Ēģiptes prezidents Hosni Mubaraks sacījis, ka viņš nedosies uz Vāciju, lai veiktu veselības pārbaudi. ASV amatpersonas esot izvirzījušās šādu plānu kā iespēju dabūt līderi ārā no Ēģiptes, un vairāki Vācijas politiķi bija atzinīgi izteikušies par šo ideju, vēsta thelocal.de.

«Mēs esam pateicīgi par piedāvājumu no Vācijas puses, bet prezidentam nav nepieciešama ārstēšana,» intervijā trešdien sacījis Mubaraka viceprezidents Omars Suleimans.

Jau kādu laiku bija lasāmas baumas, ka Ēģiptes prezidentam tiks piedāvāts pagaidu patvērums Vācijā, tādējādi dodot viņam iespēju cienīgā veidā pamest valsti un apslāpēt protestus uz ielām.

Mubaraks pirms tam Vācijā ir bijis vismaz divas reizes. Pērn viņš ārstējās Heidelbergas Universitātes klīnikā.

Vairāki Vācijas politiķi pauda atbalstu Mubaraka uzņemšanas plāniem, norādot, ka, ļaujot Mubarakam kādu laiku uzturēties valstī, tiks atvieglota situācija Ēģiptē.

Gāztais Ēģiptes prezidents Hosni Mubaraks pārcietis trieku un ir tuvu nāvei. H. Mubaraks pārvests uz armijas hospitāli un ticis pieslēgts mākslīgās elpināšanas iekārtai, vēsta ārvalstu plašsaziņas līdzekļi.

Iepriekš atklātībā parādījās ziņas, ka H. Mubarakam ir iestājusies klīniskā nāve, taču to noliedza Ēģiptes valdošā militārā padome. Līdz šim izskanējušas daudzas vēstis par bijušā Ēģiptes prezidena slikto veselības stāvokli.

Naktī no otrdienas uz trešdienu pie Mādi (Maadi) militārā hospitāļa, kur tiek ārstēts Ēģiptes bijušais prezidents, pulcējās gan H. Mubaraka pretinieki, gan arī viņa atbalstītāji.

Jau vēstīts, ka aizvadītajā gadā Ēģiptē notika demonstrācijas, kas bija vērstas pret pastāvošo iekārtu. Protestu laikā tika gāzts ilggadējais valsts līderis H. Mubaraks.

Jūnija sākumā viņš tika atīzts par vainīgu centienos vardarbīgi apspiest demonstrācijas, kas izraisīja daudzu protestētāju nāvi. H. Mubarakam tika piespriests mūža ieslodzījums cietumā. Gāztajam Ēģiptes līderim ir 84 gadi.

Nemieriem Ēģiptē turpinoties jau divpadsmito dienu, valdības pārstāvji piekrituši tikties ar atsevišķām opozīcijas grupām, lai pārrunātu tālākās rīcības scenārijus, ziņo CNN.

Vairāki opozīcijā esošie politiskie spēki, kas iepriekš bija atteikušies runāt ar valdību, tomēr piekrituši sestdien, 5. februārī, tikties ar Ēģiptes viceprezidentu Omāru Suleimanu. ASV prezidenta Baraka Obamas administrācija izteikusies, ka pastāv reālas cerības attiecībā uz šo sarunu pozitīvu iznākumu.

Atsevišķi opozīcijas spēki gan joprojām atteikušies tikties ar H. Mubaraka valdības pārstāvjiem, norādot, ka jebkādās sarunās iesaistīsies tikai pēc prezidenta atkāpšanās.

Jau ziņots, ka pats H. Mubaraks telekanālam ABC norādīja, ka viņš gribētu atkāpties no prezidenta amata, taču nespējot, jo nevēlas valsti pakļaut haosa riskam

Bijušajam Ēģiptes diktatoram Hosni Mubarakam pēc atbrīvošanas no apcietinājuma tiks piemērots mājas arests.

