Kaulēties tirgū, pagaršot kamieļa steiku un bezgala ilgi atpūsties ūdens atrakciju parkos var šķist kā krāšņs sapnis, bet ir ikdiena kādam, kas Ēģiptē piedāvā to darīt kopā ar viesiem.

Ilze Strūberga uz Ēģipti aizbrauca strādāt kā gide, pārstāvot uzņēmumu «Novatours Latvija». Ēģipte viņu uzreiz aizrāva ar klimatu, reliģiju, vēsturi un viņa nolēma apmesties tur uz dzīvi. Pagājuši trīspadsmit gadi, latvietei Ēģiptē izveidojusies ģimene, piedzimuši četri bērni. Visu šo laiku I. Strūberga dzīvojusi kūrortpilsētā Hurgadā, un vēl joprojām ikdienu pavada, gan vadot ekskursijas latviešu valodā, gan pasniedzot niršanas apmācības.

Dzīve kā pasaka

I. Strūberga mēdz teikt, ka Hurgada nav Ēģipte - tur esot pietiekami daudz iebraucēju, kuri katrs līdzi atveduši pa daļiņai no savām mājām. «Te valda viens liels dažādu valodu, kultūru un tradīciju maisījums. Tam ir savs šarms,» viņa stāsta. Lai gan Kaira gidei varētu pavērt vairāk karjeras iespēju, apmēram 25 miljonu iedzīvotāju pilsētā trūkstot jūras un svaiga gaisa. Savukārt, Luksora - tūristu epicentrs - esot pārāk reāla pilsēta, tiklīdz kā noej no tūristu iemītām taciņām, paveras ne tik skaistas ainas. Savukārt, Hurgadā, ja ej pa labi - paveras jūra, jahtas, viesnīcas, terases ar baseiniem, skaistas vietas, veikali, sporta klubi, ja ej pa kreisi – realitāte, tirgus, cilvēku burzma, nabadzība. Vienmēr tavā ziņā paliek izvēle, ja gribas pasaku – var dzīvot pasakā, stāsta I.Strūberga.

Ēģiptes nemiernieku protesta akcijas pirmdien, 31. janvārī, turpinājušas pieņemties spēkā, spiežot prezidentu Hosni Mubaraku vērsties pēc palīdzības pie valsts armijas, kuras ģenerāļi gan izvairījušies no protestētāju apspiešanas, taču tajā pat laikā nav arī noraidījuši atbalstu Ēģiptes prezidentam, raksta Reuters.

Tahriras laukumā Kairā, kas kļuvis par protestētāju galveno pulcēšanās vietu, arī pirmdienas rītā bija pārpildīts ar cilvēkiem, kuri tur ieradušies, lai izrādītu savu neapmierinātību ar nabadzību, korupciju un bezdarbu, kas valda Ēģiptē.

Kā vēsta Reuters, tad H. Mubaraka liktenis patlaban ir armijas rokās. Pagaidām armijas ģenerāļi nav vēlējušies iesaistīties protestu akcijas apturēšanā, taču nav arī oficiāli noraidījuši atbalstu Ēģiptes prezidentam. «Armijai ir jāizvēlas starp Ēģipti un Mibaraku,» vēstī viens no protestētāju plakātiem Tahriras laukumā.

Protesti Ēģiptē, kas ir pasaulē visapdzīvotākā arābu valsts, ilgst jau sešas dienas. Tie aizsākās pēc tam, kad Tunisijā plašu nemieru rezultātā tika panākta valdības gāšana.

Ēģipte tuvojas pilsoņu karam, brīdinājuši gāztā prezidenta Muhameda Mursi atbalstītāji, vienlaikus aicinot starptautisko sabiedrību pievērst uzmanību šajā valstī notiekošajam.

«Esošais režīms kopš apvērsuma Ēģipti virza uz pilsoņkaru,» pavēstījis bijušais prominentā laikraksta Al Shorouk redaktors Vaels Kandils. Uzstājoties Ženēvā, viņš norādīja, ka Ēģiptes varasiestāžu vēršanās pret Musulmaņu Brālību jau prasījusi vairāk nekā tūkstoš cilvēku dzīvību, bet vismaz divi tūkstoši nokļuvuši cietumā. Šādas varasiestāžu darbības šķeļot valsti.

V. Kandils ieradies Ženēvā, lai organizētu vienotu opozīciju Ēģiptes militārajam režīmam. Aktīvistu grupa vērsusies pie ANO aģentūrām un dažādu valstu diplomātiem, lai sniegtu pierādījumus, ka Ēģiptē notikušais apvērsums bijis nelikumīgs un sagrāvis 2011. gada revolūciju, kuras laikā tika gāzts diktators Hosni Mubaraks.

