Pēc iepriekšējo gadu aktīvajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā tiek rekonstruētas, būvētas un atvērtas jaunas viesnīcas; eksperti lēš – tirgus ir tuvu piesātinājumam.

Bez pašreizējiem viesnīcu projektiem Rīgā, kas jau ir vai tūlīt tiks pabeigti, vēl tiek plānoti vairāki jauni; kad tie būs pabeigti, tirgus būs piesātināts, norāda nekustamo īpašumu kompānijas Newsec Latvija direktors Valdis Mitenbergs. Ja investors šobrīd sāktu apsvērt viesnīcas projekta īstenošanu Rīgā – iegādātos īpašumu, sāktu projektēt –, iespējams, būtu jau nokavēts.

Ja nepalielināsies tūristu skaits, konkurence viesnīcu biznesā būtiski saasināsies, pauž Latvijas viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Santa Graikste. Viņasprāt, pie esošās viesnīcu noslodzes, kas pēc asociācijas datiem pērn bija ap 48%, nav īstas vajadzības pēc jaunu viesnīcu būvniecības. Vienlaikus šobrīd tirgū vērojamā aktivitāte, rekonstruējot un no jauna būvējot viesnīcas, ir sakritība, nevis apzināts plāns. «Viesnīcas izveide nav īstermiņa projekts,» viņa norāda, stāstot, ka, piemēram, vēsturiskas ēkas pārveide par viesnīcu var būt ļoti laikietilpīga, kas liek pagarināt būvniecības termiņus.

Metālapstrādes iekārtu biznesā SIA Naglis & Err ir kopš 2007. gada, bet uzņēmuma īpašnieki Dzintars Naglis un Vahurs Errs (Igaunija) nozarē darbojas kopš 1999. gada. Šobrīd SIA Naglis & Err ir Japānas metālapstrādes iekārtu ražotāja Okuma oficiālais pārstāvis Baltijā un Amada (arī Japāna) pārstāvis Latvijā. DB straujāk augošo uzņēmumu topā Gazele 2011 SIA Naglis & Err ieņem 34. pozīciju.

Dzintars Naglis uzņēmuma pēdējo gadu panākumus saista ar nozares attīstību kopumā un tās atgūšanos pēc krīzes. Nozarei smagākais bija 2009. gads – uzņēmumi ne tikai neinvestēja jaunās iekārtās, bet arī neremontēja esošās.

Spēcīgs arguments, kas ļāvis izdzīvot un augt – 2009. gadā Naglis&Err kļuva par Okuma pārstāvi Baltijā. «Tobrīd nozarei klājās slikti, un daudzas ārzemju kompānijas aizgāja no mūsu tirgus, kas tiem, iespējams, bija par mazu un sarežģītu. Viens no tiem bija arī Somijas uzņēmums, kurš Latvijā pārstāvēja Okuma un kurā strādāju arī es. Somiem aizejot, japāņi acīmredzot novērtēja mūsu zināšanas un piedāvāja pārņemt šo biznesu Baltijā,» atzīst Dz. Naglis.

Jaunās Vecrīgā esošās viesnīcas «Relais le Chevalier» izveidē kopumā investēti aptuveni pieci miljoni eiro, šodien žurnālistiem pastāstīja viesnīcas direktors Jevgēņijs Nahmans.

Viņš norādīja, ka viesnīcas ēka iegādāta 2008.gadā, bet «Relais le Chevalier» projekta īstenošana sākta 2009.gadā. Viesnīcas īpašnieku mērķis bija izveidot «boutique» tipa viesnīcu ar nelielu numuriņu skaitu, tādējādi nodrošinot viesiem ekskluzivitātes atmosfēru.

Kopumā viesnīcā izvietoti 23 numuri, kuru platība variē no 15 kvadrātmetriem līdz 24 kvadrātmetriem. Savukārt viesnīcas luksusa numura platība ir 45 kvadrātmetri.

Nahmans sacīja, ka viesnīcas ēka ir vēsturiska, projekta laikā viesnīcai tika piebūvēts sestais stāvs.

Pēc viesnīcas vadītāja teiktā, projekta būvniecību veica būvuzņēmums SIA «Merks», savukārt projekta būvuzraudzību veica SIA «Firma L4».

Pagājušajā nedēļā mainījās ēkas Kaļķu ielā 28, kurā atrodas viesnīca Hotel de Rome, īpašnieks. Jaunais īpašnieks Baltic Investment Group vēlas izdzīt pašreizējo viesnīcas Hotel de Rome operatoru Riga-Hotel-GmbH.&Co Betriebs-KG, kurš, savukārt, solās turpināt strādāt viesnīcā, «cik ilgi vien varēs».

Ēka, kur atrodas viesnīca Hotel de Rome, partiju apvienības Vienotība birojs, Narvesen veikals, Citadeles banka un veikals Andrew’s Ties un citi nomnieki, tika nodota jaunajam īpašniekam Baltic Investment Group pagājušajā nedēļā.

Jau 18. jūlijā – dienā, kad ēka tika pārdota, jaunie īpašnieki esot pilnībā vēlējušies pārņemt arī viesnīcas pārvaldīšanu, taču piektdienas rītā konfliktā iesaistījās jauno īpašnieku nolīgta apsardzes firma. Pašreizējā viesnīcas ēkas nomnieka advokāts norādījis, ka šāda attiecību kārtošana nav Rietumvalstīm raksturīga un vēlas, lai viesnīcas operētāja maiņa notiktu «civilizētā veidā». Pašreizējais Hotel de Rome viesnīcas operators ir aicinājis konfliktā iesaistīties arī Valsts Policiju (VP).

