Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā tikai degustāciju ēdienkarti, vēlas mainīt pašmāju kulinārijas nozari.

Aizvadītajā gadā bijušās kokapstrādes rūpnīcas telpās tika atvērts restorāns, kas novērtēts gan kā labākais jaunais restorāns, gan kā dārgākais Rīgā. Tā īpašnieks, šefpavārs Maksims Cekots, ir ambiciozs – investori projektam nav noticējuši, taču viņš vēlas Latvijas vārdu pasniegt pasaulei un ir gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem.

Vai jūs bērnībā sapņojāt kļūt par pavāru?

Noteikti pavāra profesija netika uzskatīta par kaut ko nopietnu manā ģimenē. Tēvs saredzēja, ka kļūšu par jūrnieku, jo pats darbojās tajā profesijā. Bērnībā man ļoti patika palīdzēt vectēvam dārzā, jo viņam viss kaut kas bija. Ziemā viņš audzēja zemenes, tomātus, un tas man šķita kaut kas nereāls. Ļoti garšoja, kā gatavoja mana vecmāmiņa, iespējams, no turienes arī ir tā mīlestība uz kulināriju. Bērnībā vairāk sapņoju par to, ka izdarīšu savā dzīvē kaut ko izcilu un pamanāmu. Līdz kulinārijai mani atveda pati dzīve, pats par to nesapņoju.

Pasaulei atgūstoties no Covid-19 šoka, reālāki atkal kļūst sapņi par ceļojumiem uz dažādām pasaules vietām.

Par savu līdzšinējo ceļošanas pieredzi - līdz Covid-19 uzliesmojumam - biznesa portālam db.lv stāsta "KPMG" Latvijā vadošā partnere Armine Movsisjana.

Jaunajā dzīves realitātē pirms jebkuru ceļošanas plānu īstenošanas gan nepieciešams ņemt vērā noteiktos ierobežojumus un Covid-19 statistiku.

Spilgtākais gadījums ceļošanas pieredzē, kas vienmēr paliks atmiņā?

Es ļoti rūpīgi esmu plānojusi ceļojumus, lai tie būtu spilgtiem iespaidiem bagāti. Mani trīs neaizmirstamākie ceļojumi ir bijuši uz Parīzi, Sicīliju un Islandi.

Ceļojumā uz Parīzi devos kopā ar draugiem un kursabiedriem, kur svinējām 2000. gada sagaidīšanu. Lēmums par braucienu tika pieņemts diezgan vēlu un viesnīcas par saprātīgu cenu atrast vairs nebija iespējams, tāpēc nolēmām nakšņot autobusā. Izrādījās, ka Jaungada naktī Parīzes centrs satiksmei bija slēgts un autobuss bija jāatstāj stāvvietā vienā no pilsētas mikrorajoniem. Jauno gadu mēs sagaidījām Eifeļa torņa pakājē ar neaizmirstamu salūtu. Pēc aptuveni trīs stundu svinēšanas sākās ceļš starp līksmojošiem francūžiem uz vienīgo atvērto metro pieturu – gar Elizejas laukiem, Parīzes Dievmātes katedrāli un tiltiem pār Sēnu.

Nepilnā desmitgadē Vācijas nekustamo īpašumu uzņēmums Noratis no pusotra miljona liela izauga līdz 150 miljonu izmēram, nokļuva Frankfurtes biržā, turpināja augt, līdz tika veiksmīgi pārdots.

Par uzņēmuma attīstību, uzņēmējdarbības un investīciju vidi gan pašu mājās, gan Vācijā Dienas Bizness jautājumus uzdeva Noratis idejas līdzautoram, investoram un uzņēmējam Edgaram Pīgoznim.

Esat ne tikai Vācijas nekustamo īpašumu kompānijas Noratis investors, bet arī Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācijas (LVCA) valdes loceklis. Šobrīd esat pieslēdzies sarunai no Londonas. Kā izdodas savienot visus darbus un pienākumus?

Patiesībā ir vēl dinamiskāk. Pērn tiku ievēlēts arī Latvijas Darba devēju konfederācijas padomē un izvirzīts par vienu no viceprezidentiem, un nu jau gadu arī šie pienākumi paņem ievērojamu daļu mana darba laika. Sabiedrisko darbu manā ikdienā netrūkst, un jāatzīst, ka dažkārt tur ir pat interesantāk nekā biznesā. Tas patiešām aizņem lielu daļu mana laika, tāpēc katra diena tiek rūpīgi izplānota, diezgan daudz deleģēju savai profesionāļu komandai.

Par zīmolu izaicinājumiem mūsdienās, publiskajiem līderiem, profesionālu reputācijas veidošanu, gatavošanos krīzēm un vai tas maz ir iespējams, arī par pašas sabiedrisko attiecību nozares izaicinājumiem Dienas Bizness saruna ar sabiedrisko attiecību aģentūras Repute dibinātāju Ivetu Dzērvi.

Ko šodien nozīmē bieži piesauktais vārds reputācija? Tagad jau šo vārdu piesauc ne tikai profesionāļi, bet reputāciju izvērtē pat valsts institūcijas pirms sadarbības uzsākšanas.