H. Mubaraka atbrīvošana notiek «saskaņā ar ārkārtas stāvokļa likumu», kas šobrīd noteikts valstī, pavēstījusi Ēģiptes pagaidu valdība. Paredzēts, ka 85 gadus vecais H. Mubaraks no cietuma tiks atbrīvots ceturtdien. Pret viņu gan joprojām būs noteiktas apsūdzības saistībā ar protestētāju nogalināšanu 2011. gada sacelšanās laikā, kas beidzās ar H. Mubaraka gāšanu un apcietināšanu. H. Mubarakam tika piespriests mūža ieslodzījums cietumā, tomēr pēc viņa apelācijas tiesa lika lietu izskatīt no jauna.

Ēģiptes notikumu vērotāji norāda, ka H. Mubaraka atbrīvošana no cietuma liecina par pazīmēm, ka valstī – vismaz īstermiņā – atgriežas represīva iekārta. «Mubaraka atbrīvošana ir pašsaprotama, vidē, kura šobrīd, diemžēl, ir redzama [Ēģiptē]. Nav īpašas nozīmes tam, ka Mubaraks ir atpakaļ, jo visi viņa [režīma] simptomi ir atpakaļ jau kādu laiku,» atzīmēja Kairas Cilvēktiesību pētniecības institūta direktors Ziads Abdels Tavabs.

Ēģiptes prezidents Hosni Mubaraks ir spēris soli tuvāk valsts konstitūcijas izmaiņām, parakstot likumprojektu, kas paredz izveidot komiteju, kuras galvenais uzdevums būs pārraudzīt konstitucionālos grozījumus, par kuriem spriests nesenajās sarunās starp valdību un opozīcijas spēkiem, citējot viceprezidenta Omāra Suleimana izteikumus, vēsta CNN.

Tikmēr Kairas centrālajā laukumā jau trešo nedēļu turpina pulcēties cilvēki, kas neapmierināti ar pastāvošo valsts iekārtu.

H. Mubaraks arī esot solījis aizstāvēt runas brīvību Ēģiptes jauniešu vidū. Viņaprāt, cilvēkiem, izsakot savas domas, nebūtu jāuztraucas par apcietināšanu.

Šādi Ēģiptes prezidenta solījumi un apņemšanās grozīt konstitūciju nav būtiski mainījuši noskaņojumu protestantu vidū un Tahriras laukumā pulcējušies demonstranti joprojām pieprasa tūlītēju H. Mubaraka atkāpšanos.

Salīdzinot ar pagājušās nedēļas notikumiem, patlaban demonstranti ir samērā mierīgi.

COVID laika darba organizācijas tikumi, kuri pakāpeniski kļuvuši par normu. Attālināta darba iespējas kā pagaidu risinājums, kurš iedzīvojies un turpina dzīvot - dažkārt privātam darbadevējam neiedomājamā veidā un formā. Attālināts darbs valsts pārvaldē ir objektīva nepieciešamība, papildu bonuss vai izredzēto privilēģija?

Pēc stāšanas amatā valsts galvenais ierēdnis, Valsts kancelejas vadītājs Raivis Kronbergs paziņoja, ka gatavojas pārskatīt attālināta darba iespējas, jo strādāšana tikai attālināti nevarot būt produktīva. Taču COVID laika iespēja strādāt attālināti daudzās valsts pārvaldes iestādēs saglabāta joprojām, turklāt šķiet, ka tiek pat izmantota amatos, kuros tā nešķiet adekvāta nodarbinātības forma. Taču vairāk par paziņojumiem attālināta darba organizēšanā valsts pārvalde pagaidām nav nokļuvusi.

Piemērs - Konkurences padomes (KP) Analītiskā departamenta direktore Rūta Šutko, kuras atalgojums atbilstoši VID publiskotajai informācijai ir ap 50 tūkstošiem eiro gadā, šogad tikai dažas dienas novembrī ieradusies darbā klātienē telpās Brīvības ielā 55, Rīgā. Savus amata pienākumus viņa pilda tikai attālināti, dzīvojot Briselē, Beļģijā, kur ir nodarbināts viņas vīrs. Kā noteikts Konkurences likumā, KP ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša iestāde, taču tā savus lēmumus pieņem patstāvīgi un savā darbībā ir neatkarīga. KP ir plašas pilnvaras konkurences pārkāpumu izmeklēšanā. Tai ir pilnvaras veikt darbības, kas ir pielīdzināmas kratīšanai – pamatojoties uz tiesneša lēmumu, policijas klātbūtnē ierasties uz vietas pie tirgus dalībnieka, iekļūt visās telpās un objektos, tos atvērt, veikt to piespiedu pārmeklēšanu, aplūkot visas iekārtas, ierīces, sistēmas, kas ir pie pārmeklējamās personas, nokopēt informācijas sistēmās esošus datus, izņemt mantas, uz laiku arī aizzīmogot neapdzīvojamās telpas, transportlīdzekļus utt. Visi šie pasākumi ir veicami klātienē, līdzīgi kā tikšanās ar apmeklētājiem, kolēģiem, tirgus dalībniekiem.

