Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija trešdien, 10.februārī, izskatīšanai galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Arhīvu likumā, kas paredz atteikties no arhīvu speciālistu sertifikācijas, informē Saeimas Preses dienests.

Līdzšinējā prasība par arhīvu speciālistu sertifikāciju ir neatbilstoša direktīvai par pakalpojumiem iekšējā tirgū. Tā nosaka valstij pienākumu likvidēt vai atcelt nevajadzīgas vai nesamērīgas prasības speciālo atļauju (licenču) saņemšanai saimnieciskās darbības veicējiem pakalpojumu jomā, iepriekš deputātiem grozījumu būtību pamatoja Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas departamenta Bibliotēku un arhīvu nodaļas eksperte Līga Dimante.

Sertifikācija patlaban ir paredzēta arhīvu speciālistiem, kuri sniedz pakalpojumus publisko (institūciju) dokumentu un arhīvu pārvaldības jomā. Izplatītākie pakalpojumi ir lietu nomenklatūras sastādīšana, dokumentu sakārtošana un aprakstīšana (sastādot arhīvisko aprakstu, dokumentu iznīcināšanas aktus u.c.). Sertifikācijas sākotnējais mērķis bija garantēt fizisko personu pakalpojumu sniegto kvalitāti, kura Arhīvu likuma tapšanas gaitā daudzos gadījumos bija zema. Cēlonis zemajai kvalitātei bija ne tikai pakalpojumu sniedzēja kvalifikācijā, bet arī tas, ka tolaik nepastāvēja tiesiskais regulējums par kārtību, kādā sniedzami pakalpojumi.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Pārmaiņas ir ne tikai neizbēgamas – tās ir nepārtrauktas gan personīgajā dzīvē, piemēram, pievēršoties sportam vai izvirzot jaunus mērķus, gan uzņēmējdarbībā, kur mūsdienās pārmaiņas bieži vien ir saistītas ar digitalizāciju.

Nereti, jo īpaši uzņēmējdarbībā, pārmaiņas ir process, no kā ir praktiski neiespējami izvairīties. Tiek piesaistīti ārpakalpojumu sniedzēji ar lieliem plāniem, kas sola lieliskus rezultātus, tomēr tie nereti darbojas gandrīz kā uzņēmuma specvienība, kas ievieš virkni izmaiņu un tad vienkārši izzūd. Labākajā gadījumā tā sasniedz kādu konkrētu mērķi, taču nereti šāds formāts ir neveiksmīgs – nav pietiekamas sadarbības un komunikācijas, lai nodrošinātu pozitīvas pārmaiņas ilgtermiņā.

Daudzu nozaru uzņēmumu vadītāji uzsver, ka nevēlas, lai pārmaiņu process viņiem tiktu atņemts – viņi vēlas diskusijas, viedokļu uzklausīšanu un profesionālas attiecības, kas vairāk līdzinās sadarbībai. Tieši tādēļ mēs uzņēmumā Emergn par prioritāti uzskatām izprast klienta organizācijas pamatus un izstrādāt atbilstošu pārmaiņu plānu, nodrošinot, ka uzņēmums kļūst strukturētāks un efektīvāks visos tā līmeņos. Un pats svarīgākais – mēs palīdzēsim ieviest izmaiņas līdz brīdim, kad uzņēmumam Emergn iesaiste vairs tiešām nebūs nepieciešama.

Starptautiskie pētījumi un pieredze rāda, ka ļoti daudzi uzņēmumi, ieviešot pārmaiņas, saskaras ar grūtībām, galvenokārt saistītām ar darbinieku neizpratni, nevēlēšanos pieņemt pārmaiņas un pat apzinātu pretošanos. Tas uzņēmumiem maksā gan laiku, gan naudu. Taču novērojumi arī rāda, ka vadītāji nereti pieļauj kļūdas pārmaiņu komunikācijā, kas arī noved pie neveiksmīga atrisinājuma – laba pārmaiņu ideja kļūst par mokām, izraisa konfliktus un tai ir zema produktivitāte.

Piedāvājam nelielu ieskatu četros priekšnoteikumos, kas nosaka veiksmīgu pārmaiņu komunikācijas vadību.

