Pēc tam, kad Itālijas parlaments apstiprinās nacionālo budžetu, no ieņemamā amata iecerējis atkāpties valsts premjers Mario Monti.

Pārsteidzošais paziņojums sekojis tikai divas dienas pēc tam, kad bijušā Itālijas premjera Silvio Berluskoni partija parlamentā atteicās atbalstīt M. Monti valdību un dažas stundas pirms S. Berluskoni pavēstīja, ka iecerējis kandidēt uz Itālijas premjera amatu.

Paredzēts, ka pēc M. Monti atkāpšanās Itālijā tiks izsludinātas jaunas vēlēšanas. Patlaban nav zināms, vai tajās plāno kandidēt pats M. Monti. Sarunā ar Itālijas laikrakstu La Repubblica, viņš norādīja, ka šobrīd nezina, kāda būs viņa politiskā nākotne. Iepriekš M. Monti apgalvoja, ka vēlēšanās nepiedalīsies, tomēr viņa politiskie sabiedrotie norāda, ka šis jautājums pilnībā nav izlemts, vēsta Reuters.

Finanšu tirgus strauji reaģē uz Monti stāšanos Itālijas priekšgalā.

Lai gan kopš 1994. gada Itālijas politikā dominējošā Silvio Berluskoni aiziešanai politikas otrajā plānā daudzi netic, līdzšinējā premjera demisija un politiski neitrālā Mario Monti stāšanās viņa vietā tūdaļ ir izraidījusi finanšu tirgus pozitīvu reakciju. Līdz ar divkāršā ES komisāra M. Monti nominēšanu par valdības vadītāju Itālijas parādzīmju ienesīgums no katastrofāli augstā 7,4% ienesīguma pagājušajā nedēļā pirmdien bija nokritis līdz 6,37%, kas ir krietni zem kritiskā 7% sliekšņa, virs kura pēc vispārēja pieņēmuma valstij savu parādu apsaimniekot ir neiespējami.

Monti, kas ir bijis ES konkurences un iekšējā tirgus un pakalpojumu komisārs un baudījis ekonomikas izglītību Itālijas un ASV prestižās augstskolās, tiek raksturot kā diena pret nakti, salīdzinot ar Berluskoni, momentā saņemot arī lielu uzticības kredītu. Tā likšana lietā gan būs smaga, jo Itālija ir aizņēmusies gandrīz ceturtdaļu no eirozonas valstu kopējā parāda, un nākamgad valstij būs jāpārfinansē 15% savu obligāciju. Monti ir ķēries pie vairākuma atbalsta nodrošināšanas parlamentā savai jaunajai valdībai, kuras pamatā būs viņam līdzīgi tehnokrāti, jo visa spektra politiķi gaidāmo nepopulāro taupības pasākumu priekšā valdībā iet atteicās.

Eirozonas krīze ir aiz muguras, pavēstījis Francijas prezidents Fransuā Olands, vienlaikus slavējot darbu, kuru Eiropas Savienība (ES) ir paveikusi, lai pārvarētu problēmas.

«Es jau iepriekš esmu teicis, ka eirozonas krīze ir mums aiz muguras. Mēs esam Grieķijai piešķīrusi līdzekļus, kurus tā gaidīja. Spānijā mēs palīdzējām nesabrukt banku sistēmai. Esmu pārliecināts, ka arī itāļi spēs atrisināt politisko neskaidrību,» preses konferencē pēc Nobela Miera prēmijas saņemšanas Oslo, sacīja Francijas prezidents.

«Mums nav jāiziet no eirozonas krīzes situācijas, tas jau ir izdarīts,» sacīja Francijas prezidents F. Olands, piebilstot, ka pēc sešiem mēnešiem, kas pavadīti mēģinot atrisināt problēmas, galvenajai uzmanībai patlaban jābūt pievērstai nodarbinātības uzlabošanai.

Pēc 17 gadiem valdības vadītāja krēslā no Itālijas premjerministra amata atkāpies Silvio Berluskoni (Silvio Berlusconi). Viņa vietā šim amatam nominēts ekonomists Mario Monti (Mario Monti), kuru gaida grūts darbs eirozonas trešās lielākās ekonomikas sakārtošanā.