Ēģipte daudziem Latvijas iedzīvotājiem asociējas ar valsti, kas nesen pārvarējusi vairākus gadus ilgušo politisko satricinājumu periodu, un ar atpūtas ceļojumu galamērķi, turklāt tieši tūrisms ir Ēģiptes galvenā tautsaimniecības nozare. Tomēr šogad Ēģipte apliecinājusi vēlmi stiprināt starptautisko sadarbību, lai varētu sekmēt savu ekonomisko attīstību, otrdien raksta laikraksts Diena.

Februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins divas dienas ilgā vizītē apmeklēja Ēģipti, kur tika uzņemts ar milzīgu pompozitāti un parakstīja virkni līgumu par abu valstu ekonomisko sadarbību.

Vizītei, protams, bija ļoti nozīmīgs politiskais zemteksts (kā komentēja The Guardian, abi līderi nosūtīja skaidru signālu, ka īstenos paši savu ārpolitiku, nepakļaujoties ārvalstu spiedienam), tomēr vismaz tikpat būtiska bija arī ekonomika. Kā Krievija, tā Ēģipte cer jūtami paplašināt ekonomisko sadarbību, kuras apjomi 2014. gadā līdzinājās 4,5 miljardiem ASV dolāru ( 4 miljardi eiro).

Svarīgākais no parakstītajiem ekonomiskajiem līgumiem ir vienošanās par brīvās tirdzniecības zonas starp Ēģipti un Krievijas vadīto Eirāzijas Ekonomisko savienību izveidi. Paredzēts, ka īpaša darba grupa sešos mēnešos saskaņos nepieciešamās izmaiņas abu pušu likumdošanā, bet brīvās tirdzniecības režīms optimistiskas notikumu attīstības gadījumā varētu sākt darboties jau 2016. gadā. Tiesa, tā ir tikai teorija, jo praksē šādos gadījumos vienmēr uzrodas zemūdens akmeņi, kas paildzina procesu. Paralēli tika panākta vienošanās, ka Krievija divkāršos labības eksportu uz Ēģipti, savukārt Kaira ievērojami palielinās augļu un dārzeņu eksportu uz Krieviju. Labība, galvenokārt kvieši, Ēģiptē ir resurss ar milzīgu stratēģisko nozīmi, ko subsidē valsts un kas ir vitāli nepieciešams sociālās stabilitātes nodrošināšanai. Krievija jau šobrīd piegādā Ēģiptei 40% valstī patērētās labības, bet pēc piegāžu apjomu divkāršošanas tās daļa Ēģiptes labības tirgū pietuvosies 60%.

Cilvēki Ēģiptē nerimst iesaistīties protestos, kas nereti izvēršas sadursmēs starp policiju un civiliedzīvotājiem. Ziņas par nemieriem Ēģiptē, kas ir populārs tūrisma galamērķis, ir ietekmējušas Latvijas ceļotāju izvēli, kas šogad piesardzīgāk izvēlas atpūtu šajā arābu valstī, noskaidroja Db.lv.

Tā, piemēram, šā gada oktobrī, salīdzinot ar pērnā gada oktobri, šī brīža nestabilā situācija Ēģiptē ir samazinājusi pieprasījumu pēc ceļojumiem uz šo galamērķi, Db.lv stāstīja tūrisma aģentūras Latvia Tours direktore Ieva Keiša. Pašlaik ceļotāji no Latvijas drošības jautājumus neuztver saasināti, tomēr saistībā ar valstī notiekošajiem nemieriem tika gaidīts, ka tiks ievērojami samazinātas ceļojumu cenas uz šiem galamērķiem. Tā kā cenas nav samazinātas tik lielā apmērā, atpūsties gribētāji Ēģiptes vietā izvēlas kādu citu alternatīvu, norāda I. Keiša.

Savukārt cits tūrisma nozares uzņēmums – Novatours – patlaban cer palielināt tūrismu pieplūdumu uz Ēģipti, reklamējot «Ēģiptes cenu tornado».

Ēģipte ir lielākais Āfrikas un Tuvo Austrumu patērētāju tirgus, kura iespējas Latvijas uzņēmumi pilnībā nebūt nav izmantojuši

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Ēģiptes Arābu Republikā Iveta Šulca. Viņa uzsver, ka, ienākot Ēģiptes tirgū, Latvijas uzņēmumiem paveras tirgus uz Āfrikas attīstītajām valstīm, kā, piemēram, Keniju, Zambiju, Ugandu, un Tuvo Austrumu valstīm, kā Saūda Arābiju vai Kuveitu.

Cik liela ir Latvijas uzņēmēju interese par iespējām realizēt savus izstrādājumus Ēģiptē pat visā Ziemeļāfrikas reģionā?