Reputācija ir uzticēšanās. Un uzticēšanās pamatā ir stāsts, ko mēs veidojam par sevi, savu pakalpojumu vai produktu. Taču ir viens “bet”… Stāsta veidošana ir ļoti laikietilpīgs process, un tas ilgst visu profesionālo dzīvi, ja runājam par cilvēku. Savukārt, ja runājam par produkta vai uzņēmuma zīmolu, tad tik ilgi, kamēr šis zīmols pastāv, un zināmi nospiedumi cilvēku atmiņās saglabājas arī pēc tam. Būtiski, lai stāsts būtu patiess. Ir iespējams radīt uz meliem balstītu stāstu, bet tad tas nebūs dzīvotspējīgs. Ir faktiski neiespējami klāstīt, ka sapuvis ābols ir sulīgs un gards.

Brīvdienu intervija ar SIA OlyBet Latvia mārketinga un tirdzniecības nodaļas vadītāju Mariju Žuku-Dživagu.

Par ko Jūs sapņojāt kļūt bērnībā? Kāpēc?

M.Žuka-Dživaga: Man īsti nebija tāds klasisks sapnis par nākotnes profesiju. Vismaz nedz es, nedz mani vecāki neatceras, ka es par kaut ko tādu būtu runājusi. Taču vidusskolā es nopietni nodarbojos ar vieglatlētiku un tad vienā vakarā, skatoties kāda liela sporta notikuma TV tiešraidi, es diezgan spontāni mammai teicu, ka gribu kļūt par sporta komentētāju.

Tagad atskatoties uz šo sarunu, es pieņemu, ka jau tad es sapratu, ka par lielu/slavenu sportiski es nekļūšu, taču sports mani diezgan aizrāva un komentēšana būtu bijusi laba alternatīva kā palikt tuvu lielajam sportam. Skaidrs, ka šis nekad nav realizējies.

Jebkura uzņēmuma veiksmes pamatā primāri ir caurspīdīga komunikācija - gan iekšēji, gan ārēji, uzskata Žilvins Kazlausks, DocLogix vadītājs.

Esmu pārliecināts, ka informācijas tehnoloģiju (IT) jomā pasaulē nav nevienas kompānijas, kura nav pieļāvusi nevienu kļūdu, domā Ž.Kazlausks. Mēs visi kļūdāmies - tas ir pilnīgi normāli un no tā nevajag baidīties, pārliecināts ir DocLogix vadītājs. Galvenais ir par to visu runāt, jo, tikai strādājot kopā, mēs varam sasniegt pat augstākos nospraustos mērķus, spriež Ž.Kazlausks. Ja cilvēki savā starpā nesarunājas, viņi nezina, ko viens vai otrs domā, kā rezultātā šajās attiecībās parādās neuzticēšanās un tas nevienam nenāk par labu. Cilvēki ir mūsu vislielākā vērtība, tāpēc uzņēmumam, kurš grib būt veiksmīgs ir jāsargā gan savi darbinieki un klienti, gan sadarbības partneri un citi iesaistītie, teic Ž.Kazlausks.

Nodarbinātības valsts aģentūra šogad plāno atbalstīt 75 iesniegtos biznesa plānus; iepriekšējos gados atbalstīti 213 bezdarbnieku iesniegtie biznesa plāni.

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) pasākuma "Atbalsts komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai" mērķis ir sniegt konsultatīvu un finanšu atbalstu bezdarbniekiem ar iepriekšēju sagatavotību un ievirzi komercdarbības veikšanā, lai viņi varētu uzsākt komercdarbību vai kļūt par pašnodarbināto.

"2020. gadā šajā pasākumā piedalās 150 NVA reģistrētie bezdarbnieki, kuru iesaiste tika uzsākta februārī. Šobrīd pasākuma dalībnieki apmeklē biznesa plāna izveides konsultācijas un izstrādā biznesa plānus. Provizoriski maijā plānojam atbalstīt 75 iesniegtos biznesa plānus, ja tie izvērtēšanā saņems pietiekamu punktu skaitu, kas norādīs uz biznesa plāna dzīvotspēju," informē Baiba Ivāne, Nodarbinātības valsts aģentūras Pakalpojumu departamenta Nodarbinātības pasākumu nodaļas vecākā eksperte.

Godātais ministra kungs! Man bija liels pagodinājums būt par Jūsu padomnieku sabiedrības veselības jautājumos, un jāteic – vismaz 90% jautājumu par sabiedrības veselību mūsu viedokļi saskanēja, teikts ārsta Pētera Apiņa publiskajā lūgumā atbrīvot viņu no veselības ministra Hosama Abu Meri padomnieka amata.

Bija prieks strādāt Jūsu komandā brīžos, kad Jūs ar savu milzīgo enerģiju un politisko pieredzi atbalstījāt tabakas lietošanas mazināšanu, likumdošanas iniciatīvas, kas aizliedza aromatizētās vielas elektroniskajās cigaretēs, atbalstījāt iniciatīvas mazkustības un aptaukošanās pandēmijas apturēšanā, īpašu uzsvaru liekot uz bērnu un jaunatnes sportu, virzījāt alkohola ierobežojumus nevienkāršajā cīņā ar alkohola lobiju. Par to visu vēlos Jums publiski pateikties un vēlēt panākumus tālākā darbībā.