Saeimas vairākums 15.septembrī apstiprināja jauno, Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) vadīto vadību.

Par jauno valdību nobalsoja 53 deputāti.

Jaunajā valdībā savu amatu saglabājuši jau iepriekšējā Ministru kabinetā strādājošie - finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV), tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV) un izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV).

Ārlietu ministra postenī oficiāli apstiprināts līdzšinējais ministra pienākumu izpildītājs un iepriekšējās valdības vadītājs Krišjānis Kariņš (JV). Iekšlietu ministra amatā pēc vairāku gadu pārtraukuma atgriezies Saeimas deputāts Rihards Kozlovskis (JV).

Par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministri līdz ar Saeimas lēmumu kļuvusi kādreizējā Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja, Saeimas deputāte Inga Bērziņa (JV). Savukārt veselības ministra amats uzticēts ārstam, Saeimas deputātam Hosamam Abu Meri (JV).

Tiešsaistes maksājumu pakalpojuma «Transferwise» dibinātāji Kristo Kērmans un Tāvets Hinrikuss saglabājuši līderu pozīcijas biznesa laikraksta «Aripaev» veidotajā Igaunijas bagātāko cilvēku sarakstā.

Kā liecina laikraksta aplēses, Igaunijā bagātākais cilvēks arī šogad ir Kērmans, kura aktīvu kopējā vērtība ir 644,7 miljoni eiro. Viņa biznesa partneris Hinrikuss ieņem otro vietu ar 512,6 miljonu eiro turību.

Abi Igaunijā bagātākie cilvēki gada laikā savu bagātību vairāk nekā dubultojuši.

Trešajā vietā šogad ierindots enerģētikas jomas uzņēmējs Kristjans Rahu, kurš pērn sarakstā bija 12.vietā. Viņa aktīvu vērtība šogad tiek lēsta 312 miljonu eiro apmērā, lai gan pērn tā sasniedza tikai 132,6 miljonus eiro. Krasais viņa turības pieaugums saistāms ar to, ka 2018.gada novembrī Rahu vairāk nekā 350 miljonu eiro vērtā darījumā pārdeva savu enerģētikas uzņēmumu «Utilitas».

Nemieri Ēģiptē joprojām tā īsti nav rimušies, lai gan tās prezidents Hosni Mubaraks ir atkāpies. Bahreinā bruņotu konfliktu dēļ tiek atcelta F1 sporta sacensību šā gada sezonas atklāšana, Lībijas mūžīgais revolucionārs Muamars Kadafi šonedēļ apgalvojis, ka nekur prom neies un mirs mocekļa nāvē, lai gan šīs valsts ielās notiekošais jādēvē par plaša mēroga bandītismu…

Protams, minētās valstis ir reģionā, kas atrodas krietni tālu no Latvijas, tomēr mēs nevaram ignorēt to, kas tur notiek. Savulaik jau bija prātvēderi, kas apgalvoja, ka krīze ASV Latviju neskar, jo abas šīs valstis taču ir tik ļoti tālu viena no otras. Nācās gan pārliecināties, ka dzīvojam vienotā ekonomiskajā telpā un šī krīze mūs skar joprojām. Diemžēl līdzīgi ir ar nosauktajām arābu apdzīvotajām teritorijām.

