Finanšu tirgus strauji reaģē uz Monti stāšanos Itālijas priekšgalā.
Lai gan kopš 1994. gada Itālijas politikā dominējošā Silvio Berluskoni aiziešanai politikas otrajā plānā daudzi netic, līdzšinējā premjera demisija un politiski neitrālā Mario Monti stāšanās viņa vietā tūdaļ ir izraidījusi finanšu tirgus pozitīvu reakciju. Līdz ar divkāršā ES komisāra M. Monti nominēšanu par valdības vadītāju Itālijas parādzīmju ienesīgums no katastrofāli augstā 7,4% ienesīguma pagājušajā nedēļā pirmdien bija nokritis līdz 6,37%, kas ir krietni zem kritiskā 7% sliekšņa, virs kura pēc vispārēja pieņēmuma valstij savu parādu apsaimniekot ir neiespējami.
Monti, kas ir bijis ES konkurences un iekšējā tirgus un pakalpojumu komisārs un baudījis ekonomikas izglītību Itālijas un ASV prestižās augstskolās, tiek raksturot kā diena pret nakti, salīdzinot ar Berluskoni, momentā saņemot arī lielu uzticības kredītu. Tā likšana lietā gan būs smaga, jo Itālija ir aizņēmusies gandrīz ceturtdaļu no eirozonas valstu kopējā parāda, un nākamgad valstij būs jāpārfinansē 15% savu obligāciju. Monti ir ķēries pie vairākuma atbalsta nodrošināšanas parlamentā savai jaunajai valdībai, kuras pamatā būs viņam līdzīgi tehnokrāti, jo visa spektra politiķi gaidāmo nepopulāro taupības pasākumu priekšā valdībā iet atteicās.
Lai gan Berluskoni kritusī koalīcija solījusi nacionālās vienotības valdību atbalstīt tikai līdz ārkārtas vēlēšanām, ko cer panākt pavasarī, aģentūra Bloomberg citē Itālijas prezidentu Džordžio Napolitano sakām, ka «parlamenta vēlēšanu novēršana ir mērķis, par ko jāvienojas visiem – visiem, kam rūp mūsu zemes nākotne». Ārkārtas vēlēšanu radītā nedrošība visdrīzāk izraisītu ļoti negatīvu finanšu tirgus reakciju, ko nomierināt pašlaik izdevies galveno Itālijas partiju atbalstītajam Monti. Dž. Napolitano arī aicinājis Eiropas Centrālo banku (ECB) paplašināt savu lomu Itālijas problēmu risināšanā, kas acīmredzot nozīmētu turpinošu valsts obligāciju iepirkšanu.
Kaut gan aptauju skaitļi paši par sevi ne vienmēr izsaka to, ko nozīmē, tomēr pārsteidzoši plašu – trīs ceturtdaļu – atbalstu tautā pēc laikraksta Athens News datiem bauda jaunais Grieķijas premjers Lūks Papadems – vēl viens tehnokrāts politiski mazspējīgajos eirozonas dienvidos, kas iepriekš bijis arī ECB viceprezidents. L. Papadems sparīgi ķēries pie neatliekamajiem darbiem – pēc parlamentārajām debatēm, kas risināsies līdz trešdienai, viņš ceturtdien Briselē eirozonas finanšu ministru tikšanās laikā cels priekšā provizorisko valsts budžetu nākamajam gadam, un tad jau kopā ar «vērtīgajiem norādījumiem» piektdien atkal atgriezīsies pie spriešanas parlamentā.
Grūti gan teikt, kas no pašreizējā Papadema atbalsta paliks pāri, kad bijušais baņķieris sāks ieviest taupības pasākumus, lai panāktu nākamo – 130 miljardus eiro lielo – aizdevuma daļu, kas domāta valsts noturēšanai «virs ūdens». Domājams, ka taupība vien nenovērsīs arī samilzušo bezdarbu, kas pat pašā tūrisma sezonas smailē augustā palēcies līdz 18,4%. Papadema vadība arī noteikti beigsies nākamgad pavasarī, kad notiks Grieķijas kārtējās vēlēšanas, kas varētu būt viens no iemesliem finanšu tirgus salīdzinoši piesardzīgākai reakcijai uz jauno premjeru.
Visu rakstu lasiet laikrakstā Dienas bizness.
Laikraksta abonentiem elektroniskā versija DB arhīvā.
