Saeima galīgajā lasījumā pieņēma likumu "Par rīcību ar nekustamo īpašumu, kas nepieciešama valsts drošības apdraudējuma novēršanai", kas nosaka tā dēvētā "Maskavas nama" pārņemšanu valsts īpašumā.

Iecerēts, ka vēlāk šis īpašums tiktu pārdots, lai gūtos ienākumus piešķirtu Ukrainai. Par pārdošanu gan atsevišķi vēl būs jālemj izpildvaras līmenī.

Pieņemtā likuma mērķis ir garantēt Latvijas valsts drošību, tostarp nepieļaut un savlaicīgi novērst demokrātiskās valsts iekārtas apdraudējumu.

Pēc autoru - Nacionālās drošības komisijas (NDK) - vārdiem, likums nodrošinās, ka tiek pārtrauktas kultūras pasākumu un interešu izglītības aizsegā "Maskavas namā" notiekošās Latvijas nacionālo drošību apdraudošās politiskās aktivitātes, tiek likvidēts "Maskavas nams" kā Krievijas tautiešu politikas "zīmols" un tiek novērsts apdraudējums Latvijas valstiskumam un nacionālajai drošībai.

Saistībā ar siltumtīklu rekonstrukciju pabeigšanu 2. oktobrī uz laiku atslēgs siltumenerģijas padevi Krasta ielas rajonā

Laikā no 2. oktobra plkst. 00.00 līdz 3.oktobra, plkst. 6.00 uz laiku atslēgs siltumenerģijas padevi daļai māju Krasta, Ogres, un Maskavas ielu rajonā.

Plānots īslaicīgi atslēgt siltumenerģijas padevi mājām šādās adresēs:

Krasta 84, Krasta 86; Ogres 1, Ogres 8, Ogres 10, Ogres 12, Ogres 14; Maskavas 192, Maskavas 198, Maskavas 198a, Maskavas 208, Maskavas 202, Maskavas 214, Maskavas 216, Maskavas 218, Maskavas 220a, Maskavas 222, Maskavas 222a, Maskavas 222b, Maskavas 222c, Maskavas 224, Maskavas 226, Maskavas 227, Maskavas 237, Maskavas 237a, Maskavas 239, Maskavas 241, Maskavas 243, Maskavas 245, Maskavas 247, Maskavas 255, Zilupes 14, Zilupes 14a, Zilupes 22, Zilupes 24, Zilupes 29, Zilupes 31, Zilupes 33, Indrupes 3, Salacas 16, Salacas 9, Salacas 17, Salacas 19, Salacas 21, Salacas 23, Salacas 27, Salacas 22/1, Salacas 22/2, Salacas 28, Salacas 32, Rītupes 28, Rītupes 30, Rītupes 32, Rītupes 34, Rītupes 43, Rītupes 45.

Saeimas Nacionālās drošības komisija (NDK) iesniegusi likumprojektu, kas paredz, ka ēka "Maskavas nams" Rīgā, Marijas ielā 7, pāriet Latvijas valsts īpašumā.

Likuma mērķis esot garantēt Latvijas valsts drošību, tostarp nepieļaut un savlaicīgi novērst demokrātiskās valsts iekārtas apdraudējumu.

Pēc autoru vārdiem, likumprojekts nodrošinās, ka tiek pārtrauktas kultūras pasākumu un interešu izglītības aizsegā "Maskavas namā" notiekošās Latvijas nacionālo drošību apdraudošās politiskās aktivitātes, tiek likvidēts "Maskavas nams" kā Krievijas tautiešu politikas "zīmols" un tiek novērsts apdraudējums Latvijas valstiskumam un nacionālajai drošībai.