Redz, tās visas ir naftas ieguves valstis, un nemieri tajās negatīvi ietekmē gan naftas, gan arī degvielas cenas pasaulē. Par to katrs var pārliecināties, iebraucot kādā no degvielas uzpildes stacijām, lai uzpildītu savu auto – tās cena jau krietni ir pārsniegusi 80 santīmu robežu. Protams, Latvijas spēkos nav pārtraukt nemierus Lībijā vai ieviest demokrātiju Ēģiptē. Tomēr būtu tikai normāli, ja mūsu valdības līmenī tiktu nopietni sekots līdzi ārvalstīs notiekošajam, tā izdarītu secinājumus un pieņemtu attiecīgus lēmumus. Diemžēl izskatās, ka Valda Dombrovska (Vienotība) valdība dzīvo savā savrupajā pasaulē, kur galvenā nozīme ir finanšu tabulām ar svarīgāko mērķi – budžeta konsolidāciju.

Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes priekšsēdētājs Pēters Putniņš un viņa vietniece Gunta Razāne atkāpsies no amatiem līdz šā gada 1.augustam, viņiem plānots izmaksāt vienreizēju kompensāciju 80% apmērā no viņa gada mēnešalgas.

Tas norādīts finanšu ministra Jāņa Reira (JV) iesniegtajā priekšlikumā grozījumiem FKTK likumā trešajam lasījumam, kurus izskata Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija.

Komisijas deputāti gan trešdien šo priekšlikumu vēl neizskatīja un turpinās to darīt nākamajā komisijas sēdē ceturtdien, 6.jūnijā.

Reira priekšlikums paredz, ka «Ministru kabinets līdz 2019.gada 1.oktobrim izvirza apstiprināšanai Saeimā priekšsēdētāja un padomes locekļu amata pretendentus. Līdzšinējais Saeimas ieceltais priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks turpina pildīt savus amata pienākumus līdz jauna priekšsēdētāja un padomes locekļu apstiprināšanai vai līdz laikam, ja Saeima ir atbrīvojusi viņu no amata».

Rīgas apgabaltiesa, pretēji pirmās instances tiesai, ir noraidījusi Latvijas Bankas bijušā prezidenta Ilmāra Rimšēviča prasību pret centrālo banku par darba algas piedziņu vairāk nekā 151 000 eiro apmērā.

No Rimšēviča Latvijas Bankas labā nolemts piedzīt visus tās samaksātos tiesāšanās izdevumus.

Spriedumā apelācijas instances tiesa norādījusi, ka, atstādinot Latvijas Bankas prezidentu no amata pienākumu pildīšanas, viņš neturpina darbu un ir pamats neizmaksāt viņam noteikto darba algu. Papildus tiesa norādīja, ka darba alga par Latvijas Bankas prezidenta atstādināšanas laiku būtu piedzenama tikai gadījumā, ja atstādināšana būtu notikusi atbildētājas rīcības vai vainas dēļ, kas konkrētajā gadījumā neesot konstatēts.

Spriedumā apelācijas instances tiesa norādījusi, ka atbildētāja nevar būt atbildīga par izmeklēšanas procesā pieņemta prettiesiska KNAB lēmuma sekām. Ņemot vērā, ka ar Eiropas Savienības Tiesas (EST) 2019.gada 26.februāra spriedumu ir atcelts KNAB 2018.gada 19.februāra lēmums, ciktāl ar to Rimšēvičam ir aizliegts pildīt Latvijas Bankas prezidenta pienākumus, atlīdzība par prasītājam nodarīto kaitējumu, nesaņemot darba algu, būtu vērtējama no valsts atbildības aspekta.

Kalnrūpniecības uzņēmuma Rio Tinto izpilddirektors Toms Albanīss (Tom Albanese) ceturtdien atkāpies no amata. Tas noticis pēc paziņojuma, ka Rio Tinto 2012. gadā ir spiesti norakstīt aptuveni 14 miljardus ASV dolāru, ziņo Wall Street Jornal.

Rio Tinto 2012. gadā 10 līdz 11 miljardi ASV dolāru tika norakstīti saistībā ar neveiksmīgo alumīnija ieguves uzņēmuma atzaru un vēl trīs miljardi ASV dolāru – saistībā ar Mozambikas ogļu ieguvi.

