Milānas tiesa piespriedusi septiņus gadus ilgu cietumsodu bijušajam Itālijas premjeram Silvio Berluskoni par seksuālām attiecībām ar pilngadību nesasniegušu prostitūtu un savas ietekmes izmantošanu, lai to slēptu, kā arī liegusi viņam uz mūžu ieņemt jebkādu sabiedrisku amatu.

Spriedums var izbeigt S. Berluskoni politisko karjeru, tomēr viņam vēl ir tiesības pārsūdzēt spriedumu, kas var aizņemt vairākus mēnešus, vēsta AP. Patlaban S. Berluskoni neieņem nekādu oficiālu amatu Itālijas valdībā, lai gan viņa partija vēlēšanās guva panākumus.

S. Berluskoni advokāts tiesas piespriesto sodu nosaucis par netaisnīgu. «Tas ir ārpus realitātes. Tomēr es esmu mierīgs, jo visus trīs gadus, kurus ilga tiesa, esmu uzsvēris, ka tā nav vajadzīga,» sacīja bijušā Itālijas premjera advokāts Nikolo Gedini.

Apsūdzības, kas izvirzītas pret S. Berluskoni, saistītas ar ballītēm viņa Milānas savrupmājā 2010. gadā, kurās, saskaņā ar prokuratūras apgalvojumiem, piedalījušās jaunas sievietes, kurām ticis maksāts par seksuālām attiecībām ar Itālijas premjeru. Viena no seksa skandāla centrālajām personām ir marokāņu dejotāja Karima El Mahruga plašāk pazīstama ar iesauku Rūbija Siržuzagle. Prokuratūra uzskata, ka S. Berluskoni maksājis nepilngadīgajai marokānietei par seksuālas dabas pakalpojumiem. Gan S. Berluskoni, gan Rūbija apsūdzības nolieguši.

Bijušais Itālijas premjers Silvio Berluskoni gatavs arī turpmāk atbalstīt premjera Enriko Letas valdību, vēsta BBC. Iepriekš bijušā premjera partija pauda pretējus uzskatus, tādējādi Itālijas valdību novedot līdz sabrukuma robežai.

Trešdien Itālijā paredzēts uzticības balsojums premjera E. Letas valdībai. Par uzticības balsojumu tika lemts, jo nedēļas nogalē S. Berluskoni pieprasīja, lai Itālijas valdību atstāj pieci ministri.

Šāds solis izraisīja bažas par gaidāmu Itālijas valdības sabrukumu, kas varētu atstāt sekas gan uz valsts ekonomiku, gan uz eirozonu kopumā. Vienlaikus izskanēja, ka daļa no S. Berluskoni ministriem negrasās klausīt partijas līdera pavēlēm un turpinās atbalstīt E. Letas valdību. Analītiķi norādīja, ka tas nozīmē arī to, ka varētu būt gaidāma S. Berluskoni partijas sašķelšanās.

Itālijas parlamenta debatēs pirms uzticības balsojuma S. Berluskoni norādījis, ka valstij nepieciešama valdība, kas var veikt strukturālas un institucionālas reformas. Šāda piekāpšanās, visticamāk, S. Berluskoni ietekmi Itālijas politikā ievērojami samazinās.

Bijušā Itālijas premjera Silvio Berluskoni sabiedrotie brīdinājuši, ka varētu pamest Enriko Letas valdību, ja Senāta komiteja atteiksies atlikt lēmuma pieņemšanu par deputāta mandāta atņemšanu politiķim.

Komitejai jāpieņem lēmums par to, vai S. Berluskoni, kurš augustā tika notiesāts saistībā ar nodokļu nemaksāšanu, var palikt par deputātu. Šīs lietas izskatīšana izraisījusi jaunu spriedzi E. Letas koalīcijā.

S. Berluskoni advokāti vērsušies Eiropas Cilvēktiesību tiesā, apstrīdot Itālijas likumdošanu, kas aizliedz notiesātiem politiķiem piedalīties vēlēšanās vai strādāt parlamentā. Bijušā Itālijas premjera Silvio Berluskoni Tautas brīvības partijas biedri arī pieprasījuši atlikt Itālijas Senāta komitejas lēmuma pieņemšanu. Tam iebilst populistiskā Piecu zvaigžņu kustība, tādējādi saniknojot S. Berluskoni partiju.