Šā gada 1.februārī četrzvaigžņu viesnīca Hotel Garden Palace pārtraukšot savu darbību, jo pašreizējai viesnīcas operētājkompānijai SIA Garden Palace beidzies viesnīcas apsaimniekošanas līgums un tas netikšot pagarināts, šādu informāciju medijiem izplatījis zvērināts advokāts Aigars Laizāns.

Viesnīcas ēkas īpašniekiem esot tapis zināms, ka operētājkompānija vairs nenodrošina tādu servisu, kādu prasa četrzvaigžņu viesnīcas statuss, un tas radot būtisku kaitējumu ne vien viesnīcas tēlam, bet arī tās klientiem un viesnīcas mantai. Tādēļ ēkas īpašnieki vērš Latvijas iedzīvotāju, sadarbības partneru un tūristu uzmanību – viesnīcas operators nedrīkstēja un turpmāk nedrīkstēs pieņemt viesnīcas rezervācijas pēc 31. janvāra, jo operatoram nav nekādu tiesību izmantot ēku turpmākai viesnīcas pakalpojumu sniegšanai.

Viesnīcas Hotel Garden Palace ēkas īpašnieku SIA 966 Freecom pārstāvis A. Laizāns informē, ka viesnīcas ēkas īpašnieki kopš decembra vidus rūpīgi sekojuši līdzi notikumiem, kas saistās ar viesnīcas operētājkompānijas SIA Garden Palace darbību, jo šī kompānija vienlaicīgi apsaimniekoja arī viesnīcu Royal Square Hotel & Suites Vecrīgā, kas, kā zināms no publiski izskanējušās informācijas, ir cietusi no reiderisma.

Patlaban slēgtās viesnīcas Hotel de Rome ēkas ieradušies vairāki apsardzes firmas Koblenz darbinieki, lai palīdzētu bijušajiem īpašniekiem no restorāna Paulinger alus dārzs iznest mantas. «Tā ir laupīšana skaidrā dienas laikā. Bez kriminālprocesa šeit neiztikt,» atzīmēja jauno ēkas īpašnieku SIA Baltic Investments Group pārstāvis, zvērināts advokāts Armands Liberts.

Šādu tiesības bijušajiem ēkas nomniekiem neesot, jo pārdošanas līgumā minēts, ka ēka tiek pārdota ar visu tās aprīkojumu.

Ar restorāna un viesnīcas ēkas bijušo nomnieku Riga-Hotel-GmbH. & Co. Betriebs-KG un Roehlinger Beteiligungs- und Vermögensverwaltungs GmbH pārstāvjiem portālam Nozare.lv pagaidām nav izdevies sazināties.

Kā ziņots, 29.jūlijā viesnīcas Hotel de Rome ēkas jaunais īpašnieks SIA Baltic Investments Group, atslēdzot elektrību, pārtrauca viesnīcas darbību.

Nomnieku Riga-Hotel-GmbH. & Co. Betriebs-KG un Roehlinger Beteiligungs- und Vermögensverwaltungs GmbH direktors un īpašnieks Jurgens Rēlingers klāstīja, ka pieczvaigžņu viesnīcas Hotel de Rome operatoram no atceltajām rezervācijām un negūtajiem ienākumiem viesu apkalpošanā līdz šī gada beigām radīti zaudējumi vairāk nekā 1,13 miljonu eiro (791 000 latu) apmērā.

Pagājušajā gadā viesnīcu un ēdināšanas segmentā bijusi 6,4% izaugsme, savukārt gads bijis īpašs ar uzņēmumu īpašnieku strauju nomaiņu, līdz ar to vietējo uzņēmēju kontrolē atlikuši vien daži lielie tirgus spēlētāji, atzina Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas valdes loceklis Jānis Naglis.

«Pagājušajā gadā sākās ļoti strauja īpašnieku nomaiņa gan viesnīcu, gan ēdināšanas biznesā, un šī tendence turpinās. Dominē pircēji no Krievijas, Ukrainas, kā arī Azerbaidžānas un Armēnijas, kurus dažkārt interesē ne tik daudz viesnīca kā tāda, bet gan investīcijas nekustamajā īpašumā. Līdz ar to notikušas krasas izmaiņas vietējo uzņēmēju kontrolē un tikai dažas no viesnīcām, kuru skaits pārsniedz 100 numurus, nav izliktas pārdošanā. No ēdinātājiem palikuši pāris «cīnītāji»- «Lido» un «Nomeda», pārējais atrodas citu valstu īpašnieku rokās,» sacīja Naglis.

Rezervāciju skaits "Mogotel" tīkla viesnīcās turpmākajiem mēnešiem ir salīdzinoši neliels, bet tas rada sajūtu, ka ceļotāji sāk mosties un kāds plāno arī atpūsties, portālam db.lv sacīja "Mogotel" mārketinga nodaļas vadītajs Igors Porohs.

"Mogotel" tīklā līdz 2020. gada marta vidum veiksmīgi darbojās 16 viesnīcas, no kurām 14 atrodas Rīgā. Pēc ārkārtas situācijas pasludināšanas valstī 14 viesnīcas tika slēgtas, un visā krīzes periodā turpināja darboties divas viesnīcas – "Wellton Riverside SPA Hotel" un "Rixwell Terrace Design Hotel". Šobrīd atsācis darboties arī "Wellton Riga Hotel & SPA".

