Viesnīcu «Garden Palace» un «Royal Square Hotel & Suites» īpašniekam SIA «Garden Palace» 21.septembrī reģistrēts jauns nodrošinājums - visa veida pārreģistrācijas aizliegums, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Nodrošinājumu piemērojusi zvērināta tiesu izpildītāja Katrīna Baltalksne. Šis nodrošinājums reģistrēts pēc tam, kad Valsts ieņēmumu dienests pieņēmis lēmumu par uzņēmuma saimnieciskās darbības apturēšanu.

Šis ir piektais SIA «Garden Palace» piemērotais nodrošinājums. Valsts ieņēmumu dienests 2017.gada februārī un martā uzņēmumam piemērojis divus nodrošinājumus - aizliegumus komercķīlas reģistrācijai, pārreģistrācijai, pārjaunošanai un grozīšanai. Šogad augustā VID Nodokļu kontroles pārvalde piemēroja aizliegumu reorganizācijai un dalībnieku maiņai, savukārt kopš 2014.gada ir spēkā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes piemērotais arests SIA «Garden Palace» kapitāldaļām, liecina «Lursoft» izziņa.

Pirmdienas rītā apturēta viesnīcas Garden Palace darbība, kā arī no viesnīcas telpām izlikti visi tās viesi un darbinieki, aģentūrai LETA apliecināja strīdā par viesnīcu iesaistīto uzņēmumu pārstāvji - SIA 966 Freecom pārstāvis Uldis Skudra, kā arī SIA Garden Palace pārstāvis Mārtiņš Šmits.

7.augusta rītā viesnīcas telpā ieradušies apsardzes darbinieki, kuri lūguši atstāt telpas viesnīcas viesiem, kuriem tikusi nodrošināta palikšana apkārtesošajās viesnīcās, kā arī lielākajai daļai darbinieku, liecina LETA rīcībā esošā informācija.

Skudra norāda, ka šīs darbības veiktas 966 Freecom interesēs, lai, atbilstoši Rīgas apgabaltiesas 12.jūnija lēmumam, no 966 Freecom īpašumā esošajām telpām izliktu Garden Palace.

Turpretim 9.augusta rītā viesnīcas telpās ieradās 966 Freecom apakšīrnieka SIA Sun Seasons pārstāvji un Garden Palace pārstāvji, kuri ar apsardzes darbinieku palīdzību izlika no viesnīcas 966 Freecom cilvēkus un apsardzes darbiniekus, atsaucoties uz 31.jūlija Jelgavas tiesas lēmumu, kurā norādīts, ka Skudra nevar pārstāvēt 966 Freecom tiesā.

Lai gan jau no šā gada februāra četrzvaigžņu viesnīca Hotel Garden Palace teicās pārtraukt savu darbību, pašreizējā viesnīcas operētājkompānija SIA Garden Palace apstiprina viesnīcas numuriņu rezervācijas turpmākajiem mēnešiem, DB informē ēkas īpašnieku SIA 966 Freecom pārstāvis zvērināts advokāts Aigars Laizāns.

Šā gada 31.janvārī beidzās viesnīcas apsaimniekošanas līgums un ēkas īpašnieks pagarināt to neplāno. A. Laizāns uzsver, ka janvāra beigās SIA Garden Palace bija jāatstāj telpas un jānodod viesnīcas mantas.

Tā kā tas nav izdarīts, SIA 966 Freecom iesniedzis prasību Rīgas Komerciālo strīdu šķīrējtiesā, lai uzsāktu īrnieka piespiedu izlikšanu no telpām. Savukārt Patērētāju tiesību aizsardzības birojam un arī Latvijas tūrisma nozares asociācijām ēkas īpašnieku vārdā tiks nodota vēstule, lai netiktu maldināti tūristi.

Viesnīcas ēkas īpašnieki norāda, ka tiek meklētas jaunas operētājkompānijas vai citi risinājumi, lai varētu turpināt viesnīcas darbu.

Decembra sākumā kļuvis zināms, ka ar Uzņēmumu reģistrā iesniegtu viltotu dokumentu palīdzību nelegāli pārņemts uzņēmums SIA 555 Brand Hotel, kam pieder viesnīca Royal Square Hotel & Suites Vecrīgā, bet 12. decembrī ar fizisku spēku apturēta šīs viesnīcas darbība, liekot viesiem atstāt viesnīcas telpas. Tā informē uzņēmuma pārstāvis Toms Briedis.