Bijušajam Itālijas premjerministram Silvio Berluskoni piespriesti četri gadi cietumā par krāpšanos ar nodokļiem, vēsta BBC.

Paredzēts, ka S. Berluskoni spriedumu pārsūdzēs.

Tiesas spriedums noteikts saistībā ar tiesībām izrādīt televīzijā ASV filmas.

S. Berluskoni līdz šim ir bijis iesaistīts vairākās tiesvedībās saistībā ar viņa uzņēmējdarbību, tomēr iepriekš viņam izdevies izvairīties no soda, atspēkojot izvirzītās apsūdzības vai arī beidzoties tiesvedības termiņam.

Tiesa piespriedusi 76 gadus vecajam S. Berluskoni cietumsodu divas dienas pēc tam, kad tika paziņots, ka viņš 2013. gadā tomēr nekandidēs premjerministra amatam. Db.lv jau rakstīja, ka Itālijas medijos izskanējušas ziņas, ka S. Berluskoni grasījies 2013. gadā atgriezties premjerministra krēslā.

86 gadu vecumā pirmdien miris bijušais Itālijas premjerministrs Silvio Berluskoni, paziņoja viņa pārstāvis.

Aprīlī Berluskoni tika diagnosticēta leikēmija.

Berluskoni bija Itālijas valdošajā koalīcijā ietilpstošās konservatīvās partijas "Forza Italia" ("Uz priekšu, Itālija!") līderis un parlamenta augšpalātas Senāta deputāts.

Gadiem ilgi Berluskoni bija dažādas veselības problēmas, sākot no sirds operācijas 2016.gadā un beidzot ar koronavīrusu 2020.gadā. Piektdien viņš tika ievietots slimnīcā Milānā, lai veiktu plānotas pārbaudes saistībā ar leikēmiju.

Neskatoties uz pārvēlēšanu Senātā pagājušajā gadā, viņš reti parādījās sabiedrībā, bet palika oficiālais "Forza Italia" līderis.

Berluskoni trīs reizes ieņēma premjerministra amatu laikā no 1994.gada līdz 2011.gadam, kopumā pavadot valdības vadītāja amatā deviņus gadus. Taču viņa ietekme bija daudz plašāka par politiku, jo viņam piederēja lielākie komerciālie televīzijas kanāli, kā arī līdz 2017.gadam viņš bija futbola kluba "AC Milan" īpašnieks. Košā dzīvesveida deļ Berluskoni vārds bieži nonāca laikrakstu pirmajās lappusēs, arī pēdējos gados.

Bijušais Itālijas premjerministrs nākamgad vēlas atgriezties pie Itālijas vadības grožiem, raksta vietējais medijs Corriere.it.

Prezidenta vēlēšanas Itālijā ir gaidāmas 2013. gadā. S. Berluskoni no premjera amata atkāpās pagājušā gada novembrī, jo nespēja nākt klajā ar pārliecinošām reformām, lai palīdzētu Itālijai izkļūt no parādu krīzes. Tāpat S. Berluskoni vārds saistīts ar vairākiem skandāliem, tostarp kukuļdošanu.

Lai arī 2013. gada vēlēšanas nav aiz kalniem, medijs atgādina, ka S. Berluskoni pameta premjera amatu ārkārtīgi skarbos apstākļos – būtībā viņu no premjera krēsla izstūma Eiropas Centrālā banka. Kopš sava posteņa pamešanas S. Berluskoni pret eirozonu vērstie izteikumi ir kļuvuši vēl asāki nekā tad, kad viņš atradās premjera amatā.

Itālijā pieaudzis politiskās nestabilitātes risks, kas var atsaukties gan uz valsts ekonomiku, gan arī uz starptautiskajiem finanšu tirgiem, pēc tam, kad nedēļas nogalē kļuva zināms, ka valdību var pamest pieci bijušā premjera Silvio Berluskoni ministri, raisot bažas par ārkārtas vēlēšanām.

Trešdien Itālijas parlamentā paredzēts uzticības balsojums premjera Enriko Letas valdībai. «Itālijā ļoti iespējamas ir jaunas vēlēšanas, un tās nav labas ziņas attiecībā pret reformām. Tas kļuvis par šīs valsts strukturālu problēmu,» Commerzbank analītiķa Mišela Leistera (Michael Leister) sacīto citē Reuters. Reaģējot uz bažām par jaunām vēlēšanām Itālijā, pirmdien divus procentus no savas vērtības zaudēja Milānas vērtspapīru tirgus.