Tāpat nu jau var sākt domāt par papildus ēku korpusu atvēršanu, kuri sākotnēji bija ciet, saka I. Porohs. Atvērtajās viesnīcās šobrīd vēl ir ierobežots pakalpojumu klāsts, jo pārsvarā visus papildu pakalpojumus nācās apturēt, ņemot vērā valstī noteiktos ierobežojumus. SPA centru un ēdināšanas pakalpojumu apjoms ir samazināts līdz minimumam, lai izvairītos no kontakta ar viesnīcas personālu un citiem viesiem, kā arī nodrošinātu atbilstošu drošības līmeni viesnīcā. Tomēr pakāpeniski, līdz ar Baltijas valstu un Eiropas robežu atvēršanu, viesnīcas pārstāvji sāk plānot daļēju pakalpojumu atsākšanu.

Laikā, kad Eiropas Savienību (ES) skārusi krīze, pērn ES viesnīcās pavadīto nakšu skaits ir sasniedzis rekordu – 1,6 miljardus, kas ir par 3,6% vairāk nekā 2010. gadā, turklāt visvairāk viesnīcās pavadīto nakšu skaits ir pieaudzis Baltijas valstīs, Bulgārijā un Rumānijā, liecina Eurostat apkopotie dati.

Pēdējās desmitgades laikā viesnīcās pavadīto nakšu skaits ES dalībvalstīs ir gan pieaudzis, gan samazinājies. 2003. gadā viesnīcās pavadīto nakšu skaits bija sasniedzis zemāko punktu, bet turpmākos četrus gadus pēc kārtas tas pieauga. 2008. un 2009. gadā viesnīcās pavadīto nakšu skaits ES dalībvasltīs samazinājās, bet 2010. gadā sāka pamazām atkopties, 2011. gadā sasniedzot jaunu rekordu kā rezidentu, tā nerezidentu viesnīcās pavadīto nakšu skaitā.

Viesnīcās pavadīto nakšu skaits pērn pieaudzis visās 27 ES valstīs, izņemot Itāliju. 2011. gadā visvairāk viesnīcās pavadīto nakšu ir bijis Spānijā (288 miljons nakšu, kas ir 7,8% pieaugums, salīdzinot ar 2010. gadu), Itālijā (249 miljoni nakšu, kas ir par 1,2% mazāk nekā gadu iepriekš), Vācijā, Francijā un Lielbritānijā. Šajās piecās ES dalībvalstīs pavadīto nakšu skaits apjoma ziņā veido 70% no kopējā viesnīcās pavadīto nakšu skaita visās ES dalībvalstīs.

Par Latvijas viesnīcu un restorānu asociācijas prezidentu kļuvis Jānis Naglis, noskaidroja Dienas Bizness.

Kā db.lv pastāstīja J.Naglis, viņš ieņēmis šo amatu, jo līdzšinējais asociācijas prezidents Jānis Pinnis uzsācis darba attiecības kādā viesnīcā Ukrainā, Kijevā, kļūstot par tās ģenerālmenedžeri.

J.Naglis šajā amatā darbojas vairāk nekā mēnesi un norādīja, ka pildīs šos pienākumus līdz martam, kad varētu notikt jauna asociācijas prezidenta ievēlēšana.

Vaicāts, vai plāno kandidēt uz asociācijas prezidenta amatu, J.Naglis norādīja, ka noteikti, ka nē. Viņaprāt, amatā ir jāstājas jauniem spēkiem. "Esmu pietiekami ilgi nokalpojis," komentēja J.Naglis.

Viņš norādīja, ka šobrīd ir pārņēmis stafeti, lai sakārtotu ne tikai viesnīcu, bet tūrisma nozari kopumā. "Notiek krīzes situācijas risināšana nozarē," sacīja J.Naglis.

Puse no Jāņa Nagļa īpašumā esošajām uzņēmumu kapitāla daļām drīzumā varētu tikt izsolītas, viens no šiem īpašumiem jau piespiedu kārtā pārdots.

Kādreizējo Latvijas privatizācijas vadītāju neiegāza daudzmiljonu komercķīlas un pat ne īstenotie vai pusratā palikušie nekustamo īpašumu projekti, bet gan finanšu problēmās iedzīvojies mēbeļu ražotājs, šodien raksta biznesa žurnāls LD.

J. Naglis gadu gaitā kļuvis par daudzu dažādu uzņēmumu īpašnieku un līdzīpašnieku –viesnīcu un taksometru biznesā, mēbeļu ražošanā, nekustamo īpašumu jomā. Vēl nesen Naglim piederēja daļas 20 uzņēmumos, vienā no tiem – pastarpināti. Tagad gadiem krātais uzņēmumu portfelis draud kļūt uz pusi plānāks SIA Kristbergs aptuveni 400 tūkstošu latu parāda dēļ, kurā Naglis bijis galvotājs.

Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amata pienākumu izpildītājai Nelijai Jezdakovai būtu jāatkāpjas no amata, laikrakstam Neatkarīgā norāda Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Jānis Naglis.