68 gadus vecais Monti, kurš ir darbojies arī Eiropas Komisijas, pēc nominēšanas premjera amatam jau uzsācis sarunas par jaunās valdības veidošanu.

Kā Reuters, Monti uzdevums būs grūts, ņemot vērā pēdējā laika notikumus eirozonā. Itālijas obligāciju ienesīgums jau bija pieaudzis līdz līmenim, kas tādām valstīm kā Īrija, Grieķija un Portugāle lika vērsties pie starptautiskajiem aizdevējiem pēc ārkārtas aizdevuma tādos apmēros, kādus eirozona nevarētu atļauties izmaksāt vienotās valūtas bloka trešajai lielākai ekonomikai.

Berluskoni pēc tam, kad Itālijas prezidents oficiāli paziņoja par Monti nominēšanu premjera amatam, nāca klajā ar paziņojumu tautai, kurā viņš savu atkāpšanos no premjera amata nodēvēja par pašaizliedzīgu rīcību, solot arī turpmāk nenogurstoši strādāt pie tā, lai tiktu «glābta Itālija».

Parādu krīzes nomocītās Itālijas premjers Mario Monti šodien iepazīstina parlamentu ar jaunajiem taupības plāniem, kuru ietvaros paredzēts ietaupīt 30 miljardus eiro.

Premjers, kurš arī ieņem finanšu ministra posteni, paziņojis, ka solidarizējoties ar Itālijas iedzīvotājiem atteiksies arī no savas algas.

Jaunajos Itālijas taupības plānos divu gadu laikā paredzēti apjomīgi valsts tēriņu griezumi, jauni nodokļi, kā arī nākotnes pensiju samazināšana, vēsta CNN. Par taupības plāniem vēl jālemj Itālijas parlamentam.

Paredzēts arī ieviest nodokli finanšu transakcijām 1,5% apmērā, papildus nodokļus luksusa automašīnām, lidmašīnām un jahtām, kā arī apkarot nodokļu nemaksāšanu. Samazināti tiks arī pašvaldību izdevumi un pievērsta uzmanība valsts ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanai, reorganizējot infrastruktūru.

Eiropas vienotā valūta neatrodas krīzes situācijā, savukārt eirozonas galvenās problēmas ir saistītas ar parādiem, pavēstījis Itālijas premjers Mario Monti.

«Eiro nav krīzes situācijā. Valūtai ir izdevies stabili uzturēt kursu pret dolāru,» M. Monti sacīja uzstājoties telekanālā RAI 3. Premjers arī piebilda, ka Itālijas «banku sistēma nav apdraudēta».

«Problēma, ar kuru mēs saskaramies, ir tāda, ka atsevišķām Eiropas Savienības valstīm ir parādu krīze,» sacīja M. Monti. «Mūsu krīze ir sistēmiska krīze».

Tāpat Itālijas premjers, kurš savā amatā stājās pēc Silvio Berluskoni atkāpšanās aizvadītā gada novembrī, uzsvēra, ka Itālijas komercbankas nav apdraudētas.

Runājot par plāniem Eiropā ieviest finanšu transakciju nodokli, M. Monti norādīja, ka, lai gan iepriekšējā Itālijas valdība bija pret to skeptiski noskaņota, pašlaik Roma ir atvērta Francijas piedāvājumam par nodokļa ieviešanu.

Eirozonas parādu krīze radījusi apstākļus, kuru iespaidā sašķelšanās iespējama ne tikai eirozonā, bet arī plašākā Eiropas Savienībā.

Šādu viedokli Vācijas izdevumam Der Spiegel paudis Itālijas premjerministrs Mario Monti, piebilstot, ka pāris pēdējo gadu laikā saspīlējumi eirozonā jau radījuši psiholoģskas Eiropas sabrukšanas iezīmes, līdz ar ko Eiropai ir smagi jāstrādā, lai kontrolētu situāciju.

