Daļa valsts un pašvaldību uzņēmumu, izvēloties apdrošinātāju, maz vērtē riskus, radot bažas par nodokļu maksātāju naudas šķērdēšanu. No risku noteikšanas, izvērtēšanas, no iespējām to samazināt ir atkarīga apdrošināšanas cena un kvalitāte, norāda apdrošināšans brokeri.
Lai to veiktu, valsts un pašvaldību uzņēmumos un iestādēs nepieciešams zinošs cilvēks vai jāpraktizē risku novērtēšanas pakalpojumu piesaistīšana no malas. Pretējā gadījumā konkursos var uzķerties uz apdrošinātāju piedāvātajām lētām cenām, bet vienlaikus nenosegt vajadzīgos riskus, tā neefektīvi šķērdējot valsts naudu. Turklāt var rasties lieki zaudējumi, ja kaut kas notiks, bet apdrošinātājs zaudējumus nesegs.
Latvijā nav prakses sludināt valsts un pašvaldību konkursus apdrošināšanas brokeriem, bet tikai apdrošinātājiem, atzina Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) vadītājs Andrejs Tiknuss. "Brokeri par katru cenu grib piedalīties konkursos, jo tas ir bizness. Tomēr, cik es varu secināt no sarunām, daudzas apdrošināšanas kompānijas nav sajūsmā par brokeriem," viņš atzina. "Pērkot veselības apdrošināšanu, mums pat prātā nav ienācis izmantot apdrošināšanas brokerus, jo par to papildus jāmaksā, tādējādi tērējam valsts budžeta līdzekļus" teica IUB vadītājs. Jautāts, vai brokerim nemaksā apdrošinātājs, viņš atzina: "Tas atkarīgs no līgumiem - brokeri var saņemt gan no vieniem, gan otriem. Tāpēc arī diskusija ar apdrošināšanas kompānijām bija izvērsusies." Viņš uzskata, ka konkurss tieši apdrošināšanas kompānijām ir racionālāk nekā konkurss apdrošināšanas brokerim, kurš sameklētu apdrošinātāju. "Tad iespējams salīdzināt vairāk piedāvājumus, bet brokeris varētu piedāvāt ko vienu. Tāpat nav izslēgts, ka apdrošināšanas brokeris lobē kādu no apdrošināšanas kompānijām," tā IUB vadītājs.
Nav valsts interesēs
Apdrošināšanas brokeri gan uzskata, ka pašreizējā sistēma nav valsts interesēs. "Brokerus valsts pasūtījumiem nelaiž klāt. Tas ir pretēji valsts interesēm, jo brokeris var noformulēt, kādus riskus pasūtītājam ir vērts apdrošināt. Proti, atstāj pareizo segumu, jo bieži vien konkursa komisijas valsts pasūtījumos uzsver cenu: tad sanāk, ka var lēti nopirkt, bet kas būs, ja kas notiks?" tā apdrošināšanas brokerkompānija Aon valdes locekle Ņina Kukuškina, piebilstot, ka "tā mums ir nopietna problēma. Ir vairāki apdrošinātāji, kuriem patīk vinnēt valsts pasūtījumos, ieskaidrojuši, ka brokeri nav vajadzīgi." Apdrošināšanas brokerfirmas Marsh vadītāja Žanete Jaunzeme minēja: apdrošinātājam ir tikai viena funkcija: uzņemties risku - tas ražo "sedziņas", kas pārklāj riskus, bet viņiem gandrīz vienalga, kādi ir riski.
"Nevar dabūt no apdrošinātāja "segu" bez administrācijas izmaksām, jo kādam ir jāiet un kaut kas jādara," tā Ž. Jaunzeme, liekot saprast, ka arguments neizmantot brokerus to komisijas dēļ nestrādā, jo apdrošinātājam tāpat ir izdevumi. Apdrošinātājus interesē saņemt naudu pēc iespējas vairāk un ārā maksāt pēc iespējas mazāk. "Tāda ir apdrošināšanas sabiedrību biznesa būtība, un nevajadzētu sevi mānīt," tā viņa. "Tradicionāli brokeris iegūst komisiju - procentus no prēmijas, ko maksā par "sedziņu", tā Ž. Jaunzeme, norādot, ka brokeriem ir grūtības piedalīties konkursā tradicionāli, jo iepriekš nekad nevar pateikt, cik liela būs prēmija un komisija. "Tad cilvēkam, kas sēž valsts iestādē, vajadzētu būt tik gudram, lai sagatavotu risku informāciju profesionāli. Tādu cilvēku nav," tā Ž. Jaunzeme.