Komunikācija izriet no pārmaiņu nolūka

Pārmaiņas sākas ar nolūku kaut ko mainīt. Uzņēmumu īpašnieki vai organizāciju vadītāji kaut kādu iemeslu dēļ pieņem lēmumu, ka ir jāmaina darbības pieeja, piemēram, jāuzlabo produktivitāte, jāsakārto procesi, jāmaina struktūra, birojs vai kultūra, jāsamazina darbinieku skaits, jāattīsta jauns darbības virziens, jāapvienojas ar citu uzņēmumu u.tml. Visas šīs situācijas ir saistītas ar pārmaiņām, tikai katra savā veidā atšķiras ar pārmaiņu vadības un komunikācijas pieeju. Tāpēc šis ir pirmais un svarīgākais punkts – saprast, kas ir mūsu pārmaiņas? Ko tieši gatavojamies mainīt? Šķiet ļoti elementārs jautājums, taču, kad vadītāji sāk iedziļināties savā pārmaiņu nolūkā, var atklāties dažādas nozīmīgas nianses, kas maina komunikācijas pieeju ar darbiniekiem un ļauj ieraudzīt riskus pārmaiņu vadības procesā.

Latvijas Nacionālais arhīvs (LNA) arvien nav izveidojis efektīvu pārvaldības sistēmu, kas nodrošinātu elektronisko dokumentu saņemšanu un uzglabāšanu, Valsts kontrole (VK) secinājusi revīzijā "Vai arhīvā tiek nodrošināta elektronisko dokumentu saņemšana?".

Kā norāda VK, secinātais īpaši attiecināms uz valsts informācijas sistēmās (VIS) un reģistros uzkrātajiem datiem ar arhīvisko vērtību. Nepārvaldot datus pēc to vērtības, tie arhīvā nenonāk un turpina uzkrāties iestāžu informācijas sistēmās (IS).

VK padomes locekle Ilze Bādere norāda, ka lēnā elektronisko dokumentu saņemšana uzglabāšanai arhīvā apdraud arhīva pamatfunkcijas - uzkrāt un glabāt dokumentāro mantojumu. Individuāli un sabiedrībai kopumā tas nozīmē to, ka nevaram paļauties uz LNA spēju sniegt izziņas jomās, kurās šobrīd informāciju apstrādā elektroniski. Jomas, kurās datus apstrādā tikai elektroniski, strauji pieaug, un tehnoloģiskais progress sekmē tajās uzkrātās informācijas apjoma būtisku pieaugumu.

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) sadarbībā ar Latvijas Nacionālo arhīvu un LR Kultūras ministriju ir sagatavojusi Latvijas Nacionālā arhīva attīstības koncepciju par ēkas atjaunošanas darbiem - Rīgā, Skandu ielā 14.

Kopumā Latvijas Nacionālajā arhīvā, funkcionālo un teritoriālo struktūrvienību statusā, ir apvienoti 15 valsts arhīvi. Skandu ielā 14 vien tiek uzglabāti aptuveni 1,5 miljoni dažādu dokumentu, ēka šobrīd ir minimāli apgūta. Plānotā energoefektivitātes projekta rezultātā tiks izmantots konkrētā nekustamā īpašuma attīstības potenciāls, ļaujot tajā pakāpeniski izveidot Latvijas Nacionālā arhīva Rīgas reģiona centru.

VNĪ 2018.gada beigās noslēdza sadarbības līgumu ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA) par ES struktūrfondu finansējuma piesaisti projekta īstenošanai. 85% ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums, 15% ir Valsts budžeta līdzfinansējums - kopējais projekta budžets ir 3,5 miljoni eiro. Iepirkumā par energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu veikšanu piedalījās četri pretendenti, par uzvarētāju atzīta SIA LC būve, kuras piedāvātā līgumcena ir 2,7 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN).

Ebreju īpašumu restitūcijas jautājums tā pozitīva atrisinājuma gadījumā var izraisīt citu organizāciju mantinieku pretenzijas uz īpašumiem. Piemēram, nesen dibināta biedrība ir apņēmības pilna aktualizēt jautājumu par bijušās Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas atdošanu bijušo īpašnieku mantiniekiem. Tiesa, jebkura īpašuma atdošanai vajadzīga politiskā griba, kas šajā gadījumā nebūt nav garantēta, trešdien raksta laikraksts Diena.