Pret Krieviju ieviestās starptautiskās sankcijas ir apgrūtinājušas "Maskavas nama" darbību, taču ne pilnībā to ierobežojušas vai izbeigušas. Valsts drošības dienests konstatējis, ka arī pēc 2022.gada 24.februāra "Maskavas nama" telpas tiek iznomātas personām, kuru darbībā saskatāmas pazīmes, kas liecina par atbalstu Krievijas īstenotajai agresīvajai ārpolitikai. Tā kā Maskavas namā ilglaicīgi izvērstas naidīgas un kaitnieciskas aktivitātes un šādu bīstamu politisko ideju koncentrēšanās apdraud Latvijas valsts drošību un demokrātisko valsts iekārtu, Latvijai ir pienākums aktīvi rīkoties, vēršoties pret šādu aktivitāšu atbalsta vietas pastāvēšanu, teikts likumprojekta anotācijā.

Maskavas forštate vienmēr bijusi kā karsts kartupelis pilsētplānotāju, nekustamo īpašumu darboņu un pašvaldības rokās.

Neatrisinātais Rīgas tuvā centra jautājums. Vieta ar milzu attīstības potenciālu un tomēr pēdējo 30 gadu laikā faktiski bez jaunbūvēm. Pievilcīga, jo atrodas tuvu Rīgas centram, un labi nodrošināta ar sabiedrisko transportu, tomēr tik sarežģīta - vēsturisko notikumu aura, koka apbūves izaicinājumi un Maskačkas garša - iedzīvotāji, kas šajā teritorijā nodarbojas ar dažādiem rūpaliem. Tik krāsaina ir šī Rīgas daļa.

Pirmās ziņas par šo rajonu atrodamas ap 14. gadsimtu, kad to dēvēja par Lastādiju – apzīmējums, kas Hanzas Savienības pilsētās nozīmēja teritorijas saistību ar kuģiem un to kravām. Maskavas forštatē nav sastopamas koka ēkas, kas celtas agrāk par 19.gadsimtu, jo pēc Krievijas imperatora pavēles 1812. gada 24. jūlijā Daugavas labā krasta priekšpilsēta līdz ar citām Maskavas un Sanktpēterburgas piepilsētām tika nodedzināta.

Īres maksa sērijveida dzīvokļiem Maskavas forštatē pēdējo četru gadu laikā ir palielinājusies par 15%, bet iegādes cena par kvadrātmetru – par 31%, liecina nekustamo īpašumu aģentu platformas "Big Bang Realty" un programmatūras un datu analīzes uzņēmuma "D.Vision" pētījums.

Maskavas forštate ir apkaime, ko norobežo Daugava, Aizkraukles virziena dzelzceļš un Dienvidu/Slāvu tilts. Tātad, piemēram, 467. sērijas ēku komplekss, kas atrodas uz rietumiem no Slāvu tilta (tā saucamais “Krasta masīvs”), ir pieskaitāms Maskavas forštatei, taču t/c “Akropole” ir pieskaitāma Ķengaragam. Maskavas forštates apkaime ir diezgan liela (759,4 ha) un nav viendabīgi apbūvēta. Sērijveida daudzdzīvokļu ēkas lielākoties koncentrējas tuvāk tās dienvidaustrumu robežai. Iespējams, tieši tāpēc populārajos sludinājumu portālos teritorijai mēdz piešķirt atsevišķu nosaukumu – “Krasta rajons”, tomēr - tāpat kā “Krasta masīvs” - šie nav oficiālie nosaukumi un Rīgas kartē īstenībā neeksistē.

Tiesām nosūtīta informācija par Baltkrievijas un Krievijas valsts struktūrām piederošām sanatorijām "Belorusija" un "Jantarnij bereg" Jūrmalā, lai iesaldētu viņu finanšu aktīvus, trešdien vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma".

Tiesu administrācija lūgusi tiesai izvērtēt divu sanatoriju nekustamo īpašumu iesaldēšanu Jūrmalā. Sanatorija "Belorusija" pieder Baltkrievijai Prezidenta lietu pārvaldes personā un līdz ar to faktiskais kontrolētājs ir sankcionētais prezidents Aleksandrs Lukašenko.

