Latvijas mīlētāko zīmolu saraksta pirmajā vietā ir zīmols Google, šodien tika paziņots kompāniju DDB Consulting, Gfk Custom Research Baltic, PHD Latvia un Kapitāls kopīgi veidotajā Mīlētāko zīmolu topa apbalvošanas ceremonijā.

Otrs mīlētākais zīmols Latvijā ir Inbox, bet trešais - Swedbank. Top10 ceturto vietu ieņem Youtube, piekto - Rimi, sestajā vietā ierindojas Facebook, septītajā - Lattelecom, astotajā vietā ir Skype, devītajā vietā Maxima, bet Top10 noslēdz Depo.

Par 2015.gada unikālāko zīmolu atzīts Rīgas Melnais balzams, kvalitatīvākā zīmola statusā ir Nike, savukārt kā izdevīgākais zīmols ir noteikts Supernetto.

Žurnāla Kapitāls īpašā balva - Straujāk augošākais zīmols - tika piešķirta Statoil, pētījumu aģentūras GfK speciālbalvu - Zīmols ar potenciālu - ieguva Latvijas Televīzijas 1.kanāls, bet PHD Latvija drosmīgākā zīmola statuss tika piešķirts Amoralle.

Jaunajā ekonomikā dažos gadījumos vienīgais veids, kā augt lielākam, ir konsolidācija un konkurentu pārpirkšana

Tā uzskata tirgus izpētes kompānijas Rait grupas izpilddirektors Kaspars Jeness (Kaspar Jänes). Pērn Rait vienojās ar GfK SE par operatīvās darbības pārņemšanu Baltijā. Līdz ar to SIA GfK Custom Research Baltic tika pārdēvēts par SIA Rait Custom Research Baltic un turpinās darbību kā līdz šim. Darījums neietver GfK Retail and Technology biznesu, un darījuma summa netiek atklāta. Pārrunas bijušas ilgas, tās norisinājās vairāk nekā divus gadus. K. Jeness domā, ka tirgus izpētes sektorā un citās klasiskās nozarēs, kas ilgu laiku ir bijušas diezgan stabilas, nav iespējama izteikti liela dabiska izaugsme. Ja kompānija vēlas piedāvāt klientam spēcīga Baltijas spēlētāja pakalpojumus, to ir grūti izdarīt organiski – izaugsmei nav, no kurienes rasties. «Tāpēc tirgos, kur trūkst dabiskas izaugsmes, iespēja ir konsolidācija, uzņēmumu pārpirkšana un pārņemšana,» saka K. Jeness. Vaicāts, vai uzņēmums apsver iespēju iegādāties vēl kādu uzņēmumu, viņš teic, ka šāda iespēja pastāv, bet tas, visticamāk, nenotiks ne šogad, ne nākamgad.

Latvijas mīlētāko zīmolu saraksta pirmajā vietā ir zīmols Google, šodien tika paziņots mīlētāko zīmolu topa veidotāja, aģentūras DDB Latvija veidotā Mīlētāko zīmolu topa apbalvošanas ceremonijā.

Baltijas mīlētāko zīmolu saraksta otrajā vietā ir Inbox, trešajā - Nokia. Topa ceturtajā vietā ir Skype, piektajā vietā ir ierindojies zīmols Draugiem.lv, sestajā - Swedbank, septītajā - Maxima, astotajā - Rimi, devītajā - zīmols Laima. Latvijas desmit mīlētāko zīmolu sarakstu noslēdz zīmols Provansas Francis.

Zīmols Google Latvijas mīlētāko zīmolu top10 pirmajā vietā ir ierindojies jau ceturto gadu.

Vēl bez Latvijas top10 šodien tika nosaukti arī par labākajiem atzītie zīmoli sešās kategorijās - unikālākais zīmols, kvalitatīvākais zīmols, izdevīgākais zīmols, augošākais zīmols, zīmols ar potenciālu, ietekmīgākais zīmols.

