Eirozonas krīze ir aiz muguras, pavēstījis Francijas prezidents Fransuā Olands, vienlaikus slavējot darbu, kuru Eiropas Savienība (ES) ir paveikusi, lai pārvarētu problēmas.

«Es jau iepriekš esmu teicis, ka eirozonas krīze ir mums aiz muguras. Mēs esam Grieķijai piešķīrusi līdzekļus, kurus tā gaidīja. Spānijā mēs palīdzējām nesabrukt banku sistēmai. Esmu pārliecināts, ka arī itāļi spēs atrisināt politisko neskaidrību,» preses konferencē pēc Nobela Miera prēmijas saņemšanas Oslo, sacīja Francijas prezidents.

«Mums nav jāiziet no eirozonas krīzes situācijas, tas jau ir izdarīts,» sacīja Francijas prezidents F. Olands, piebilstot, ka pēc sešiem mēnešiem, kas pavadīti mēģinot atrisināt problēmas, galvenajai uzmanībai patlaban jābūt pievērstai nodarbinātības uzlabošanai.

Bijušā Itālijas premjera Silvio Berluskoni sabiedrotie brīdinājuši, ka varētu pamest Enriko Letas valdību, ja Senāta komiteja atteiksies atlikt lēmuma pieņemšanu par deputāta mandāta atņemšanu politiķim.

Komitejai jāpieņem lēmums par to, vai S. Berluskoni, kurš augustā tika notiesāts saistībā ar nodokļu nemaksāšanu, var palikt par deputātu. Šīs lietas izskatīšana izraisījusi jaunu spriedzi E. Letas koalīcijā.

S. Berluskoni advokāti vērsušies Eiropas Cilvēktiesību tiesā, apstrīdot Itālijas likumdošanu, kas aizliedz notiesātiem politiķiem piedalīties vēlēšanās vai strādāt parlamentā. Bijušā Itālijas premjera Silvio Berluskoni Tautas brīvības partijas biedri arī pieprasījuši atlikt Itālijas Senāta komitejas lēmuma pieņemšanu. Tam iebilst populistiskā Piecu zvaigžņu kustība, tādējādi saniknojot S. Berluskoni partiju.

Itālijas parlaments apstiprinājis jaunus pasākumus, kuriem nākamo trīs gadu laikā būtu jāsamazina Romas izdevumi un jāpalīdz ietaupīt 26 miljardus eiro. Tikmēr valstī pastiprinājusies recesija.

Eiropas dienvidu valsts jauno taupības pasākumu ietvaros paredzējusi samazināt sabiedriskā sektora darbinieku skaitu. Tāpat «griezumi» paredzēti Itālijas ministriju tēriņos, bet par septiņiem tūkstošiem samazināt iecerēts vietu skaitu valsts slimnīcās.

Daļa no taupības programmas - 4,5 miljardu eiro apmērā - tiks ieviesta jau līdz šā gada beigām, bet atlikuši 21,5 miljardi – tuvāko divu gadu laikā. Gada otrajā ceturksnī Itālijā pastiprinājusies recesija – valsts ekonomika samazinājusies par 0,7 procentiem, salīdzinot ar iepriekšajiem trim mēnešiem. Itālijas aizņemšanās izmaksas joprojām ir pārsniegušas sešu procentu atzīmi, tādējādi izdarot pamatīgu slogu uz valsts finansēm.

Eirozonas parādu krīze radījusi apstākļus, kuru iespaidā sašķelšanās iespējama ne tikai eirozonā, bet arī plašākā Eiropas Savienībā.

Šādu viedokli Vācijas izdevumam Der Spiegel paudis Itālijas premjerministrs Mario Monti, piebilstot, ka pāris pēdējo gadu laikā saspīlējumi eirozonā jau radījuši psiholoģskas Eiropas sabrukšanas iezīmes, līdz ar ko Eiropai ir smagi jāstrādā, lai kontrolētu situāciju.