Diemžēl pēdējos divus mēnešus man nav bijusi iespēja ar Jums parunāties, paust savu viedokli vai uzzināt Jūsu norādījumus. Vēlos norādīt, ka padomnieka amats tikai kā amata nosaukums man nav nepieciešams. Gandrīz trīsdesmit gadus mana pamatnodarbība ir medicīnas žurnālistika, neatkarīgi vai tā ir bijusi žurnālu galvenā redaktora amatā vai vienkārša publikācija, skaidrojot latviešu valodā sabiedrības veselības, cilvēka fizioloģijas, slimību patoģenēzes, zāļu iedarbības un blakņu vai veselības organizācijas jautājumus. Latviešu valodā diemžēl maz ir ārstu, kas raksta par veselības jautājumiem, bet Veselības ministrijas un SPKC izklāsts nereti ir rakstīts samocītā birokratizētā valodā, un reti sasniedz lasītāju. Vidēji gadā rakstu 80–100 publikāciju, tā ka mans kopējais publikāciju skaits veselības jomā pārsniedz 3000 (nekad neesmu saņēmis valsts vai pašvaldību atbalstu par sabiedrības veselības publikācijām). Esmu 20 grāmatu autors un vairāk nekā 50 grāmatu (galvenokārt par medicīnu) galvenais redaktors un joprojām dažādās formās sadarbojos ar globāli nozīmīgākajiem medicīnas un veselības žurnāliem. Te man jāteic, ka Meijo klīnikā ir speciāla medicīnas publikācijas nodaļa, kurā strādā (raksta bērniem un pieaugušajiem, grūtniecēm un hroniskiem slimniekiem, slimniekiem pēc operācijām un traumām utt.) četrpadsmit ārsti (iespējams, šis skaitlis šobrīd ir nedaudz pamainījies). Angļu, bet īpaši spāņu valodā ir simtiem ārstu, kas ar saviem rakstiem izglīto dzimtajā valodā lasošus ļaudis. Lielā mērā mazais skaidrojošo publikāciju skaits Latvijā ir iemesls zemajai veselības pratībai, bet pratības neesamība ir iemesls sliktiem sabiedrības veselības rādītājiem.

Pasaulei atgūstoties no Covid-19 šoka, reālāki atkal kļūst sapņi par ceļojumiem uz dažādām pasaules vietām.

Par savu līdzšinējo ceļošanas pieredzi - līdz Covid-19 uzliesmojumam - biznesa portālam db.lv stāsta "Digital Freedom Festival" un kompānijas "Lejiņa & Šleiers" līdzdibinātāja, publiskās runas kustības "Oratore" vadītāja Dagnija Lejiņa.

Jaunajā dzīves realitātē pirms jebkuru ceļošanas plānu īstenošanas gan nepieciešams ņemt vērā noteiktos ierobežojumus un Covid-19 statistiku.

Spilgtākais gadījums ceļošanas pieredzē, kas vienmēr paliks atmiņā?

Mani fascinē Himalaju kalni, tādēļ ik pa laikam esmu mēģinājusi izrauties uz kādu garāku kalnu pārgājienu Nepālā vai Indiju. Jau daudzus gadus esmu praktizējusi lēno ceļošanu, pavadot līdz pat diviem mēnešiem gadā kādā no Āzijas valstīm. Īpaši decembrī un janvārī kā, tā saucamais, "klimata bēglis", izvēlos Latvijas ziemas tumsu un aukstumu nomainīt pret siltākiem un saulainākiem laika apstākļiem.

Visu laiku pazīstamākais Latvijas hokejists, leģendārais Helmuts Balderis Sildedzis ir zināms un cienīts arī biznesa vidē, kur šobrīd nodarbojas ar dārzeņu biznesu, būdams dalībnieks uzņēmumos SIA Ezerkauliņi Agro un SIA Ķeizarsils. Gluži tāpat kā sports, arī bizness dod un prasa rūdījumu, uzticēšanos, kā arī mēdz sagādāt vilšanos.

Ikviena gada sākums tradicionāli biznesa vidē iesākas reizē ar pārmaiņām, ko radījušas likumdošanas izmaiņas no 1. janvāra, kā arī atskatu uz aizgājušo gadu, tajā paveikto. Teju visos topos starp 2023. gada notikumiem dominē basketbols un hokejs. Redakcijā nolēmām pievērsties kādam no šo sporta veidu pārstāvjiem, kurš bijis vienlīdz sekmīgs kā sporta, tā biznesa laukumā, tāpēc uz sarunu aicinājām Latvijas hokeja leģendu Helmutu Balderi Sildedzi.

Vai sekojat līdzi tam, kas notiek hokeja laukumos?