Savukārt sanatorija "Jantarnij bereg" ir Krievijas Prezidenta lietu pārvaldes "Atveseļošanas kompleksa "BOR"" filiāle, tātad kontrolētājs ir prezidents Vladimirs Putins.

Abas sanatorijas iekļautas arī Uzņēmumu reģistra ar sankcijām saistīto juridisko personu sarakstā.

Jau vēstīts, ka Tieslietu ministrija (TM) ir nolēmusi iesaldēt arī "Maskavas nama" aktīvus, šodien Saeimas Pieprasījumu komisijā sacīja tieslietu ministrs Jānis Bordāns (K).

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ ) paziņo par izsoli nekustamajam īpašumam Marijas ielā 7 - Maskavas kultūras un biznesa centram, kas pazīstams arī kā Maskavas nams. Izsoles sākuma cena 3,57 miljoni eiro, informē VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

“Raugoties no potenciālo investoru skatu punkta, šis īpašums piedāvā plašas attīstības iespējas, jo atrodas vienā no Rīgas centrālajām un prestižākajām vietām, kur ir labi attīstīta sociālā un transporta infrastruktūra. Īpašums ir ar lielu potenciālu gan uzņēmējdarbībai, gan kultūras pasākumiem, un tā nākamajam īpašniekam būs iespēja radīt jaunu pievienoto vērtību šai vēsturiskajai vietai, vienlaikus ieguldot Rīgas attīstībā,” norāda A. Vārna. “Tomēr jāatzīst, ka šī izsole nav viegls uzdevums, ņemot vērā ēkas vēsturisko fonu un specifisko plānojumu, kas var prasīt papildu ieguldījumus un laiku, līdz tiks atrasts piemērots pircējs. Iegūtie līdzekļi no pārdošanas tiks novirzīti Ukrainas sabiedrības atbalstam, kas piešķir šim procesam īpašu nozīmi un morālu vērtību.”

Tieslietu ministrija (TM) ir nolēmusi iesaldēt arī "Maskavas nama" aktīvus, 6.aprīlī Saeimas Pieprasījumu komisijā sacīja tieslietu ministrs Jānis Bordāns (K).

"Maskavas nams", kas atrodas Rīgā, Marijas ielā 7, tiek pozicionēts kā kultūras un biznesa centrs. Iestādes izveidi un uzturēšanu finansējusi Maskavas mērija. Projekta ierosinātāji 2001.gadā bija tā laika Maskavas mērs Jurijs Lužkovs un toreizējais Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Udaļcovs. Nama svinīgā atklāšana notika 2004.gada maijā.

Šobrīd "Maskavas namā" pamatā tiek rīkotas izrādes, kinoseansi un citi kultūras pasākumi, kas pārsvarā orientēti uz krievu valodā runājošu publiku.

Pašlaik Latvijā sankciju dēļ iesaldēto, ar Krievijas personām saistīto nekustamo īpašumu vērtība pārsniedz 100 miljonus eiro, tomēr ir sagaidāms, ka iesaldēto īpašumu vērtība varētu pieaugt, otrdien pēc Ministru kabineta sēdes žurnālistiem pauda tieslietu ministrs.

Maskavas valdība plāno 2012. gada pirmajā pusgadā izsolē pārdot tai piederošās Jelgavas autobusu rūpnīcas SIA Amo plant daļas par sākumcenu 21 miljons eiro (14,7 miljoni latu), ziņo Krievijas portāls Marker.ru.

Amo Plant vadība portālam uzsvērusi, ka neviens investors šādu summu nemaksās un uzņēmuma maksimālā vērtība patlaban neesot lielāka par pieciem miljoniem eiro (3,5 miljoniem latu).

«Pagaidām neviens no investoriem nav izrādījis interesi par rūpnīcas akciju iegādi. Ja investors arī parādītos, tad, visticamāk, cena būs krietni zemāka par to, ko vēlas Maskavas valdība. Tas ir saistīts ar to, ka rūpnīca vēl tikai sāk savu darbību un pagaidām var vērtēt tikai īpašuma kompleksu, nevis visu biznesu kopumā,» portālam norādījis Amo Plant izpilddirektors Aleksejs Maslovs.