Jautāts par situāciju Eiropas ziemeļu un dienvidu valstu attiecībās Eiropas finanšu problēmu risināšanā, M. Monti sacīja, ka situācija «ir ļoti satraucoša, un mums pret to it jācīnās». «Jā, pastāv frontes līnija šajā jomā starp ziemeļiem un dienvidiem, ir abpusēji aizspriedumi,» tā Itālijas premjers.

Jau otro dienu norisinās balsošana Itālijas vispārējās vēlēšanās, kas tiek uzskatītas par izšķirošām centienos novērst gan valsts, gan eirozonas ekonomikas problēmas, raksta BBC.

Saskaņā ar iepriekšējām aplēsēm uzvara tiek prognozēta Demokrātiskās partijas līdera Pjēra Luidži Bersani (Pier Luigi Bersani) vadītajai centriski kreisajai koalīcijai.

Tā bijusi priekšā centriski labējam blokam, ko vada bijušais premjerministrs Silvio Berluskoni (Silvio Berlusconi). Vēlēšanās piedalās arī centriskā koalīcija, ko vada premjers Mario Monti.

Milānas tiesa piespriedusi septiņus gadus ilgu cietumsodu bijušajam Itālijas premjeram Silvio Berluskoni par seksuālām attiecībām ar pilngadību nesasniegušu prostitūtu un savas ietekmes izmantošanu, lai to slēptu, kā arī liegusi viņam uz mūžu ieņemt jebkādu sabiedrisku amatu.

Spriedums var izbeigt S. Berluskoni politisko karjeru, tomēr viņam vēl ir tiesības pārsūdzēt spriedumu, kas var aizņemt vairākus mēnešus, vēsta AP. Patlaban S. Berluskoni neieņem nekādu oficiālu amatu Itālijas valdībā, lai gan viņa partija vēlēšanās guva panākumus.

S. Berluskoni advokāts tiesas piespriesto sodu nosaucis par netaisnīgu. «Tas ir ārpus realitātes. Tomēr es esmu mierīgs, jo visus trīs gadus, kurus ilga tiesa, esmu uzsvēris, ka tā nav vajadzīga,» sacīja bijušā Itālijas premjera advokāts Nikolo Gedini.

Apsūdzības, kas izvirzītas pret S. Berluskoni, saistītas ar ballītēm viņa Milānas savrupmājā 2010. gadā, kurās, saskaņā ar prokuratūras apgalvojumiem, piedalījušās jaunas sievietes, kurām ticis maksāts par seksuālām attiecībām ar Itālijas premjeru. Viena no seksa skandāla centrālajām personām ir marokāņu dejotāja Karima El Mahruga plašāk pazīstama ar iesauku Rūbija Siržuzagle. Prokuratūra uzskata, ka S. Berluskoni maksājis nepilngadīgajai marokānietei par seksuālas dabas pakalpojumiem. Gan S. Berluskoni, gan Rūbija apsūdzības nolieguši.

Bijušais Itālijas premjers Silvio Berluskoni gatavs arī turpmāk atbalstīt premjera Enriko Letas valdību, vēsta BBC. Iepriekš bijušā premjera partija pauda pretējus uzskatus, tādējādi Itālijas valdību novedot līdz sabrukuma robežai.

Trešdien Itālijā paredzēts uzticības balsojums premjera E. Letas valdībai. Par uzticības balsojumu tika lemts, jo nedēļas nogalē S. Berluskoni pieprasīja, lai Itālijas valdību atstāj pieci ministri.

Šāds solis izraisīja bažas par gaidāmu Itālijas valdības sabrukumu, kas varētu atstāt sekas gan uz valsts ekonomiku, gan uz eirozonu kopumā. Vienlaikus izskanēja, ka daļa no S. Berluskoni ministriem negrasās klausīt partijas līdera pavēlēm un turpinās atbalstīt E. Letas valdību. Analītiķi norādīja, ka tas nozīmē arī to, ka varētu būt gaidāma S. Berluskoni partijas sašķelšanās.