Vēstniecība var sniegt vērtējumu par uzņēmumiem, kas kontaktējas un konsultējas ar vēstniecību, meklējot partnerus un jaunus tirgus. Jau daudzus gadus Ēģiptē ir nozīmīgs Latvijas kokmateriālu noiets. Tā ir dominējošā preču grupa mūsu eksporta bilancē. Tomēr apjomi varētu būt ievērojami lielāki. Ēģiptē ir spēcīga mēbeļu ražošanas un būvniecības industrija. Abām ir vajadzīgi ne vien materiāli, bet arī mūsu tehnoloģijas. 2012. gadā par tirdzniecības misiju uzrunāju Latvijas Kokrūpniecības federācijas pārstāvjus. Diemžēl vienīgie, kas atsaucās, bija MeKA. Esam organizējuši arī Ēģiptes uzņēmēju tikšanās ar MASOC Rīgā. Esam runājuši arī ar LAFF, Kūdras ražotāju asociāciju, zivju ražotājiem u.c. Sarakstu varētu turpināt. Bet ir arī veiksmes stāsti. Piemēram, Augstākās izglītības eksporta asociācija atsaucās uz mūsu piedāvājumu 2012. gadā, un sekoja biznesa misija. Šobrīd tirgus specifika ir saprasta un sadarbība sekmīgi attīstās. Jau ir bijusi veiksmīga dalība divās izglītības eksporta izstādēs Kairā. Bija patīkami dzirdēt, ka Lielbritānijas augstskolas kļuva «greizsirdīgas» par mūsu augstskolu rezultātiem. Ļoti laba sadarbība ir ar Latvijas tūrisma nozari.

Eiropas Savienība (ES) parakstījusi ar Ēģipti vienošanos par miljardu eiro lielām ES investīcijām abu valstu stratēģiskās sadarbības ietvaros.

Šīs investīcijas būs tikai pirmais ieguldījums Ēģiptes tautsaimniecībā, no tiem 7,4 miljardiem eiro, par kuriem Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena paziņoja martā.

Šos līdzekļus paredzēts ieguldīt tā dēvētās tīrās enerģētikas, rūpniecības un pārtikas drošības nozarēs, norādījusi EK.

Vienošanos Kairā parakstījis EK viceprezidents ekonomikas jautājumos Valdis Dombrovskis un Ēģiptes starptautiskās sadarbības ministre Ranija al Mašata.

Sestdien un svētdien Kairā notika investīcijām veltīta konference, kuras mērķis ir radīt Eiropas uzņēmēju interesi par ieguldījumiem Ēģiptē.

Konferences dalībniekus uzrunāja arī fon der Leiena.

"Šodien Ēģipte un Eiropa ir tuvākas nekā jebkad iepriekš," uzsvēra EK prezidente, piebilstot, ka to sadarbība esot izdevīga abām pusēm. Viņa norādīja, ka eiropiešu ieguldījumi veicinās Ēģiptes reformas, kas stiprinās uzņēmējdarbības vidi, kura savukārt piesaistīs jaunas investīcijas, radot Ēģiptē jaunas darbavietas.

Vairāki simti cilvēku gājuši bojā Ēģiptē sadursmēs starp drošības spēkiem un gāztā prezidenta Muhameda Mursi atbalstītājiem. Notikušo Ēģiptē nosodījuši pasaules līderi.

Nopietnākās sadursmes trešdien notikušas galvaspilsētā Kairā, kur drošības spēki iebruka M. Mursi atbalstītāju izveidotajā nometnē. Lai izklīdinātu protestētājus izmantota asaru gāze, buldozeri un, saskaņā ar aculiecinieku ziņojumiem, kaujas munīcija.

Ēģiptes pagaidu valdība aplēsusi, ka sadursmēs dzīvību zaudējuši 235 civiliedzīvotāji un 43 policisti. Tikmēr gāztā prezidenta Muhameda Mursi pārstāvētā Musulmaņu brālība norādījusi, ka bojā gājušo skaits ir daudz lielāks – vismaz divi tūkstoši cilvēku un vainojusi valdību asinsizliešanā. Ēģiptes pagaidu valdība gan uzsver, ka protestētāju nometnēs bijuši iefiltrējušies bruņoti bandīti no kuriem operācijas laikā atņemta kaujas munīcija.

Oficiālais bojāgājušo skaits sadursmēs Ēģiptē sasniedzis 525 cilvēkus, tikmēr gāztā prezidenta Muhameda Morsi atbalstītāji ceturtdien iecerējuši galvaspilsētā Kairā rīkot protesta gājienu.