Ogļu aktīvi Mozambikā tika iegādāti 2011. gadā par četriem miljardiem ASV dolāru, iegādājoties Sidnejā bāzēto kompāniju Riversdale Mining Ltd. No amata līdz ar Rio Tinto izpilddirektoru atkāpies arī Dags Ričijs (Doug Ritchie), kurš vadīja Riversdale iegādes procesu.

2011. gadā kompānijas peļņa saruka par 59%, un to lielā mērā ietekmēja 8,9 miljardus ASV dolāru norakstīšana saistībā ar alumīnija aktīviem.

T. Albanīsa vietā Rio Tinto izpilddirektora amatā stājies Sems Velšs (Sam Walsh), līdzšinējais kompānijas dzelzs rūdas ieguves nodaļas vadītājs.

Šis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis gana vājš, lai konkrētajā attiecību partijā tiktu apspēlēts, bet gan vairāk to, kādā varas, nesodāmības un ārēju stimulu (?) paralēlajā universā mēdz dzīvot ierēdņi, kuriem mēs visi maksājam algu un esam pastarpināti deleģējuši milzu varu.

Tātad - otrdien ar Ministru kabineta lēmumu pēc paša vēlēšanās no amata tika atbrīvots Konkurences padomes (KP) līdzšinējais priekšsēdētājs Juris Gaiķis. Cik zinu, jau trešais šīs iestādes vadītājs pēc kārtās, kurš amatu pamet pirms termiņa. Uzreiz pēc lēmuma pieņemšanas padomes mājaslapā publicēta informācija, ka KP darbu turpmāk vadīs padomes loceklis Kārlis Piģēns.

Viņš pildīšot priekšsēdētāja pienākumus līdz amatā stāsies jauns priekšsēdētājs, kuru izraudzīsies konkursa kārtībā un apstiprinās Ministru kabinets. Es un kolēģi esam vairākkārt rakstījuši par nepilnībām KP darbā, iestādei nesaskatot acīmredzamus pārkāpumus vai tās darbiniekiem mēnešiem ilgi neapmeklējot darbu klātienē (dažkārt strādājot attālināti pat no ārvalstīm), kas rezultējies ar to, ka padome faktiski jau gadiem neveic savas funkcijas un turpina dzīvot aktīvā Covid-19 laikmetā, ar klapēm uz acīm un ausīm.

Izsludināts konkurss uz AS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) meitassabiedrības SIA "LDz Cargo" valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa amatu ar atbildību finanšu, korporatīvās pārvaldības un personāla jomā, liecina kompānijas publiskotā informācija.

"LDz Cargo" valdes priekšsēdētājam mēneša bruto atlīdzība paredzēta 10 000 eiro, bet valdes loceklim - 9000 eiro.

Pretendenti pieteikties konkursā uz "LDz Cargo" valdes priekšsēdētāja amatu, kā arī uz kompānijas valdes locekļa amatu var līdz 2023.gada 19.oktobrim.

"LDz Cargo" valdes priekšsēdētāja amata kandidātiem tostarp prasīta akadēmiskā augstākā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība inženierzinātņu, ekonomikas, uzņēmējdarbības, vadības zinātņu, tiesību zinātņu, finanšu vai citā pielīdzināmā jomā, kā arī darba pieredze pēdējo 10 gadu laikā vismaz trīs gadus kā valdes loceklim līdzvērtīgā vadošā amatā vai šim amatam tieši padota vadības līmeņa darbinieka amatā, kas nodrošina valdes priekšsēdētāja amata uzdevumu izpildei nepieciešamās kompetences un zināšanas.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amata konkursu izsludinās līdz augustam, taču pieteikšanās termiņš būs garš un uzvarētājs tiks nosaukts pēc Saeimas vēlēšanām, šodien žurnālistus informēja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Ministre stāstīja, ka patlaban Valsts kanceleja meklē jaunu personāla atlases kompāniju, kuru piesaistīt VID vadītāja amata konkursam. Kad tā būs atrasta, konkursa komisija pārskatīs pretendentu prasību kritērijus, kā arī paredzēs gana daudz laika, lai pretendēti varētu sagatavoties konkursam.