Protams, sekoju gan atsevišķu hokejistu gaitām profesionālās līgās, gan arī Latvijas izlašu spēlēm. 2023. gada pasaules čempionāta bronzas medaļa tik mazai valstij, kāda ir Latvija, ir milzīgs sasniegums. Šī panākuma atslēga ir meklējama komandas saliedētībā, pašaizliedzībā jebkurā spēles situācijā, profesionālā treneru darbā, ko ledus laukumā realizēja spēlētāji, turklāt, iespējams, visbūtiskāk ir spēlēt, līdz atskan finālsvilpe. Tieši pēdējais faktors izvilka spēli gan mačā par pasaules čempionāta bronzu, gan pēdējo Rīgas apakšgrupas spēli pret Šveici un arīdzan pret Čehiju. Šajos mačos Latvijas izlase parādīja raksturu, nepiekāpību, kas galu galā tika atalgota ar uzvarām. Vēl vairāk - šīs spēles var kalpot un būs labs piemērs jaunajiem hokejistiem.

Ar lakatu zīmolu "Eve Birdy Headwraps" Ieva Putniņa vēlas dot alternatīvu cilvēkiem, kam kādu iemeslu dēļ ir nācies atvadīties no matiem; lakati šobrīd ir prototipa stadijā.

Viņa vēlas atbalstīt cilvēkus ar alopēciju un mainīt sabiedrības skaistuma standartus, ar savu piedāvājumu dodot izvēles brīvību – nēsāt parūku, lakatu vai staigāt ar pliku galvu.

Ideja par lakatu zīmolu I. Putniņai radās no pašas pieredzes un nepieciešamības pēc kvalitatīvām, elpojošām un dizaina ziņā skaistām galvas segām, kas viņai kalpoja kā alternatīva parūkai. "Man 15 gadus ir ļoti reta autoimūna diagnoze. Kopumā esmu vesela un jūtos ļoti labi, bet mana imunitāte apmaldījās un sāka uzbrukt manām matu folikulām un līdz ar to sākās matu izkrišana, jo baltie asinsķermenīši liedz matu folikulām barības vielas, un matu sakne ieiet miega jeb telogēnā fāzē. Tās var aizmigt pat uz vairākiem gadiem, manā gadījumā tas ilgst 15 gadus – pusē galvas mati ataug, bet pusē vēl guļ. No malas izskatās, ka cilvēks ir izgājis cauri vairākiem ķīmījterapijas seansiem, jo citiem izkrīt arī skropstas un uzacis. Alopēcija nav nāvējoša slimība, bet tā lēnām nogalina pašapziņu," viņa dalās pieredzē.

Jebkura biznesa veiksmes pamatā ir profesionāla komanda, efektīva resursu pārvaldība un pareizi izstrādāta stratēģija, domā Krištofs Hegedjušs, CityBee Latvija reģionālais vadītājs.

Lai uzņēmums ilgtermiņā sasniegtu nospraustos mērķus, vadītājam jāspēj paredzēt nākotnē potenciāli sagaidāmās problēmas, jāizvērtē iespējamie riski un attiecīgi jārīkojas, spriež K.Hegedjušs, piebilstot, ka visa pamatu pamatā ir plānošana. Pasaule nemitīgi mainās, tāpēc tai līdzi jāmainās arī uzņēmējiem - tas, kas tiek uzskatīts par labu šodien, iespējams, tāds vairs nebūs rīt, tāpēc sniegto pakalpojumu kvalitāte nepārtraukti jāuzlabo, atzīmē CityBee Latvija reģionālais vadītājs.

Seko ģimenes piemēram

Lai gan esmu dzimis Latvijā, uzaugu un mācījos Ungārijā, stāsta K.Hegedjušs, kurš šajā valstī guva arī savu pirmo darba pieredzi. “Vēl būdams skolnieks, vasaras brīvlaikos iesaistījos ģimenes biznesā un pavadīju latviešu tūristus Ungārijā, bet, kad sāku studijas Londonā, kā maiņas vecākais strādāju kādā glaunā interneta kafejnīcā. Mana ģimene bija cieši saistīta ar aviāciju, tāpēc likumsakarīgi, ka arī es, pēc vidusskolas beigšanas, nolēmu sevi profesionāli attīstīt tieši šajā jomā. Tā kā Ungārijā apgūt aviācijas menedžmentu nebija iespējams, devos uz Londonu, un neslēpšu - šī valsts man ļoti iepatikās. Biju apmierināts gan ar vidi, gan ar studijām, kas studentiem sniedza iespēju ne tikai iepazīties ar nozares specifiku, bet apgūt arī vispārējās vadības teoriju un aviācijas praktiskās lietas, par ko ļoti priecājos,” norāda K.Hegedjušs, kurš drīz pēc tam aviācijas nozarē sāka arī strādāt.

Zīmola Divas pēdas apģērbi palīdz jaunajām māmiņām, arī barojot mazuli ar krūti, izskatīties skaisti un sievišķīgi.

Specializētas kleitas, tunikas, džemperi, krekliņi, džemperkleitas – apģērbs, kurā jaunā māmiņa savu mazuli var pabarot, esot kino, kafejnīcā, sēžot parkā uz soliņa vai pat koncertā un neuztraucoties par mulsinošiem un neērtiem brīžiem. Tāds ir Sanitas Olderes - Haitinas biznesa mērķis. Piedzīvots gan arī sāpīgs brīdis – biznesa ideja nokopēta mēnesi pēc laišanas tirgū.

Meklējot sirdslietu

«Man šī ideja neienāca prātā nejauši vai kā atklāsme. Tā bija daudzu iepriekš veikto soļu un lēmumu rezultāts,» stāsta S. Oldere - Haitina.