«Mūsu iedzīvotāji lielākoties tūristu redz kā apgrūtinājumu, nevis ienākumu potenciālu. Un ļoti precīzi to ir novērtējuši visaugstākā līmeņa ierēdņi. Piemēram, VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja Nellija Jezdakova, kas pateica, ka viesnīcas tad tiks uzturētas no sabiedrības puses, ja PVN samazinās – viņai pēc šādiem izteikumiem būtu nekavējoties jāatkāpjas,» uzsver J. Naglis.

Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Jānis Naglis. (Foto: Vitālijs Stīpnieks, DB)Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Jānis Naglis. (Foto: Vitālijs Stīpnieks, DB) «Absolūti primitīvs skatījums! Vēl neredzot bilances, kas būs lielākoties ar zaudējumiem, nevar tādas institūcijas vadītāja tā izteikties! Turklāt, ja cena būtu augstāka, tas nozīmētu, ka viņa arī PVN varētu iekasēt vairāk. Bet neesmu dzirdējis, piemēram, ka VID vadība būtu aizskārusi jautājumu par degvielas izejas cenu bez nodokļiem, kas Latvijā nepamatoti ir par 3–5 santīmiem augstāka,» turpina J. Naglis.

Viesnīca Tallink City, kas atrodas Igaunijas galvaspilsētas sirdī, A. Laikmaa ielā, kas nepilna gada laikā tika pilnībā renovēta un modernizēta, atkal atvērs durvis viesiem.

Pēc apjomīgiem atjaunošanas darbiem izveidots pavisam jauns viesnīcas interjera dizains.

"Veiksmīgi izmantojot pandēmijas perioda priekšrocības, mums izdevās efektīvi un lietderīgi izmantot šo laiku un pabeigt tik apjomīgu un iespaidīgu viesnīcas rekonstrukcijas projektu. Noslēdzot viesnīcas remontdarbus, tiek atjaunota arī viesnīcas koncepcija, kuras pamatā ir Tallink stiprās puses, apvienojot labi zināmās un iecienītās biznesa jomas un zīmolus, kā arī pievienojot pilnīgi jaunus pakalpojumu risinājumus," komentē Tallink Hotels valdes locekle Ave Svarta.

Desmit stāvu viesnīcā ir pilnībā atjaunoti 324 numuri ar dažādu komforta līmeni: klasiski divvietīgie numuri, ģimenes numuri, kā arī luksusa klases numuri.

Koronavīrusa pandēmija atņēmusi Latvijai ārvalstu tūristus, tādējādi slēgtas daudzas viesnīcas, restorāni, bāri, to trūkumu izjutusi transporta nozare, starptautisko izstāžu, kultūras pasākumu, konferenču rīkotāji, kā arī veselības aprūpe, kas strādāja tieši uz ārzemnieku apkalpošanu

Tiek lēsts, ka ārvalstu tūristi pirms koronavīrusa pandēmijas uz Latviju atveda apmēram vienu miljardu eiro, tomēr šis cipars varot būt arī citāds. Vienlaikus ir grūti novērtēt ārvalstu tūristu pienesuma kumulatīvo efektu, jo precīzas uzskaites par to, cik tad katrs ārvalstu tūrists iztērē Latvijā, nav.

Turklāt neesot izslēgts, ka, piemēram, Lielbritānijas tūristu vidū ir arī mūsu pašu tautieši, kuri ieradušies apciemot savu tēvzemi vai šeit pieteikušies uz veselības aprūpi, piemēram, zobārstniecību u.tml.

Vēl viens jautājums ir par Latvijā ieradušos tūristu skaitu no Lietuvas un Igaunijas, jo uz sauszemes robežām jau nekādas uzskaites nav. Covid-19 pandēmija radījusi smagas sekas visai tūrisma un ar to saistītajām nozarēm, it īpaši viesnīcu sektorā, viesnīcu īpašniekiem sagādājot ne tikai lielus zaudējumus, bet pat dažiem liekot aizdomāties par šī biznesa nišas eksistenciālās dabas jautājumu.

Taksometru kompānijā BalticTaxi visas mašīnas pārveidotas, lai tās darbotos ar sašķidrināto gāzi. «Jebkurā gadījumā, saskaitot visas investīcijas mašīnu pāraprīkošanai, kā arī rēķinot, cik daudz tērējam tehniskajām apkopēm un gāzes sistēmu remontiem, ir pozitīvs rezultāts,» skaidro uzņēmējs Jānis Naglis.

Viņš gan skaidro, ka, «protams, neliela līdzekļu daļa aiziet, ņemot vērā akcīzes pieaugumu, taču šis pieaugums nav tik būtisks, lai taisītu traģēdiju».

Jautāts, vai nebaida vēl viens autogāzes akcīzes tālāks kāpums, uzņēmējs norāda, ka valdības deklarācijā noteikts, ka nodokļus pārskata tikai tad, ja par izmaiņām informē vienu gadu pirms tam. «Ja «vīrs un vārds» savulaik nestrādāja un no valdības puses bija vairāki neveiksmīgi gājieni attiecībā uz biznesu, tad tagad, ņemot vērā, ka premjera amatā ir Straujumas kundze [Laimdota Straujuma (V)], visticamāk, būs tā - ja apsola, tad tā arī notiks. Dzimuma pārmaiņas valdības mājā arī dod politisku stabilitāti, jo mamma par savējiem tomēr rūpējas vairāk nekā tēvs, kuram ir blēņas galvā. Es domāju, šī lieta būs OK,» skaidro Naglis.