Dienas redakcijā vērsās Rīgas amatnieku krājaizdevumu kases mantinieku biedrības vadītājs Aldis Lazdiņš. Uzņēmumu reģistrā šī biedrība ierakstīta šā gada aprīlī. Biedrība, kurā šobrīd esot vairāk nekā 20 cilvēku, patlaban gatavo dokumentus, lai pretendētu uz Rīgas amatnieku krājaizdevumu kases vēsturisko nekustamo īpašumu - bijušo Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēku Krišjāņa Barona ielā 14. A. Lazdiņš stāsta, ka ir savākti daudzi arhīvu materiāli par šīs krājaizdevu kases darbību un biedriem un pēc arhīvu dokumentiem izriet, ka tā strādājusi arī kara laikā. Kasei jeb krājaizdevu sabiedrībai bijuši vairāki īpašumi, taču mantinieku biedrība šobrīd pretendē uz vienu no tiem - ēku Krišjāņa Barona ielā 14 - un plāno iesniegt Saeimā oficiālu pieteikumu uz šo īpašumu. A. Lazdiņš atzīst, ka biedrību uz šādu soli iedrošinājusi diskusija par ebreju īpašumu restitūciju. Viņaprāt, savāktās arhīvu izziņas nedod pamatu apšaubīt pašreizējo biedrības biedru radniecību ar minētās krājaizdevu kases dibinātājiem un biedriem. Ir savākti pierādījumi, ka daži no dibinātājiem šajā mājā pat dzīvojuši.

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē šobrīd ir sīva konkurence par labāko un spēcīgāko darbinieku piesaisti.

Digitālās transformācijas temps visās tautsaimniecības nozarēs pieaug, un IT un IKT uzņēmumi konkurē ne vien par klientiem, bet arī par labākajiem darbiniekiem. Kas ir iekārojams darba devējs un vai darba koplīgums palīdz par tādu kļūt, to intervijā Dienas Biznesam atklāja Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības PRO vadītāja Irēna Liepiņa un Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes locekle Ilze Opmane-Jēgere.

Kas ir darba koplīgums mūsdienu izpratnē?

Ilze Opmane-Jēgere: Tēlaini izsakoties, darba koplīgums ir kompromiss starp darba devēja iespējām un darbinieku visdažādākajām vajadzībām. Lai gan sarunas par koplīguma saturu risina un pats koplīgums tiek noslēgts starp uzņēmumu un arodbiedrību, koplīgumā ietvertie nosacījumi attiecas uz visiem uzņēmuma darbiniekiem un tam ir jāatspoguļo visu darbinieku intereses.

Mūsdienu pasaulē, kur tehnoloģijas attīstās zibenīgā ātrumā, uzņēmumi, lai nezaudētu konkurētspēju, cenšas neatpalikt ar dažādu jaunu risinājumu ieviešanu.

Tas ir saprotami. Tomēr straujajā attīstības tempā tikpat svarīgi ir atcerēties, ka jauna tehnoloģija nav panaceja - tas ir tikai rīks uzņēmēja rokās, kura izmantošanai jābūt rūpīgi pārdomātai un pielāgotai uzņēmuma specifiskajām vajadzībām. Diemžēl praksē redzu, ka uzņēmumi tehnoloģijas bieži ievieš bez skaidras stratēģijas un ir pārsteigti, kāpēc tās nenes gaidīto rezultātu.

Jāsakārto mājsaimniecība

No sadzīves zinām - ja māja nav sakārtota un putekļi noslaucīti, pat sarkanā paklāja izritināšana nepalīdzēs tai kļūt vizuāli pievilcīgai. Tieši tāpat ir ar tehnoloģijām. Kamēr uzņēmuma iekšējie procesi nav sakārtoti, tikmēr inovatīvu risinājumu ieviešanai nebūs nozīmes. Lai jaunā tehnoloģija spētu sniegt taustāmus rezultātus, uzņēmumā ir jābūt skaidrai un efektīvai procesu pārvaldībai, jo, ieviešot tehnoloģiju ar nesakārtotām iekšējās procedūrām, pastāv risks, ka jauninājumi radīs vēl lielāku haosu. Gartner pētījumi rāda - ja bizness nav pietiekami sagatavojies pārmaiņām, uzņēmuma resursu plānošanas jeb ERP projektu 55 % līdz 75 % gadījumu ir lemti neveiksmei.