Arī šobrīd viesnīca joprojām esot slēgta un to apsargā bruņoti apsargi. Līdzšinējiem īpašniekiem tapis arī zināms, ka telpas ir ne tikai pārņemtas, bet līdzšinējās viesnīcas ēka jau pārdota tālāk citam uzņēmumam. Viesnīcas īpašnieks uzskata, ka reiderisms bijis iespējamas tikai tāpēc, ka Uzņēmumu reģistrs tikai formāli izskata iesniegtos valdes un dalībnieku izmaiņu dokumentus, ļaujot par kompānijas īpašnieku kļūt viltvārdim. Uzņēmumu reģistrs 17. decembrī, neraugoties uz 13.decembrī saņemto iesniegumu par krāpniecību, turpinājis apstiprināt viltvāržu dokumentus un apstiprinājis izmaiņas arī viesnīcas operētājkompānijā SIA Garden Palace valdē, teikts paziņojumā.

Pēdējos gados Latvija piedzīvojusi vairākus skaļus investīciju strīdu pretenziju skandālus. Zināmākie no tiem ir kādreizējā air Baltic vadītāja Bertolda Flika pretenzija par 62 miljoniem latu, Spāņu kompānijas CAF strīds par 403,9 miljonus eiro vērtā vilcienu piegādes līguma izbeigšanu, kā arī Igaunijas Wind One prasība 50 miljonu eiro apmērā saistībā ar SIA Winergy lietu, un Uzbekistānas uzņēmēju pretenzija par viesnīcu Royal Square Hotel & Suites un Garden Palace Hotel prettiesisku atņemšanu. Nule šīm pretenzijām pievienojusies arī ASV ofšora Menard Port LLC pretenzija, kurš vēlas panākt tam it kā nodarīto zaudējumu atlīdzību vairāk kā 8 miljonu eiro apmērā.

Starptautisko investīciju šķīrējtiesu prakse rāda, ka iespējamā investora ieguldījumu atzīšanai par investīciju, jābūt izpildītiem attiecīgiem priekšnoteikumiem – noteiktam darbības ilgumam, regulārai peļņai, zināmam riskam, ieguldot ievērojamus finanšu līdzekļus, kā arī pienesumam attiecīgās valsts ekonomikā. Eksperti norāda, ka šim ieguldījumam jābūt samērojamam ar attiecīgās valsts ekonomikas lielumu, un Latvijas gadījumā tam vajadzētu būt mērāmam vairākos simtos tūkstošos un pat miljonos eiro. Cik liels finansiāls ieguldījums vajadzīgs, lai prasītu astoņu miljonu eiro lielu kompensāciju?

Astoņi miljoni par 170 tūkstošu ieguldījumu

Reiderisms var būt izteikti kriminogēns – saistīts ar dokumentu viltošanu, draudu izteikšanu vai pat fizisku ietekmēšanu, kā arī realizēts darbībās, kas tieši nesaistās ar kriminālo atbildību.

Piemēram, dienesta stāvokļa izmantošana informācijas ieguvei, tendenciozas manipulācijas publiskajā telpā vai pat apzināta bezdarbība un laika vilcināšana savu mērķu sasniegšanai – šādi reideru darbības raksturo FinLaw Consulting valdes priekšsēdētājs Jānis Joksts, kurš Rīgas Stradiņa universitātē strādā pie doktora disertācijas tieši par reiderismu. «Reiderisma mērķi mēdz būt dažādi – sākot no aktīvu pārņemšanas un beidzot ar konkurentu novārdzināšanu, lai iegūtu monopolstāvokli tirgū,» norāda J. Joksts.

Noziegumu simbioze

Reiderisms kā tiesisks jēdziens Latvijā nepastāv, tādēļ arī nav viennozīmīgas interpretācijas – kas tas ir par noziegumu. Jebkurā gadījumā reiderisms nav salīdzināms ar skaidri identificējamiem pārkāpumiem, kā, piemēram, narkotiku tirdzniecību, zādzību vai miesas bojājumu nodarīšanu. «Reiderismam piemīt mainīgs un gandrīz katrā gadījumā atšķirīgs, individuāls raksturs, kuru ietekmē mērķa statuss, dažādi subjektīvie apstākļi, kā arī normatīvo aktu regulējums,» skaidro J. Joksts, uzsverot, ka reiderisma realizācijas mehānismi var būt visdažādākie, tomēr mērķis vienmēr ir viens un tas pats – kontrole pār izvēlēto uzņēmumu.