Google un Inbox jau vairākus gadus pēc kārtas ir spējuši noturēt līderpozīcijas Latvijas Mīlētāko zīmolu topā, savukārt topa augstajā 3.vietā šogad ierindojusies pārtikas veikalu ķēde Rimi, informē Latvijā Mīlētāko zīmolu topa projekta vadītāja Kristīne Liniņa.

Tālāk seko Laima, Draugiem.lv, Maxima, Skype, Swedbank, Depo un Top10 noslēdz Nokia.

Par 2014. gada Unikālāko zīmolu atzīts uzņēmums Lāči, Kvalitatīvākā zīmola statusu nemainīgi saglabā Nike, savukārt kā Izdevīgākais zīmols ir noteikts Supernetto.

«Šajā gadā spilgti iezīmējas tas, ka cilvēki vairāk izvēlas krāt pieredzi, nevis preces. Tādējādi zīmoliem ir jāspēj ieinteresēt savus klientus ar uzrunājošiem stāstiem, nevis pašslavinājumiem. Uz to norāda arī fakts, ka gandrīz visiem zīmoliem ir samazinājies lojālo klientu skaits. Tikai 19 no 355 Latvijas Mīlētāko zīmolu topā iekļautajiem zīmoliem ir izdevies audzēt lojālo klientu skaitu,» uz šī gada tendencēm norāda DDB Latvija Stratēģiskais direktors Edgars Pētersons.

Latvijā visbiežāk viedtālruņos lejupielādētā un lietotā aplikācija jeb lietotne ir Draugiem.lv, liecina Latvijas Mobilā Telefona (LMT) un GfK pētījums. 42% no iedzīvotājiem, kuri lieto internetu telefonā, ir lejupielādējuši šo aplikāciju savā tālrunī. Turklāt 27% no šiem cilvēkiem tā ir visbiežāk izmantotā aplikācija.

Otra populārākā lietotne ir Google meklētājs – to izmanto 36% no lietotājiem. Tas ļauj secināt, ka viedtālruni mēs bieži izmantojam, lai operatīvi atrastu informāciju.

Par pārējām Latvijā visbiežāk viedtālruņos lejupielādētajām un lietotajām aplikācijām - raksta galerijā.

LMT pētījumu veicis GfK Custom Research Baltic 2013. gada decembrī visā Latvijā aptaujājot 1012 respondentus vecumā no 15 līdz 74 gadiem, izmantojot tiešo interviju metodi.

Baltijas mīlētāko zīmolu saraksta pirmajā vietā ir zīmols Google, informē zīmolu topa veidotāji DDB Consulting.

Baltijas mīlētāko zīmolu saraksta otrajā vietā ir Nokia, trešajā - Skype. Topa ceturtajā vietā ierindojies zīmols Swedbank, piektajā - Maxima, sestajā - Facebook, septītajā - TV3.

Baltijas desmit mīlētāko zīmolu sarakstu noslēdz YouTube, Raffaello un Fairy, kas attiecīgi ierindojās astotajā, devītajā un desmitajā vietā.

Zīmols Google ir arī Latvijas mīlētāko zīmolu saraksta augšgalā. Arī pagājušajā gadā Google bija šī topa pirmajā vietā.

Salīdzinājumā ar pagājušo gadu savas pozīcijas Latvijas mīlētāko zīmolu topā nav mainījis arī Inbox, kas ierindojas otrajā vietā.

Tikai 0,4% Latvijas iedzīvotāju uzticas ārvalstīs ražotai cūkgaļai, liecina Latvijas Cūku audzētāju asociācijas un GfK Custom Research Baltic pētījums.

Pirmo reizi pēc Latvijas Cūku audzētāju asociācijas iniciatīvas pētīti Latvijas iedzīvotāju cūkgaļas pirkšanas paradumi un attieksme pret Latvijā ražotu un importa cūkgaļu. 61% iedzīvotāju uzticas tieši Latvijā ražotās cūkgaļas kvalitātei un drošumam, bet ārvalstīs ražotai cūkgaļai uzticas tikai 0,4% respondentu.