Ministru atkāpšanās saistīta ar valdības nespēju kavēt pievienotās vērtības nodokļa palielināšanos līdz 22%. S. Berluskoni partija jau arī iepriekš draudēja pamest E. Letas valdību. Konflikts Itālijas iekšpolitikā uzvirmoja pēc S. Berluskoni notiesāšanas apsūdzībās par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Izskanējis arī, ka ministri vai vismas daļa no tiem valdību tomēr nepametīs, tādējādi nepakļaujoties S. Berluskoni norādēm, vēsta BBC.

Itālijas vārgā ekonomika nevar atļauties politisku nestabilitāti, uzrunājot šīs valsts parlamentu pavēstījis Eiropas Savienības (ES) ekonomikas un monetāro lietu komisārs Oli Rēns.

Politiskā nestabilitāte, kas saistīta ar bijušā premjera Silvio Berluskoni tiesvedību, var atbaidīt investorus, un to Itālijas ekonomika nevar atļauties, norādījis O. Rēns. Silvio Berluskoni partija vairākkārt draudējusi pamest Enriko Letas valdību, ja tā atņems Itālijas bijušajam premjeram deputāta statusu saistībā ar viņa notiesāšanu augustā par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.

Paredzams, ka Itālijas parlaments par S. Berluskoni deputāta statusu lems trešdienas pēcpusdienā.

Tāpat O. Rēns kritizējis Itālijas lēmumu par atteikšanos no sabiedrībā nepopulārā mājokļu nodokļa, kas radījis bažas par šīs valsts spējām pārvaldīt savu budžetu un uzlabot ekonomiskās izaugsmes potenciālu. «Mēs esam ieteikuši pārcelt nodokļu slogu no ražošanas uz nekustamo īpašumu un patēriņu, tādējādi mājokļu nodokļa atcelšana ir solis pretējā virzienā,» sacīja O. Rēns.

Itālijas premjers Enriko Leta izturējis trešdien notikušo uzticības balsojumu pēc tam, kad bijušais premjerministrs Silvio Berluskoni tomēr pauda atbalstu pašreizējai valdībai.

E. Letu atbalstīja 235 politiķi, savukārt pret viņu balsoja 70.

Db.lv jau rakstīja, ka nedēļas nogalē S. Berluskoni pieprasīja, lai Itālijas valdību atstāj pieci ministri.

Šāds solis izraisīja bažas par gaidāmu Itālijas valdības sabrukumu, kas varētu atstāt sekas gan uz valsts ekonomiku, gan uz eirozonu kopumā. Vienlaikus izskanēja, ka daļa no S. Berluskoni ministriem negrasās klausīt partijas līdera pavēlēm un turpinās atbalstīt E. Letas valdību. Analītiķi norādīja, ka tas nozīmē arī to, ka varētu būt gaidāma S. Berluskoni partijas sašķelšanās.

Itālijas parlamenta debatēs pirms uzticības balsojuma S. Berluskoni norādīja, ka valstij nepieciešama valdība, kas var veikt strukturālas un institucionālas reformas. Šāda piekāpšanās, visticamāk, S. Berluskoni ietekmi Itālijas politikā ievērojami samazinās.

Vien mājas arestā, tomēr Silvio Berluskoni piedzīvos reālu cietumsodu.

Pēc 20 gadu politiskās darbības, ko pastāvīgi pavadījusi tiesāšanās par apsūdzībām korupcijā un pēdējā laikā arī par seksuāliem sakariem ar nepilngadīgo, Itālijas mediju magnāta, vairākkārtējā premjera un kolorītā politiķa karjerai šķiet pienācis gals.

S. Berluskoni, uzklausījis Itālijas Augstākās tiesas spriedumu par viņa apelāciju, kas atstāja spēkā iepriekšējās instances piespriestos četrus gadus ieslodzījumā par nodokļu krāpniecību, pasauli uzrunājis deviņu minūšu garā videoierakstā. Tajā viņš sola atjaunot savu partiju ar tās sākotnējo nosaukumu Forza Italia un lūdz itāļus nākamajās vēlēšanās dot tai vairākumu, lai tā spētu modernizēt valsti un, protams, reformēt S. Berluskoni nīsto tieslietu sistēmu. Nav gan skaidrs, kā un vai vispār politiķis, atrodoties mājas arestā, spētu šo ieceri īstenot, komentē Financial Times.