Bažas par zināšanām
Saskaņā ar likumu brokerim ir jābūt lojālam pret klientu. "Brokeris vispirms pajautās, vai vispār ir vajadzīga apdrošināšana, ja ir, tad ieteiks risku samazināt, nepieļaus maksu par liekiem riskiem, kā arī palīdzēs dabūt atlīdzību. Mēs ekonomējam naudu, nevis apdrošinātāji," tā viņa. Apdrošinātājiem ir divas aksiomas: jo stulbāks klients, jo labāk un naudu šurp, ārā nekad. "Ja šis izpildās, tad apdrošinātāji ir ļoti veiksmīgi biznesmeņi," tā Ž. Jaunzeme.
It kā vienalga
Apdrošinātājiem kopumā esot vienalga, vai kompānija izmanto brokera pakalpojumu. Aa/s Balta vadītājs Jānis Abāšins atzina:vai nepieciešami brokeri, ir atkarīgs no klientiem - ja ir slinkums, trūkst zināšanu un ja nepietiek ar apdrošinātāja konsultācijām, tad brokeri var izmantot. Situācija, kad valsts nopērk ne to, ko īsti vajag, trūkst izpratnes, ir iespējas, ka valsts pārmaksā. "Es drīzāk domāju, ka tendence - pārāk skatīties uz cenu, īsti nepaskatoties, kādu "kaķi maisā nopērk", formāli punkti ir izpildīti, apdrošināšana paņemta, bet realitātē risku segums par maz. Pēc viņa teiktā, vismaz lielās valsts kompānijās saviem riska cilvēkiem jābūt, piem., tāds ir Latvenergo. Ergo Latvija valdes loceklis Ivars Priedītis atzina: nav tā, ka apdrošinātāji nevēlas, lai valsts un pašvaldību izsludinātajos konkursos piedalītos brokeri, vienīgais, ko tie vēlas, ir cenu caurspīdīgums. "Uzrādot cenu, brokeriem būtu jāparāda arī tas, no kā šī cena ir veidojusies, pretējā gadījumā sanāk, ka brokeri klientus konsultē bez maksas," tā viņš. Latvijas gāzes preses sekretārs Vincents Makaris atzina, ka izmantojot gan iekšējos resursus, gan ārpakalpojumus, ir novērtēti riski.
Kaimiņi izvēlas konsultācijas
Igaunijā ir izveidojusies prakse izmantot apdrošināšanas brokeru pakalpojumus, konkursos izvēloties apdrošinātāju.
"Arī Lietuvā nelaiž apdrošināšanas brokerus piedalīties konkursos, ko rīko valsts iestādes vai uzņēmumi. Igaunijā situācija ir pretēja: sākumā notiek konkurss starp brokeriem un pēc tam otrā konkursa ietvaros izvēlas apdrošinātāju. Dabiski, ka brokeris piedalās procesā no A līdz Z, proti, sākot no tā, ka palīdz pasūtītājiem identificēt savus riskus, kuri ir jāapdrošina, un visbeidzot konsultē apdrošināšanas līgumu," stāstīja apdrošināšanas brokeru kompānijas Aon Latvia vadītāja Ņina Kukuškina. Kolēģi no Igaunijas Aon apstiprinājuši, ka nekur likumdošanā nav teikts, ka vispirms jāaicina brokeris un tikai tad jārīko konkurss apdrošināšanas firmām, viņa sacīja. Arī Latvijā un Lietuvā normatīvie akti neaizliedz brokeriem piedalīties konkursos. "Droši vien Igaunijā saprašana par to, ka profesionālais brokeris var palīdzēt apdrošināšanas līguma noslēgšanas procesā ir krietni lielāka," atzina Ņ.Kukuškina. Aa/s Balta vadītājs Jānis Abāšins atzina, ka Eiropas valstīs var būt dažādas situācijas, tostarp gan tāda, ka konkursos apdrošināšanas pakalpojuma pirkšanai piedalās apdrošināšanas brokeri, kuri pēc tam palīdz noteikt apdrošinātāju, bet var būt arī tā, ka uzņēmumi sākumā izsludina konkursu konsultantiem un pēc tam apdrošinātājiem. "Skandināvijas valstīs visbiežāk ir tā: ja uzņēmums jūt nepiecieamību pēc konsultācijas, tad paņem brokeri, kurš tad strādā, piem., 3 mēnešus, konsultē par noteiktu cenu, bet pēc tam pērk apdrošināšanu," viņš klāstīja, norādot, ka kompānijas izmanto apdrošināšanas kompānijas par fiksētu cenu.