vairs neplāno pretendēt uz Saeimas priekšsēža amatu, tādēļ Mūrniece tiek uzlūkota kā kandidāte uz kādu no tā dēvētajām spēka ministrijām.

Šo tā dēvēto spēka ministriju - Iekšlietu, Aizsardzības un Tieslietu - sadalījumā būtu jāparedz līdzsvars koalīcijas partneru starpā, tādēļ militārā resora vadībā tiek prognozēts bijušais šī amata ieņēmējs Raimonds Bergmanis (AS).

Iepriekš bija izskanējis, ka parlamenta spīkera amatu teorētiski varētu piedāvāt Inesei Lībiņai-Egnerei (JV), tomēr, kā jau minēts, lai nodrošinātu balansu starp partneriem, divus no trim valsts augstākajiem politiskajiem amatiem diez vai uzticēs vienai partijai. Līdz ar to Lībiņa-Egnerei drīzāk varētu pavērties iespējas ieņemt trešās "spēka ministrijas" vadītājas jeb tieslietu ministres amatu.

Savukārt kā Saeimas priekšsēdētāju partneri redz ekspremjeru Māri Kučinski (AS). Neoficiāli ticis pieļauts, ka uz šo amatu varētu apsvērt arī Edvarda Smiltēna (AS) kandidatūru, tomēr tas tiek uzskatīts par mazticamu variantu, ņemot vērā Smiltēna sarežģītās vēsturiskās attiecības ar JV.

Neoficiāli tikusi minēta iespēja, ka Mūrniece varētu kļūt arī par aizsardzības ministri, Bergmanis varētu ieņemt Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāja amatu, bet Kučinskis pretendētu uz iekšlietu ministra amatu. Tad mainītos arī politiskais aprēķins par to, kam pienāktos Saeimas priekšsēdētāja amats, taču šī tiek uzskatīta par mazticamu versiju.

To, ka Mūrniece varētu ieņemt kādu no "spēka ministriju" amatiem, intervijā laikrakstam "Diena" šonedēļ paudis arī viens no NA līderiem, Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatu, ko atbilstoši JV piedāvājumam varētu pārveidot par reģionālās attīstības un digitālo lietu ministra posteni, patlaban politikas aizkulisēs prognozē tagadējam Ādažu novada domes priekšsēdētājam Mārim Sprindžukam (AS). Kā labklājības ministra amata kandidāte tiek uzlūkota bijusī veselības ministre Anda Čakša (JV), bet kultūras ministra amatā varētu palikt Nauris Puntulis (NA).

JV varētu pretendēt arī uz izglītības un zinātnes ministra amatu, un šī amata kontekstā arī tiek minēts Ašeradens, jo viņš 13.Saeimā vadīja Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju. Tādā gadījumā finanšu ministra amatu, kā jau minēts, varētu ieņemt Siliņa.

Pagaidām neviens no partneriem ne publiski, ne neoficiāli nav izrādījis interesi par Veselības ministriju.

Vislielākā neskaidrība ir par tā dēvētā saimnieciskā bloka ministriju sadalījumu. Tajā ietilpst Satiksmes ministrija (SM), Zemkopības ministrija (AM), Ekonomikas ministrija (EM) un potenciāli jaunveidojamā Enerģētikas un klimata jeb zaļā kursa ministrija.

Neoficiāli izskanējis, ka Kariņš vairs nevēlas strādāt kopā valdībā ar NA pārstāvi, tagadējo zemkopības ministru Kasparu Gerhardu, kurš nepiedalījās vēlēšanās. Līdzīgi JV jau paziņojusi, ka ministra amatu nevarēs ieņemt to pārstāvošais tagadējais finanšu ministrs Jānis Reirs, kurš neguva pietiekamu vēlētāju atbalstu, lai kļūtu par 14.Saeimas deputātu.

Ja par satiksmes jomu būtu atbildīgs AS, tad kā iespējamie reālākie pretendenti uz šo amatu tiek minēti Saeimā ievēlētais uzņēmējs Andris Kulbergs un bijušais Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs, Latvijas Zaļās partijas līderis Edgars Tavars.

EM vadību, iespējams, varētu saglabāt arī pašreizējā ministre Ilze Indriksone (NA), bet kā jauno enerģētikas un klimata ministru daudzi min pašreizējo Ministru prezidenta biroja vadītāju Jāni Patmalnieku (JV), kurš tagad saņēmis vēlētāju uzticību un ticis ievēlēts parlamentā.

Kā ziņots, pēc trīs sarunu kārtām JV ir piedāvājusi NA un AS parakstīt sadarbības memorandu par koalīcijas veidošanas principiem. Trešdien JV tiksies gan ar NA, gan AS pārstāvjiem. Tiek pausta cerība memorandu parakstīt vai nu jau trešdien vai ceturtdien, 27.oktobrī.

Sadarbības memorands paredz politisko spēku gatavību uzņemties atbildību par valsts attīstību un tautas labklājību un vienošanos par valdības izveidošanas pamatprincipiem un kopīgi izvirzītajiem mērķiem - valsts drošības stiprināšanu, ekonomikas izaugsmi un sociāli taisnīgas, iekļaujošas sabiedrības attīstību, norādīja JV pārstāvji.

Dzīvojamā fonda īre Rīgas centrā kļuvusi nedaudz lētāka, informē Nira fonds.

Šā gada oktobrī dzīvokli Rīgas centrā varēja izīrēt 6.5 – 7.5 eiro/m2. Atsevišķi dzīvokļi tiek piedāvāti arī lētāk. Kā spriež kompānijas speciālisti, cena ir atkarīga no tā, cik būtiski ir īpašniekam nodrošināt finanšu līdzekļu apgrozījumu.