Jautāts par situāciju Eiropas ziemeļu un dienvidu valstu attiecībās Eiropas finanšu problēmu risināšanā, M. Monti sacīja, ka situācija «ir ļoti satraucoša, un mums pret to it jācīnās». «Jā, pastāv frontes līnija šajā jomā starp ziemeļiem un dienvidiem, ir abpusēji aizspriedumi,» tā Itālijas premjers.

Itālijas premjers Mario Monti asu kritiku veltījis Ziemeļeiropas valstīm, kuru izteikumi samazinot investoru uzticēšanos eirozonai, kas noved pie aizņemšanās izmaksu kāpumu, tādējādi pastiprinot krīzes smagumu.

Saistībā ar neseno Eiropas Savienības (ES) samitu no atsevišķām Ziemeļeiropas valstīm izskanējušie komentāri esot bijuši nepiemēroti un satricinājuši tirgus, sacīja M. Monti. Pirmdien pieaugušas Itālijas un Spānijas obligāciju likmes. Madrides aizņemšanās cena pat pārsniedza 7% - robežu, kas ilgtermiņā tiek uzskatīta par neilgtspējīgu.

«Pieaugums pēc ES samita ir arī pateicoties Ziemeļeiropas valstu izteiktiem paziņojumiem, kurus es uzskatu par nepiemērotiem, un tie samazina uzticamību ES samitā pieņemtajiem lēmumiem,» klāstīja M. Monti.

Lai gan Itālijas premjers nenosauca konkrētas valstis, visticamāk, viņš savus izteikumus veltīja Somijai un Nīderlandei, kuras pret ES samita rezultātiem izturas visai rezervēti. Somijas finanšu ministre pat iepriekš pavēstīja, ka Helsinki labāk izvēlētos pamest eirozonu, nekā maksāt citu valstu parādus.

Regulējums, kas noteica lielo tirdzniecības centru darbības ierobežojumus Covid-19 pandēmijas apstākļos, neatbilst valsts pamatlikumam, atzinusi Satversmes tiesa (ST).

Lieta rakstveida procesā tika izskatīta pirms mēneša. Tā tika ierosināta pēc SIA "Eften Domina" ("Domina"), SIA "Jysk Linnen’n Furniture" ("Jysk") un SIA "VRPB" pieteikumiem. Uzņēmumi ST bija vērsušies atsevišķi, tomēr ST lēma lietas apvienot.

Uzņēmumi lūdza ST pārbaudīt Ministru kabineta (MK) noteikumu "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" 24.18 punkta atbilstību Satversmes 91.panta pirmajam teikumam, kā arī 105.panta pirmajam un trešajam teikumam.

MK noteikumi paredzēja, ka tirdzniecības centrā, kura kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir lielāka par 7000 kvadrātmetriem, darbojas tikai veikali, kuros tirgo pārtiku ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, veikali, kuros tirgo higiēnas preces ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, kā arī aptiekas, optikas preču veikali, dzīvnieku barības veikali, ziedu veikali, grāmatnīcas, preses tirdzniecības vietas, kā arī datoru, to perifēro iekārtu un programmatūras, kā arī telekomunikācijas iekārtu veikali.

Itālija kādu dienu varētu lūgt eirozonas palīdzību, lai samazinātu valsts aizņemšanās izmaksas, pieļāvis valsts premjers Mario Monti, vēsta Reuters.

«Būtu bīstami teikt, ka Itālija nekad neizmantos [eirozonas glābšanas fondus],» pēc tikšanās ar Eiropas Savienības (ES) valstu finanšu ministriem teica M. Monti. «Itālija varētu būt ieinteresēta,» viņš piebilda.

Pēdējā laikā pieaugušas Itālijas aizņemšanās izmaksas un pirmdien valsts obligāciju likmes pārsniedza sešus procentus. Tomēr M. Monti uzsvēra, ka viņa valstij nebūs vajadzīgs līdzīgs aizdevums kā Grieķijai vai Portugālei un pašlaik palīdzības lūgšana neietilpstot Itālijas plānos.

Db.lv jau vēstīja, ka eirozonas finanšu ministri vienojušies par 30 miljardu eiro piešķiršanu Spānijai, lai palīdzētu tās banku sistēmai. Oficiālu memorandu plānots noslēgt jūlija otrajā pusē.