Bijušajam Itālijas premjeram Silvio Berluskoni piespriestais cietumsods izraisījis viņa atbalstītāju protestus un nosodījumu, tādējādi liekot bažīties pat Itālijas valdības stabilitāti, kas var no jauna saasināt eirozonas parādu krīzi.

S. Berluskoni savrpupmājas priekšā pulcējās tūkstošiem demonstrantu, kas bijušajam premjeram pauda atbalstu. Uzrunājot sapulcējušos, S. Berluskoni uzsvēra, ka viņš ir nevainīgs saistībā ar izvirzītajām apsūdzībām. Vienlaikus bijušais Itālijas premjers aicinājis savus partijas biedrus turpināt atbalstīt premjera Enriko Letas valdību.

Februārī Itālijā notika parlamenta vēlēšanas, kas noslēdzās ar strupceļu. Parlamenta apakšpalātā nelielu vairākumu izdevās iegūt Pjēra Luidži Bersani vadītajai kreisi centriskajai koalīcijai.

Tuvākais sekotājs tai ir bijušā Itālijas premjera Silvio Berluskoni Brīvības partija ar 29,18% vēlētāju atbalstu, bet trešajā vietā palikusi komiķa Bepes Grillo izveidotā Pieczvaigžņu kustība ar 25,55% vēlētāju lielu atbalstu. Lai izdzīvotu, E. Letas valdībai nepieciešams Brīvības partijas atbalsts.

Bijušajam Itālijas premjerministram Silvio Berluskoni ir piespriests viena gada cietumsods, ziņo euronews.

Viņš organizējis politiskā sānsenša noklausīšanos un pēc tam šo informāciju nopludinājis laikrakstam, kas pieder viņa brālim.

Saruna bijusi starp politiķi Piero Fassino un apdrošināšanas grupas Unipol vadītāju. Tā bijusi saistīta ar bankas pārņemšanu.

Berluskoni ir tiesības šo spriedumu pārsūdzēt, un Itālijas tiesu sistēma paredz, ka 76 gadus vecajam miljardierim nebūs jādodas uz cietumu līdz pārsūdzības procesa beigām.

Pjēra Luidži Bersani vadītajās kreisi centriskās koalīcijas centieni izveidot valdību iestrēguši strupceļā un viņš sacījis, ka tikai garīgi slima persona tagad vēlētos vadīt Itāliju.

Lai gan parlamenta apakšpalātā nelielu vairākumu izdevies iegūt Bersani vadītajai kreisi centriskajai koalīcijai, Senātā to izdarīt nav izdevies nevienam politiskajam spēkam, tādēļ sliktākajā gadījumā jaunas vēlēšanas varētu notikt jūnijā.

Rezultātā arī politiskais strupceļš kavē reformas, kas varētu palīdzēt atdzīvināt Itālijas recesijas un parādu skarto ekonomiku.

«Es vēlos skaidri pateikt: es esmu gatavs uzņemties milzu atbildību, taču lūdzu ikvienu citu uzņemties mazliet arī uz sevi,» sacījis Bersani. Tāpat viņš sacījis, ka tikai garīgi slimai personai patlaban būtu dedzīga vēlme kļūt par premjeru.

Viņš arī izslēdzis iespēju izveidot koalīciju ar centriski labējo bloku, kuru pārstāvēja bijušais premjerministrs Silvio Berluskoni, un ir otrs lielākais spēks parlamentā.

Pēc tam, kad Itālijas parlaments apstiprinās nacionālo budžetu, no ieņemamā amata iecerējis atkāpties valsts premjers Mario Monti.

Pārsteidzošais paziņojums sekojis tikai divas dienas pēc tam, kad bijušā Itālijas premjera Silvio Berluskoni partija parlamentā atteicās atbalstīt M. Monti valdību un dažas stundas pirms S. Berluskoni pavēstīja, ka iecerējis kandidēt uz Itālijas premjera amatu.

Paredzēts, ka pēc M. Monti atkāpšanās Itālijā tiks izsludinātas jaunas vēlēšanas. Patlaban nav zināms, vai tajās plāno kandidēt pats M. Monti. Sarunā ar Itālijas laikrakstu La Repubblica, viņš norādīja, ka šobrīd nezina, kāda būs viņa politiskā nākotne. Iepriekš M. Monti apgalvoja, ka vēlēšanās nepiedalīsies, tomēr viņa politiskie sabiedrotie norāda, ka šis jautājums pilnībā nav izlemts, vēsta Reuters.