Iespējamās enerģētiskās krīzes situācijā paredzētie dabasgāzes piegādes samazinājumi par 20%, 40%, 80% vai pat par 100% būtiski ietekmēs ražošanas uzņēmumus, kuriem nāksies apturēt savu darbību ar visām no tā izrietošajām sekām, to novēršanai var būt nepieciešami milzīgi līdzekļi, tieši tāpēc jāpārskata gāzes samazināšanas un atslēgšanas nosacījumi un uzņēmumu atrašanās vienā vai otrā grupā.

Šāds ir uzņēmēju viedoklis pēc dabasgāzes sadales sistēmas operatora akciju sabiedrības Gaso rīkotajām mācībām, kurās tika izspēlēts scenārijs par to, kas un kā notiek situācijā, kad valstī nav dabasgāzes tādā apmērā, lai visiem varētu nodrošināt tās piegādi. Atbilstoši MK noteikumos strikti noteiktajiem nosacījumiem augstākā prioritāte dabasgāzes piegādēm ir paredzēta slimnīcām, sociālās aprūpes iestādēm, mājsaimniecībām, kas gāzi izmanto ēdiena gatavošanai, ūdens sildīšanai vai apkurei, savukārt šī resursa industriālajiem patērētājiem tās piegāde krīzes situācijā var tikt ierobežota 20%, 40%, 80% apmērā vai pat pilnībā apturēta. Vienlaikus, apturot ražošanu, uzņēmumi nespēs ne tikai samaksāt darbiniekiem, bet arī preču un pakalpojumu sniedzējiem un nemaksās arī nodokļus valsts budžetā, tādējādi raisot sava veida domino efektu. Tāpēc uzņēmēji aicina darīt visu, lai šādu situāciju nepieļautu, jo īpaši, ja pašlaik ir atklāti jautājumi par dabasgāzes pieejamību nākamajā ziemā. Vienlaikus dabasgāzes padeve pagaidām nevienam Latvijā nav samazināta, jo krīzes situācija nav izsludināta.

Viesnīca “Hotel Jūrmala SPA” pēc gandrīz divu mēnešu dīkstāves, ievērojot papildus drošības pasākumus, atkal ir atvērta apmeklētājiem. Nepadodoties pandēmijas izaicinājumiem, tā durvis ver līdz ar atjaunoto restorānu “Jūrmala”.

Restorāna “Jūrmala” atjaunošanas projektā tika ieguldīti 1,5 miljoni eiro. Remontdarbi tika uzsākti 2020.gada janvāra beigās un pabeigti pandēmijas uzliesmojuma laikā, kad viesnīca jau bija slēgta valsts ārkārtas stāvokļa dēļ. Atjaunotais restorāns durvis apmeklētājiem vēra līdz ar viesnīcas darbības atsākšanos 15.maijā.

Atskatoties uz situāciju pavasarī, viesnīcas pārstāve Kristīne Štāla-Bula stāsta, ka pēc Covid-19 izplatīšanās sākuma, viesu skaits strauji sāka samazināties, līdz kļuva jau tik zems, ka nācies pieņemt lēmumu par viesnīcas slēgšanu, lai neradītu uzņēmumam vēl lielākus zaudējumus.

Daļa viesnīcu meklē risinājumus, lai nebūtu jāaptur darbība 

Arvien vairāk Latvijas viesnīcu pēdējo dienu laikā lemj par darbības apturēšanu uz...

“Rezervāciju atteikumi nāca katru dienu un lielos apmēros. Tika atceltas visas konferences un semināri, visas tūristu grupas - viss tika anulēts un zaudētas tika lielas naudas summas. Tāpat cilvēki vairs neapmeklēja spa un skaistumkopšanas salonu, nemaz nerunājot par saunu un baseinu centru. Papildus tam valdīja neziņa par to, kādi lēmumi tiks pieņemti no valdības puses. Šodien, atskatoties saprotam, ka tika pieņemts pareizais lēmums - gan par viesnīcas slēgšanu, gan par to, ka darbiniekus neatlaižam un gaidam valdības lēmumu pabalstu sakarā,” teic K. Štāla-Bula.

Šovasar sezona būs citādāka

K. Štāla-Bula ir pārliecināta, ka šī gada vasara apmeklējuma ziņā būs pavisam citāda. “Ja iepriekšējos gadus šis bija “karstās sezonas” periods, kad viesnīcas galvenie viesi ieradās no Krievijas, Izraēlas un Skandināvijas, tad tagad tie būs Baltijas valstu iedzīvotāji,” prognozē viesnīcas pārstāve. Tā kā joprojām ir valstis, starp kurām robežas nav atvērtas, pastāv iespēja, ka liela daļa cilvēku šovasar tomēr centīsies nekur tālu savā atvaļinājumā nedoties.

“Sagaidām, ka palikšanas laiks viesnīcā saīsināsies uz vienu vai divām naktīm, ar lielāku koncentrāciju tieši uz nedēļas nogalēm,” prognozē K. Štāla-Bula. Tā kā rezervācijas tiekot veiktas īsi pirms pašas atpūtas, reālo noslogojuma “bildi” savlaicīgi redzēt nav iespējams.

Tāpat viņa norāda, ka Baltijas valstu maksātspēja ir krietni zemāka, kā ārvalstu tūristiem. Viesnīcas komanda gatavojas tam, ka sezona tā pa īstam varētu arī nesākties, un līdz ar to nebūs arī iespējas “uzkrāt ietaupījumus” garajai ziemai.