Itālijas parlamenta debatēs pirms uzticības balsojuma S. Berluskoni norādījis, ka valstij nepieciešama valdība, kas var veikt strukturālas un institucionālas reformas. Šāda piekāpšanās, visticamāk, S. Berluskoni ietekmi Itālijas politikā ievērojami samazinās.

Itālijas premjers Mario Monti asu kritiku veltījis Ziemeļeiropas valstīm, kuru izteikumi samazinot investoru uzticēšanos eirozonai, kas noved pie aizņemšanās izmaksu kāpumu, tādējādi pastiprinot krīzes smagumu.

Saistībā ar neseno Eiropas Savienības (ES) samitu no atsevišķām Ziemeļeiropas valstīm izskanējušie komentāri esot bijuši nepiemēroti un satricinājuši tirgus, sacīja M. Monti. Pirmdien pieaugušas Itālijas un Spānijas obligāciju likmes. Madrides aizņemšanās cena pat pārsniedza 7% - robežu, kas ilgtermiņā tiek uzskatīta par neilgtspējīgu.

«Pieaugums pēc ES samita ir arī pateicoties Ziemeļeiropas valstu izteiktiem paziņojumiem, kurus es uzskatu par nepiemērotiem, un tie samazina uzticamību ES samitā pieņemtajiem lēmumiem,» klāstīja M. Monti.

Lai gan Itālijas premjers nenosauca konkrētas valstis, visticamāk, viņš savus izteikumus veltīja Somijai un Nīderlandei, kuras pret ES samita rezultātiem izturas visai rezervēti. Somijas finanšu ministre pat iepriekš pavēstīja, ka Helsinki labāk izvēlētos pamest eirozonu, nekā maksāt citu valstu parādus.

Skandalozais politiķis, bijušais Itālijas premjers Silvio Berluskoni pavēstījis, ka ir saderinājies ar savu draudzeni, kura ir 50 gadus jaunāka par viņu. Šī sieviete liekot viņam justies mazāk vientuļam, ziņo telegraph.co.uk.

Plašā TV intervijā 76 gadus vecais miljardieris paziņojis, ka ir saderinājies ar Frančesku Paskālu (Francesca Pascale), savu 27 gadus veco draudzeni.

«Beidzot es jūtos mazāk vientuļš,» sacījis Berluskoni. «Viņa ir 27 gadus veca, ar ļoti stingrām vērtībām, ar skaistu ārieni un vēl skaistāku iekšējo būtību. Viņa man ir ļoti tuva, viņa ļoti mīl mani un es jūtu to pašu. Mana meita Marina viņu novērtē un arī ļoti mīl,» skaidrojis Berluskoni. 46 gadus vecā Marina ir Berluskoni vecākā meita.

Lai gan paziņojis par saderināšanos, Berluskoni joprojām nav šķīries no iepriekšējās sievas.

Pjēra Luidži Bersani vadītajās kreisi centriskās koalīcijas centieni izveidot valdību iestrēguši strupceļā un viņš sacījis, ka tikai garīgi slima persona tagad vēlētos vadīt Itāliju.

Lai gan parlamenta apakšpalātā nelielu vairākumu izdevies iegūt Bersani vadītajai kreisi centriskajai koalīcijai, Senātā to izdarīt nav izdevies nevienam politiskajam spēkam, tādēļ sliktākajā gadījumā jaunas vēlēšanas varētu notikt jūnijā.

Rezultātā arī politiskais strupceļš kavē reformas, kas varētu palīdzēt atdzīvināt Itālijas recesijas un parādu skarto ekonomiku.

«Es vēlos skaidri pateikt: es esmu gatavs uzņemties milzu atbildību, taču lūdzu ikvienu citu uzņemties mazliet arī uz sevi,» sacījis Bersani. Tāpat viņš sacījis, ka tikai garīgi slimai personai patlaban būtu dedzīga vēlme kļūt par premjeru.

Viņš arī izslēdzis iespēju izveidot koalīciju ar centriski labējo bloku, kuru pārstāvēja bijušais premjerministrs Silvio Berluskoni, un ir otrs lielākais spēks parlamentā.