Plānots, ka VID vadītāja amata konkurss varētu tikt izsludināts jūlija beigās vai augusta sākumā, paredzot gana ilgu laiku, lai pretendenti varētu pieteikties. «Lēmums par jauno VID vadītāju jāpieņem pēc oktobrī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, lai samazinātu spriedzi, ko rada priekšvēlēšanu periods,» pauda ministre.

Savukārt VID vadītāja pienākumu izpildītāja Dace Pelēkā žurnālistiem norādīja, ka vēl nav izlēmusi, vai pieteiksies VID ģenerāldirektora amata konkursā, jo vispirms vēloties redzēt konkursa nolikumu. Reizniece-Ozola gan piebilda, ka viņa gribētu, lai amata konkursā pieteiktos arī kāds no VID vadības, lai konkursam uzstādītu augstāku latiņu un nodrošinātu lielāku konkurenci.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš un viņa vietniece Gunta Razāne ceturtdien iesnieguši atlūgumus, apstiprināja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Abi iesnieguši atlūgumus, lūdzot atbrīvot viņus no amata ar 15.jūliju, pastāstīja Reirs. Viņš informēja, ka šos atlūgumus ir pārsūtījis Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei (VL-TB/LNNK) ar pavadvēstuli, lūdzot jautājumu par Putniņa un Razānes atbrīvošanu no amatiem atbilstoši likumam izskatīt Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā un pēc tam arī parlamenta sēdē.

Reirs piebilda, ka Razāne viņam iesniegumu atnesusi klātienē, bet Putniņš par savu nodomu rakstīt atlūgumu ministru informējis jau nedēļas sākumā telefoniski.

Līdz ar to Putniņam un Razānei, atstājot amatu, pienāksies Saeimas nesen likumā noteiktā kompensācija 80% apmērā no mēnešalgas.

Ēģiptes prezidents Hosni Mubarakas, kura atkāpšanos pieprasa liela daļa valsts iedzīvotāju, solījies nostrādāt savu atlikušo termiņu prezidenta amatā un vairs nekandidēt šogad septembrī gaidāmajās vēlēšanās. Šādi solījumi valsts iedzīvotājus neapmierina un protesti turpinās, ziņo Associated Press.

Protestētāji, kuru skaits otrdienas gājienā bija līdz šim šajā nu jau deviņu dienu ilgajā akcijā augstākais, uzstāj, ka nemieri nebeigsies, kamēr H. Mubaraks neatkāpsies no sava amata.

Otrdien izcēlušās arī vairākas sadursmes starp protestētājiem un H. Mubaraka atbalstītājiem. Tiek lēsts, ka protesta laikā bojā gājušo cilvēku skaits varētu būt sasniedzis 300.

Jau ziņots, ka nacionālās armijas karavīri, kuri bija izveidojuši posteņus apkārt Tahriras laukumam, nav mēģinājuši aizturēt protestētājus. Armijas pārstāvji nacionālajā televīzija iepriekš izteica solījumu, ka neatklās uguni uz protestētājiem, tādējādi netieši norādot, ka armijas atbalsts laikā, kad valsts ir nopietnu pārmaiņu priekšā, prezidentam H. Mubarakam nav viennozīmīgs.

Otrdienas, 1. februāra, rītā Ēģiptes iedzīvotāji sākuši pulcēties ielās, lai kopīgi dotos protesta gājienā, kuras mērķis ir gāzt valsts prezidentu Hosni Mubaraku. Valsts armija, kas tika uzskatīta par pēdējo šķērsli valdības gāšanā, atļāvusi gājienu, solot neatklāt uguni uz protestētājiem, raksta AFP.

Opozīcija norādījusi, ka iesniegs H. Mubarakam aicinājumu atkāpties no sava amata, ja ielās izies miljons valsts iedzīvotāju.

Opozīcijas līderu paziņojums par «miljonu maršu», kas nepieciešams, lai iesniegtu atkāpšanās aicinājumu H. Mubarakam, ir ievērojams pārbaudījums Ēģiptes iedzīvotājiem, kas piedalās pēdējo 30 gadu ievērojamākajā protesta akcijā, kuru neapmierinātie valsts iedzīvotāji sola turpināt līdz H. Mubaraka režīma gāšanai.