Jau otro dienu norisinās balsošana Itālijas vispārējās vēlēšanās, kas tiek uzskatītas par izšķirošām centienos novērst gan valsts, gan eirozonas ekonomikas problēmas, raksta BBC.

Saskaņā ar iepriekšējām aplēsēm uzvara tiek prognozēta Demokrātiskās partijas līdera Pjēra Luidži Bersani (Pier Luigi Bersani) vadītajai centriski kreisajai koalīcijai.

Tā bijusi priekšā centriski labējam blokam, ko vada bijušais premjerministrs Silvio Berluskoni (Silvio Berlusconi). Vēlēšanās piedalās arī centriskā koalīcija, ko vada premjers Mario Monti.

Itālijas parlaments apstiprinājis jaunus pasākumus, kuriem nākamo trīs gadu laikā būtu jāsamazina Romas izdevumi un jāpalīdz ietaupīt 26 miljardus eiro. Tikmēr valstī pastiprinājusies recesija.

Eiropas dienvidu valsts jauno taupības pasākumu ietvaros paredzējusi samazināt sabiedriskā sektora darbinieku skaitu. Tāpat «griezumi» paredzēti Itālijas ministriju tēriņos, bet par septiņiem tūkstošiem samazināt iecerēts vietu skaitu valsts slimnīcās.

Daļa no taupības programmas - 4,5 miljardu eiro apmērā - tiks ieviesta jau līdz šā gada beigām, bet atlikuši 21,5 miljardi – tuvāko divu gadu laikā. Gada otrajā ceturksnī Itālijā pastiprinājusies recesija – valsts ekonomika samazinājusies par 0,7 procentiem, salīdzinot ar iepriekšajiem trim mēnešiem. Itālijas aizņemšanās izmaksas joprojām ir pārsniegušas sešu procentu atzīmi, tādējādi izdarot pamatīgu slogu uz valsts finansēm.

Domstarpības ES daudzgadu finanšu shēmas vadošo lēmēju starpā liek šaubīties, vai par 2014.–2020. gada budžetu lems jau februārī.

Tā var spriest, ņemot vērā, ka Eiropadomes priekšsēdētājs Hermans Van Rompejs budžeta diskusiju jauno raundu pagaidām nav iekļāvis 7. un 8. februārī notiekošās ES dalībvalstu vadītāju sanāksmes dienaskārtībā. Vācijas valdība savukārt ir stipri pārliecināta par drīzu sarunu nepieciešamību un izdara spiedienu, lai tas notiktu jau februāra sākumā, ziņo ES politikas portāls euobserver.com.

Tiek pieļauts, ka Eiropadomes vadītāja vilcināšanās motīvs ir neskaidrība, kas turpmāk notiks Itālijā. Februārī šajā Eiropas ceturtās lielākās ekonomikas valstī notiks parlamenta vēlēšanas, kurās startēs arī bijušais ilggadējais premjers Silvio Berluskoni.

Pastāv risks, ka Kipras parādu krīze var izplatīties arī uz citām eirozonas valstīm, ja vien šai Vidusjūras valstij steidzami netiks piešķirta palīdzība, pavēstījis Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) vadītājs Klauss Rēglings.

Sarunā ar Francijas laikrakstu Le Figaro ESM vadītājs uzsvēra, ka situācija Kipras finansēs ir galvenais pašreizējo satraukumu avots eirozonā un monetārajai savienībai ir pietiekoši daudz līdzekļu, lai spētu sniegt vajadzīgo aizdevumu.

Kiprai nepieciešama aptuveni 17 miljardus eiro liela starptautiskā palīdzība, kas ir gandrīz tikpat daudz kā valsts iekšzemes kopprodukta apjoms. Finanšu nedienas šajā valstī izraisīja Grieķijas ekonomiskās krīzes ietekme un Kipras banku sektors cieta pamatīgus zaudējumus Grieķijas parāda restrukturizācijas laikā.

«Lēmums mums nepieciešams tuvākajā laikā, pretējā gadījumā tas ir ievērojams risks eirozonai,» sacīja K. Rēglings. Paredzams, ka sarunas par Kipras starptautisko aizdevumu varētu tik atsāktas martā.