Domstarpības ES daudzgadu finanšu shēmas vadošo lēmēju starpā liek šaubīties, vai par 2014.–2020. gada budžetu lems jau februārī.

Tā var spriest, ņemot vērā, ka Eiropadomes priekšsēdētājs Hermans Van Rompejs budžeta diskusiju jauno raundu pagaidām nav iekļāvis 7. un 8. februārī notiekošās ES dalībvalstu vadītāju sanāksmes dienaskārtībā. Vācijas valdība savukārt ir stipri pārliecināta par drīzu sarunu nepieciešamību un izdara spiedienu, lai tas notiktu jau februāra sākumā, ziņo ES politikas portāls euobserver.com.

Tiek pieļauts, ka Eiropadomes vadītāja vilcināšanās motīvs ir neskaidrība, kas turpmāk notiks Itālijā. Februārī šajā Eiropas ceturtās lielākās ekonomikas valstī notiks parlamenta vēlēšanas, kurās startēs arī bijušais ilggadējais premjers Silvio Berluskoni.

Itālijas parādu krīze, kopā ar augstajām valsts aizņemšanās izmaksām starptautiskajos tirgos, līdz gada beigām Romai varētu likt lūgt Eiropas Savienības (ES) palīdzību, atsaucoties uz augsta ranga amatpersonām, vēsta Financial Times.

Patlaban Itālija oficiāli noliedz, ka tai nepieciešama palīdzība, kas varētu izpausties kā tās parādzīmju uzpirkšana, jo valsts ieviesusi visaptverošus taupības pasākumus. Tomēr tuvāko mēnešu laikā situācija var mainīties un Itālijas premjeram Mario Monti, apmaiņā pret palīdzību, nāksies piekrist stingriem nosacījumiem, norāda medijs.

Par vienu no iemesliem tādam notikumu pavērsienam var kalpot recesija, kas, visticamāk, šogad būs smagāka nekā iepriekš prognozēts. Valsts ekonomika šogad varētu samazināties pat par diviem procentiem, iepriekš prognozēto 1,2% vietā. Līdz 2,2% no IKP kāpt varētu Itālijas budžeta deficīts (iepriekš prognozēts 1,7% apmērā).

Itālijas premjerministrs Mario Monti paudis nopietnas bažas par iespējamu Sicīlijas bankrotu. Reģiona varasiestādes vairākkārt saņēmušas kritiku par pārmērīgiem tēriņiem un pārlieku lielo pārvaldes struktūru.

M. Monti biroja izplatītajā paziņojumā norādīts, ka premjeram ir nopietnas bažas par salas finanšu stāvokli, kā arī, ka viņš esot nosūtījis vēstuli reģiona prezidentam Rafaelam Lombardo, lūdzot viņu apstiprināt savu atkāpšanos no amata līdz jūlija beigām.

Sicīlija veido 5,5% no Itālijas iekšzemes kopprodukta (IKP), bet tajā valdošais bezdarba līmenis sasniedzis 19,5%, kas ir gandrīz divas reizes augstāks nekā vidēji valstī, vēsta Reuters. Kopumā sala uzkrājusi parādus 5,3 miljardu eiro apmērā, kas var liegt reģionam izmaksāt algas un pensijas.

Sicīlijas varasiestādes iepriekš saņēmušas asu kritiku no Itālijas valsts finanšu revīzijas iestādes Corte dei Conti, kas brīdinājusi, ka reģiona finanses atrodas sarežģītas ilgtspējas priekšā. Reģiona valdība apsūdzēta arī kontaktos ar mafiju.

Itālijā pieaudzis politiskās nestabilitātes risks, kas var atsaukties gan uz valsts ekonomiku, gan arī uz starptautiskajiem finanšu tirgiem, pēc tam, kad nedēļas nogalē kļuva zināms, ka valdību var pamest pieci bijušā premjera Silvio Berluskoni ministri, raisot bažas par ārkārtas vēlēšanām.

