Sākušies Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcas torņa atjaunošanas darbi, kurus plānots pabeigt līdz 2015.gada 1.jūnijam. Kopējās Sv.Sīmaņa baznīcas torņa atjaunošanas projekta izmaksas (bez gaiļa un pulksteņa restaurācijas) ir aptuveni 165 000 eiro, informē Valmieras pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību un tūrisma nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste Laura Moča.

Atjaunošanas darbi sākti ar sastatņu uzstādīšanu apkārt baznīcas tornim līdz pat baznīcas gailim. Tas ļaus novērtēt baznīcas torņa pulksteņa un gaiļa tehnisko stāvokli un lemt par tālāko darbu gaitu. Lēmums par gaiļa nomaiņu vai atjaunošanu tiks pieņemts pēc ekspertīzes veikšanas un konsultācijas ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju.

L. Moča norāda, ka tuvākajā laikā plānots nomērīt un pasūtīt kaparu jaunajam baznīcas torņa jumta segumam un veikt esošā seguma demontāžu. Tad būs iespējams novērtēt koka konstrukciju stāvokli un precīzāk noteikt veicamo darbu apjomu.

Veicot renovācijas darbus, plānots iespēju robežās saglabāt veselās jumta koka konstrukcijas. Projekta realizācijas gaitā nav paredzēts izmainīt esošo jumta siluetu. Oriģinālo jumta koka konstrukciju nomaiņa plānota tikai gadījumos, kad nebūs iespējama to saglabāšana sliktā tehniskā stāvokļa dēļ vai gadījumā, ja šis elements vai tā izpildījums pavājinās jumta konstrukcijas nestspēju kopumā.

Katlakalna evaņģēliski luteriskās baznīcas restaurācijas ietvaros zvanu tornī uzstādīti divi jauni baznīcas zvani, kas turpmāk ar zvanu skaņām aicinās ne tikai uz dievkalpojumiem, bet arī vēstīs par pulksteņa laiku, informē Ķekavas novada pašvaldībā.

Kopumā abu baznīcas zvanu izliešana un uzstādīšana izmaksāja gandrīz 10 000 eiro. Viena lielā zvana izmaksas, proti, 3675 apmērā segs Ķekavas novada pašvaldība, tādējādi atbalstot unikālā kultūrvēsturiskā pieminekļa - Katlakalna baznīcas restaurāciju.

Pēc draudzes priekšnieka Pētera Eriņa stāstītā, Katlakalna baznīcas ēkas restaurācijas ietvaros eksperti apsekoja baznīcas zvanu un secināja, ka «laika zobs» ir darījis savus, radot plaisas, un tādēļ vislabāk būtu izliet jaunu zvanu un vēl labāk būtu liet divus zvanus.

Jaunos baznīcas zvanus ciešā sadarbībā ar draudzi un restauratoriem veidoja zvanu meistars Tomass Maeveli no Igaunijas, kurš ir pazīstams ne tikai Igaunijā, bet arī Baltijā un Vācijā. Savukārt pašus zvanus lēja Vācijā, Gešeres pilsētā zvanu liešanas rūpnīcā Petit & Gebr. Edelbrock, kas ar to nodarbojas jau kopš 1690. gada.

Tuvojoties gada beigām, arī Cēsu Svētā Jāņa baznīcas restaurācijas darbi iegājuši noslēguma fāzē.

Pabeigts lielākais darbu apjoms pie fasādes apdares - atlikusi vien baznīcas fasādes daļa ziemeļu pusē. Kontrforsi, kas atrodas šajā pusē, iepriekš nostiprināti un pavasarī tiks veikta to restaurācija. Pēc darbu pabeigšanas arī baznīcai blakus esošais skvērs tiks labiekārtots un apzaļumots.

Savukārt labiekārtošanas darbi dienvidu jeb Skolas ielas pusē jau ir pabeigti. Pie baznīcas galvenās ieejas abās pusēs uzstādīti atjaunoti un funkcionējoši dekoratīvie elementi - laternas.

Savā vietā uzstādīts arī restaurētais saules pulkstenis. Laternu un citu metāla kalumu, ieskaitot iepriekš plašu iedzīvotāju interesi raisījušās laika kapsulas, izgatavošana ir uzticēta metālkalējam Jānim Martinsonam.