Pēc tam, kad Itālijas parlamenta vēlēšanās pārsteidzoši labus rezultātus uzrādījušas pret taupības pasākumiem noskaņoti politiskie spēki, Eiropas Komisija (EK) aicinājusi Itālijas nākotnes valdību turpināt uzsākto budžeta deficīta samazināšanas kurus.

«Aizvadītajā piektdienā itāļi skaidri runāja par apņēmību samazināt valsts parādu. Šīs apņemšanās joprojām ir spēkā, un komisija cer uz to ievērošanu,» EK runasvīra Olivera Beilija (Olivier Baily) sacīto citē Euobserver.

Arī Eiropas Savienības valstis aicinājušas Itālijas politiķus pēc iespējas ātrāk izveidot stabilu valdību – Francija un Vācija uzsvērušas nepieciešamību turpināt iesāktās reformas, bet Spānija vēlēšanu rezultātus komentējusi kā «lēcienu nekurienē».

Db.lv jau vēstīja, ka Itālijas parlamenta vēlēšanas noslēdzās ar strupceļu, kas izraisījis bažas, ka valstī gaidāma politiska nestabilitāte, kura, savukārt, var izraisīt jaunu tirgu neuzticēšanos eirozonai un saasināt ekonomisko krīzi. Lai gan parlamenta apakšpalātā nelielu vairākumu izdevies iegūt Pjēra Luidži Bersani vadītajai kreisi centriskajai koalīcijai, Itālijas Senātā to izdarīt nav izdevies nevienam politiskajam spēkam. Vēlēšanās lielu atbalstu arī ieguvušas pret taupību noskaņotās politiskās kustības - bijušā Itālijas premjera Silvio Berluskoni Brīvības partija un komiķa Bepes Grillo izveidotā Pieczvaigžņu kustība. Analītiķi paredz, ka labākajā gadījumā šāds vēlēšanu iznākums nozīmētu nestabilu koalīcijas valdību.

JWT Indija ir atlaidusi darbiniekus saistībā ar skandaloziem reklāmas plakātiem, ieskaitot vienu, kurā redzams bijušais

Itālijas premjerministrs Silvio Berluskoni, automašīnas bagāžniekā vedot sasietas sievietes, ziņo BBC.

Reklāmas gan nekad nav izmantotas komerciālos nolūkos, taču publicētas internetā.

JWT, kas ir pasaulē lielākās reklāmas grupas WPP vienība, norādījusi, ka plakāti ir «pretīgi un pretēji standartiem», kurus uzņēmums ievēro savā darbībā.

Šā gada otrajā ceturksnī Itālijas iekšzemes kopprodukts (IKP) samazinājies par 0,2%, salīdzinot ar periodu no šā gada janvāra līdz martam, tādējādi recesija valsts ekonomikā ilgusi jau divus gadus, kas ir garākais periods pēdējo divdesmit gadu laikā.

Vienlaikus samazinājums bijis mazāks nekā gada pirmajā ceturksnī (-0,6%) un mazāks nekā prognozēja analītiķi (-0,4%). Tas licis Itālijas valdībai nākt klajā ar paziņojumu, ka recesija valstī tuvojas beigām. Divpadsmit mēnešu griezumā valsts IKP sarucis par 2,0 procentiem, liecina Istat dati.

Itālijas ekonomikas ministrs Fabricio Sakomāni, uzstājoties televīzijā SKY, norādīja, ka gada trešajā un ceturtajā ceturksnī valsts ekonomika piedzīvos atveseļošanos. «Šobrīd tehniski ir iestājies tas posms, kuru mēs apzīmējām ar ekonomiskā cikla pagrieziena punktu,» sacīja Itālijas ekonomikas ministrs. Kopumā paredzēts, ka Itālijas IKP šogad samazināsies aptuveni par 1,8%. Pērn Itālijas ekonomika krita par 2,4%.

Eirozonas krīze ir aiz muguras, pavēstījis Francijas prezidents Fransuā Olands, vienlaikus slavējot darbu, kuru Eiropas Savienība (ES) ir paveikusi, lai pārvarētu problēmas.

«Es jau iepriekš esmu teicis, ka eirozonas krīze ir mums aiz muguras. Mēs esam Grieķijai piešķīrusi līdzekļus, kurus tā gaidīja. Spānijā mēs palīdzējām nesabrukt banku sistēmai. Esmu pārliecināts, ka arī itāļi spēs atrisināt politisko neskaidrību,» preses konferencē pēc Nobela Miera prēmijas saņemšanas Oslo, sacīja Francijas prezidents.