Latvijas valdība šogad saņēmusi jau otru investīciju pretenziju, kurā ārvalstu uzņēmēji norāda uz pastrādātu reiderismu jeb uzņēmuma daļu atņemšana ar negodprātīgām, rafinētām metodēm, informē Ministru kabineta preses sekretāre Signe Znotiņa-Znota.

Oktobrī investīciju pretenziju valdībai pieteikuši Uzbekistānas uzņēmēji Akbars Abdulajevs (Akbar Abdullaev) un Eljors Junusovs (Elyor Yunusov), norādot, ka noziedzīgs grupējums, kuru vada Gulams Mohameds Gulami (Gulams Mohammeds Gulami), ar viltotiem dokumentiem panācis viesnīcu Royal Square Hotel &Suites un Garden Palace Hotel prettiesisku atņemšanu.

Uzbekistānas uzņēmēji pauž satraukumu, uzskatot, ka prettiesiskā viesnīcu biznesa atņemšanā ir iesaistītas Latvijas Uzņēmumu reģistra, kā arī tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonas.

Šobrīd Valsts kanceleja sadarbībā ar Iekšlietu ministriju un Tieslietu ministriju veic investīciju pretenziju analīzi, lai kopīgi izstrādātu priekšlikumus turpmākai valsts rīcībai.

Latvijas valdība šogad saņēmusi jau trešo investīciju pretenziju, kurā ārvalstu uzņēmēji norāda uz pastrādātu reiderismu jeb uzņēmuma daļu atņemšanu ar negodprātīgām, rafinētām metodēm.

Uzņēmumu dalībnieku strīdos zaudētāji ceļ investīciju strīda pretenzijas pret Latvijas valsti, jo citus sava īpašuma tiesību aizsardzības instrumentus nesaskata.

Par to liecina pēdējo mēnešu arvien pieaugoša tendence, kad Latvijas valsts ir saņēmusi pretenzijas no trijiem ārvalstu uzņēmējiem par viņu kā konkrētu uzņēmumu dalībnieku interešu aizskaršanu. Proti, Valsts kanceleja pagājušās nedēļas nogalē publiskoja ziņu, ka 14. oktobrī investīciju pretenziju valdībai pieteikuši Uzbekistānas uzņēmēji Akbars Abdulajevs (Akbar Abdullaev) un Eljors Junusovs (Elyor Yunusov), norādot, ka ar viltotiem dokumentiem notikusi viesnīcu Royal Square Hotel & Suites un Garden Palace Hotel prettiesiska atņemšana. Turklāt Uzbekistānas uzņēmēji pauž satraukumu, uzskatot, ka prettiesiskā viesnīcu biznesa atņemšanā ir iesaistītas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra, kā arī tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonas. DB jau rakstīja, ka šovasar– investīciju strīda prasības, ko premjeram un tieslietu ministram iesniegusi SIA Winergy (dalībnieks – Igaunijas Wind One) un Vācijas investors Bertolts Fliks, ir uzskatāmas kā starptautiskās arbitrāžas pirmā fāze, kurā sešu mēnešu laikā valstij ir iespēja vienoties ar strīdnieku vai arī jau laikus sākt gatavoties starptautiskajai arbitrāžai. Nav izslēgts, ka Latvijas valsts līdzīga rakstura investīciju strīdu pieteikumus nesaņems arī turpmāk.

Demisiju iesniegušais premjers Valdis Dombrovskis varētu atgriezties Saeimā kā deputāts, par tālākiem nākotnes plāniem pagaidām nerunā.

Valdis Dombrovskis – vienīgais Latvijas premjers, kas atjaunotās Latvijas vēsturē spējis saglabāt savu krēslu trīs valdības pēc kārtas (kopš 2009. gada 12. marta – red.) – pēc sarunas ar Valsts Prezidentu Andri Bērziņu 27.12.2013. iesniedzis savu demisiju. Oficiāli minētais iemesls – politiskās atbildības uzņemšanās par šā gada 21. novembrī lielveikala Maxima sabrukšanas laikā bojā gājušajiem 54 cilvēkiem. Lai gan par savu atkāpšanos no amata premjers esot domājis kopš pagājušās ceturtdienas, gan Vienotības, gan citiem valdības ministriem notikušais ir pārsteigums, liecina publiskā reakcija. Vairāki politikas eksperti V. Dombrovska atkāpšanos vērtē kā politiski atbildīgu un cēlu soli. Jāpiebilst, ka nākamajām valdībām tiek atstāts ļoti smags mantojums, ne tikai saistībā ar pagaidām nenoskaidrotiem vainīgajiem veikala Maxima sabrukšanas lietā.