Investējot 349 954 eiro, tiks atjaunots Mežotnes baznīcas tornis, informē Rundāles novada dome.

Atjaunošana tiks veikta īstenojot pārrobežu projektu «Ainava kā resurss: atbalsts jauniem pakalpojumiem un tūrismam Rundālē, Raunā, Ropšā» (RUNRARO).

Rundāles novadā projekta ietvaros tiks rekonstruēts Mežotnes baznīcas tornis. Precīzu datu par Mežotnes baznīcas celtniecību nav, taču viena no hipotēzēm ir par baznīcas mūra ēkas celtniecību 17.gadsimta sākumā. Laika gaitā baznīcas tornis savu izskatu mainījis vairākkārt, tomēr greznāko veidolu – barokālu torni ar kupolu – ieguvis Latvijas brīvvalsts laikā.

1944.gadā kaujās pie Lielupes baznīca tiek sašauta, sagrautas torņa konstrukcijas. Pēc kara bija nesekmīgi mēģinājumi baznīcu atjaunot. Vēlāk sešdesmitajos gados baznīcā ierīkota minerālmēslu noliktava – tika izlauztas plašākas torņa un draudzes telpas durvis, logi un ailas daļēji aizmūrēti, baznīcas ēkai izveidota lēzena jumta konstrukcija.

Pastāv liels risks, ka, pateicoties Satversmes tiesas nolēmumam, baznīcu īpašumi var tikt ierauti īpašumtiesību piederību tiesvedībās, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Proti, vienā konfesijā tagad var reģistrēt vairākas baznīcas, kurām, tiesas ceļā pierādot savu saikni ar līdz 1940. gadam (padomju okupācijai) pastāvējušo «mātes baznīcu», varētu rasties vēlme pieprasīt īpašuma pārdali agrāk reģistrētām baznīcām, kas īpašumus atguvušas. Tādējādi iespējami strīdi par turīgāko konfesiju – pareizticīgo un luterāņu – nekustamajiem īpašumiem, kuru rezultātā papildu darbs advokātiem, bet šo īpašumu nomniekiem – pamatīgas galvassāpes.

Tādas sekas varētu raisīt Satversmes tiesas spriedums, kas groza Reliģisko organizāciju likumā noteikto, ka vienā konfesijā var pastāvēt tikai viena baznīca, un netieši norāda par iespēju tiesā cīnīties par pēctecību. Par 1995. gadā pieņemto Reliģisko organizāciju likuma normu atbilstību Satversmei lietu ierosināja pēc Augstākās Tiesas pieteikuma, kas savukārt balstās uz Administratīvo lietu departamenta skatīto lietu, kurā Latvijas Pareizticīgā autonomā baznīca apstrīdēja Uzņēmumu reģistra atteikumu reģistrēt to reliģisko organizāciju reģistrā.

Baznīcas ielu posmā no Ģertrūdes līdz Stabu ielai vislabāk raksturo tās uzņēmumu teiktais – līdzīga Miera ielai, zaļa, mierīga, klusa, nostāk no centrālajām galvaspilsētas ielām, bet ar attīstības iespējām.

Baznīcas ielā labi sadzīvo dažādi uzņēmumi – gan šī rajona ilgdzīvotāji, piemēram, vīna veikals Berno vīni, apakšveļas veikals Triumph un krodziņš Muklājs, gan jauni un moderni veikaliņi, kas pievienojušies samērā nesen.

Pirms gandrīz trim gadiem Baznīcas ielas puspagrabiņā sāka strādāt gaismas virteņu veikaliņš Cherry Picking. «Baznīcas iela ir nostāk no centrālās – Brīvības – ielas, bet tas mums patīk pat labāk, jo šeit ir kur atstāt mašīnu, cilvēki ir nesteidzīgi. Te ir tāda kā miera osta. Cilvēks, kurš te nāk, atbilst mūsu klienta profilam – viņam patīk interesantas lietas, vēlas nesteidzīgi iepirkties,» spriež Egija Taube, Cherry Picking līdzīpašniece. Viņas biznesa partnere Līva Vīgante uzskata, ka arī apkārt esošie uzņēmumi ir pluss, jo pamazām iela attīstās. «Arī man liekas, ka šī iela attīstās, te ir daudz interesantu veikalu,» saka Mišela Šehurina, filca apavu izgatavotāja Woolings mārketinga vadītāja. Uzņēmuma īpašniece Marija Vlasova piekrīt, ka šai ielai ir liels potenciāls. Viņai šī vieta patīk un viņas skatījumā te jūtama hipsterīgi intelektuāla enerģija.