«Mums nav jāiziet no eirozonas krīzes situācijas, tas jau ir izdarīts,» sacīja Francijas prezidents F. Olands, piebilstot, ka pēc sešiem mēnešiem, kas pavadīti mēģinot atrisināt problēmas, galvenajai uzmanībai patlaban jābūt pievērstai nodarbinātības uzlabošanai.

Itālijas parlamenta vēlēšanas noslēgušās ar strupceļu, radot bažas, ka valstī sāksies politiska nestabilitāte. Lai gan parlamenta apakšpalātā nelielu vairākumu izdevies iegūt Pjēra Luidži Bersani vadītajai kreisi centriskajai koalīcijai, Itālijas Senātā neviena partija nav ieguvusi vairākumu.

[Papildināta ar 2. – 4. rindkopu]

Reaģējot uz Itālijas parlamenta vēlēšanu rezultātiem, vērstpapīru tirgi piedzīvojuši strauju kritumu. Tirdzniecības dienas sākumā samazinājušies Francijas, Vācijas, Spānijas un Itālijas biržu indeksi.

Itālijas Milānas biržas indekss FTSE MIB piedzīvoja kritumu 4,7% apmērā, Londonas FTSE 100 – 1,36% apmērā, Vācijas DAX 1,88% apmērā un Parīzes Cac 40 2,31% apmērā.

Kāpumu piedzīvojušas Itālijas parāda apkalpošanas izmaksas, sasniedzot 4,68% lielu likmi par parādzīmēm ar desmit gadu ilgu atmaksas termiņu, kas ir augstākais līmenis kopš šā gada sākuma. Parādzīmju likmes palielinājušās arī Spānijai, Portugālei un Grieķijai.

Strasbūrā darbu sācis Eiropas Parlamenta 9. sasaukums, kurā strādās arī astoņi no Latvijas ievēlētie deputāti.

Jaunajā sasaukumā ievēlēts rekordskaits jaunu deputātu (61%), un tajā ir augstāks sieviešu īpatsvars (40%) nekā iepriekšējā sasaukumā (37%).

Jaunākā deputāte ir Kira Marija Pētera - Hansena (21) no Dānijas, bet vecākais - Silvio Berluskoni (82) no Itālijas.

Jaunajā EP sasaukumā no Latvijas darbu sāk «Jaunās Vienotības» deputāti Valdis Dombrovskis un Sandra Kalniete, «Saskaņas» deputāti Nils Ušakovs un Andris Ameriks, nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-Tēvzemei un brīvībai/LNNK deputāti Roberts Zīle un Dace Melbārde, kā arī apvienības «Attīstībai/Par!» deputāts Ivars Ijabs un «Latvijas Krievu savienības» deputāte Tatjana Ždanoka.

Tā kā V. Dombrovskis nolēma atteikties no EP deputāta mandāta, lai turpinātu darbu Eiropas Komisijā, viņa vietu EP ieņēmusi pirmā partiju apvienības Jaunā Vienotība sarakstā «aiz svītras» palikusī eiroparlamentāriete Inese Vaidere.

Žurnāls "The Economist" "Gada valsts" titulu piešķīris Itālijai, bet kā viena no valstīm, kas visvairāk mainījusies pēdējo 12 mēnešu laikā, minēta arī Lietuva.

Izdevums atgādina, ka Itālija šogad ieguva zinošu un starptautiski atzītu premjerministru Mario Dragi, un lielākā daļa valsts politiķu spēja pārvarēt savas nesaskaņas, lai atbalstītu plašu reformu programmu, kas ļauj valstij saņemt Eiropas Savienības finansējumu pandēmijas seku mazināšanai.

Tāpat Itālijā ir viens no labākajiem vakcinācijas rādītājiem Eiropā.

Lai gan iepriekšējo līderu, piemēram, Silvio Berluskoni, nepārdomātās politikas rezultātā Itālijas iedzīvotāji 2019.gadā bija nabadzīgāki nekā 2000.gadā, un 2020.gads bija sarežģīts, šogad valsts ekonomika ir atkopusies straujāk nekā, piemēram, Francijā vai Vācijā, norādīja žurnāls.

"Ir grūti noliegt, ka Itālija šodien ir labāka nekā bija 2020.gada decembrī. Un tādēļ tā ir mūsu gada valsts," paziņoja "The Economist".