Amo Plant vadība piedāvājusi Maskavas valdībai citu variantu, raksta Marker.ru. Tuvākajā akcionāru sapulcē varētu lemt par papildu akciju emisiju 12,5 miljonu eiro (8,75 miljonu latu) apmērā. Ja Maskavas valdība atteiksies no pirmpirkuma tiesībām, tad tās pāries pie citiem akcionāriem, kuri var šīs tiesības izmantot. Tādā gadījumā Maskavas valdības daļa uzņēmuma pamatkapitālā samazināsies no 96% līdz 73%.

No pirmdienas, 27. oktobra, tiks atvieglota satiksmes plūsma Maskavas ielā posmā no Ķengaraga ielas līdz Glūdas ielai virzienā uz pilsētas robežu.

Minētajā posmā SIA Rīgas luksofors uzstādīs ceļa zīmes, kas aizliedz transportlīdzekļiem apstāties un stāvēt uz šīs ielas labās malējās brauktuves, Db.lv informē Rīgas domes Satiksmes departamenta preses sekretārs Mareks Ivans.

Maskavas ielā šobrīd šādā braukšanas virzienā ir trīs braukšanas joslas. Taisni, pilsētas robežas virzienā braucošie transportlīdzekļi un sabiedriskais transports pārsvarā iekārtojas tikai vidējā braukšanas joslā, vairojot satiksmes sastrēgumus pat uz Krasta ielas.

Lai atslogotu satiksmes plūsmu uz Krasta ielas un Maskavas ielas, tiks aizliegts transportlīdzekļiem apstāties un stāvēt uz Maskavas ielas labās malējās braukšanas joslas virzienā uz pilsētas robežu posmā no Ķengaraga ielas līdz Glūdas ielai, pagarinot apstāšanās un stāvēšanas aizlieguma zonu, kas šobrīd darbojas no Slāvu ielas līdz Ķengaraga ielai. Šādas satiksmes organizācijas izmaiņas ļaus taisni braucošajiem izmantot labo malējo braukšanas joslu savā iecerētajā braukšanas virzienā no pilsētas centra uz Ķengaragu.

Spriežot pēc Dmitrija Medvedeva pozitīvās reakcijas Valda Zatlera ielūguma sakarā, nav izslēdzama arī Krievijas prezidenta atbildes vizīte Rīgā pārredzamā perspektīvā. Reālie šīs vizītes termiņi atkarīgi no tā, cik ātri pusēm izdosies virzīties uz priekšu, īstenojot jau esošās vienošanās un, protams, nostiprinot labvēlīgu politisko atmosfēru labu kaimiņattiecību gaisotnē.

Tā Latvijas Avīzei norādījis Krievijas Federācijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā Aleksandrs Vešņakovs.

Viņš arī norāda, ka, vai nu šogad, vai tuvāko divu gadu laikā nav izslēgts, ka vizītēs uz Rīgu dosies Maskavas un visas Krievijas patriarhs Kirils, Maskavas mērs S. Sobjaņins, Sanktpēterburgas gubernatore V. Matvijenko. Turklāt 2011. gada pirmajā pusē iespējama Krievijas Valsts domes delegācijas atbildes vizīte Latvijas Saeimā turpmākas sadarbības nolūkos.

Maskavas valdības puse vairs neplāno autorūpnīcas AMO Plant nākotni, bet Maskavā sastaptie ārzemju finansisti esot prognozējuši finansiālās situācijas destabilizēšanos Latvijā saistībā ar Valsts prezidenta rosināto Saeimas atlaišanu, par to piektdien, 3. jūnijā, AMO Plant un Jelgavas uzņēmēju tikšanās pasākumā runāja Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš (ZZS).