Šogad “Hotel Jūrmala SPA” svin 15 gadu jubileju. Tās viesu skaits viesnīcas pastāvēšanas laikā no 2005. līdz 2019.gadam ir pieaudzis par 14%.

Viena no lielākajām viesnīcas mērķauditorijām, jau kopš tās atvēršanas, ir Krievijas tūristi. Tūristu skaits no Krievijas gadu laikā esot mainījies dēļ dažādiem politiskiem faktoriem, taču joprojām Jūrmalā spēlē lielu lomu. Viesu skaits no Baltijas valstīm esot palielinājies, savukārt no Somijas un Skandināvijas - samazinājies, stāsta K.Štāla-Bula.

“Esam novērojuši, ka arī atpūtas ilgums ir samazinājies. Ja kādreiz vidējais uzturēšanās laiks vasaras sezonā bija piecas naktis, tad tagad tas ir sarucis līdz divām vai trīs naktīm. Novērojam arī to, ka šodien brauc vairāk ģimenes ar bērniem, un tās ir kļuvušas lielākas. Ja kādreiz tās bija ģimenes ar 1-2 bērniem, tad tagad brauc arvien vairāk lielas ģimenes ar 3-4 bērniem. Un arī viesu prasības ir augušas. Iespēja ceļot un salīdzināt viesus dara prasīgākus pret sniegtā pakalpojuma kvalitāti,” uzskata “Hotel Jūrmala SPA” pārstāve.

Papildus tam, viesnīcas kopējo darbību ietekmē tas, ka arī pasākumi netiek plānoti tik daudz un tādā apjomā, kā tas bijis iepriekš. Sakarā ar ierobežojumiem un piesardzību, daudzi ir izlēmuši atcelt izlaidumus, kāzas, seminārus un konferences, piebilst K. Štāla-Bula.

Renovācijas plānus nākas atlikt

2020. gadā viesnīcā tika plānoti vairāki vērienīgi pasākumi: restorāna “Jūrmala” atjaunošana, 15.gadu jubilejas svinības, kā arī viesu numuru remonta uzsākšana. Ja restorānu izdevās atjaunot līdz pavasarim, ieguldot tikai viesnīcas uzkrātos līdzekļus, tad jubilejas svinības, kā arī numuru renovāciju nācās nedaudz atlikt.

Pusi no uzņēmuma kopējiem ienākumiem veido nakšņošanas pakalpojumi, un otru pusi - restorāna un SPA un “Wellness” centra ienākumi, pastāsta K. Štāla-Bula. Šonedēļ, atzīmējot viesnīcas 15.gadu jubilejas svinības, viesiem tiek piedāvātas arī īpašas atlaides SPA apmeklējumam.

FOTO: Atklāts rekonstruētais Welness Oasis saunu un baseinu centrs 

Pēc rekonstrukcijas oficiāli atklāts viesnīcas Hotel Jūrmala SPA saunu un baseinu centrs Welness...

“Šī noteikti būs šīs vasaras tendence – apceļot Latviju un tuvās kaimiņvalstis – Lietuvu un Igauniju,” teic “Hotel Jūrmala SPA” pārstāve Kristīne Štāla-Bula.

Šobrīd viesnīca nodarbina 150 darbiniekus, un, sākoties ārkārtas situācijai, atlaisti tika tikai daži no tiem. Pārējie saņēma dīkstāves pabalstu un lielākā daļa nu jau ir atsākusi strādāt. Esot arī daži darbinieki, kas dīkstāvē atradīsies līdz pat jūnija beigām, sakarā ar to, ka viesnīca dotajā brīdī vēl nav sākusi strādāt uz pilnu jaudu. Noslogojums esot stipri zems – apmēram uz pusi mazāks, kā tam vajadzētu būt, stāsta uzņēmuma pārstāve.

“Skatoties tā reāli uz šīs vasaras iespējām, plānojam, ka viesnīcas noslogojums varētu būt līdzīgs 2009.gada līmenim, kad pārdzīvojām iepriekšējo krīzi, kas ir aptuveni 25-30% zemāks, kā tika plānots pirms aizsākās Covid-19 notikumi. Arī cenu politika šovasar būs cita,” pauž K.Štāla-Bula.

“Hotel Jūrmala SPA” ir 4 zvaigžņu viesnīca, kas atrodas Jūrmalā. Viesnīca piedāvā 190 viesu numurus, saunu un baseinu centru “Wellness Oasis”, spa un skaistuma kopšanas procedūras, kā arī maltītes restorānā “Jūrmala” un kokteiļus “Seaside” kokteiļu bārā.

Šobrīd piecu pārvaldīto viesnīcu portfeli Igaunijas kompānija Legendhotels tuvākajā laikā plāno papildināt ar vēl divām.

Divas no Legendhotels viesnīcām ir Igaunijā, viena – Latvijā un divas – Polijā, kur tapšanas stadijā ir vēl divas. Vaicāts, cik vēl viesnīcu vēlētos savā ķēdē, Legend H & S OÜ vadītājs Tarmo Sumbergs (Tarmo Sumberg) teic, ka nav izvirzījis skaitlisku mērķi. «Augam dinamiski, mums patīk tas, ko mēs darām. Iespēju ir daudz,» viņš uzskata. Uzņēmums apsver iespēju atvērt arī kādu viesnīcu ārpus Baltijas un Polijas.