Eiropas vienotajai valūtai nav izdevies veicināt reģiona valstu integrāciju, un tas var kļūt par noteicošu faktoru, kas izraisīs eirozonas sabrukumu. Izaugsmi iespējams atgriezt ar vienotā tirgus padziļināšanu, uzskata Itālijas premjerministrs Mario Monti.

«Eiro kādreiz vajadzēja būt par Eiropas integrācijas kulmināciju, taču tagad tas riskē kļūt par sairuma izraisītāju,» vizītē Somijā sacīja M. Monti. Par iemeslu tam kalpojot eirozonas parādu krīzes izraisīti aizspriedumi un stereotipi, kuri sekmējuši to, ka daļa valstu tiek uzskatītas par tikumīgām, bet daļa – ļaunām, atsaucoties uz Itālijas premjera sacīto, vēsta Wall Street Journal.

Tāpat Itālijas premjers uzsvēra, ka Eiropas finanšu tirgi nespējot pienācīgi atspoguļot un atzīt krīzes risināšanas progresu, tāpēc reģiona politiskajiem un ekonomiskajiem līderiem vajadzētu atrast veidus, kā šo situāciju tirgos labot.

Itālijas parlaments apstiprinājis jaunus pasākumus, kuriem nākamo trīs gadu laikā būtu jāsamazina Romas izdevumi un jāpalīdz ietaupīt 26 miljardus eiro. Tikmēr valstī pastiprinājusies recesija.

Eiropas dienvidu valsts jauno taupības pasākumu ietvaros paredzējusi samazināt sabiedriskā sektora darbinieku skaitu. Tāpat «griezumi» paredzēti Itālijas ministriju tēriņos, bet par septiņiem tūkstošiem samazināt iecerēts vietu skaitu valsts slimnīcās.

Daļa no taupības programmas - 4,5 miljardu eiro apmērā - tiks ieviesta jau līdz šā gada beigām, bet atlikuši 21,5 miljardi – tuvāko divu gadu laikā. Gada otrajā ceturksnī Itālijā pastiprinājusies recesija – valsts ekonomika samazinājusies par 0,7 procentiem, salīdzinot ar iepriekšajiem trim mēnešiem. Itālijas aizņemšanās izmaksas joprojām ir pārsniegušas sešu procentu atzīmi, tādējādi izdarot pamatīgu slogu uz valsts finansēm.

Itālijas parādu krīze, kopā ar augstajām valsts aizņemšanās izmaksām starptautiskajos tirgos, līdz gada beigām Romai varētu likt lūgt Eiropas Savienības (ES) palīdzību, atsaucoties uz augsta ranga amatpersonām, vēsta Financial Times.

Patlaban Itālija oficiāli noliedz, ka tai nepieciešama palīdzība, kas varētu izpausties kā tās parādzīmju uzpirkšana, jo valsts ieviesusi visaptverošus taupības pasākumus. Tomēr tuvāko mēnešu laikā situācija var mainīties un Itālijas premjeram Mario Monti, apmaiņā pret palīdzību, nāksies piekrist stingriem nosacījumiem, norāda medijs.

Par vienu no iemesliem tādam notikumu pavērsienam var kalpot recesija, kas, visticamāk, šogad būs smagāka nekā iepriekš prognozēts. Valsts ekonomika šogad varētu samazināties pat par diviem procentiem, iepriekš prognozēto 1,2% vietā. Līdz 2,2% no IKP kāpt varētu Itālijas budžeta deficīts (iepriekš prognozēts 1,7% apmērā).

Ekonomiskās krīzes beigas Itālijā jau ir saredzamas, bet eirozonai nevajadzētu pieļaut, ka Eiropas vienotā valūta kļūst par nesaskaņu avotu starp ziemeļu un dienvidu valstīm, paziņojis Itālijas premjers Mario Monti, vēsta Reuters.