Rāviņš pauda prieku par jaunā, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) biedru izvirzītā prezidenta Andra Bērziņa ievēlēšanu. Jelgavas mērs izteica cerību, ka Bērziņa finansista talanti un sakari, iespējams, varētu līdzēt saglābt Latvijas pozīciju pasaules finanšu tirgū.

Daudz mazāk Rāviņš pavēstīja par Maskavā pārrunāto. Viņš pauda, ka Maskavas jaunā valdība vairs neplāno AMO Plant nākotni un rūpnīcai esot «jāsāk jauna dzīve».

Jau ziņots, ka 30. un 31.maijā Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs bija komandējumā Maskavā, lai piedalītos AS AMO Plant sadarbības padomē par uzņēmuma attīstības jautājumiem. Tā nebija dalībnieku sapulce, tāpēc nekādi lēmumi tajā netika pieņemti.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) arī ceturtajā izsolē nav izdevies piesaistīt potenciālo investoru interesi par Maskavas kultūras un biznesa centru Rīgā, Marijas ielā 7, kas plašāk pazīstams kā Maskavas nams, liecina informācija elektronisko izsoļu vietnē "izsoles.ta.gov.lv".

VNĪ nekustamo īpašumu Marijas ielā atkārtotā izsolē piedāvāja iegādāties ar 2,142 miljonu eiro sākumcenu.

Īpašumu veido zemesgabals 966 kvadrātmetru platībā un uz tā esoša būve.

Jau vēstīts, ka pirmajā izsolē septembrī Maskavas namu piedāvāja iegādāties ar 3,57 miljonu eiro sākumcenu. Pēc tam cena tika samazināta par 20% un īpašumu atkārtotā izsolē piedāvāja iegādāties ar 2,856 miljoniem eiro, taču arī tad neviens interesents nepieteicās. Trešajā izsolē pērn decembrī izsoles sākumcena bija 2,499 miljoni eiro.

Jau ziņots, ka Saeima 2024.gada 11.janvārī galīgajā lasījumā pieņēma likumu "Par rīcību ar nekustamo īpašumu, kas nepieciešama valsts drošības apdraudējuma novēršanai", kas notieca tā dēvētā Maskavas nama pārņemšanu valsts īpašumā. Likuma mērķis ir garantēt Latvijas valsts drošību, tostarp nepieļaut un savlaicīgi novērst demokrātiskās valsts iekārtas apdraudējumu.

Maskavas tiesa otrdien apmierinājusi Krievijas Federālā sodu izpildes dienesta (FSIN) prasību nomainīt opozīcijas līderim Aleksejam Navaļnijam 2014.gadā piespriesto nosacīto sodu pret reālu trīsarpus gadu cietumsodu.

No trīsarpus gadu cietumsoda viņam atrēķināti aptuveni desmit mēneši, ko viņš pavadījis mājas arestā.

Tādējādi kolonijā Navaļnijam būs jāpavada aptuveni divi gadi un astoņi mēneši. Līdz sprieduma stāšanās spēkā Navaļnijs atradīsies apcietinājumā.

Navaļnija advokāti paziņojuši, ka spriedumu pārsūdzēs.

Navaļnija dibinātais Korupcijas apkarošanas fonds (FBK) pēc tiesas lēmuma aicinājis cilvēkus nekavējoties doties uz Maskavas centru un pulcēties Manēžas laukumā.

Pēc Navaļnija līdzgaitnieku aicinājuma Manēžas laukumā ieradies liels skaits drošībnieku, bet pats laukums tiek noslēgts ar nožogojumu. Slēgta arī izejas un ieejas tuvējās metro stacijās, vilcieni šajā stacijās neapstājas.

Saistībā ar Salu tilta kompleksa 2. kārtas būvdarbu atsākšanu laikā no 14.aprīļa līdz 17.jūlijam tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme Maskavas ielā - nobrauktuve no Lāčplēša ielas uz Maskavas ielu virzienā no pilsētas centra, pie Lāčplēša ielas un Maskavas ielas krustojuma, kā arī tiks ierobežota satiksme Lāčplēša ielā, uz satiksmes pārvada pār Mazo Krasta ielu, kā arī tiks slēgts gājēju tunelis Maskavas ielā zem Lāčplēša ielas.