Šonedēļ Rīgā notiekošais starptautiskais forums „5G Techritory” pulcē politikas, biznesa un zinātnes līderus, lai apspriestu Eiropas līderības iespējas 5G attīstībā

Foruma mērķis ir Baltijas jūras reģiona valstu savstarpējās sadarbības veicināšana. „Tas, ka forums, notiek Latvijā, ir būtiski,” uzsver Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro. VAS „Latvijas valsts radio un televīzijas centrs” valdes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis norāda, ka „5G Techritory” ir nozīmīgs ne vien Latvijai, bet visam Baltijas jūras reģionam. Šajā pasākumā ministri un telekomunikāciju kompāniju vadītāji augstākajā līmenī tiksies un diskutēs par to, kā būvēt nākotnes 5G ekosistēmu. „Runājot par infrastruktūru, Latvija jau ir iesēdusies 5G ātrvilcienā – ir palaistas pirmās 5G bāzes stacijas,» viņš atgādina.

„Forums būs laba platforma, lai mobilizētu reģiona procesu dalībniekus – gan politiskos, gan juridiskos, gan sabiedrību,” saka Juris Binde, SIA „Latvijas Mobilais telefons” prezidents. VAS „Elektroniskie sakari” eksperts un „5G Techritory” programmas vadītājs Neils Kalniņš apgalvo, ka šis ir lielākais 5G tehnoloģiju forums Baltijas jūras reģionā. „Sākot veidot forumu, gribējām parādīt, ka Latvija var būt paraugs ne tika Baltijā, bet arī Ziemeļvalstu starpā. Pierādām to soli pa solim,» viņš teic.

«LED gaismekļi ir tā niša, kur Latvijas uzņēmēji var un spēj iesaistīties lielajā Eiropas tirgū ar šo tehnoloģiju izstrādēm.»

To intervijā DB saka SIA Moduls interjers Projektu nodaļas vadītājs Ingars Ozoliņš.

Nesen tapis atvērts Mārupes Rimi projekts, kas ir lielveikals, kurā izmanto tikai LED apgaismojumu. Vai tā ir tendence?

Tā neapšaubāmi ir tendence. Jā, pilnīgi visur Mārupes Rimi projektā tiek izmantots LED apgaismojums – gan veikala tirdzniecības zālē, gan īrnieku telpās, noliktavās un teritorijā ārpusē. Šis ir pirmais pilnībā ar LED apgaismojumu aprīkotais Rimi veikals Latvijā. Uzņēmums mainīja veikala būvniecības projekta konceptu. Pamatiemesls, kāpēc tas bija jādara, bija uzstādītās jaudas trūkums, taču LED apgaismojuma ieviešana nebija vienīgais energoefektivitātes projektā, kas ļāva ietaupīt jaudu. Bija nepieciešams paveikt ko kardinālu, lai ietaupītu jaudu. Rezultātā tika panākts elektrības ietaupījums, līdz ar to investīcijas pašam Rimi kā attīstītājam atmaksājās. Tomēr jāsaka, ka LED apgaismojumu Rimi veikalos sadarbībā ar Moduls interjers projektu nodaļu sāka ieviest jau 2014. gadā. Taču pilnībā neviens veikals tikai uz LED apgaismojumu vēl līdz šim nebija pārgājis, jo LED tehnoloģijas tam vēl nebija gatavas. Lai gan minētās tehnoloģijas attīstās ļoti strauji, sākotnēji simtprocentīgas pārliecības nebija. Jo tehnoloģija ir jāpārbauda, pirms varam to pielietot klienta vajadzībām.

Pret Covid-19 nevakcinētus darbiniekus no darba iespējams atstādināt vai atlaist saskaņā ar Darba likumu, secināms no Labklājības ministrijas (LM) publiskotā informatīvā materiāla darba devējiem.