Pēc Latvijas Universitātes absolvēšanas, iegūstot bakalaura grādu ekonomikā un maģistra grādu vadībzinātnē ar novirzienu mārketings, viņa strādājusi dažādās vietās kā biroja vadītāja, kā pārdošanas un mārketinga vadītāja, tomēr jutusi, ka šis darbs nedod dzīvē prieku. «Manā dzīvē pienāca brīdis, kad visam bija jāmainās. Pilnīgi visam! Dzīvei, domāšanai, darbam. Iestājos «bezdarbniekos» Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA). Vienā no tikšanās reizēm ar konsultantu, kārtējo reizi izskatot piedāvātos variantus biroja darbiem («Jums taču ir tāda pieredze un izglītība,» man teica.), lūdzu piedāvāt man kursus, lai varu paplašināt savu redzesloku, iegūt jaunu profesiju un atrast savu sirdslietu. Tas bija pagrieziena moments manā dzīvē. Pateicoties NVA atbalstam, saņemot gan pabalstu, gan arī kompensāciju ceļa izdevumiem un katru dienu braucot no Ādažiem uz Rīgu, deviņos mēnešos apguvu drēbnieces profesiju,» stāsta jaunā uzņēmēja.

Investīciju fonds A3E Capital dibināts 2012. gadā Maltā, bet tā pamatlicēji ir latvieši, un fonds līdztekus investīcijām jaunattīstības valstīs investē arī Latvijā.

Kādēļ tieši obligācijas, kāds labums no fonda darbības ir investoriem un kāds ir tā ienesīgums, Dienas Bizness jautāja vienam no fonda dibinātājiem Aldim Reimam.

Kā nolēmāt izveidot savu ieguldījumu fondu? Iepriekš esat vadījis banku, tās arī ir investīcijas, ieguldījumi.

Es darbojos finanšu pasaulē jau vairāk nekā 30 gadus. Pirmos 20 gadus aizvadīju Latvijas banku sektorā. Pats savām rokām izveidoju pašreizējās BluOr Bank priekšteci Baltikums banku un vadīju to 10 gadus līdz 2011. gadam. Tad kopā ar bijušajiem bankas kolēģiem nolēmām izveidot savu investīciju fondu. Galvenā argumentācija bija tāda, ka pat bankas prezidents nav tās īpašnieks, bet ir tikai algots darbinieks, savukārt man bija vēlme izveidot savu biznesu jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Banku bizness pēc 2008. gada krīzes kļuva aizvien garlaicīgāks, regulācijas un prasības pieauga. Esmu matemātiķis, beidzu LU Fizikas un matemātikas fakultāti, un tādēļ finanšu tirgi man vienmēr ir likusies ļoti interesanta sfēra. Salīdzinot ar galvenajām banku aktivitātēm, tādām kā, piemēram, klientu piesaiste un kreditēšanas bizness, kas ir zema riska, tomēr garlaicīgs process, investīcijas finanšu tirgos ir daudz aizraujošāka nodarbe. Ideja par fondu mums ar kolēģiem brieda jau ilgstoši, bet pie idejas realizācijas mēs ķērāmies 2011. gadā. Uzskatu, ka finansista karjerā kļūt par investīciju fonda, kaut neliela, īpašnieku noteikti ir solis augšup. Es pats šobrīd esmu profesionāli ļoti apmierināts, jo daru to, kas man patīk, kopā ar kolēģiem, kuri man patīk, un esmu vidē, kas man patīk. Būtiski, ka neesmu ne no viena atkarīgs, un savs fonds ir daudzu finansistu un baņķieru sapnis, ko nereti dzirdu no ārvalstu kolēģiem.

Jurists vienmēr ir bijusi populāra profesijas izvēle topošo studentu vidū un pieprasīta darba tirgū. Pastāv stereotipisks viedoklis, ka juristi ikdienā vienatnē sēž pie dokumentu kaudzes, mēdz būt “burta kalpi” un pēc rakstura ir diezgan ciniski cilvēki. Vai tā tiešām ir, kādas īpašības un prasmes ir būtiski attīstīt juristam un ar ko ir īpaša juridiskā prakse tieši finanšu jomā, skaidrojām sarunā ar AS “4finance” juridiskās daļas vadītāju Sergeju Jevdokimovu.

Pastāstiet, kā sākās Jūsu karjera finanšu jomā? Kāpēc izvelējāties specializēties tieši finansēs?

Mana karjera tieši finanšu jomā sākās 2012. gadā. Pasaulē un valstī vēl bija jūtamas 2008. gada krīzes sekas, un finanšu nozares reputācija kopumā bija neviennozīmīga. Vienlaicīgi šī joma man šķita ļoti dinamiska, izaicinoša, vērsta uz izaugsmi un pārmaiņām. Tieši AS “4finance” bija šīs pārmaiņas un tajā laikā inovatīvā pieeja kreditēšanai. Ņemot vērā to, ka man jau bija iepriekšēja plaša pieredze darbā ar cilvēkiem, es sāku savu ceļu uzņēmumā tieši klientu apkalpošanā, turpinot studēt jurisprudenci. Iepazinu uzņēmumu un nozari, un tad tika izsludināta jurista vakance, kurai pieteicos, jo tā bija iespēja pielietot praksē iegūtas akadēmiskās zināšanas.