«Pirms gada mēs uzskatījām, ka krīze mūs ir mazāk skārusi nekā patlaban, tomēr es uzskatu, ka tobrīd tā bija spēcīgāka,» sacīja Itālijas premjers, norādot, ka krīzes beigas, vairākos aspektos, ir pietuvojušās. Viņš arī norādīja, ka valdības uzsāktās reformas nesušas rezultātus daudz straujāk nekā bijis prognozēts.

Runājot konferencē Rimini, Itālijas premjers arī pauda bažas, ka pieaug nesaskaņas eirozonas dienvidu un ziemeļu valstu starpā. «Tā būtu liela traģēdija, ja eiro, kas ir Eiropas vienotības sapņa kronis, kļūtu par sabrukuma un aizspriedumu rašanās faktoru,» sacīja M. Monti.

Itālijas premjers norādīja, ka valsts parlaments esot pieņēmis lēmumus, kuri vairākus gadus tikuši atlikti un visaugstāko cenu par to, ka politiķi gadiem ilgi izvairījušies no reformām, visaugstāko cenu maksājuši Itālijas jaunieši. Tomēr pašlaik Itālijai esot lielāka ietekme Eiropā un pret valsti izturas ar respektu.

Itālijas senāts balsos par taupības paskākumiem, un šāds balsojums notiks, pakļaujoties Eiropas Savienības (ES) spiedienam, lai nerastos nepieciešamība pēc trešās lielākās eirozonas ekonomikas starptautiskas glābšanas, vēsta BBC.

Taupības pasākumi, ar kuru palīdzību tiks ietaupīti 59,8 miljardi eiro, paredz palielināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) no 20% līdz 21%, «iesaldēt» valsts sektora algas līdz 2014. gadam, līdz 2016. gadam pakāpeniski palielināt sieviešu pensionēšanās vecumu no 60 gadiem 2014. gadā līdz 65 gadiem 2026. gadā (tādējādi tas būs vienāds ar vīriešu pensionēšanās vecumu), ieviest speciālu nodokli enerģētikas sektoram, kā arī tiks pastiprināt pasākumus, kas novērš izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.

Pašlaik sakarā ar līdzšinējā Itālijas premjerministra Silvio Berluskoni (Silvio Berlusconi) plānoto atkāpšanos tiek apspriesta jaunā valdība, kuru, iepējams, vadīs bijušais ES komisārs Mario Monti (Mario Monti). Medijs vēsta, ka M. Monti, kas ir ekonomists ar labu reputāciju, ir «vīrs, ko daudzi valūtas tirgi labprāt redzētu vadot Itāliju krīzes laikā».

Eiropā šobrīd ir parādījusies mode uzreiz pēc vēlēšanām palikt bez valdības. Pēdējā, kas šo tendenci ir turpinājusi, ir Itālija. Vēlēšanas notika jau šī gada 4. martā, tomēr šobrīd joprojām nav miņas par koalīciju, kam tad varētu uzticēt valdības veidošanu.

Kaut arī globālā un pēc tam Eiropas parādu krīze būtiski ietekmējušas iedzīvotāju noskaņojumu un radījusi populistu partiju popularitātes vilni daudzviet Eiropā, Itālijas iedzīvotāju protesta balsojumam 4. marta vēlēšanās nebija jābūt īpašam pārsteigumam.

Itālija ir trešā lielākā eiro zonas valsts, un straujas izaugsmes periodu tā nav pieredzējusi jau aptuveni divdesmit gadu. Iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju 2017. gadā bija zem 2000. gada līmeņa un tā pieaugums ir būtiski lēnāk nekā citās eiro zonas valstīs.

Šī vājā izaugsme, protams, atspoguļojas arī iedzīvotāju maciņos. Iedzīvotāju reālais ienākumu līmenis (rīcībā esošie ienākumi) kopš 2000. gada ir sarukuši par aptuveni 10%. Bezdarba līmenis – kaut arī samazinājies no 13% krīzes augstākajā punktā – turpina būt augsts jeb 11%. Bezdarbs jauniešu vidū ir viens no augstākajiem eiro zonā (34% 2017. gadā). Pieaudzis arī to cilvēku skaits, kas dzīvo uz nabadzības robežas. Vienlaikus palielinājies arī valsts parāda līmenis, valdības parāds pieaudzis līdz 132%, kas ir otrs augstākais eiro zonā aiz Grieķijas

Itālijas premjerministrs Mario Monti paudis nopietnas bažas par iespējamu Sicīlijas bankrotu. Reģiona varasiestādes vairākkārt saņēmušas kritiku par pārmērīgiem tēriņiem un pārlieku lielo pārvaldes struktūru.