Trešdien Itālijas parlamentā paredzēts uzticības balsojums premjera Enriko Letas valdībai. «Itālijā ļoti iespējamas ir jaunas vēlēšanas, un tās nav labas ziņas attiecībā pret reformām. Tas kļuvis par šīs valsts strukturālu problēmu,» Commerzbank analītiķa Mišela Leistera (Michael Leister) sacīto citē Reuters. Reaģējot uz bažām par jaunām vēlēšanām Itālijā, pirmdien divus procentus no savas vērtības zaudēja Milānas vērtspapīru tirgus.

Ministru atkāpšanās saistīta ar valdības nespēju kavēt pievienotās vērtības nodokļa palielināšanos līdz 22%. S. Berluskoni partija jau arī iepriekš draudēja pamest E. Letas valdību. Konflikts Itālijas iekšpolitikā uzvirmoja pēc S. Berluskoni notiesāšanas apsūdzībās par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Izskanējis arī, ka ministri vai vismas daļa no tiem valdību tomēr nepametīs, tādējādi nepakļaujoties S. Berluskoni norādēm, vēsta BBC.

Bijušajam Itālijas premjerministram Silvio Berluskoni piespriesti četri gadi cietumā par krāpšanos ar nodokļiem, vēsta BBC.

Paredzēts, ka S. Berluskoni spriedumu pārsūdzēs.

Tiesas spriedums noteikts saistībā ar tiesībām izrādīt televīzijā ASV filmas.

S. Berluskoni līdz šim ir bijis iesaistīts vairākās tiesvedībās saistībā ar viņa uzņēmējdarbību, tomēr iepriekš viņam izdevies izvairīties no soda, atspēkojot izvirzītās apsūdzības vai arī beidzoties tiesvedības termiņam.

Tiesa piespriedusi 76 gadus vecajam S. Berluskoni cietumsodu divas dienas pēc tam, kad tika paziņots, ka viņš 2013. gadā tomēr nekandidēs premjerministra amatam. Db.lv jau rakstīja, ka Itālijas medijos izskanējušas ziņas, ka S. Berluskoni grasījies 2013. gadā atgriezties premjerministra krēslā.

86 gadu vecumā pirmdien miris bijušais Itālijas premjerministrs Silvio Berluskoni, paziņoja viņa pārstāvis.

Aprīlī Berluskoni tika diagnosticēta leikēmija.

Berluskoni bija Itālijas valdošajā koalīcijā ietilpstošās konservatīvās partijas "Forza Italia" ("Uz priekšu, Itālija!") līderis un parlamenta augšpalātas Senāta deputāts.

Gadiem ilgi Berluskoni bija dažādas veselības problēmas, sākot no sirds operācijas 2016.gadā un beidzot ar koronavīrusu 2020.gadā. Piektdien viņš tika ievietots slimnīcā Milānā, lai veiktu plānotas pārbaudes saistībā ar leikēmiju.

Neskatoties uz pārvēlēšanu Senātā pagājušajā gadā, viņš reti parādījās sabiedrībā, bet palika oficiālais "Forza Italia" līderis.

Berluskoni trīs reizes ieņēma premjerministra amatu laikā no 1994.gada līdz 2011.gadam, kopumā pavadot valdības vadītāja amatā deviņus gadus. Taču viņa ietekme bija daudz plašāka par politiku, jo viņam piederēja lielākie komerciālie televīzijas kanāli, kā arī līdz 2017.gadam viņš bija futbola kluba "AC Milan" īpašnieks. Košā dzīvesveida deļ Berluskoni vārds bieži nonāca laikrakstu pirmajās lappusēs, arī pēdējos gados.

Pēc tam, kad Itālijas parlamenta vēlēšanās pārsteidzoši labus rezultātus uzrādījušas pret taupības pasākumiem noskaņoti politiskie spēki, Eiropas Komisija (EK) aicinājusi Itālijas nākotnes valdību turpināt uzsākto budžeta deficīta samazināšanas kurus.

«Aizvadītajā piektdienā itāļi skaidri runāja par apņēmību samazināt valsts parādu. Šīs apņemšanās joprojām ir spēkā, un komisija cer uz to ievērošanu,» EK runasvīra Olivera Beilija (Olivier Baily) sacīto citē Euobserver.