Ievērojot to, ka Covid-19 pandēmijas ietekmē šobrīd nav veikti jelkādi pārgrozījumi darba attiecību tiesiskajā regulējumā un noteikts īpašs šai situācijai pielāgots regulējums, tad darba devēju un darbinieku tiesību un pienākumu regulējums ir rodams jau spēkā esošajā Darba likumā, norāda LM. Līdzīgi ir arī attiecībā uz cita veida tiesisko attiecību, kas saistītas ar personu nodarbinātību, regulējumu, jo īpaši dienestā esošajām amatpersonām.

Ja objektīvi darba devējam nav iespējas pārstrukturēt savu darbību un piedāvāt attālinātu darba pienākumu izpildi, bet darbs ir jāveic klātienē, turklāt uzrādot sertifikātu vai testu, tad atbilstoši konkrētai situācijai un lietas apstākļiem ir vairākas risinājuma iespējas, skaidroja ministrijā. Turklāt tieši darba devēja ziņā ir risinājuma izvēle atbilstoši apstākļiem konkrētajā darba vietā.

Trešajā ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1280 eiro, un, salīdzinot ar 2020.gada trešo ceturksni, mēneša vidējā alga palielinājās par 121 eiro jeb 10,4%, bet samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas - par 4,4% no 8,09 līdz 8,44 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

2021.gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar otro ceturksni mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 3,4%, savukārt stundas samaksa samazinājās par 1,6%.

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 940 eiro jeb 73,4% no bruto algas. Gada laikā tā pieauga par 10,3%. Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, bija 6,3%.

Bruto darba samaksas mediāna par pilnas slodzes darbu 2021.gada trešajā ceturksnī bija 1003 eiro. Salīdzinot ar 2020.gada trešo ceturksni (917 eiro), tā pieauga par 9,3%. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) šī gada trešajā ceturksnī bija 749 eiro, un gada laikā tā pieauga par 8,1%.

Globālās enerģijas tirgus izmaiņas, jaunas tehnoloģijas un klimata pārmaiņu ietekme veicina strauju enerģētikas sektora attīstību, un arī Latvijā sagaidāmas būtiskas pārmaiņas. Elektrības ražošana, sadale un patēriņš kļūst arvien dinamiskāki un inovatīvāki, ietekmējot arī elektroenerģijas cenu. Šajā rakstā apskatīsim, kādas izmaiņas sagaidāmas elektroenerģijas nākotnē tuvākajos gados un kā tās varētu ietekmēt ikvienu no mums.

Atjaunojamo enerģijas avotu pieaugums

Viens no lielākajiem nākotnes izaicinājumiem un iespējām ir atjaunojamo enerģijas avotu pieaugums. Gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā tiek pievērsta liela uzmanība saules, vēja un citu atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanai, lai samazinātu atkarību no fosilajiem kurināmajiem un mazinātu oglekļa emisijas. Plānošanas dokumenti un valsts atbalsta programmas paredz ievērojamu investīciju pieaugumu tieši šajā jomā.

Pieaugot atjaunojamo enerģijas avotu daļai, tiek prognozēts, ka elektroenerģijas cena laika gaitā var kļūt stabilāka, jo enerģijas ražošana kļūs mazāk atkarīga no resursu importa un cenu svārstībām. Saules un vēja enerģijas tehnoloģiju izmaksas turpina samazināties, padarot tās pieejamākas plašākai sabiedrībai un uzņēmumiem.

Par to, kādēļ ir svarīgi domāt ilgtspējīgi, tostarp ieviest savā biznesa un privātajā ikdienā ESG (vides, sociālie un pārvaldības kritēriji, ko izmanto, lai novērtētu uzņēmuma ilgtspēju un sociālo ietekmi) standartus, Latvijas iespējām ar ESG palīdzību paaugstināt ekonomisko labklājību un pelnīt ar zaļo vērtību ieviešanu un uzturēšanu saruna ar Rietumu Bankas valdes priekšsēdētāju Jeļenu Buraju.

Ņemot vērā ilgtspējas jautājumu attīstību, kā jūs raksturotu vides, sociālo un pārvaldības jautājumu (ESG) progresa statusu Latvijas biznesā un ekonomikā kopumā? Šobrīd šī tēma ir ļoti aktuāla, un teju visi uzsver tās nozīmi gan valsts kopumā, gan biznesa attīstībā. Taču – kāda ir reālā situācija, vai progress šajā jomā tiešām jūtams un vai mēs ejam pareizajā virzienā?