Trešdien Kairā un citās Ēģiptes pilsētās izcēlās sadursmes starp likumsargiem un gāzā prezidenta atbalstītājiem. Sadursmēs abas puses esot pielietojušas kaujas munīciju. Ēģiptes pagaidu valdība paziņojusi, ka sadursmēs bojā gājuši 525 cilvēki, bet 3,5 tūkstoši guvuši ievainojumus. Organizācija Musulmaņu Brālība, kuras pārstāvis ir gāztais prezidents, tikmēr aprēķinājusi, ka demonstrantu izklīdināšanas laikā varētu būt bojā gājuši pat trīs tūkstoši cilvēku.

Lielākā daļa cietušo un bojā gājušo ir Ēģiptes galvaspilsētā Kairā, kur policija ieņēma divas protestētāju nometnes. Pēc sadursmēm lielā daļā Ēģiptes ieviesta komandantstunda. Protestējot pret demonstrantu vardarbīgu apspiešanu atkāpies arī Ēģiptes pagaidu valdības viceprezidents Muhameds el Baradei.

AS Rīgas Vagonbūves rūpnīca (RVR) ar sadarbības partneri Ēģiptē cer tikt pie vairāku simtu miljonu eiro līguma konkursā par 700 vagonu piegādi Ēģiptes dzelzceļa uzņēmuma vajadzībām, aģentūrai LETA pastāstīja RVR valdes priekšsēdētājs Gatis Kamarūts.

Viņš norādīja, ka RVR sadarbībā ar partneri Ēģiptē, kas darbojas Militārās rūpniecības ministrijas paspārnē, vasaras sākumā iesniedza piedāvājumu attiecīgajā konkursā. Konkrētais projekts esot RVR vairāku gadu darbs, tāpēc uzņēmumam ir ļoti liela interese par šo konkursu. Piedāvājums paredz, ka daļu vagonu ražotu sadarbības partneris Ēģiptē, daļu RVR, bet atlikušo - abi uzņēmumi sadarbojoties.

RVR vadītājs piebilda, ka Latvijā varētu tikt ražoti aptuveni 300 vagonu. Potenciālā līguma darbības laiks būtu vairāk nekā trīs gadi, kas tostarp ietvertu projektēšanas darbus.

Pēc Kamarūta paustā, RVR viesojušies pārstāvji no Ēģiptes dzelzceļa uzņēmuma un Transporta ministrijas, kas atzinīgi novērtējuši uzņēmumu. Patlaban Ēģiptē tiek izvērtēti konkursā iesniegtie piedāvājumi. Lai gan konkrētu laiku, kad varētu tikt pieņemts lēmums par uzvarētāju konkursā, RVR vadītājs nevēlējās prognozēt, viņš pauda, ka Ēģiptes puse ir ieinteresēta procesu noslēgt pēc iespējas ātrāk, jo ritošais sastāvs ilgstoši nav atjaunots.

Sakarā ar pēdējo dienu notikumiem Ēģiptē un LR Ārlietu ministrijas ieteikumiem nedoties uz Ēģipti, Latvijas lielākie tūroperatori Tez Tour un Novatours apturējuši čarterlidojumus uz Ēģipti.

Latvijas lielākais tūrisma operators Tez Tour šodien pieņēmis lēmumu no 5. februāra apturēt savus čārterlidojumus uz Ēģiptes kūrortiem Šarm el Šeihu un Hurgadu. Plānots, ka lidojumi tiks atsākti 12. martā. Arī otrs lielākais Latvijas tūroperators Novatours sekojot līdzi notikumiem Ēģiptē, jau vakar, 31. janvārī, pieņēmis lēmumu uz laiku līdz šī gada martam pārtraukt turpmākos lidojumus uz Ēģiptes kūrortiem. «Kūrortos esošo tūristu atgriešanās Latvijā ir paredzēta saskaņā ar iepriekš plānoto lidojumu grafiku, t.i. no Hurgadas 05.02.2011 un no Šarm-El-Šeihas 06.02.2011. Mēs pastāvīgi sekojam notikumiem Ēģiptē un kūrortos un, ja radīsies tāda nepieciešamība, esam gatavi operatīvi reaģēt un izvest pasažierus arī pirms iepriekš ieplānotā laika,» teic Novatours direktors Leonīds Močeņovs.

Novērojot pieaugošu interesi par ceļojumiem uz Ēģipti, tūroperators Join UP! Baltic šoruden ceļojumus uz Šarmelšeihu un Hurgadu uzsācis jau septembrī.

Tūroperators, kurš Baltijas tirgū strādā otro rudens-ziemas sezonu, šogad plāno noorganizēt vairāk nekā 330 ceļojumu uz Ēģipti.