Arī Eiropas Savienības valstis aicinājušas Itālijas politiķus pēc iespējas ātrāk izveidot stabilu valdību – Francija un Vācija uzsvērušas nepieciešamību turpināt iesāktās reformas, bet Spānija vēlēšanu rezultātus komentējusi kā «lēcienu nekurienē».

Db.lv jau vēstīja, ka Itālijas parlamenta vēlēšanas noslēdzās ar strupceļu, kas izraisījis bažas, ka valstī gaidāma politiska nestabilitāte, kura, savukārt, var izraisīt jaunu tirgu neuzticēšanos eirozonai un saasināt ekonomisko krīzi. Lai gan parlamenta apakšpalātā nelielu vairākumu izdevies iegūt Pjēra Luidži Bersani vadītajai kreisi centriskajai koalīcijai, Itālijas Senātā to izdarīt nav izdevies nevienam politiskajam spēkam. Vēlēšanās lielu atbalstu arī ieguvušas pret taupību noskaņotās politiskās kustības - bijušā Itālijas premjera Silvio Berluskoni Brīvības partija un komiķa Bepes Grillo izveidotā Pieczvaigžņu kustība. Analītiķi paredz, ka labākajā gadījumā šāds vēlēšanu iznākums nozīmētu nestabilu koalīcijas valdību.

Ekonomiskās krīzes beigas Itālijā jau ir saredzamas, bet eirozonai nevajadzētu pieļaut, ka Eiropas vienotā valūta kļūst par nesaskaņu avotu starp ziemeļu un dienvidu valstīm, paziņojis Itālijas premjers Mario Monti, vēsta Reuters.

«Pirms gada mēs uzskatījām, ka krīze mūs ir mazāk skārusi nekā patlaban, tomēr es uzskatu, ka tobrīd tā bija spēcīgāka,» sacīja Itālijas premjers, norādot, ka krīzes beigas, vairākos aspektos, ir pietuvojušās. Viņš arī norādīja, ka valdības uzsāktās reformas nesušas rezultātus daudz straujāk nekā bijis prognozēts.

Runājot konferencē Rimini, Itālijas premjers arī pauda bažas, ka pieaug nesaskaņas eirozonas dienvidu un ziemeļu valstu starpā. «Tā būtu liela traģēdija, ja eiro, kas ir Eiropas vienotības sapņa kronis, kļūtu par sabrukuma un aizspriedumu rašanās faktoru,» sacīja M. Monti.

Itālijas premjers norādīja, ka valsts parlaments esot pieņēmis lēmumus, kuri vairākus gadus tikuši atlikti un visaugstāko cenu par to, ka politiķi gadiem ilgi izvairījušies no reformām, visaugstāko cenu maksājuši Itālijas jaunieši. Tomēr pašlaik Itālijai esot lielāka ietekme Eiropā un pret valsti izturas ar respektu.

Itālija kādu dienu varētu lūgt eirozonas palīdzību, lai samazinātu valsts aizņemšanās izmaksas, pieļāvis valsts premjers Mario Monti, vēsta Reuters.

«Būtu bīstami teikt, ka Itālija nekad neizmantos [eirozonas glābšanas fondus],» pēc tikšanās ar Eiropas Savienības (ES) valstu finanšu ministriem teica M. Monti. «Itālija varētu būt ieinteresēta,» viņš piebilda.

Pēdējā laikā pieaugušas Itālijas aizņemšanās izmaksas un pirmdien valsts obligāciju likmes pārsniedza sešus procentus. Tomēr M. Monti uzsvēra, ka viņa valstij nebūs vajadzīgs līdzīgs aizdevums kā Grieķijai vai Portugālei un pašlaik palīdzības lūgšana neietilpstot Itālijas plānos.

Db.lv jau vēstīja, ka eirozonas finanšu ministri vienojušies par 30 miljardu eiro piešķiršanu Spānijai, lai palīdzētu tās banku sistēmai. Oficiālu memorandu plānots noslēgt jūlija otrajā pusē.