Savulaik studēju tieši virzienu Vide un uzņēmējdarbība, un mēs jau toreiz būtībā mācījāmies par zaļo ekonomiku, šī tēma Latvijā sāka kļūt nozīmīga jau pirms gadiem desmit. Un vairs nav šaubu, ka ESG un klimata jautājumi kopumā arī Latvijas ekonomikā ir uz palikšanu un arī patērētāji arvien vairāk pieprasa ESG un klimata atbildību no uzņēmumiem. Šī tendence tikai pastiprināsies. Vienlaikus savā ziņā problēma joprojām ir neskaidrie ilgtspējas standarti – mēs redzam, ka daudzi uzņēmumi gatavo ESG stratēģijas u. tml., bet joprojām nav vienotas izpratnes par šo ziņojumu saturu un ESG vērtībām. Ir sajūta, ka patlaban katra banka vai uzņēmums buras cauri visām ESG prasībām faktiski vienatnē. Kādi varbūt apvienojas asociācijā, citi veido kopsadarbības projektus, taču realitātē ir sajūta, ka katrā Eiropas Savienības valstī mēs būvējam šīs sistēmas no jauna. Pašlaik ir jau skaidri definēti ESG ziņošanas un atskaišu standarti, bet nav strikti definēts primārais – kā tieši jāievieš šie ilgtspējas principi savā saimnieciskajā darbībā. Savā veidā arī ESG principu ieviešanā būtu jārada visiem vienādi normatīvi, piemēram, līdzīgi kā ceļu satiksmes noteikumi – katrā valstī un uzņēmumā ir savas specifiskās nianses, taču ir galvenie kopējie kritēriji, kā visiem jārīkojas. Vēl jo vairāk tādēļ, ka šīs prasības, manuprāt, aizvien vairāk pastiprināsies, ko ietekmēs gan patērētāju pieprasījums, gan arī stingrāka regulācija.

Pagājušajā gadā EY veiktais uzņēmumu vadītāju pētījums atklāja, ka 82% uzņēmumu līderu atzīst, ka tirgus situācijas pārmaiņas un satricinājumi notiek arvien biežāk un tiem ir lielāka ietekme. Šo satricinājumu rezultātā, lai tiktu līdzi pārmaiņu tempam, uzņēmumi biežāk īsteno dažādus transformācijas projektus un iniciatīvas – gan pasaulē, gan pie mums Latvijā un Baltijā.

Taču bieži iecerētās pārmaiņas nesasniedz savus mērķus. Mūsu dati liecina, ka 85% biznesa vadītāju pēdējo piecu gadu laikā ir bijuši iesaistīti vismaz divos būtisku pārmaiņu procesos un divas trešdaļas (67%) atzīst, ka vismaz viena no šīm biznesa transformācijām ir devusi sliktāku rezultātu kā bija iecerēts.

Lai pētītu biznesa pārmaiņu centienu izdošanās faktorus, EY kopā ar Oxford Saïd Business School veica plašu vadības un darbinieku pētījumu, aptaujājot vairāk kā divus tūkstošus respondentu 23 pasaules valstīs – gan vadītājus, gan darbiniekus. Pētījums atklāja, ka biznesa transformāciju veiksmi lielā mērā nosaka emocionāli, cilvēciski faktori.

Pēdējos gados īsā laika posmā esam piedzīvojuši būtiskas lietas, kādas nevarējām nedz saprātīgi prognozēt, nedz paredzēt – Covid-19 infekciju un karu Ukrainā. Notika Saeimas vēlēšanas un valdības maiņa. Tas viss, protams, ietekmēja arī nodarbinātības jomu.

Kas raksturo 2022.gada nodarbinātības jomu, raugoties jurista acīm, un kā izskatās tendences 2023.gadam?