“Ēģipte kopumā tūristu skaita ziņā šajā gadā līdz gada beigām plāno pārsniegt pirms kovida līmeni, un plāno sasniegt 15 miljonus tūristu gadā līdz šī gada beigām (no 4,9 miljoniem 2020.gadā). Līdz ar to tūrisma sektors pēdējos gados Ēģiptē strauji attīstās, aug, piedāvā arvien augstāku servisa līmeni ceļotājiem - tiek renovētas un uzlabotas viesnīcas, būvētas jaunas. Kopumā Baltijas ceļotājiem kvalitāte par labu cenu ir noteicošais faktors, izvēloties savu brīvdienu galamērķi,” saka Join UP! Baltic vadītāja Sabina Saikovskaja.

WTI jēlnaftas cena piektdien uzkāpusi līdz gandrīz divu nedēļu augstākajai atzīmei, jo augošie konflikti Ēģiptē ir pastiprinājuši bažas, ka naftas piegādes caur valsti varētu tikt kavētas.

WTI septembra piegādēm sasniedza 107,5 dolārus par barelu. Ceturtdienu cena noslēdza pie 107,33 dolāriem, kas bija augstākā cena tirdzniecības sesijas noslēgumā kopš 1. augusta.

Brent cena oktobra piegādēm pieauga par 35 centiem līdz 109.95 dolāriem par barelu.

Ēģipte kontrolē Suecas kanāla un Suecas-Vidusjūras cauruļvadu, caur kuru dienā tiek pārsūknēti 4,51 barels jēlnaftas un naftas produktu. Pagaidām gan notikumi Ēģiptē nav ietekmējuši naftas piegādes.

Db.lv jau rakstīja, ka vairāki simti cilvēku gājuši bojā Ēģiptē sadursmēs starp drošības spēkiem un gāztā prezidenta Muhameda Mursi atbalstītājiem. Notikušo Ēģiptē nosodījuši pasaules līderi.

Ēģiptei importēto kviešu krājumu ir atlicis mazāk nekā diviem mēnešiem, aģentūrai Reuters paziņojis valsts nu jau bijušais valsts Sagādes ministrs Basems Ouda, kas tika atstādināts līdz ar Muhameda Mursija valdības krišanu.

Ministrs ziņoja, ka Ēģiptei palicis aptuveni 500 tūkst. tonnu importēto kviešu, kas būtu pietiekami vien termiņam, kas ir mazāks par diviem mēnešiem. Tiesa gan, valstij vēl esot aptuveni trīs milj. tonnu vietēji izaudzēto zemākas kvalitātes kviešu graudu krājumi (tos esot nepieciešams sajaukt ar importētajiem kviešiem, lai vispār no tiem varētu cept maizi).

Ēģipte ir pasaulē lielākā kviešu importēja un jāņem vērā, ka valsts plaši subsidē maizes ražošanu. Savukārt nemieri Ēģiptē izraisījuši dažāda rakstura finansiālas grūtības (piemēram, šo valsti kopš Arābu pavasara apmeklē mazāk tūristu), kuru dēļ valsts nespēj norēķināties par savu kviešu importu.

Ēģipte valsts iedzīvotājiem bloķējusi pieeju populārajai interneta vietnei Twitter, turklāt nākamais sociālais tīkls, ko valdība nolēmusi bloķēt ir Facebook, raksta TechCrunch.

Iespaidojoties no nesenajiem notikumiem Tunisijā, arī Ēģiptē iedzīvotāji sākuši piepildīt pilsētu ielas, protestējot pret korupciju valsts pārvaldē un valdības piekopto politiku kopumā.

Līdzīgi kā tas notika Tunisijā, arī Ēģiptes iedzīvotāji protestus organizē galvenokārt izmantojot pasaulē populāros sociālos tīklus Twitter un Facebook. Un jau otrdien, 25. janvārī, interneta vietne Twitter valsts iedzīvotājiem vairs nebija pieejama.

Iepriekš The Times ziņoja, ka sākotnēja protestētāju aktivitāte vien bijusi novērojama tiešsaistē, kur protesta gājienam Ēģiptē dalību bija apstiprinājuši 85 tūkstoši cilvēku. The Times vēsta, ka kaut vai puse no tiem, kuri apstiprinājuši dalību protestos, tiešām izietu ielās, tas būtu vēsturiska Ēģiptes sabiedrības veikta politiskā akcija Mubaraka režīma laikā.

Ēģiptes armija no ieņemamā amata atcēlusi prezidentu Muhamedu Mursi, apturējusi konstitūcijas darbību un paziņojusi, ka valstī tiks sarīkotas ārkārtas vēlēšanas. Militārs apvērsums Ēģiptē sekojis vērienīgām demonstrācijām, kurās protestētāji centās panākt prezidenta atkāpšanos.

Armijas komandieris ģenerālis Abdulfatahs as Sisi, uzstājoties valsts televīzijā kopā ar reliģiskajiem līderiem, paziņoja, ka līdz vēlēšanām prezidenta pienākumus pildīs Konstitucionālās tiesas priekšsēdētājs Adli Mansūrs.