Eiropas vienotajai valūtai nav izdevies veicināt reģiona valstu integrāciju, un tas var kļūt par noteicošu faktoru, kas izraisīs eirozonas sabrukumu. Izaugsmi iespējams atgriezt ar vienotā tirgus padziļināšanu, uzskata Itālijas premjerministrs Mario Monti.

«Eiro kādreiz vajadzēja būt par Eiropas integrācijas kulmināciju, taču tagad tas riskē kļūt par sairuma izraisītāju,» vizītē Somijā sacīja M. Monti. Par iemeslu tam kalpojot eirozonas parādu krīzes izraisīti aizspriedumi un stereotipi, kuri sekmējuši to, ka daļa valstu tiek uzskatītas par tikumīgām, bet daļa – ļaunām, atsaucoties uz Itālijas premjera sacīto, vēsta Wall Street Journal.

Tāpat Itālijas premjers uzsvēra, ka Eiropas finanšu tirgi nespējot pienācīgi atspoguļot un atzīt krīzes risināšanas progresu, tāpēc reģiona politiskajiem un ekonomiskajiem līderiem vajadzētu atrast veidus, kā šo situāciju tirgos labot.

Itālijas vārgā ekonomika nevar atļauties politisku nestabilitāti, uzrunājot šīs valsts parlamentu pavēstījis Eiropas Savienības (ES) ekonomikas un monetāro lietu komisārs Oli Rēns.

Politiskā nestabilitāte, kas saistīta ar bijušā premjera Silvio Berluskoni tiesvedību, var atbaidīt investorus, un to Itālijas ekonomika nevar atļauties, norādījis O. Rēns. Silvio Berluskoni partija vairākkārt draudējusi pamest Enriko Letas valdību, ja tā atņems Itālijas bijušajam premjeram deputāta statusu saistībā ar viņa notiesāšanu augustā par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.

Paredzams, ka Itālijas parlaments par S. Berluskoni deputāta statusu lems trešdienas pēcpusdienā.

Tāpat O. Rēns kritizējis Itālijas lēmumu par atteikšanos no sabiedrībā nepopulārā mājokļu nodokļa, kas radījis bažas par šīs valsts spējām pārvaldīt savu budžetu un uzlabot ekonomiskās izaugsmes potenciālu. «Mēs esam ieteikuši pārcelt nodokļu slogu no ražošanas uz nekustamo īpašumu un patēriņu, tādējādi mājokļu nodokļa atcelšana ir solis pretējā virzienā,» sacīja O. Rēns.

Itālijas parlamenta vēlēšanas noslēgušās ar strupceļu, radot bažas, ka valstī sāksies politiska nestabilitāte. Lai gan parlamenta apakšpalātā nelielu vairākumu izdevies iegūt Pjēra Luidži Bersani vadītajai kreisi centriskajai koalīcijai, Itālijas Senātā neviena partija nav ieguvusi vairākumu.

[Papildināta ar 2. – 4. rindkopu]

Reaģējot uz Itālijas parlamenta vēlēšanu rezultātiem, vērstpapīru tirgi piedzīvojuši strauju kritumu. Tirdzniecības dienas sākumā samazinājušies Francijas, Vācijas, Spānijas un Itālijas biržu indeksi.

Itālijas Milānas biržas indekss FTSE MIB piedzīvoja kritumu 4,7% apmērā, Londonas FTSE 100 – 1,36% apmērā, Vācijas DAX 1,88% apmērā un Parīzes Cac 40 2,31% apmērā.

Kāpumu piedzīvojušas Itālijas parāda apkalpošanas izmaksas, sasniedzot 4,68% lielu likmi par parādzīmēm ar desmit gadu ilgu atmaksas termiņu, kas ir augstākais līmenis kopš šā gada sākuma. Parādzīmju likmes palielinājušās arī Spānijai, Portugālei un Grieķijai.

Izsverot sekas aiziešanai no eirozonas, ietekmīgi Somijas politiķi un uzņēmēji nonākuši pie slēdziena, ka Helsinkiem tas ir izdevīgāk, uzskata pazīstamais ASV ekonomists Nuriels Raubini.