Rīgas dome plāno mēnesi ātrāk, nekā bija paredzēts iepriekš, no darba atlaist 22 Rīgas Svētā Pētera baznīcas pārvaldes darbiniekus, kuriem darbavieta baznīcā jāpamet jau šodien, 15.jūnijā.

Rīgas domes Izglītības kultūras un sporta departaments ir pieprasījis piešķirt papildus 86 300 eiro, lai apmaksātu darba tiesisko attiecību izbeigšanu, samaksātu darbiniekiem kompensāciju par neizmantotiem atvaļinājumiem, dīkstāves pabalstus līdz 15.jūlijam, atlaišanas pabalstus un sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

Kā norāda departaments, saskaņā ar Rīgas Svētā Pētera baznīcas likuma pārejas noteikumiem, darba tiesisko attiecību pārtraukšana ar Rīgas Svētā Pētera baznīcas darbiniekiem bija paredzēta 15.jūlijā.Taču 31.maijā Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde informēja pašvaldības iestādes, ka uzstāj uz Svētā Pētera baznīcas ēkas nodošanu jau 15.jūnijā.

Publiskajā telpā izskanējušais ierosinājums noteikt pareizticīgo Ziemassvētkus 7.janvārī kā brīvdienu būtu bezatbildīgs un Latvijas ekonomikai radītu simtos miljonu latu mērāmu kaitējumu, komentēja investīciju baņķieris, IBS Prudentia partneris Ģirts Rungainis.

Viņš uzsver, ka, ieviešot Latvijā to brīvdienu režīmu, kāds patlaban vērojams Krievijā, un, ņemot vērā lielo krievu īpatsvaru Latvijas sabiedrībā, ekonomika varētu tikt paralizēta uz nedēļu - no Jaungada līdz 7.janvārim.

«Ekonomika būtu mazefektīva, jo tauta būtu paralizēta gadumijas dzeršanā,» uzskata Rungainis, piebilstot, ka «tie, kuri patlaban par šo ideju bezatbildīgi spriež, ir vai nu vientieši vai kaitnieki».

Eksperts akcentē, ka šo svētku noteikšana par brīvdienu kalpotu kā nopietns signāls investoriem, kuri patlaban varētu izvērtēt, kurā no Baltijas valstīm izvērst savu darbību.

Pareizticīgo Ziemassvētkus ir iespējams noteikt par atzīmējamo, nevis svētku dienu, kā to rosina Saskaņas centrs (SC), uzskata Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (Vienotība).

Premjers intervijā Radio 101 norādīja, ka par pareizticīgo Ziemassvētku atzīšanu par svētku dienu tiek diskutēts ik gadu. Taču ir jāvērtē, kāda jaunai svētku dienai būtu ietekme uz valsts ekonomiku un budžetu. Premjers arī uzsvēra, ka Latvijas Darba devēju konfederācija nekad nav atbalstījusi jaunu svētku dienu radīšanu.

«Bet ir iespējami arī dažādi starprisinājumi, piemēram, pareizticīgo Ziemassvētkus noteikt par atzīmējamo dienu,» teica premjers.

SC kārtējo reizi ir sagatavojis grozījumus likumā par svētku, atceres un atzīmējamām dienām, rosinot noteikt pareizticīgo Ziemassvētkus 7.janvārī par svētku dienu.

Līdz ar referendumu par divvalodību ir aktualizējies jautājums par sabiedrības saliedētību un to, kā to veicināt. Pēc referenduma diskusijās izskanējis, ka viens no priekšlikumiem vienotības izjūtas veicināšanai starp dažādu tautību Latvijas iedzīvotājiem varētu būt pareizticīgo Ziemassvētku atzīšana par svētku dienu.