M. Mursi un viņa partijas Musulmaņu brālība atbalstītāji notikušo nosaukuši par militāru apvērsumu. Izsniegti arī aresta orderi vairāk nekā 300 Musulmaņu brālības pārstāvjiem, atsaucoties uz vietējo presi, vēsta BBC. M. Mursi pārstāvji norāda, ka atceltais prezidents atrodas mājas arestā, bet viņa atbalsta mītiņam Kairā uzbrukuši bruņoti cilvēki. Sadursmes M. Mursi atbalstītāju un pretinieku vidū izcēlušās arī citviet Ēģiptē.

Ēģiptē aizturēta par kukuļņemšanu aizdomās turētā bijusī Rīgas domes amatpersona Ārija Stabiņa, otrdien ziņoja LTV raidījums Panorāma.

Stabiņas advokāte Līga Cīrule raidījumam apstiprināja, ka pirmdien, 19.novembrī, Ēģiptē norisinājās tiesa par Stabiņas izdošanu uz Latviju, tomēr tās lēmums pagaidām nav zināms.

Ģenerālprokuratūra pagaidām LTV nekomentēja, vai pieprasījusi Stabiņas izdošanu Latvijai, bet Stabiņas advokātes minētā tiesvedība varētu nozīmēt, ka Ēģipte lēmusi Stabiņu izdot, bet viņa šo lēmumu pārsūdzējusi. Ja Ēģipte Stabiņu tomēr izdos, viņu uz Latviju pārvedīs Valsts policija, kas gan arī plašākus komentārus pagaidām nesniedza.

Valsts policijas pārstāve Gita Gžibovska raidījumam norādīja, ka «saskaņā ar Valsts policijas rīcībā esošajām ziņām Stabiņu Ēģiptē ir aizturējušas Ēģiptes varas iestādes, taču ne saistībā ar izsludināšanu starptautiskajā meklēšanā». Tas nozīmē, ka Stabiņa pati kaut kādā veidā nonākusi Ēģiptes varas iestāžu uzmanības lokā.

Pasaules līderi uz notiekošo Ēģiptē, kur armija veikusi valsts apvērsumu, reaģējuši ar piesardzību, aicinot valsti steidzīgi atjaunot demokrātiju un ievērot mieru. Tikmēr izskanējušas bažas par iespējamu konflikta vardarbīgu eskalāciju.

«Mēs esam dziļi nobažījušies par Ēģiptes bruņoto spēku lēmumu. Es aicinu armijas pārstāvjus izturēties atbildīgi un nodot varu demokrātiski ievēlētai valdībai cik vien ātri iespējams un šim procesam jānotiek caurspīdīgā un visaptverošā veidā,» pavēstījis ASV prezidents Baraks Obama.

Savukārt Eiropas Savienības (ES) Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Ketrīna Eštone izplatījusi paziņojumu, kurā norāda, ka bloks arī turpmāk atbalstīs Ēģiptes iedzīvotājus viņu centienos sasniegt demokrātiju un visaptverošu valdību.

Asāku viedokli paudis Vācijas ārlietu ministrs Gvido Vestervelle, kurš uzsvēris, ka prezidenta Muhameda Mursi gāšana ir trieciens demokrātijai šajā valstī un aicināja pēc iespējas ātrāk atgriezties pie politiskā kompromisa meklēšanas. Demokrātisko principu ievērošanas nepieciešamību atzīmējis Lielbritānijas ārlietu minstrs Viljams Heigs, norādot, ka viņa valsts netic situācijas atrisināšanai ar militāru spēku.

Krievijas Lauksaimniecības ministrija rosinājusi noturēt diskusijas par potenciālo humanitāro palīdzību Ēģiptei. Palīdzība izpaustos kā kviešu eksports un ir mājiens par politisko atbalstu pašreizējai Ēģiptes varai, ziņo Reuters.

«Mums ar starptautiskajiem partneriem vajadzētu diskutēt par humāno palīdzību Ēģiptei. Pagaidām gan Ēģipte formālu palīdzību lūgusi nav,» norādījis Krievijas Lauksaimniecības ministrs Iļja Šestakovs.

DB jau ziņoja, ka Ēģiptei, kas ir lielākā kviešu importētāja pasaulē, importēto kviešu krājumu ir atlicis mazāk nekā diviem mēnešiem. Ēģipte ir pasaulē lielākā kviešu importēja un jāņem vērā, ka valsts plaši subsidē maizes ražošanu. Savukārt nemieri Ēģiptē izraisījuši dažāda rakstura finansiālas grūtības (piemēram, šo valsti kopš Arābu pavasara apmeklē mazāk tūristu), kuru dēļ valsts nespēj norēķināties par saviem kviešu pirkumiem.