Mikrorajonos dzīvokļi tiek izīrēti par 2.5 – 3.5 eiro/m2.

Pēc Nira fonds domām, īpaši pieminēšanas vērts esot Jūrmalas mājokļu īres tirgus. Piedāvājuma apjoms dažādos tā segmentos, salīdzinot ar vasaras mēnešiem, samazinājies par 30 – 40%, turpretī īres likmes dzīvokļiem un mājām samazinājušās gandrīz 2.5 – 3 reizes.

Pieprasītākajās tirdzniecības vietās Rīgā nomas likme 2010. gada sākumā ir 8 līdz 25 eiro kvadrātmetrā, informē Nira fonds.

Laikā no 2002. līdz 2007. gadam pat viszemākā nomas maksa nenoslīdēja zemāk par 20 eiro kvadrātmetrā. Maksimālās likmes, par kurām notika reāli darījumi, sniedzās līdz 90 eiro kvadrātmetrā.

Starpība starp maksimālo un minimālo nomas likmi tagad ir neliela, un nomnieki, samaksājot divus trīs eiro kvadrātmetrā vairāk, var iegūt sev vietas, kas viņiem ir pievilcīgākas izvietojuma un cilvēku plūsmas ziņā, pauž kompānija.

Brīvu vietu galvenajās Rīgas tirdzniecības ielās – Vaļņu, Audēju, Tērbatas, Elizabetes, Krišjāņa Barona, Merķeļa un Brīvības ielā – kļūstot mazāk. To veicina zemās nomas likmes.

Tiesa, pēc Db.lv novērojumiem, tieši janvārī ir atbrīvojušās platību ziņā apjomīgas telpas Tērbatas ielā, tostarp, piemēram, slēgti bērnu preču veikali Okaidi un Obaibi, izvākts divu stāvu veikals Mosquito/Miss Sixty Tērbatas un Lāčplēša ielas stūrī.

Ekskluzīvo mājokļu un Rīgas centra dzīvokļu tirgū šā gada sākumā īpašas izmaiņas nav notikušas, vērtē kompānija Nira fonds.

Par dzīvokļiem pilnībā renovētās mājās prestižos Rīgas rajonos, piemēram, vēstniecību rajonā tiek prasīti 3 000 līdz 4 000 eiro/m2. Tomēr darījumi pat par 2 500 eiro/m2 ir retums. Tas ir saistīts ar to, ka vispirms tiek izpirkti kvalitatīvi un relatīvi lēti piedāvājumi, skaidro kompānijas speciālisti. 2009. gada decembrī nevienā darījumā kvadrātmetra cena nepārsniedza 2 100 eiro.

Izmantojot Zemesgrāmatas datus, Nira fonds ir izveidojuši 2009. gada decembrī reģistrēto visdārgāko dzīvokļu darījumu Top 5:

– Dzirnavu iela, 209 m2. Darījuma summa — 300 tūkst. latu, kvadrātmetra cena — 1435 lati (2042 eiro);

– Rūpniecības iela, 150 m2. Darījuma summa — 210 tūkst. latu, kvadrātmetra cena – 1400 latu (1992 eiro);

Tikai 8% no dzīvokļu pirkumu darījumiem Rīgā 2012. gada 4. cetursknī bija saistīti ar nerezidentu aktivitāti, atsaucoties uz Zemesgrāmatas datiem, informē kompānija Nira fonds.

Nerezidenti reģistrējuši īpašuma tiesības uz 55 Jūrmalas dzīvokļiem un vairāk nekā 170 dzīvokļiem Rīgā, turklāt vairāk nekā puse darījumu Rīgā noslēgti par dzīvokļu iegādi tālajā centrā vai mikrorajonos. Jūrmalā lielākā ārzemju pircēju daļa izvēlas nekustamo īpašumu, kas paredzēts atpūtai, daudzi pirmkārt apskata privātmājas un zemes gabalus apbūvei, tomēr pērk tos reti.

«Runas par nerezidentu dominanci prestižākajos galvaspilsētas un Jūrmalas dzīvojamo platību segmentos ir nedaudz pārspīlētas,» piesaucot Zemesgrāmatas statistiku, secina Nira fonda valdes locekle Jevgēnija Markova. Piemēram, izpētot piecus lielākos dzīvokļu pirkuma darījumus ik mēnesi no oktobra līdz decembrim, varot secināt, ka nerezidenti vai tiem piederošie uzņēmumi bijuši iesaisīti septiņos darījumos Rīgā un sešos – Jūrmalā.

Morāli novecojušās piecdesmito gadu un sešdesmito gadu sākuma mājas un t.s. hruščovkas maksātspējīgi pircēji pat skatīties negrib. Šādus dzīvokļus pārdot kļūst arvien grūtāk, komentē kompānijas NIRA fonds valdes locekle Jevgenija Markova.

Potenciālie pircēji tos negribot aplūkot pat tad, ja šādi dzīvokļi tiek piedāvāti par 450 – 500 eiro par kvadrātmetru.

Sērijveida dzīvokļu potenciālajiem pircējiem interesantākie Rīgas mikrorajoni pašlaik esot Purvciems, Zolitūde, Pļavnieki, Teika, Imanta. Lielāka interese ir par dzīvokļiem 119. sērijas mājās, t.s. specprojektos, 104., 103. un 602. sēriju mājās.

Liela nozīme cenu formēšanās procesā ir mikrorajona attālumam no centra, infrastruktūras attīstības līmenim. Tādos rajonos kā Bolderāja un Daugavgrīva cenas vidēji ir par 20% zemākas kā citos pilsētas rajonos. Dzīvokļi ēku pirmajos un pēdējos stāvos, neskatoties uz mikrorajonu, maksā aptuveni par 10% lētāk par dzīvokļi tās pašas mājas citos stāvos.