Divi galvenie cūkgaļas izvēles kritēriji ir gaļas izskats vai smarža (61%) un tās cena (56%). Katram piektajam patērētājam ir svarīga izcelsmes vieta. Latvijā ražotā cūkgaļa tiek vērtēta kā svaiga, tā labi garšo un ir kvalitatīva. Tiesa, vien 13% cūkgaļas pircēju regulāri jautā pārdevējam par tās izcelsmes valsti.

Pēdējo nedēļu laikā lielās partijās Latvijā tiek ievesta Spānijas cūkgaļa, tādējādi no veikalu plauktiem izspiežot vietējo produkciju, informēja Latvijas Cūku audzētāju asociācijas vadītāja Dzintra Lejniece.

«Lai sildītu mūsu pašu ekonomiku, būtu svarīgi atbalstīt vietējos ražotājus un pirkt vietējos produktus, taču lielveikalu gaļas vitrīnas lielākoties pilda citu Eiropas Savienības dalībvalstu cūkgaļa, savukārt sabiedriskās ēdināšanas sektoram gandrīz neviens nejautā, kādas izcelsmes cūkgaļa tiek pasniegta. Mēs regulāri redzam Polijas izcelsmes cūkgaļu, arī Spānijas cūkgaļas īpatsvars Latvijā ir liels, un tieši pēdējo nedēļu laikā Spānijas cūkgaļa lielās partijās ievesta Latvijā, no veikalu plauktiem izspiežot vietējo produkciju,» norādīja Lejniece.

Viņa arī sacīja, ka Spānija saskaņā ar Eiropas Komisijas datiem ir viena no Eiropā lielākajām antibiotiku patērētājām cūkkopības nozarē.

Vai stereotipos un jokos par dažādu Latvijas novadu pārstāvju īpatnībām un atšķirībām ir kāds patiesības grauds? Un kā vēl! Pirmo reizi reklāmas aģentūras DDB Latvija un pētniecības aģentūras GfK Custom Research Baltic veiktais pētījums liecina, ka katra reģiona iedzīvotāji ne tikai domā un redz pasauli citādāk, bet arī uzvedas un rīkojas atšķirīgi.

Iedzīvotāju uzskati un paradumi katrā novadā mazliet vai pat ļoti krasi atšķiras teju visos jautājumos – sākot ar viendzimuma laulībām un beidzot ar lojalitātes kartēm. Cilvēku pašvērtējums svārstās no pašpārliecinātības vienā reģionā līdz pieticībai otrā.

Jāpiebilst, ka Dienas Bizness un DDB Latvija neapšauba to, ka katrs cilvēks ir personība ar pavisam atšķirīgiem uzskatiem, ieradumiem un pieredzi, kas mūs katru veido par unikālām individualitātēm. Tomēr pētījuma dati liecina – ir rakstura iezīmes vai uzskati, kas vienos Latvijas novados ir vairāk izplatīti nekā citos, neatkarīgi no tā, vai tas ierakstīts mūsu gēnos vai veidojies vides un apkārtējo cilvēku iespaidā. To, kuram Latvijas etnogrāfiskajam novadam visprecīzāk atbilst jūsu dzīves redzējums un paražas, var noskaidrot DDB Latvija un Dienas Bizness saskaņā ar pētījuma rezultātiem veidotajā testā Latvijas gēni. Kā izrādās – arī iepirkšanās paradumi un cilvēku iecienītākie zīmoli katrā reģionā ir savi. Ko par tevi liecina tavi iecienītākie produkti, uzzini testā!

Bērni Latvijā ir visvairāk pakļauti nabadzībai, kuras cēlonis ir vecāku sociālekonomiskā situācija, un lielākoties visnabadzīgākās ir ģimenes, kurās bērnus audzina viens vecāks - 39% no visām trūcīgajām ģimenēm.

Turklāt vairumam trūcīgo ģimeņu nav atkarību problēmu un 72% ģimeņu vecāki izturas atbildīgi pret bērnu labklājību.