M. Monti biroja izplatītajā paziņojumā norādīts, ka premjeram ir nopietnas bažas par salas finanšu stāvokli, kā arī, ka viņš esot nosūtījis vēstuli reģiona prezidentam Rafaelam Lombardo, lūdzot viņu apstiprināt savu atkāpšanos no amata līdz jūlija beigām.

Sicīlija veido 5,5% no Itālijas iekšzemes kopprodukta (IKP), bet tajā valdošais bezdarba līmenis sasniedzis 19,5%, kas ir gandrīz divas reizes augstāks nekā vidēji valstī, vēsta Reuters. Kopumā sala uzkrājusi parādus 5,3 miljardu eiro apmērā, kas var liegt reģionam izmaksāt algas un pensijas.

Sicīlijas varasiestādes iepriekš saņēmušas asu kritiku no Itālijas valsts finanšu revīzijas iestādes Corte dei Conti, kas brīdinājusi, ka reģiona finanses atrodas sarežģītas ilgtspējas priekšā. Reģiona valdība apsūdzēta arī kontaktos ar mafiju.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) pagaidām neprognozē, vai izdosies noskaidrot un pierādīt zarnu infekcijas izplatības cēloni Siguldā.

PVD ģenerāldirektors Māris Balodis intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta Panorāma» pirmdien sacīja, ka saslimšana konstatēta Siguldas bērnudārzos «Saulīte», «Ieviņa», «Pasaciņa», «Pīlādzītis» un «Tornīši», taču pagaidām runa ir par samērā mazu skaitu saslimušo katrā no šīm iestādēm.

«Dīvaini šajā situācijā ir tas, ka pagaidām runa ir par samērā mazu daudzumu saslimušo katrā no šīm iestādēm,» teica Balodis, piebilstot, ka trijās no minētajām iestādēm ir pilnīgi atsevišķas virtuves ar atsevišķu personālu, kas gatavo ēdienu uz vietas, bet divas iestādes saņem pārtikas produktus no citiem uzņēmumiem.

«Klasiskā gadījumā, ja infekcija būtu saistīta tieši ar pārtikas bloku, tas būtu viens pārtikas bloks. Tādi gadījumi mums ir bijuši, piemēram, ar SIA «Kindercatering», kur viens pārtikas bloks ēdināja 17 bērnudārzus un visos tika konstatēta salmonellas saslimšana. Šajā gadījumā mums ir atsevišķas virtuves, maz saslimušo bērnu, un, paldies dievam, higiēnas situācija nenorāda uz to, ka tur būtu labvēlīgi apstākļi infekcijas izplatībai, tātad pamata higiēnas nosacījumi tiek ievēroti,» minēja PVD ģenerāldirektors.

Durvis vērusi Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas 7. infekcijas slimību nodaļa, kas renovēta ar ERAF līdzfinansējumu.

Infekcijas slimību nodaļā ik gadu palīdzību saņem 3000 mazo pacientu. Vairāk nekā pusi no gadījumiem veido zarnu infekcijas slimības un tām seko dažādas lokalizācijas elpceļu infekcijas, kā arī tipiskās bērnu infekcijas, piemēram, skarlatīna, vējbakas, cūciņas un citas. Šajā nodaļā palīdzību saņem arī pacienti ar hepatoloģiskām (aknu) infekcijām, informēja slimnīcas pārstāve Romēna Namniece.