Cenšoties mazināt nemierus, H. Mubaraks no amata atstādinājis līdzšinējo iekšlietu ministru, savukārt jaunais šī amata pildītājs piedāvājis prezidentam uzsākt sarunas ar opozīciju.

No pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta Bior amata atkāpies līdzšinējais institūta direktors Rafaels Joffe, kurš direktora amatā bija kopš 1997. gada.

Pagaidām netiek atklāts, vai Bior direktors atkāpies saistībā ar atklātībā nākušo dārgo zušu mazuļu iepirkumu. Pēc šī skandāla zemkopības ministre Laimdota Straujuma izteica neuzticību institūta vadībai.

No šā gada 5. aprīļa līdz jauna direktora apstiprināšanai institūta darbību vadīs direktora vietniece laboratoriju jautājumos Olga Valciņa. Viņai ir ilggadēja darba pieredze zinātniskajā un administratīvajā darbā institūta struktūrās.

Notikušas izmaiņas arī institūta Zinātniskajā padomē, kas valsts vārdā pārvalda institūta darbību, ievēlēts institūta Pētniecības un attīstības departamenta direktors Aivars Bērziņš. Viņš uzskata, ka institūtā ciešāk jāsavieno zinātniskā un administratīvā pārvaldība.

Vācijas slavenākais baņķieris Jozefs Akermans (Josef Ackermann) atkāpies no vadoša amata Zurich Insurance Group, jo uzņēmuma finanšu direktors izdarījis pašnāvību, atstājot piezīmi par viņu abu savstarpējām attiecībām, vēsta thelocal.de.

Pjērs Vauthiers (Pierre Wauthier) tika atrasts miris savās mājās pagājušās nedēļas pirmdienā. Turpat tika atrasta arī pēcnāves vēstule. Uzņēmums patlaban uzsācis izmeklēšanu par to, kādēļ uz vīrieti izdarīts nepamatots spiediens.

Akermans ir Vācijā labi pazīstams baņķieris. Viņš ilgu laiku vadīja Deutsche Bank, Vācijas lielāko banku, bet pagājušajā gadā pārgāja strādāt uz Zurich Insurance Group, kļūstot par priekšsēdētāju.

Pēc izglītības ministra apvainošanas sociālajā tīklā Facebook, Igaunijas finanšu ministrs Jirgens Ligi svētdien atkāpies no amata.

Ligi, kurš pārstāv valdošo Reformu partiju, ceturtdien savā interneta vietnes Facebook lapā apvainoja Igaunijas izglītības ministru un sociāldemokrātu pārstāvi Jevgēņiju Osinovski, nosaucot viņu par imigranta dēlu no «rozā partijas».

Pagājušo trešdien Igaunijas televīzijas kanāla ETV sarunu šovā Forum, pievēršoties emigrācijas problēmas jautājumam, Ligi pašreizējās ekonomiskās problēmās vainoja padomju okupāciju. Savukārt Osinovskis iebildis, ka to nedrīkst izmantot kā attaisnojumu.

Ligi ceturtdienas rītā savā Facebook pauda pārliecību, ka Osinovska nostāja šajā jautājumā nav nekas vairāk kā sakņu trūkums un necieņa. «Viņš uzskata, ka vēsture sākas ar viņu un visos jautājumos turas pie vienas neglītas klišejas - iepriekšējā valdība bijusi tāda un šāda, bet tagad ir atnācis viņš. Pilnībā sajaucot, kas ir vara un kas ir valsts vaina,» uzsvēra Ligi.

Lielbritānijas naftas un gāzes kompānijas BP vadītājs Bernards Lūnijs negaidīti atkāpies no amata.

Uzņēmums paziņoja, ka 53 gadus vecais Lūnijs atkāpies, atzīstot, ka nav bijis pilnībā atklāts, uzņēmuma iekšējā izmeklēšanā sniedzot informāciju par savām bijušām attiecībām ar kolēģēm.