Savā blogā N. Raubini, kurš tiek dēvēts arī par Doktoru Pastardienu, aicina apsvērt vairākus faktorus. Pirmkārt, citas Ziemeļvalstis ir ārpus eirozonas un jūtas lieliski – Norvēģija un Islande nav pat Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, Dānija atteikusies no eiro ieviešanas, bet Zviedrija to pagaidām neplāno darīt. Tā kā neviena Ziemeļvalsts nav Eiropas monetārās savienības dalībniece, kāds labums no eiro ir Somijai, vaicā N. Raubini.

Otrkārt, lai gan Somiju pēc izstāšanās no eirozonas varētu piespiest pamest arī ES, Helsinki var saglabāt eirozonas un ES labumus bez lielām papildus izmaksām – piesaistot savu valūtu eiro un noslēdzot brīvās tirdzniecības līgumus. Treškārt – izstājoties, Somija varētu izvairīties no zaudējumiem, kurus rada dalība eirozonā – Helsinkiem vairs nevajadzētu piedalīties citu valstu glābšanā, bet ceturtkārt – Somijā ir politiķu un uzņēmēju aprindas, kas pret eiro noskaņoti visai skeptiski.

Bijušajam Itālijas premjeram Silvio Berluskoni piespriestais cietumsods izraisījis viņa atbalstītāju protestus un nosodījumu, tādējādi liekot bažīties pat Itālijas valdības stabilitāti, kas var no jauna saasināt eirozonas parādu krīzi.

S. Berluskoni savrpupmājas priekšā pulcējās tūkstošiem demonstrantu, kas bijušajam premjeram pauda atbalstu. Uzrunājot sapulcējušos, S. Berluskoni uzsvēra, ka viņš ir nevainīgs saistībā ar izvirzītajām apsūdzībām. Vienlaikus bijušais Itālijas premjers aicinājis savus partijas biedrus turpināt atbalstīt premjera Enriko Letas valdību.

Februārī Itālijā notika parlamenta vēlēšanas, kas noslēdzās ar strupceļu. Parlamenta apakšpalātā nelielu vairākumu izdevās iegūt Pjēra Luidži Bersani vadītajai kreisi centriskajai koalīcijai.

Tuvākais sekotājs tai ir bijušā Itālijas premjera Silvio Berluskoni Brīvības partija ar 29,18% vēlētāju atbalstu, bet trešajā vietā palikusi komiķa Bepes Grillo izveidotā Pieczvaigžņu kustība ar 25,55% vēlētāju lielu atbalstu. Lai izdzīvotu, E. Letas valdībai nepieciešams Brīvības partijas atbalsts.

Itālijas premjers Enriko Leta izturējis trešdien notikušo uzticības balsojumu pēc tam, kad bijušais premjerministrs Silvio Berluskoni tomēr pauda atbalstu pašreizējai valdībai.

E. Letu atbalstīja 235 politiķi, savukārt pret viņu balsoja 70.

Db.lv jau rakstīja, ka nedēļas nogalē S. Berluskoni pieprasīja, lai Itālijas valdību atstāj pieci ministri.

Šāds solis izraisīja bažas par gaidāmu Itālijas valdības sabrukumu, kas varētu atstāt sekas gan uz valsts ekonomiku, gan uz eirozonu kopumā. Vienlaikus izskanēja, ka daļa no S. Berluskoni ministriem negrasās klausīt partijas līdera pavēlēm un turpinās atbalstīt E. Letas valdību. Analītiķi norādīja, ka tas nozīmē arī to, ka varētu būt gaidāma S. Berluskoni partijas sašķelšanās.

Itālijas parlamenta debatēs pirms uzticības balsojuma S. Berluskoni norādīja, ka valstij nepieciešama valdība, kas var veikt strukturālas un institucionālas reformas. Šāda piekāpšanās, visticamāk, S. Berluskoni ietekmi Itālijas politikā ievērojami samazinās.