Celtniecības darbi nodaļā noritēja 3735 m² platībā. Katra palāta aprīkota ar atsevišķu sanitāro mezglu, kas mazinās infekciju pacientu savstarpēju kontaktēšanos un līdz ar to infekciju apmaiņu. Palātas paredzētas tikai divu pacientu aprūpei un ārstēšanai. Nodaļa krāsota saulainās krāsās, rotāta ar sienu gleznojumiem. Infekcijas slimību nodaļas kanalizācijas ūdeņiem tiek veikta atsevišķa attīrīšana ar augstu filtrāciju pakāpi, kas nodrošina slimību ierosinātāju nenokļūšanu pilsētas kanalizācijas ūdeņos.

Rafaēla Terlici (Raffaele Terlizzi) ģimene jau piecus gadus par savām mājām sauc Latviju, kur izveidojusi itāļu restorānu "Sale & Pepe" un piedāvā tradicionālos ēdienus.

Pirmo reizi Terlici ģimene Latvijā ieradās 2013. gadā ceļojumā un viņiem šī valsts radīja interesi. "Pirmajā reizē tas bija tūrisma brauciens. Mūsu bērniem tolaik bija 9 un 11 gadi un mums šķita, ka ir labi parādīt, ka ārpus Itālijas ir cita realitāte. Latvija kā Ziemeļvalsts ir atšķirīga no tām, ko zināju, piemēram, Vācijas. Kad atgriezāmies Itālijā, aizdomājāmies, ka varētu mēģināt veidot biznesu Latvijā. Pirms tam mums nebija mērķa pārcelties," stāsta R. Terlici. Viņa un sievas aizraušanās ir ēdiens, tāpēc radās doma atvērt restorānu.

Biznesa uzsākšanas izmaksas Itālijā esot augstākas un tur ģimene to nevarētu atļauties. "Mēs daudz domājām un nolēmām mainīt savu dzīvi un pieņemt izaicinājumu. Pārdevām māju Itālijā un šo naudu ieguldījām restorāna atvēršanā," teic R. Terlici.

Domstarpības ES daudzgadu finanšu shēmas vadošo lēmēju starpā liek šaubīties, vai par 2014.–2020. gada budžetu lems jau februārī.

Tā var spriest, ņemot vērā, ka Eiropadomes priekšsēdētājs Hermans Van Rompejs budžeta diskusiju jauno raundu pagaidām nav iekļāvis 7. un 8. februārī notiekošās ES dalībvalstu vadītāju sanāksmes dienaskārtībā. Vācijas valdība savukārt ir stipri pārliecināta par drīzu sarunu nepieciešamību un izdara spiedienu, lai tas notiktu jau februāra sākumā, ziņo ES politikas portāls euobserver.com.

Tiek pieļauts, ka Eiropadomes vadītāja vilcināšanās motīvs ir neskaidrība, kas turpmāk notiks Itālijā. Februārī šajā Eiropas ceturtās lielākās ekonomikas valstī notiks parlamenta vēlēšanas, kurās startēs arī bijušais ilggadējais premjers Silvio Berluskoni.

Itālijas pieņemtie taupības pasākumi, iespējams, nespēs nodrošināt to, ka valsts aizņemšanās izmaksas saglabāsies pieņemamā līmenī, tāpēc, ja vien netiks pielietota apņēmīga rīcība, valsts saskaras ar jūtamu maksātnespējas un eirozonas pamešanas risku, izteicies ekonomists Nouriels Raubini.

«Es domāju, ka nākamo 12 mēnešu laikā ir liela iespēja, ka Itālijas «Plāns A» nedarbosies,» N. Raubini stāstīja aģentūrai Reuters. «Itālijai varētu piespiest parādu rekonstrukciju un pēc tam arī tai nāktos pamest eirozonu. Ir ļoti iespējams, ka Itālija zaudēs pieeju tirgus resursiem un nespēs to atgūt,» norāda ekonomists, kurš ieguvis pasaules slavu ar savu 2008. gada krīzes paredzējumu.

Tāpat ekonomists uzskata, ka Eiropas Finansiālās stabilitātes fonds (EFSF), kuru Eiropas valstis izveidojušas, lai cīnītos ar parādu krīzi, ir «joks». Tāpat šis apzīmējums attiecas arī uz mēģinājumu palielināt EFSF līdz vienam triljonam eiro, stāstīja N. Raubini, norādot, ka Starptautiskajam Valūtas fondam un Eiropai kopā nebūs tik daudz naudas, lai atrisinātu parādu krīzi.