Īrijas pilsonis Lūnijs BP izpilddirektora amatā aizvadījis mazāk nekā četrus gadus, vadot uzņēmumu cauri nemierīgiem laikiem, kuros naftas un gāzes cenas piedzīvojušas ievērojamas svārstības koronavīrusa pandēmijas un kara Ukrainā dēļ.

Par BP pagaidu izpilddirektoru iecelts finanšu direktors Marijs Okinkloss, kurš vadīs uzņēmumu, līdz tiks atrasts jaunais izpilddirektors.

Par VAS «Latvijas autoceļu uzturētājs» (LAU) valdes priekšsēdētāju iecelts Raitis Nešpors un apstiprināts arī jauns valdes loceklis - Vilnis Vitkovskis, informē kompānijas padomes priekšsēdētājs Uldis Reimanis.

Papildināta 2. rindkopa

R. Nešpors ir arī VAS «Starptautiskā lidosta «Rīga»» padomes loceklis. Satiksmes ministrijas (SM) pārstāvis Aivis Freidenfelds aģentūrai LETA apstiprināja, ka R. Nešporam, kļūstot par LAU valdes priekšsēdētāju, nav jāatstāj lidostas «Rīga» padomes locekļa amats, jo šos amatus ir iespējams apvienot.

«Uzņēmumā ir veikta vadības maiņa, izvērtējot kandidātu profesionālos kritērijus un atbilstību amatiem. Mums ir izdevies piesaistīt jaunas, nepieciešamas kompetences, lai uzņēmumu attīstītu un sasniegtu izvirzītos mērķus - nodrošināt augstu kvalitāti valsts autoceļu kompleksās ikdienas uzturēšanā visā Latvijas teritorijā, kā arī īstenot akcionāra akceptēto uzņēmuma attīstības stratēģiju,» komentē U. Reimanis.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) ceturtdien iesniedzis Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam demisijas rakstu, līdz ar to oficiāli kritusi Latvijas vēsturē trešā īsākā valdība, kuru gan vadījis otrais ilglaicīgākais premjers.

Kā liecina aģentūras LETA aprēķini, Kariņa otrās valdības mūžs bijis trešais īsākais neatkarīgās Latvijas vēsturē. Tai izdevies nostrādāt kopumā 246 dienas - no 2022.gada 14.decembra līdz šodienai.

Īsāku termiņu nostrādāja vien Viļa Krištopana (LPV) valdība, kas strādāja no 1998.gada 26.novembra līdz 1999.gada 16.jūlijam, tādējādi valdībai noturoties 232 dienas, kā arī Andra Šķēles otrā valdība, kas, strādājot kopumā vien 175 dienas, eksistēja no 1997.gada 13.februāra līdz 1997.gada 7.augustam.

Tikai nedaudz ilgāk par Kariņa otro valdību savulaik nostrādāja Induļa Emša vadītais Ministru kabinets - sākot strādāt 2004.gada 9.martā, tas krita pēc 268 dienām 2004.gada 2.decembrī.

Grūtības piekļūt finansējumam ir viena no galvenajām problēmām, kas neļauj Eiropas Savienības (ES) uzņēmumiem paplašināt savu darbību, ceturtdien eirokomisāru amata kandidātu iztaujāšanā Eiropas Parlamentā (EP) uzsvēra Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV), kurš izvirzīts ekonomikas un produktivitātes komisāra amatam.

Viņš akcentēja, ka ES saskaras ar monumentāliem izaicinājumiem, ar kādiem tā nav saskārusies bloka pastāvēšanas vēsturē. Dombrovskis norādīja, ka kontinentā ir atgriezties karš - Krievijas brutālā un nelikumīgā agresija pret Ukrainu apdraud tās brīvību un pastāvēšanu, kā arī visu Eiropas drošības arhitektūru. Viņaprāt, tas liecina par lielākām ģeopolitiskām pārmaiņām, kas maina pasauli, kādu mēs to pazīstam.

ES ekonomikas un produktivitātes komisāra amata kandidāts klāstīja, ka šīs pārmaiņas apdraud starptautisko, uz noteikumiem balstīto kārtību. Turklāt ES saskaras ar daudzām citām nopietnām problēmām. Tās esot klimata pārmaiņas, pieaugošā globālā konkurence par kritiskajām tehnoloģijām.