Covid-19 ierobežojumi

Līdz 2022.gada pavasarim Latvijā tika pagarināta un ilga kārtējā 2021.gada nogalē Covid-19 pandēmijas dēļ izsludinātā ārkārtas situācija. Gada sākumā arvien bija spēkā ierobežojumi un virkne prasību attiecībā uz epidemioloģiskās drošības jautājumiem ar mērķi ierobežot Covid-19 infekcijas izplatību darbavietā. Tātad – papildus formalitātes, apgrūtinājums un izdevumi darba devējiem. Tomēr kopumā 2022.gadu raksturo pakāpeniska ierobežojumu atvieglošana un atcelšana, tajā skaitā, atkāpšanās no prasības darbiniekiem par vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta nepieciešamību (piemēram, izglītības nozarē), atstājot darba devējam tiesības noteikt darbus, kuru veikšanai vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts joprojām ir nepieciešams, kā arī prasība valkāt sejas maskas vairs tikai noteiktos darbos un vietās (piemēram, ārstniecības iestādēs).

Paziņoti Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) sadarbībā ar Ekonomikas ministriju rīkotā konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti.

Konkursa mērķis ir paust atzinību un godināt Latvijas komersantus, kas sasnieguši labus rezultātus, gan radot jaunus un eksportspējīgus produktus, gan nodrošinot vietējo tirgu ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem. Latvijas uzņēmumus, kas sasnieguši labus rezultātus konkurētspējīgu produktu ražošanā, vietējā tirgus nodrošināšanā ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem, inovāciju ieviešanā un rūpnieciskā dizaina izstrādē, sveica konkursa patrons, Valsts Prezidents Raimonds Vējonis.

Konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti:

Eksporta čempions

Latraps, Lpks

«Eksportspējīgākais komersants» lielo/ vidējo komercsabiedrību grupā

Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc pieņemts lēmums nesadarboties ar Reformu partiju (RP), ir tās nevēlēšanās veikt straujas pārmaiņas un labot pieļautās kļūdas, savu lēmumu nesadarboties ar partiju skaidroja bijušais Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Mārtiņš Bondars.

Sarunā ar Latvijas radio viņš norādīja, ka gadījumos, ja vajadzīga nopietna ārstēšana, nedrīkst atrunāties, ka ārstēsies ar zāļu tēju. M. Bondars atzina, ka RP nepieciešamas trīs veidu pārmaiņas – strukturālas pārmaiņas, pārmaiņas cilvēkos un kosmētiskas pārmaiņas. Ja nav iespējams veikt kosmētiskas pārmaiņas – atgriezt sabiedrības uzticību, tad tādas pārmaiņas M. Bondaru neinteresējot, norādīja ekonomists.

«Ja partijas reitings nokrīt no 22% līdz 3%, tad acīm redzot kādam ir jābūt atbildīgam par to. Kādam par to ir jāparāda ar signāliem, ka viņi atkāpjas vai paiet malā, vai dara kaut ko citu,» sacīja M. Bondars.

Latvijā ir ļoti plašs un kvalitatīvs studiju programmu klāsts, taču kopējais studentu skaits ir salīdzinoši niecīgs, ņemot vērā universitāšu faktiskās uzņemšanas spējas, atzīmē Emmanuels Merčans, Transporta un sakaru institūta (TSI) Inženierzinātņu fakultātes dekāns.

Lai palielinātu aktīvo studentu skaitu, mums noteikti jāraugās tālāk par Eiropas robežām un jāpiesaista vairāk ārvalstu studentu - lai to izdarītu, svarīgi starptautiskā mērogā runāt ne tikai par izglītības iespējām, bet veidot arī pašas valsts mārketingu, spriež E.Merčans. Manuprāt, Latvija ir lieliska valsts - tā ir droša un moderna, bet augstākā izglītība - kvalitatīva, pieejama un salīdzinoši lēta, secina TSI dekāns. Šie noteikti būtu galvenie aspekti, kāpēc ārvalstu studenti varētu apsvērt iespējas studēt pie mums, taču ir arī vairāki sarežģījumi. Nereti jauniešiem no trešajām valstīm ir ļoti grūti iegūt mācību vīzas, ja šis process būtu vienkāršāks, kopējais studentu skaits Latvijā noteikti būtu lielāks, spriež E.Merčans.

Trešdaļa darba ņēmēju šobrīd neuzticas darba devējiem, rāda pētījumu kompānijas Kantar aptaujas dati, un tam ir gan ievads, gan ilgtermiņa sekas sabiedrības noslāņošanās aspektā.