Minētajā laika posmā tiks ierobežota satiksme arī Maskavas ielā pretī ēkai Maskavas ielā 51 un 53, kā arī tiks ierobežota satiksme un slēgta gājēju kustība Mazajā Krasta ielā pie uzbrauktuves uz Maskavas ielu. Tāpat tiks slēgta gājēju kustība virzienā no pilsētas centra uz uzbrauktuves/nobrauktuves Daugavas krasta promenādes savienošanai ar Salu tilta pār Daugavu ietvēm.

Salu tilta kompleksa 2. kārtas būvdarbu ietvaros ir paredzēta satiksmes pārvada pār Mazo Krasta ielu pārbūve Lāčplēša ielā, gājēju tuneļa zem Lāčplēša ielas Maskavas ielā pārbūve, kā arī uzbrauktuves/nobrauktuves izbūve Daugavas krasta promenādes savienošanai ar Salu tilta pār Daugavu ietvēm.

65 gadu vecumā miris britu rokmūziķis Ričards Raits, kura vārds visā pasaulē zināms saistībā ar grupu Pink Floyd.

Raits ir vairāku britu rokgrupas klasisko albumu, arī Dark Side of the Moon un Wish You Were Here, kompozīciju autors un izpildītājs.

R. Raits izdevis divus soloalbūmus - Wet Dream (1978) un Broken China (1996), kā arī albūmu Identity (1984) grupas Zee ietvaros. Raita meita Gala apprecēja basģitāristu Gaju Pratu, kurš spēlēja Pink Floyd pēc Rodžera Votersa aiziešanas no grupas.

Pink Floyd ir angļu grupa, viena no veiksmīgākajām rokmūzikas grupām mūzikas vēsturē. Sākotnēji Pink Floyd bija psihodēliskās mūzikas grupa, taču īpašus panākumus guva ar vēlākajiem konceptuālajiem albumiem, sevišķi Dark Side of the Moon (1973) un TheWall (1979).

Dienas biznesam, kā Bonnier Business Press (BBP) grupas avīzei kopā ar kolēģiem no māsu avīzēm bija iespēja uzdot jautājumus par aktualitātēm ekskluzīvi BBP organizētajā intervijā ar Ukrainas prezidentu Viktoru Juščenko.

Kādu iemeslu dēļ pēdējā laikā tik lielā mērā ir saasinājušās Maskavas un Kijevas nesaskaņas? Cik liela, jūsuprāt, politikā ir personīgo attiecību loma?

Vēl viens uzskatāms un ļoti būtisks iemesls ir tas, ka Krievija un Ukraina reiz izvēlējās atšķirīgus sociālās un politiskās attīstības modeļus. Tāpēc mūsu kolēģi Krievijā ir pārlieku politizējuši dažus tīri tehniskus sadarbības jautājumus. Te jāpiemin sarunas par tirgus situācijai atbilstošu nomas maksu par Krievijas flotes īslaicīgu atrašanos Ukrainas teritorijā un robežu demarkācijas jautājumu. Turklāt ir notikušas arī vairākas neefektīvas diskusijas par vēstures, kultūras, valodas un citiem humanitāriem jautājumiem, kas ir ļoti nozīmīgi Ukrainas neatkarībai un suverenitātei.

Maskavas metro ir teju astoņdesmit gadus sena vēsture, un šobrīd tas ik dienas pārvadā vairāk cilvēku nekā Londonas un Ņujorkas metro kopumā, vēsta Reuters.