Tas secināts Labklājības ministrijas (LM) sākotnējā izvērtējumā «Trūcīgo mājsaimniecību ar bērniem raksturojums», ko veica SIA GfK Custom Research Baltic. Šis ir vēl viens no būtiskiem pētījumiem, ko ņems vērā, pilnveidojot sociālās palīdzības sistēmu, padarot to mērķētāku un uz pierādījumiem balstītu, lai mazinātu bērnu nabadzību.

Izvērtējuma rezultātā LM secinājusi, ka nabadzīgākās mājsaimniecības, kurām pērn piešķirts trūcīgas ģimenes statuss, ir nedaudz lielākas nekā vidēji Latvijā. Tas nozīmē, ka mājsaimniecībā dzīvo vismaz 3 cilvēki, no kuriem 1 vai 2 ir bērni vecumā no 7 līdz 14 gadiem (67% no visām mājsaimniecībām). Lielākajā daļā no šīm mājsaimniecībām bērniem ir tikai viens vecāks. Gandrīz puse jeb 42% no apzinātajām ģimenēm saņem uzturlīdzekļus.

Lai arī Eiropas Komisijai ir cēli mērķi par vienotu telesakaru tirgu, Latvijā mērķu sasniegšanai izraudzītie risinājumi var radīt pretēju efektu – mobilo sakaru tarifu pieaugumu.

Eiropas Komisija (EK) ierosina dalībvalstīs spert nozīmīgu soli ceļā uz vienoto tirgu, kas sevī ietver viesabonēšanas atcelšanu, vienkāršotus noteikumus, papildu maksas atcelšanu starptautiskiem zvaniem, tomēr DB aptaujātie Latvijas mobilo sakaru operatori brīdina, ka EK izvēlētās metodes mērķu sasniegšanai var radīt pretēju efektu.

«Šobrīd dažu Eiropas politiķu vīzija izveidot vienotu Viseiropas telekomunikāciju tirgu ir EK reklāmas kampaņa un līdzinās Padomju savienības Sibīrijas upju pagriešanas projektam, kas var nodarīt lielāku kaitējumu nekā sniegt kādus ieguvumus.

Būtu naivi domāt, ka proponētā hipotētiskā uzņēmumu konsolidācija tarifu starpību izlīdzinātu tikai uz augstāko tarifu samazinājuma rēķina. Sagraut industriju jau nav grūti, bet vai prātīgi?» DB jautā Latvijas mobilā telefona (LMT) prezidents Juris Binde. Uzskatāms piemērs, pēc viņa domām, ir EK atzinums, ka t.s. cukura reforma ir bijusi neveiksmīga, taču reāla atbildība par kļūdainajiem lēmumiem nevienam komisāram nedraud.

Desmit gados pieckāršojies IT pakalpojumu eksports; nozarē sevi pieteikuši servisa centri un startup jomas uzņēmumi

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozare attīstās strauji, un šobrīd neviens nav jāpārliecina par tās ilgtspēju un nākotnes potenciālu. Lai gan nozarē vēl aizvien ir dažādi stereotipi un ne visa sabiedrība izprot tās specifiku, pēdējos desmit gados šī joma piedzīvojusi lielas izmaiņas, arī rezultāti redzami – to apliecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Latvijā IKT sektorā strādājošo skaits ir palielinājies par 58%. 2008.gadā nozarē strādāja 18,9 tūkst. cilvēku, 2015. gadā – 28,3 tūkst., bet pērn vairāk nekā 30 tūkst., DB pamato Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa. Palielinājies arī IKT uzņēmumu skaits – Latvijā 2008.gadā to bija 2,6 tūkst., bet 2015.gadā – vairāk nekā 6 tūkst. Novērojams arī IKT sektora pievienotās vērtības īpatsvara pieaugumus iekšzemes kopproduktā – no 3,6% 2008. gadā līdz 4,2 % 2015. gadā. Jāatzīmē, ka IKT nozarē atalgojums ir viens no augstākajiem valstī. Īpaši jāizceļ IT pakalpojumu eksporta lēciens. Atbilstoši Latvijas Bankas datiem, 2000. gadā IT attiecīgais rādītājs bija 16,34 milj. eiro, bet 2015. gadā – 256,98 milj. eiro.