ASV Vašingtonas štata kviešu audzētājus uztrauc iespēja, ka plašo nemieru rezultātā varētu būt traucētas kviešu piegādes Āfrikas valstij, kur katru gadu Vašingtonas lauksaimnieki eksportē labību miljoniem dolāru vērtībā.

Pasaules mediji vēsta, ka līdz šim gan politiskās norises Ēģiptē nav ietekmējušas kviešu noietu valstī, taču pastāv bažas, ka krīze laikā valsts iedzīvotāji varētu tikt pamudināti boikotēt ASV preci.

Ēģiptē un Jemenā tiek realizēti aptuveni 42% Vašingtonā saražotās labības.

Vašingtonas Labības alianses pārstāvis Toms Miks (Tom Mick) norāda, ka šajā situācija pašiem lauksaimniekiem vien atliek gaidīt un cerēt. Vienīgais, kas patlaban tiek plānots, ir gadījumā, ja Ēģiptē tiks iecelta jauna valdība, Vašingtonas labības audzētāji centīsies izglītot jaunās amatpersonas, lai rastu izpratni par ASV kviešu industriju un nodrošinātu labas attiecības ar klientiem.

Kopš 2011. gada sākuma Tuvie austrumi ir piedzīvojuši vairākus protestu viļņus. Tunisijā un Ēģiptē tika gāzti autoritārie valstu līderi, turklāt tagad pieaug spēkā arī nemieri Alžīrijā, Bahreinā, Irānā un Jemenā. Šie notikumi atstāj lielu iespaidu uz valstu ekonomisko situāciju, pasaules akciju tirgiem, liek baidīties par islāma fundamentālistu ietekmes palielināšanos un atsaucas uz naftas cenām.

Nemieru vilni aizsāka Tunisija, kur iedzīvotāji bija neapmierināti ar augsto korupcijas līmeni, vārda brīvības ierobežojumiem, bezdarbu un prezidenta Bena Ali autoritāro valdīšanas stilu. Pēc vairāku nedēļu (2010. gada decembris – 2011. gada janvāris) ilgiem protestiem prezidents bija spiests atkāpties. Notikumus Tunisijā dažkārt arī dēvē par Wikileaks revolūciju, jo tieši no tās tunisieši uzzināja par augsto korupcijas līmeni valstī.

Visdramatiskākie notikumi risinājās Ēģiptē, kur ielās izgāja pat miljons cilvēku, lai pieprasītu 30 gadus valdījušā prezidenta Hosni Mubaraka tūlītēju atkāpšanos un ārkārtas stāvokļa atcelšanu. Ēģipte tiek uzskatīta par ietekmīgāko arābu valsti, tāpēc šeit notiekošajam sekoja līdzi visa pasaule. Protesti iesākās 2011. gada 25. janvārī un ilga 18 dienas. Tie beidzās ar Hosni Mubaraka atkāpšanos un varas nodošanu armijai. Protestu laikā pasaules akciju tirgi piedzīvoja kritumus, palielinājās naftas cena un spēcīgi tika ietekmēta Ēģiptes ekonomika, liekot baidīties par investīciju aizplūšanu no valsts. Valsts varas transformācijas apstākļos rodas arī pamatotas bažas, ka pie varas varētu nonākt radikālā Musulmaņu Brālība.

Ņemot vērā iespējas doties uz Ēģipti atpūtas braucienos, Ārlietu ministrija un Veselības ministrija vērš uzmanību uz Latvijas valstspiederīgo saslimstības pieaugumu ar Covid-19 Ēģiptē.

Ārlietu ministrijas rīcībā ir informācija par šobrīd Ēģiptē slimojošiem septiņiem valstspiederīgajiem, tomēr faktiskais skaits varētu būt ievērojami lielāks, jo par saslimšanas gadījumiem neinformē visi tūroperatori.

Ja personai, atrodoties Ēģiptē, tiek konstatēta saslimšana ar Covid-19, tā nedrīkst atgriezties Latvijā ar plānoto pasažieru pārvadājuma reisu. Personai jāuzturas Ēģiptē, kamēr tā atveseļojas. Dodoties braucienā uz ārvalstīm, jārēķinās, ka ārvalstī var nākties uzturēties ilgāk, nekā plānots. Ja ceļojumu apdrošināšanā nav iekļauti ar Covid-19 saslimšanu saistīti riski, personai ir jārēķinās arī ar papildu izmaksām.

Saslimšanas gadījumā persona saņem medicīnisko palīdzību atbilstoši vietējiem veselības aprūpes standartiem un reāli pastāvošajām iespējām.

Politiskie nemieri Ēģiptē iedragājuši tai tik ļoti nozīmīgo tūrisma nozari, atstājot spēcīgu ietekmi uz to arī Eiropā, tostarp Latvijā. Turklāt, šie nemieri sekoja nemieriem Tunisijā, kas arī ir populārs tūristu galamērķis.