Twino grupas uzņēmumu mērķis ir būt ne tikai savstarpējo aizdevumu platformai un patēriņa kreditētājam, bet arī kļūt par vienu no līderiem finanšu tehnoloģiju jomā mūsu Ziemeļeiropas reģionā

Viens solis pretim šim mērķim ir šogad ieviestais pakalpojums mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšanai. Uzņēmums analizē citu valstu tirgu, kur varētu ieviest šo pakalpojumu. Tieši saistībā ar jaunu biznesa virzienu izpēti un attīstību nesen kompānijā notikusi vadības maiņa un SIA Twino īpašnieks Armands Broks grupas uzņēmumu vadības grožus ir nodevis līdzšinējās grupas finanšu vadītājas Anastasijas Oļeiņikas rokās.

Twino grupas uzņēmumi nodarbojas ar patēriņa kreditēšanu Latvijā, Polijā, Krievijā, Kazahstānā un Gruzijā, kā arī apkalpo savstarpējo aizdevumu platformu Twino, kas strādā visā Eiropā. Grupas apgrozījums 2018. gadā sasniedza 90 miljonus eiro un ieņēmumi veidoja 87,9 miljonus eiro.

Krišjānis Zauers, kurš savulaik izmēģinājis veiksmi arī ārzemēs, gandrīz trīs gadus nostrādājot Dānijā, uzsver, ka iegūta vērtīga pieredze, zināšanas un iepazīta citu valstu kultūra, taču tas nav ilgtermiņa risinājums. Viņš piebilst, ka iemesls, kāpēc tik daudzi latvieši paliek dzīvot ārzemēs, ir motivācijas trūkums un pārāk maza vēlme cīnīties, lai arī Latvijā sasniegtu labākus dzīves apstākļus.

Mana motivācija doties strādāt uz ārzemēm bija ļoti līdzīga kā lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju – lielāks atalgojums. Pārtraucot darba attiecības Latvijā, trīs mēnešu laikā nopietni pārdomāju savu tālāko darbības plānu un pieņēmu izaicinājumu iegūt jaunu pieredzi ārpus Latvijas. Izvēlējos tieši Dāniju, jo tur dzīvoja un strādāja vairāki mani draugi, turklāt uz šo valsti devos divas reizes. Strādāju lielākajā Dānijas būvniecības uzņēmumā, kura darbība vērsta uz dažāda veida grīdu un apkures sistēmu ierīkošanu. Nemaz neapsvēru iespēju strādāt citur, jo biju labi izpētījis Dānijas darba vidi, turklāt būtisku lomu lēmuma pieņemšanā spēlēja arī piedāvātais augstais atalgojums. No pieredzes varu teikt, ka būtiski, lai visi ar darbu saistītie jautājumi ir zināmi jau pirms došanās uz galamērķi – dzīvesvieta, atalgojums, pienākumi un citi specifiski jautājumi, kurus neizpētot, var rasties nepatīkami sarežģījumi. Vēlme iegūt jaunu pieredzi, draugu pamudinājums un jaunības entuziasms dzina mani uz priekšu. Atskatoties uz piedzīvoto, varu teikt, ka iegūta vērtīga pieredze, uzlabotas komunikācijas prasmes, iepazīta citas valsts kultūra un cilvēki, kuru domāšana un dzīves uztvere atšķiras no mums – latviešiem.

Latvijas medicīnisko elastīgo un kompresijas izstrādājumu ražotāja SIA “Tonus Elast”, kas ietilpst farmācijas uzņēmuma AS “Olainfarm” grupā, valdes priekšsēdētāja amatā apstiprināts Vjačeslavs Ļifics.

“Mana profesionālā pieredze veidojusies dažādu nozaru uzņēmumos, taču vienmēr manā atbildībā un uzmanības fokusā bijusi biznesa attīstība un procesu sakārtošana. “Tonus Elast” ir Latvijā novērtēts un nozīmīgs ražotājs, kas jau tagad tirgū piedāvā kvalitatīvus un eksportspējīgus produktus, tāpēc mana prioritāte ir kopā ar kolēģiem izstrādāt un īstenot spēcīgu stratēģiju eksporta apjomu paplašināšanā un arī jaunu tirgu iekarošanā. Tāpat turpināsim strādāt pie produktu portfeļa attīstības un ražošanas turpmākas modernizācijas,” norāda “Tonus Elast” valdes priekšsēdētājs Vjačeslavs Ļifics.

V.Ļifics ir pieredzējis biznesa attīstības un vadības profesionālis, kurš specializējies uzņēmējdarbības procesu digitalizācijā un optimizācijā, e-komercijā, efektivitātes celšanā un inovāciju vadībā. Iepriekš strādājis IT, vairum un mazumtirdzniecības, vides pakalpojumu nozaru uzņēmumos vadošās pozīcijās, atbildot par biznesa attīstību, pārdošanu un e-komercijas rīku attīstību. Viņam ir Rīgas Tehniskajā universitātē iegūts maģistra grāds radiotehnikā un telekomunikācijā, kā arī regulāri Latvijā un ārvalstīs papildinājis zināšanas dažādos profesionālajos kursos un apmācībās.