Maskavas metro tika atklāts 1935. gada 15. maijā, un vairākas metro stacijas tikušas izbūvētas laika gaitā, piemēram, Novoslobodskajas metro stacija tika atklāta 1952. gadā. Maskavas metro atspoguļojas daļa Krievijas vēstures un Krievijas galvaspilsētas metro izceļas ar īpatnējām dekorācijām. Tā, piemēram, metro pieturvietā Bibļioteka Imeņi Ļeņina redzams bijušā padomju līdera Vladimira Ļeņina portrets. Savukārt Revolūcijas Laukuma (Plošed Revoluciji) stacijā atrodams «laimīgais suns» - suņa deguna paberzēšana varot atnest veiksmi.

Maskavas metro vidēji dienā pārvadā aptuveni septiņus miljonus pasažieru, taču darba dienās tiek pārvadāti vidēji deviņi miljoni cilvēku. Vidējais brauciena garums Maskavas metro ir 13 kilometri, teikts Maskavas metro mājas lapā mosmetro.ru.

Maskavas jaunā vadība nav ieinteresēta saglabāt daļas Jelgavas uzņēmumā Amo Plant, tāpēc tiks meklēts jauns investors, šodien žurnālistiem pēc tikšanās ar Maskavas mēru Sergeju Sobjaninu pastāstīja uzņēmuma izpilddirektors Aleksejs Maslovs.

Pēc viņa vārdiem, tuvākajā laikā tiks izvērtēti stratēģiskie investori. Savus variantus piedāvās Maskavas dome, bet arī pats uzņēmums meklēs potenciālos investorus.

Maslovs šādu Maskavas vadības lēmumu vērtēja pozitīvi, norādot, ka šīs pilsētas investīcijas bija vajadzīgas tikai sākumā. Par konkrētiem investoriem viņš pagaidām atturējās runāt. Pēc viņa domām, nav lielas nozīmes, vai investors varētu būt no Krievijas vai Eiropas, galvenais ir tā piedāvātie nosacījumi. Sarunas esot notikušas gan ar Krievijas, gan Eiropas kompānijām.

Paredzams, ka janvārī Jelgavā ieradīsies Maskavas delegācija. Pēc Maslova teiktā, par svarīgākajiem jautājumiem jātiek skaidrībā pusgada laikā.

Uz Latvijas un Krievijas biznesa attiecībām vajadzētu skatīties cerīgi, neskatoties uz "ledus laikmetu" Latvijas un Krievijas politiskajās attiecībās. Līdz ar pandēmijas neparedzamo attīstību, ilgtermiņa ekonomiskā attīstība lielā mērā atkarīga no spējas vest sarunas ar kaimiņiem.

Dzīve uz kredīta, kad ir iespējams nopelnīt, tranzīta pakalpojumu sniegšana, nenozīmē neko citu, kā pakļaut ekonomiku jaunam riskam un dažādu nozaru speciālistu ekonomiskās migrācijas vilnim. Lai izprastu radušos situāciju tirdzniecības un ekonomiskās attiecībās ar Krieviju, "Dienas Bizness" uzdeva dažus jautājumus Krievijas - Latvijas Biznesa padomes (RLDS) izpilddirektoram Vladimiram Van Žanam.

RLDS birojs atrodas Pleskavā, kura ir viena no Jaunā laika Hanzas savienības dalībniecēm. Šobrīd Hanzas savienība apvieno 192 pilsētas no 16 Eiropas valstīm.

Ne tikai politika negatīvi ietekmē Latvijas un Krievijas biznesa sadarbību. Saskaņā ar Krievijas Federālā muitas dienesta statistiku, sakarā ar pandēmiju 2020. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, preču eksports samazinājās par 21% (338,2 miljardiem ASV dolāru), atgriežot eksporta nozari pie 2015. – 2017. gada rādītājiem. Lielākais Krievijas eksporta apjoma samazinājums bija ogļu rūpniecībā (-30,6%), mašīnbūvē (-23,2%), transporta un loģistikas nozarē (-23,1%), naftas un gāzes rūpniecībā (-14,2%). Kāda ir Krievijas preču eksporta dinamika uz Latviju?