Problēmas daļa acīmredzami parādās arī valsts politikā, jo atbilstoši OECD datiem Latvijas ieguldījumi darba tirgus attīstībā, sākoties pandēmijai, paliek nemainīgi, kamēr citas ES valstis tos pat trīskāršo, Dienas Bizness konstatēja pētījumā, ko veic sadarbībā ar Mediju atbalsta fondu (MAF) publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība - stabila valsts ietvaros.

Darbinieku trūkums, solījumi un gaidas

Tieši šobrīd visā Eiropā ir vērojams darbinieku trūkums visdažādākajās nozarēs, konkurence par darbinieku ir sīvāka nekā jebkad, turklāt pēdējā gada inflācija ir uzlikusi papildu zīmogu tieši algu gaidās. Virkne darba devēju, kā izrādās, izvēlas maldināšanas taktiku, tieši pēdējā gada laikā pasolot potenciālajam darbiniekam vairāk, nekā reāli plāno dot, vai arī sola, bet iznākumā nevar nodrošināt solīto. Jāpiebilst, ka vairumā ES valstu pastāv bonusu sistēma par darbinieku pieņemšanu vai neatlaišanu, kas pandēmijas laikā tika īpaši palielināta. Ekspertu norāde ir, ka stratēģija ir tuvredzīga, jo ilgtermiņā radīs riskus konkrētajam biznesam vai pat visai nozarei. Dienas Biznesa vērtējumā – runājot jau par trešdaļu no Latvijas darba ņēmējiem, stāsts ir par valstisku problēmu, un darbinieku uzticības zaudēšana saistāma ar darbinieku zaudējumiem valsts mērogā. Proti, daļa piekrāpto viļas un dodas darba meklējumos uz valstīm, kur darba devēji solīto pilda.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) Skandu ielā, Rīgā nodevusi ekspluatācijā nitrocelulozes filmu glabātuvi, kas paredzēta Latvijas Nacionālā arhīva materiālu glabāšanai īpašos apstākļos, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Ēkas atjaunošanā VNĪ ieguldījusi 285 tūkstošus eiro. Projekta ietvaros siltinātas ārējās konstrukcijas, nomainīti logi un durvis, iekštelpās veikts kapitālais remonts un pārbūvētas inženierkomunikāciju tehniskās sistēmas, lai ēkā būtu droši glabāt filmas uz nitrocelulozes pamatnes.

"Atsevišķā nitrocelulozes filmu glabātava būtiski uzlabos filmu uz nitroceluzlozes pamatnes saglabāšanas apstākļus un samazinās iespējamo pašaizdegšanās risku, tādējādi uzlabojot visu LNA Kinofotofonodokumentu arhīva krājuma drošību. Jauno glabātavu varēs izmantot arī citas atmiņas institūcijas, kuru krājumā ir filmas un fotonegatīvi uz nitrocelulozes pamatnes," stāsta Latvijas Nacionālā arhīva direktore Māra Sprūdža.

Jūrmalas pilsētas dome uz citām telpām pārcels pašvaldības būvvaldes arhīvu, - šāds lēmums pieņemts pēc ēkas īpašnieka - valsts a/s Tiesu namu aģentūra - sniegtā atzinuma par telpas, kur atrodas pašvaldības būvvaldes arhīvs, tehnisko stāvokli, liecina domes sniegtā informācija.

Minētās telpas Jūrmalā, Edinburgas prospektā 75 Jūrmalas pilsētas dome nomājot no valsts a/s Tiesu namu aģentūra, un tajās atrodas pašvaldības Pilsētplānošanas nodaļa. Pēc ēkas apsekošanas tās īpašnieks informējis, ka būvvaldes arhīva telpas ēkas otrajā stāvā ir noslogotas ar lielāku slodzi, nekā pārseguma nesošajām konstrukcijām būtu pieļaujams.

Jūrmalas pilsētas dome darbinieku drošības dēļ pieņēmusi lēmumu darba vietas no būvvaldes arhīva telpām, kur glabājas arhīvā esošie dokumenti, pārcelt uz citām telpām un slēgt zāli, kas atrodas pirmajā stāvā zem arhīva. Pilsētas dome vērsusies pie ēkas īpašnieka ar lūgumu arhīva ierīkošanai ierādīt citas telpas, kur pašvaldība var izvietot arhīvu un aprīkot telpu atbilstīgi dokumentu glabāšanai noteiktajām drošības prasībām.