ASV reitingu aģentūra Moody’s par divām atzīmēm samazinājusi Itālijai piešķirto kredītreitingu, uzsverot Grieķijas iespējamo aiziešanas no eirozonas un Spānijas banku problēmu ietekmi uz Romu.

Itālijas reitingu Moody’s samazinājusi no A3 līdz Baa2, kā arī brīdinājusi par iespējamu reitingu tālāku «apcirpšanu», norādot, ka valsts, iespējams, piedzīvos straujāku aizņemšanās izmaksu kāpumu un zaudēs piekļuvi starptautiskajiem tirgiem.

Pēc Moody’s samazinājuma Itālijai piešķirtais aģentūras reitings palicis tikai divas pakāpes virs tā sauktā «miskastes» statusa.

Db.lv jau vēstīja, ka iepriekš Itālijas premjers Mario Monti pieļāva iespējamu palīdzības lūgšanu no eirozonas, lai varētu samazināt valsts aizņemšanās izmaksas.

«Būtu bīstami teikt, ka Itālija nekad neizmantos [eirozonas glābšanas fondus],» pēc tikšanās ar Eiropas Savienības (ES) valstu finanšu ministriem teica M. Monti. «Itālija varētu būt ieinteresēta,» viņš piebilda.

Epidemioloģiskās izmeklēšanas rezultātā noskaidrojies, kā kādā atsevišķā uzliesmojumā no viena Covid-19 pacienta inficējušies kopumā 109 cilvēki, savukārt divi pacienti miruši, piektdienas preses konferencē atklāja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.

Viņš skaidroja, ka vienā izglītības iestādē izveidojās sākotnējais perēklis ar 16 gadījumiem, kamēr inficēšanās ar Covid-19 bija konstatēta arī pedagogiem. No šī sākotnējā perēkļa Covid-19 izplatījās tālāk vismaz piecos virzienos - korī, sporta klubā, ģimenēs un divās baznīcas draudzēs.

Pirmā infekcijas ķēde bija, kad Covid-19 izplatījās līdz kādam kora dalībniekam, kā rezultātā saslima vēl divi cilvēki. Tālāk šī ķēde izplatījās līdz citai izglītības iestādei, inficējot vēl vienu personu.

Otrajā gadījumā infekcija izplatījās līdz sporta klubam, kur papildu pirmajam pacientam ar Covid-19 saslima vēl seši cilvēki. No šīs ķēdes tālākā slimības izplatība noveda pie vēl trīs ģimenes locekļu inficēšanās.

Izsverot sekas aiziešanai no eirozonas, ietekmīgi Somijas politiķi un uzņēmēji nonākuši pie slēdziena, ka Helsinkiem tas ir izdevīgāk, uzskata pazīstamais ASV ekonomists Nuriels Raubini.

Savā blogā N. Raubini, kurš tiek dēvēts arī par Doktoru Pastardienu, aicina apsvērt vairākus faktorus. Pirmkārt, citas Ziemeļvalstis ir ārpus eirozonas un jūtas lieliski – Norvēģija un Islande nav pat Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, Dānija atteikusies no eiro ieviešanas, bet Zviedrija to pagaidām neplāno darīt. Tā kā neviena Ziemeļvalsts nav Eiropas monetārās savienības dalībniece, kāds labums no eiro ir Somijai, vaicā N. Raubini.

Otrkārt, lai gan Somiju pēc izstāšanās no eirozonas varētu piespiest pamest arī ES, Helsinki var saglabāt eirozonas un ES labumus bez lielām papildus izmaksām – piesaistot savu valūtu eiro un noslēdzot brīvās tirdzniecības līgumus. Treškārt – izstājoties, Somija varētu izvairīties no zaudējumiem, kurus rada dalība eirozonā – Helsinkiem vairs nevajadzētu piedalīties citu valstu glābšanā, bet ceturtkārt – Somijā ir politiķu un uzņēmēju aprindas, kas pret eiro noskaņoti visai skeptiski.