Tūrisms Ēģiptei, kas pastāvīgi cīnās ar nabadzību, ir ļoti nozīmīga ekonomikas nozare, tā veido aptuveni 6% no valsts iekšzemes kopprodukta. Februāris un marts ir tie mēneši, kas piemēroti ekskursijām uz valsts ziemeļiem un dienvidiem, jo gaisa temperatūra vēl nav tik augsta kā vasarā. Šajā februārī daudziem ievērojamiem kultūrvēsturiskiem notikumiem Ēģiptē uzmanība netika pievērsta vispār. Situācija valstī radīja ievērojamus zaudējumus vietējiem iedzīvotājiem un tūrisma kompānijām, jo Ēģipte tūristiem no Eiropas ir viens no iecienītākajiem galamērķiem ziemā.

Alternatīvu Ēģiptei grūti atrast

Ziemā nav alternatīvu Ēģiptes piedāvājumam nedz cenas, nedz atpūtas un apskatāmo objektu ziņā. Lielākā daļa tūristu Latvijā visbiežāk izvēlas lētākus ceļojumus un viesnīcas, toties uz ilgāku laiku. Tāpēc Ēģiptes vietā piedāvāt, piemēram, Indiju, Dubaiju vai Dominikānu ir neloģiski, jo ceļojums uz šīm valstīm izmaksā vismaz divas līdz trīs reizes dārgāk. Līdz ar to, alternatīva Ēģiptei ir Grieķija, Turcija un Tunisija, kas cenas ziņā konkurē ar Ēģipti, bet uz kurām var doties tikai sākot no pavasara. Arī Kanāriju salas tiek piedāvātas Ēģiptes vietā, taču sala nespēj uzņemt tik lielu tūristu skaitu. Ņemot vērā iepriekš minēto faktu un to, ka vairāk kā 60% tūristu no Latvijas ir ar vidējiem ienākumiem, situācija Ēģiptē var izraisīt vispārēju kritumu tūrisma nozarē. Ja Ēģiptes protesti izraisīs cenu pieaugumu tūrisma nozarē, daļa no šiem cilvēkiem var izvēlēties neceļot vispār, kas būtu spēcīgs trieciens tūrisma operatoriem Latvijā.

Asiņaino nemieru dēļ, Latvijas Ārlietu ministrija valsts iedzīvotājiem šobrīd neiesaka apmeklēt Ēģipti.

Īpaši riskanti šobrīd tūristiem būtu apmeklēt valsts galvaspilsētu Kairu, īpaši pilsētas centru, kā arī Aleksandriju, Izmailiju un Suecu. Tās ir vietas, kur notiek plaša mēroga demonstrācijas un kurās iespējami vardarbības uzliesmojumi. Ārlietu ministrija iesaka jebkurai personai, kura dodas uz minēto valsti, pirms ceļošanas iegādāties dzīvības un veselības apdrošināšanas polisi, kas paredz arī personas repatriāciju slimības vai nāves gadījumā, kā arī reģistrēties konsulārajā reģistrā.

Tikmēr Novatours direktors Leonīds Močeņovs gan norāda, ka nemieri Ēģiptē varētu būt tikai īstermiņa faktors un par kādu lielāku ietekmi uz tūrisma industriju minētajiem nemieriem būtu spriest pāragri. Tiesa gan, šajā nedēļas nogalē kompānija pārtraukusi reisu organizēšanu uz šo valsti, informē Novatours vadītājs.

Pasaules Banka (PB) apņēmusies aizdot Ēģiptei un Tunisijai sešus miljardus ASV dolāru, tādā veidā atbalstot tā saukto «Arābu pavasari», vēsta BBC.

Ēģipte, kas no PB saņems 4,5 miljardus ASV dolāru, ir uzsākusi sarunas arī ar Starptautisko Valūtas fondu. Par nodomiem investēt reģionā ir paziņojusi Katara un Saūda Arābija.

Arī Eiropas Rekonstrukcijas un Attīstības banka (EBRD) ir pavēstījusi, ka sāks atbalstīt jaunās arābu demokrātijas. EBRD palīdzībai jau ir pieteikušās Ēģipte un Maroka.

Finansējums tiks piešķirts tikai ar noteikumu, ka valstis turpinās modernizēt savas ekonomikas.

Jau rakstīts, ka šī gada sākumā Tunisijā un Ēģiptē krita autoritārās valdības. Nemieru un demonstrāciju vilnis ir pāršalcis visus Tuvos Austrumus. Asiņainas Sadursmes norisinās Sīrijā, bet Lībijā ir sācies pilsoņu karš, kurā iesaistījusies NATO.