Kopš 1991. gada

«Viesnīcu biznesā nonācu 1991. gadā, pēc Padomju Savienības sabrukšanas. Tolaik tirgus bija brīvs, ēkas bija sliktā stāvoklī. Pirmos gadus savā karjerā strādāju viesnīcā Olümpia Tallinā, mēs veidojām viesnīcu grupu Reval Hotel Group. Beigās mums bija četras viesnīcas Tallinā un plānojām attīstīties arī Latvijā un Lietuvā. Atradām partneri, lielu nekustamā īpašuma kompāniju Linstow, kas pārņēma viesnīcu Latvija Rīgā un viesnīcu Lithuania Viļņā, uzņēmums mums piedāvāja operacionālo partnerību, vēlāk nopirka Reval Hotel Group. Es biju rīkotājdirektors un pēdējais privātais kapitāldaļu īpašnieks kompānijā. Man darbs lielā grupā šķita diezgan garlaicīgs un pārāk lēns. Esmu uzņēmējs un vienmēr vēlos ātrus lēmumus, strauji virzīties uz priekšu. Kad aizgāju, paņēmu viena gada pauzi, iesaistījos darbā publiskajā sektorā, bet 2002. gadā sāku veidot jaunu viesnīcu kompāniju,» stāsta T. Sumbergs.

Viesnīcu biznesā Latvijā teju visas lielākās viesnīcas ir iegādājušies Austrumu investori, kuri tur zemas, pat ekonomiski nepamatotas pakalpojuma cenas, norāda uzņēmējs Jānis Naglis.

Rīgā īpašniekus esot nomainījušas gandrīz visas viesnīcas ar numuriņu skaitu virs 100. Palikušas esot tikai Radisson, Tallink un IslandHotel. Visas pārējās īpašniekus ir nomainījušas. Viņš min tādas viesnīcas kā Rīga, Roma, Maritim, Avalon, Caravela, Elefant un citas.

Kā skaidro Naglis, uzņēmēji, kuri viesnīcas biznesā nodarbojās, pārsvarā vietējie, uzkrāja ievērojumus zaudējumus krīzes laikā un iziet no šīs situācijas nespēja. Kapitāla pieejamības neesot bijušas. «Bankas ir pareizi novērtējušas situāciju viesnīcu biznesā - piedāvājums ir lielāks nekā pieprasījums, un nozarē gultasvietas ir jāsamazina. Taču tad nāk uzņēmēji ar uzkrāto kapitālu, pārsvarā Austrumu investori no Krievijas, Ukrainas, Armēnijas, Uzbekistānas, kuriem ir kapitāla pietiekamība, kuri var ilgstoši finansēt pasākumu, sagaidot labākus laikus,» skaidro uzņēmējs.

Igauņu mēbeļu ražošanas uzņēmuma Standard AS specializācija ir biroju un viesnīcu mēbeļu izgatavošana; 70% no apgrozījuma veido eksports

«Standard ir Igaunijā vienīgā mēbeļu fabrika, kura izdzīvojusi līdz šodienai un kuras īpašnieki ir vietējie. Visas pārējās rūpnīcas ir vai nu slēgtas, vai pārdotas ārzemniekiem. Mēs esam vienīgais Igaunijas kapitāla mēbeļu ražošanas uzņēmums,» apgalvo Enns Veskimegi (Enn Veskimägi), Standard AS valdes priekšsēdētājs. Viņš nenoliedz, ka biznesā ir bijuši arī sarežģīti posmi, kad nav bijis viegli izdzīvot. «Mums bija grūti laiki, kad Baltijas investīciju fondam pārdevām 25% kapitāldaļu. Toreiz mūs izglāba investors, kurš ieguldīja naudu, un mēs pārdevām daļas, lai varētu iegādāties jaunas iekārtas un tehnoloģijas. 2003. gadā kopā ar Prītu Tammu (Priit Tamm) un Mati Pēkmu (Mati Peekma) izpirkām daļas un kopš tā laika esam vienīgie uzņēmuma īpašnieki,» skaidro E. Veskimegi.

Lietuvas nekustamo īpašumu projektu attīstītājs Nevertel jaunajā viesnīcā Grēcinieku ielā 25, Vecrīgā, investēs desmit līdz 11 miljonus eiro, šodien diskusijā par jauno viesnīcu sacīja Nevertel pārstāve Latvijā Ramona Miglāne.

Pie Melngalvju nama paredzētās viesnīcas celtniecība sāksies ne ātrāk par 2015.gada beigām, jo līdz tam, kamēr Melngalvju namā atrodas Valsts prezidenta rezidence, nekādi būvdarbi tā tuvumā nav atļauti.

Miglāne norādīja, ka patlaban vēl būtu pāragri atklāt topošās viesnīcas operatora nosaukumu un, visticamāk, tas tiks atklāts brīdī, kad sāksies viesnīcas būvdarbi.

«Kopumā projekts būs ievērojams pienesums Latvijas ekonomikai, jo jaunajā viesnīcā tiks radītas 45 līdz 50 jaunas darbavietas. Celtniecībā tiks piesaistīti desmit līdz 15 vietējie būvuzņēmumi, bet pēc viesnīcas darbības sākšanas tā piesaistīs vietējos pakalpojumu sniedzējus,» skaidroja Miglāne.