Zinātnes komercializācijas platformas "Commercialization Reactor" akselerācijas programmā kopš 2018. gada ir piedalījusies 31 komanda.

22 komandas ir pabeigušas programmu, bet deviņas vēl ir attīstības procesā. Kopumā piecās akselerācijas programmās saņemti 208 pieteikumi, informē Nikolajs Adamovičs, "Commercialization Reactor" dibinātājs.

Latvijā darbojas trīs akselerācijas fondi – "Buildit", "Commercialization Reactor" un "Overkill Ventures". Katrs no tiem vairāku desmitu uzņēmumu atbalstam no finanšu institūcijas "Altum" saņēmis piecus miljonus eiro Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma. Akselerācijas fondu pārvaldītāji veic ieguldījumus inovatīvos un agrīnas attīstības stadijas startup jeb jaunuzņēmumos ar lielu izaugsmes potenciālu. Finansējums tiek sniegts divos posmos – pirmssēklas un sēklas naudas ieguldījumu veidā.

Starptautiskajā sūtījumu piegādes uzņēmumā Venipak iecelts jauns izpilddirektors, informē uzņēmums.

Justu Šablinsku (Justas Šablinskas), kurš uzņēmumā nostrādāja astoņus gadus, nomainīs Andrius Ladausks (Andrius Ladauskas). Līdz šim Ladausks strādājis vairāku lielu Lietuvas uzņēmumu vadībā.

“Savu ceļu Venipak sāku kā finanšu direktors, pēc tam pārņēmu grupas uzņēmumu vadību Lietuvā un ārvalstīs. Lepojos ar panākumiem, kurus kopā esam sasnieguši šo gadu laikā — sākot ar starptautiskas komandas izveidi, kurā darbojās vairāk nekā 1000 cilvēku, un paplašināšanos jaunos tirgos līdz pat jaunu biznesa virzienu uzsākšanai pirms pandēmijas, tā būtiski ietekmējot e-komercijas jomu. Mēs veiksmīgi pielāgojāmies patērētāju paradumu maiņai un turpinājām augt arvien konkurētspējīgākā tirgū. Nostrādājot gandrīz desmit gadus vienā uzņēmumā, pieņēmu loģisku lēmumu atkāpties no amata. Esmu pateicīgs komandai par visu, ko kopā paveicām, un nešaubos, ka šīs pārmaiņas iezīmē jauna, aizraujoša posma sākumu,” saka J. Šablinsks.

Ārvalstu attīstītāju interese par iespējām ieguldīt Baltijas atjaunojamo energoresursu (AER) sektorā ir samērā augsta, taču tā noteikti nav sasniegusi maksimumu, norāda Dankans Bārkers (Duncan Barker), Ignitis Renewables Baltijas tehnoloģiju attīstības vadītājs.

Mana pieredze, strādājot ar AER projektiem citās valstīs, liecina, ka attīstītājiem ļoti svarīga ir skaidrība un stabilitāte, taču Baltijas valstīs situācija tirgū vienmēr ir bijusi diezgan neskaidra gan attiecībā uz regulējumu, gan projektiem piešķiramo atbalstu, norāda D.Bārkers. Investoriem ir svarīgi zināt, kādi ir noteikumi, kas viņiem ir jāievēro, taču mūsu reģionā spēles noteikumi nereti mainījušies pat procesa laikā, kas situāciju ievērojami sarežģī. Protams, attīstītājiem ir jārēķinās ar dažāda veida riskiem, un to mēs arī darām, taču, manuprāt, valdībām un regulatoriem visi šie riski būtu jāmēģina novērst, nodrošinot maksimāli skaidrus apstākļus tirgū, spriež Ignitis Renewables Baltijas tehnoloģiju attīstības vadītājs. Tuvāko gadu laikā Ignitis Renewables kā daļa no Baltijā vadošās atjaunīgās enerģētikas grupas Ignitis Group paredzējis veikt vērienīgas investīcijas AER projektu attīstīšanai Baltijas valstīs un Polijā.

Uz Baltijas pusi ik pa laikam paraugās jauni investori. Viens no tiem ir investors no Šveices Tomass Šaetti (Thomas A. Schaetti).

Proti, veicot akciju emisiju, Baltic International Bank nupat piesaistījusi trīs jaunus akcionārus, ieskaitot T. Šaetti, kurš ieņēmis vadošus amatus bankās Cīrihē – Privatbank Maerki Baumann & Co. AG, Coutts Bank & Co. AG, Euro Invest Bank AG un SVRB Schweizer Verband der Raiffeisen Banken.

Darījuma rezultātā bankas pamatkapitālam piesaistīti 12 miljoni eiro, kur nu minētās finanšu iestādes kapitāls pārsniegs 48 miljonus eiro.

Intervijā DB T. Šaetti norāda, ka viņam Latvija šķiet ļoti pievilcīga zeme. Investors arī apspriež globālo akciju burbuli.

Fragments no intervijas

Varbūt vispirms pastāstiet par sevi!

