Lielu valsts uzņēmumu akciju kotēšana biržā ļāvusi Lietuvas un Igaunijas vērtspapīru tirgiem aizsteigties priekšā Latvijai, taču mūsu valsts izceļas korporatīvo parāda vērtspapīru aktivitātes ziņā
Rīgas birža oficiāli reģistrēta 1993. gada 7. decembrī, tādējādi tā nākamajā gadā svinēs 25 gadu jubileju. Tiesa gan, pirmā tirdzniecības sesija toreizējā Rīgas Fondu biržā, kuras nosaukums tagad ir Nasdaq Riga, notika pēc diviem gadiem – 1995. gadā, kad investoriem tika piedāvāti vien daži uzņēmumi. Kopš tā laika būtiski ir mainījušās gan tehnoloģiskās iespējas, piedāvājot daudz raitāku un ērtāku tirdzniecību, gan daļa no šiem uzņēmumiem, kuri tolaik tika iekļauti biržā, savu darbību beiguši. Tiesa gan, būtiski nav audzis to uzņēmumu skaits, kuru akcijas tiek tirgotas mūsu vērtspapīru biržā, kā arī Rīgas birža neizmanto visas savas tehnoloģiskās iespējas, uzskata eksperti.
Tie investori, kuri tomēr iegulda biržā kotētajos uzņēmumos, pēdējo gadu laikā varēja nopelnīt – Nasdaq Riga indekss šogad pieaudzis par aptuveni 36%, kas ir rekords starp visiem attīstības valstu tirgiem. Arī pērn akciju tirgus indekss uzrādīja pozitīvu sniegumu, pieaugot par vairāk nekā 23%, liecina biržas statistika. Ja runā par izaugsmes čempioniem un par atskaites punktu ņem 10 gadu periodu, vērtējot akciju cenas lielāko pieaugumu, TOP 5 izaugsmes rekordisti starp likvīdākajām kompānijām ir AS Olainfarm (akcijas cena augusi par 142%), AS Valmieras stikla šķiedra (akcijas cena augusi par 49%), AS Latvijas balzams (akcijas cena augusi par 42%), kā arī AS SAF Tehnika (akcijas cena augusi par 19%).
Rīgas biržas attīstība laika gaitā bijusi kā pa viļņiem – piedzīvota gan augšupeja, gan kritums. INVL INDEX DIRECT vadītājs Andrejs Martinovs 1997. gadā sāka strādāt vērtspapīru brokeru nodaļā kā klientu konsultants. «Līdz pat šodienai nav bijis dienas, kad Rīgas birža nebūtu manā dienas kārtībā gan no ieguldījumu veikšanas, gan arī no personīgās intereses viedokļa – visu šo laiku sekoju līdzi gan cenām, gan ziņām, gan regulējumam, gan emitentiem,» viņš stāsta. Biržas pirmsākums sakrita ar privatizācijas sākumu un akciju pārdošanu iedzīvotājiem par sertifikātiem, kad daudzas privātpersonas iesaistījās un pirmie investori labi nopelnīja no pirmajiem emitentiem – spēle bija vienos vārtos, līdzīga, kā ar kriptovalūtām šobrīd. Protams, apjomi nebija lieli, bet spēlētāju bija salīdzinoši daudz. Latvijas akcijas bija modē un nodrošināja labu atdevi, viņš atminas. Tad iestājas 1998. gada Krievijas krīze, cenas saruka un daudzi investori bankrotēja. Atmiņā viņam palicis gadījums, kad kāds biržas investors, kam piederēja vairāki tūkstoši Olainfarm akciju, mēģināja pārdot savas akcijas, bet cena no pieciem latiem brīvajā kritumā samazinājās un rezultātā bija vien daži desmiti santīmu. «Tas cilvēks nāca katru dienu pie manis uz banku un ar katru dienu kļuva arvien nelaimīgāks. Tā pārplīsa pirmais burbulis Rīgas biržā,» atceras A. Martinovs.
Visu rakstu Neizmanto visu potenciālu lasiet 18. decembra laikrakstā Dienas Bizness.