Tiešsaistes rezervācijas platformā An-host radīta, lai viesnīcu darbinieki klientiem varētu rezervēt galdiņu restorānā, saņemot par to komisijas maksu

Tieši viesnīcu uzņemšanas darbinieki ir tie, kam tūristi lielākoties vaicā, kur aiziet paēst. Jebkuram labam viesnīcas darbiniekam ir jāreklamē savs restorāns, tomēr liela daļa klientu vēlas izmēģināt arī citus restorānus un hoteļa personālam lūdz ieteikumu. Parasti par to, ka viesnīcas darbinieki apmeklētāju aizsūta uz kādu konkrētu restorānu, tiek atlīdzināts. Lai šo jomu sakārtotu un sistematizētu un lai viesnīcas varētu kontrolēt, uz kurieni aizsūtīti viņu klienti, Jānis Riežnieks ir izveidojis tiešsaistes rezervācijas platformu sistēmu An-host, kur satiekas viesnīcas un restorāni.

Iesaka piemērotāko

Ar solītajiem palīdzības pasākumiem Latvijas viesnīcām vien nepietiek - ar ārkārtējā stāvokļa ieviešanu to darbība ir paralizēta, lielākajai daļai darbinieku nav darba gandrīz mēnesi, informācija par dīkstāves pabalstiem ir mainīga, viesnīcas viena pēc otras tiek slēgtas un tukšās ēkas jau sāk piesaistīt zagļus, pauž viesnīcu tīkla "Mogotel" izpilddirektore Jeļena Stirna.

"Otrais Covid-19 vilnis Latvijas viesnīcas piemeklēja vēl nežēlīgāk nekā pirmais. Apstaigājiet šodien Vecrīgu un redzēsiet, kā tā pārvēršas par "spoku pilsētu" - slēgtas tādas viesnīcas kā "Avalon hotel & Conferences", "Pullman Riga Old Town", "Semarah Hotel Metropole", "Radisson Blu Rīdzene", "Tallink Hotel Riga", "Park Inn by Radisson Riga Valdemara", "Hotel Bergs", "Opera Hotel", "Hotel Roma", "Justus" un daudzas citas Rīgas viesnīcas. Kopš 2020.gada septembra "Mogotel" ir jāslēdz viena viesnīca ik pēc divām nedēļām. Šobrīd no trīspadsmit martā atvērtajām viesnīcām darbojas tikai piecas", komentē J. Stirna.

"Mūsu klients ir ārzemju tūrists. Tagad viņu vienkārši nav. Mēs nevaram nodrošināt viesmīlības pakalpojumus bez viesiem, lai gan viesnīcu darbība formāli nav aizliegta. Tas ir tāpat kā izvilkt grīdas lupatu no apkopējas rokām un teikt: "Turpini tīrīt grīdu!"" pauž "Mogotel" izpilddirektore.

Ja vīrusa krīze pavasarī nāca kā zibens no skaidrām debesīm un pasauli pārsteidza nesagatavotu, tad pandēmijas otrais vilnis rudenī, lai arī ļoti nepatīkams, bija jau prognozējams “ciemiņš”, kura ierašanās brīdim sagatavoties.

ALTUM programmas vīrusa ietekmes pārvarēšanai pavasarī tika izstrādātas rekordīsā laikā – jau nedēļu pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas apgrozāmo līdzekļu aizdevumu un garantiju programmas tika apstiprinātas valdībā. Līdz pat šim brīdim šīs programmas strādā efektīvi un pats svarīgākais – ALTUM krīzes instrumentu finansējums uzņēmējiem pieejams pietiekamā apjomā un bez pārtraukuma.

Paralēli, apzinoties, ka vīruss tik ātri nepazudīs, analizējām un prognozējām uzņēmēju vajadzības un vasaras laikā izstrādājām jaunus instrumentus. Te pieminēšu Kapitāla fondu lielajiem uzņēmumiem, kuriem ir nepieciešams stiprināt krīzes ietekmē dilstošo kapitālu. Lielie komersanti ir svarīgs ķēdes posms, kas nodrošina ne tikai darbavietas, nodokļus un eksportu, bet arī darbu daudziem mazajiem uzņēmumiem, tāpēc nevaram riskēt zaudēt nevienu no tiem. Turklāt ne tikai tika identificētas uzņēmumu vajadzības krīzes laikā un izveidoti atbilstoši atbalsta instrumenti, bet arī operatīvi piesaistīts tiem nepieciešamais finansējums, iespējami maz noslogojot valsts resursus.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) izpelnījies uzņēmēju organizāciju - Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) un Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) - kritiku par izteikumiem Latvijas Televīzijas 28.aprīļa raidījumā "Šodienas jautājums".

Abas organizācijas paudušas sašutumu par Reira izteikumiem, kas neatbilstot patiesībai.

LTRK norāda, ka finanšu ministrs sniedzis nepatiesu informāciju par LTRK un tās darbību. Proti, raidījumā Reirs nepatiesi apgalvojis, ka LTRK prezidentu var ievēlēt uzņēmumi ar nulle kapitālu, un lielākā daļa no biedriem ir mikrouzņēmumi.

Tāpat finanšu ministrs raidījumā kritizēja LTRK sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS veikto uzņēmēju aptauju, kurā Reirs saņēmis viszemāko darbu vērtējumu no visiem ministriem. Finanšu ministrs izteicās, ka aptauja nav visaptveroša, kam LTRK nepiekrīt, norādot, ka aptaujas metodoloģija ir socioloģiski pamatota.