Tas nav nemaz tik viegli – aprakstīt sevi. Es uzaugu Šveicē. Tur ir ierasts, ka daudzu cilvēku dzīve saistīta ar bankām. Bankas, govis un šokolāde (smejas). Tas ir tas, kas mums ir! Uzaugu Cīrihē, kur biju praksē privātbankā Maerki Baumann. Pirmos gadus bankā pavadīju, darbojoties ar vērtspapīriem biržā. Mani vienmēr tas ir fascinējis. Tad Šveicē nāca obligātais militārais dienests. Pēc tam arī nākamos trīs gadus strādāju kā akciju brokeris. Strādāju arī citās bankās, lai gan vienmēr tas bija saistīts ar finanšu tirgiem. Tagad esmu nonācis Rīgā un investēju privātā bankā, lai gan līdzīgā bankā pirms 30 gadiem strādāju.

Basketbola klubs Rīgas Zeļļi pašlaik ir hobija līmeņa projekts, kurš balstās uz vairākiem privātiem sponsoriem, bet perspektīvā tam jākļūst par biznesu, kas rada kaut arī nelielu, bet tomēr peļņu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta sporta menedžmenta aģentūras EB23 Sports&Marketing īpašnieks un basketbola kluba Rīgas Zeļļi prezidents Edgars Buļs. Viņš atzīst, ka komandas izaugsme nebūs lēcienveidīga, jo visveselīgākā attīstība ir lēna un pakāpeniska, tāpēc ka tas ir ilgtermiņa projekts ar visām no tā izrietošajām darbībām, finansējumu un atbilstošu komplektāciju.

Ar ko nodarbojas Edgars Buļs?

Esmu sporta menedžeris, kas ietver sevī vairāku ar sportu saistīto jomu specialitātes — sava veida cilvēks orķestris. Papildus basketbola klubam pēdējos 12 gadus menedžēju vairākus individuālos sportistus, tāpat bieži esmu kameras otrā pusē – nodarbojos ar basketbola spēļu komentēšanu un TV raidījumu vadīšanu. 2004. gadā sāku strādāt par mārketinga menedžeri Latvijas Basketbola savienībā. Trešajā darba dienā vadīju preses konferenci, kurā tā laika Latvijas Basketbola savienības prezidents Ojārs Kehris parakstīja līgumu ar tā laika Latvijas vīriešu basketbola izlases galveno treneri Kārli Muižnieku. Tajā dienā radās pirmie sapņi, ka pēc daudziem gadiem tas varētu būt es, kurš kārtos lielas lietas basketbolā.

Pēc ilgstošas darba pieredzes restorānu nozarē, Edgars Zaķis Rīgā izveidojis divus virtuālos restorānus, kurā ēdienu var saņemt tikai, pasūtot attālināti.

Restorāns "Spārni un Astes" izveidots šā gada jūlijā, bet "Humosa bļoda" oktobra sākumā.

Ideja radīt savu uzņēmumu E.Zaķim radās, vēl tad, kad viņš apguva restorāna vadītāja profesiju. "Tajā laikā man bija tikai maza teorijas bāze, bet nekādas praktiskās zināšanas. Vajadzēja paiet gadiem, manā gadījumā vairāk nekā 20, strādājot dažāda līmeņa restorānos gan šeit Latvijā, gan arī dzīvojot 16 gadus Īrijā, līdz mana ideja varēja materializēties. Doma par to, kāds būs mans uzņēmums, radās mana pēdējā algotā atvaļinājuma laikā, lidojot uz Budapeštu. Tas bija brīdis, kad man pilnībā bija skaidrs, ka ir pienācis laiks iemēģināt roku, strādājot pašam sev," stāsta E.Zaķis.

Vadītājam uzņēmuma veiksmes stāstā ir liela nozīme, taču vēl būtiskāka ir vadības komandas loma, uzskata Ilze Grase-Ķibilde, bijusī Møller Baltic Import izpilddirektore.

Cik spēcīga ir vadības komanda, tik spēcīgs ir arī uzņēmums, jo mēs nevaram likt visas kārtis uz vienu cilvēku. Svarīgi apzināties, ka neviens no mums nav supercilvēks - mēs visi pieņemam gan pareizus, gan kļūdainus lēmumus, tāpēc ir būtiski darbavietā radīt tādu vidi, kurā nevienam no mums nav jābaidās atzīt savas kļūdas vai palabot citam citu, domā I.Grase-Ķibilde. Tādā veidā tiek radīts spēcīgs komandas kodols, kurā mēs viens otru atbalstām un kopā dodamies nosprausto mērķu virzienā. Es pati esmu dalītās līderības piekritēja, kas nozīmē, ka es uzticos savai vadības komandai un man viņu viedoklis ir svarīgs, atzīst I.Grase-Ķibilde.

Augustā tapa zināms, ka pēc 12 gadu darba jūs esat nolēmusi atstāt Møller Baltic Import izpilddirektores amatu, lai turpinātu karjeru vienā no pasaules vadošajiem automobiļu ražotājiem Audi. Kas bijuši jūsu nozīmīgākie ieguvumi Møller Baltic Import, un kā tie ir palīdzējuši jūsu profesionālās karjeras veidošanā?