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) tā dēvēto Maskavas namu Marijas ielā, Rīgā, atkārtoti izsolē piedāvās iegādāties ar 2,142 miljonu eiro sākumcenu, liecina informācija oficiālajā izdevumā "Latvijas vēstnesis".

Īpašumu Marijas ielā 7 veido zemesgabals 966 kvadrātmetru platībā un uz tā esoša būve. Izsoles sākumcena noteikta 2,142 miljoni eiro, bet izsoles solis - 10 000 eiro.

Izsole ar augšupejošu soli sāksies otrdien 18.martā, bet noslēgsies 2025.gada 17.aprīlī plkst.13.

Personām, kuras vēlas piedalīties izsolē, līdz 2025.gada 7.aprīlim ir jāiemaksā nodrošinājuma summa 10% apmērā no izsolāmā nekustamā īpašuma sākumcenas VNĪ norēķinu kontā un, izmantojot Elektronisko izsoļu vietni, jānosūta lūgums par autorizāciju izsolei. Par objektu būs jānorēķinās divu nedēļu laikā.

Nekustamo īpašumu var iegādāties, izmantojot bankas aizdevumu slēdzot darījuma konta līgumu, teikts paziņojumā.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) tā dēvēto Maskavas namu Marijas ielā, Rīgā, atkārtotā izsolē piedāvās iegādāties ar 2,856 miljonu eiro sākumcenu, liecina informācija oficiālajā izdevumā "Latvijas vēstnesis".

Īpašumu veido zemesgabals 966 kvadrātmetru platībā un uz tā esoša būve. Izsoles sākumcena noteikta 2,856 miljoni eiro, bet izsoles solis - 10 000 eiro.

Izsole ar augšupejošu soli sāksies otrdien, 1.oktobrī, bet noslēgsies 2024.gada 31.oktobrī plkst.13.

Personām, kuras vēlas piedalīties izsolē, līdz 2024.gada 21.oktobrim ir jāiemaksā nodrošinājuma summa 10% apmērā no izsolāmā nekustamā īpašuma sākumcenas. Par objektu būs jānorēķinās divu nedēļu laikā.

Jau vēstīts, ka iepriekšējā izsolē, kas sākās 2024.gada 20.augustā un noslēdzās 19.septembrī, Maskavas namu piedāvāja iegādāties ar 3,57 miljonu eiro sākumcenu.

Tāpat LETA jau ziņoja, ka Saeima 2024.gada 11.janvārī galīgajā lasījumā pieņēma likumu "Par rīcību ar nekustamo īpašumu, kas nepieciešama valsts drošības apdraudējuma novēršanai", kas notica tā dēvētā Maskavas nama pārņemšanu valsts īpašumā. Likuma mērķis ir garantēt Latvijas valsts drošību, tostarp nepieļaut un savlaicīgi novērst demokrātiskās valsts iekārtas apdraudējumu.

Tieslietu ministrija (TM) turpina meklēt tiesiskus risinājumus Krievijai un Baltkrievijai piederošo sanatoriju "Jantarnij bereg" un "Belorusija" atsavināšanai, aģentūra LETA noskaidroja ministrijā.

Ministrijā norāda, ka rīcība ar Maskavas namu un sanatorijām prasa dažādus tiesiskos risinājumus.

Likumprojekts par Maskavas nama pārņemšanu tapa kā Nacionālās drošības komisijas iniciatīva sadarbībā ar TM un valsts drošības iestādēm, lai novērstu apdraudējumu Latvijas valstiskumam un tiktu pārtrauktas kultūras pasākumu un interešu izglītības aizsegā notiekošās nacionālo drošību apdraudošās politiskās aktivitātes.

Savukārt Krievijai un Baltkrievijai piederošajās sanatorijās šobrīd nenorisinās nekāda saimnieciska darbība, nav arī identificēta pretvalstisku pasākumu norise kādu kultūras, sporta vai cita veida aktivitāšu aizsegā, kas pamatotu pašaizsargājošās demokrātijas instrumentu attiecināšanu uz šiem objektiem.