Db viedoklis: Rūp kompensācijas, nevis cukura nozares saglabāšana
Aprēķini rādot, ka cukura nozares pastāvēšanai Latvijā nav ekonomiska pamatojuma un turpmāka tā subsidēšana valstij ik gadus var radīt miljoniem lielus zaudējumus.
No vienas puses, ja tiek ražots konkurētnespējīgs produks, tad tā ražošana tirgus ekonomikas apstākļos nav attaisnojama.
Līdz ar cukurfabriku slēgšanu, saskaņā ar ES cukura nozares reformu Latvijas cukura ražotāji un audzētāji saņems kompensācijas darba pārtraukšanas gadījumā. Nepārprotami, to apzinās arī cukura nozarē iesaisītās puses, un dažbrīd tā vietā, lai diskutētu par nozares kā tādas nākotni, notiek cīniņš, kurš saņems lielāko ES kompensācijas kūkas gabalu.
Tomēr jebkurā gadījumā šķiet, ka laiki, kad kafiju varēja saldināt ar Latvijā ražotu cukuru, drīz būs beigušies.
Tāda diemžēl ir realitāte, ko Latvija izjūt pēc iestāšanās ES. Latvijas cukura ražošanas nozare ir neizdevīga ES ietvaros. Tomēr šajā gadījumā arī pati valsts ir ne bez vainas. Ja valsts ārpolitiskais virziens bija nepārprotams - iestāšanās ES, pilnīgi noteikti bija arī skaidrs, kādas korekcijas būtu izdarāmas, lai pielāgošanās ES prasībām notiktu pēc iespējas gludāk. Tomēr pietiekami ilgu laiku pirms iestāšanās ES valsts uzturēja īpaši labvēlīgu vidi cukura ražošanas nozarei, kas faktiski to nevis attīstīja par konkurētspējīgu tautsaimniecības nozari, bet gan tās eksistencei radīja mākslīgus, īpaši labvēlīgus apstākļus. Iespējams, šāda rīcība izskaidrojama ar to, ka atbildīgajiem politiķiem, ministriem nepietika drosmes, lai savlaicīgi pieņemtu nepopulāru lēmumu.
Turklāt, iestājoties ES, valsts neminēja, ka Latvijai būtu kāda īpaši atbalstāma nozare, un kāpēc gan lai tā nebūtu cukura ražošana. Situācijā, kad valsts ir atbalstījusi šo nozari, bet iestāšanās sarunās pat neparedzēja vismaz pārejas laiku adaptācijai, vērtējams kā naža trieciens mugurā. Var pat teikt, ka politiķi raidīja signālus cukurbiešu audzētājiem, ka šī nozare pastāvēs Latvijā arī pēc iestāšanās ES.
Zemnieki, kas savas saimniecības orientēja uz cukurbiešu audzēšanu, ir iegādājušies tehniku. Taču tagad ir svarīgs jautājums, ko cukurbiešu zemniekiem darīt ar šo tehniku, kas visdrīzāk nav izmantojama citos lauksaimniecības darbos. Jautājums ir arī par to, kā šiem lauksaimniekiem tālāk izmantot savas darba iestrādes, kas vairāk tā īsti nav izmantojamas. Vismaz cukurbiešu audzēšanā noteikti ne. Lauksaimniecība nav īsti tik vienkārša nodarbe, ka tā uzreiz vienkārši būtu iespējams pārorientēties uz citu kultūru audzēšanu.