Pareizticīgo Ziemassvētku padarīšana par oficiālu svētku dienu neietekmētu iekšzemes kopprodukta (IKP) apjomu, taču šī papildu brīviena var izvērsties pat par četrām brīvdienām, norāda Ekonomikas ministrija (EK). Aprēķini liecina, ka šādā gadījumā to izmaksas var sasniegt 28 miljonus latu.

Kā laikrakstam Diena skaidroja EM - viena brīvdiena faktiski neietekmētu IKP apjomu, taču, ņemot vērā, ka pareizticīgo Ziemassvētki tiek svinēti 7. janvārī, kas ir divas nedēļas pēc luterāņu un katoļu Ziemassvētkiem, kā arī nedēļu pēc divām Jaungada sagaidīšanas brīvdienām, ir varbūtība, ka daudzi privātie uzņēmumi gada pirmajā nedēļā nesāks strādāt ar pilnu atdevi.

Līdz ar to šī viena papildu brīvdiena var pārvērsties vismaz par trim vai pat četrām papildu brīvdienām, tas nozīmētu, ka budžeta ieņēmumi jau samazināsies nevis par 0,08%, bet gan 0,7% no IKP. Pēc Dienas aprēķiniem, ņemot vērā, ka nodokļu ieņēmumi Latvijā ir ap četriem miljardiem latu gadā, viena brīvdiena šos ieņēmumus samazinātu par 3,2 miljoniem latu, savukārt pesimistiskākajā scenārijā - pat par 28 miljoniem latu.

Kultūras ministrija atbalstījusi Valmieras Svētā Sīmaņa evaņģēliski luteriskās draudzes projekta pieteikumu, piešķirot Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu 49 286 eiro apmērā Sv. Sīmaņa baznīcas torņa rekonstrukcijai, informē Valmieras pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību un tūrisma nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste Laura Moča.

Valmieras Sv.Sīmaņa draudzes valdes priekšsēdētājs Ainārs Pastva biznesa portālam db.lv pastāstīja, ka tuvākajā laikā plānots izsludināt atkārtotu cenu aptauju, jo iepriekš izsludinātajā piedāvātās cenas bijušas pārāk augstas. Tādējādi pašlaik nav zināms cik torņa rekonstrukcijas projekts kopumā varētu izmaksāt.

Kopumā baznīcas rekonstrukcija plānota trīs posmos – pirmais paredz Sv. Sīmaņa baznīcas torņa rekonstrukciju, otrajā posmā plānots rekonstruēt banzīcas apkārtni, tāpat arī iekšpusi, un trešais posms paredz ērģeļu rekonstrukciju. Pirmo posmu - baznīcas torņa renovācijas darbus - plānots uzsākt jau šogad, lai tos pabeigtu līdz 2015.gada jūlijam.

Savulaik izpostītajā Lestenes baznīcā pakāpeniski atgriežas interjera priekšmeti, kas kādreiz šo baznīcu darīja slavenu, vēsta laikraksts Diena.

Rīgas Amatniecības vidusskolā tapuši pēc vēsturiskām fotogrāfijām atjaunotie baznīcas soli, kas pagaidām būs tikai apskatāmi, bet ar laiku ieņems tiem domāto vietu baznīcā.

«Tā nebūs 100% kopija, bet par 95% pietuvināta rekonstrukcija,» jaunos solus raksturojis mākslas zinātnieks Ojārs Spārītis, kurš kopā ar Rundāles pils direktoru Imantu Lancmani baznīcas interjera fotogrāfijas sadabūjuši Vācijā. No vecajiem soliem Rundāles pilī paglābušās tikai vienas sola durvis, ko iedzīvotāji savulaik nebija sacirtuši malkā. Pēc šo durvju izmēriem projektētāji izstrādāja skices jaunajiem soliem, kurus trīsdesmit Rīgas Amatniecības vidusskolas audzēkņi izgatavoja kā mācību uzdevumu - bez maksas.

Ar mecenātu atbalstu Jaunpiebalgas novadā atklāta restaurētā Svētā Toma baznīca, kas nosvinējusi savu 140 gadu jubileju.

Baznīcas sienu un griestu restaurāciju laikā no pērnā gada aprīļa līdz oktobrim veica SIA Rufs, un darbu kvalitātes novērtēšanu veica Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, liecina informācija Jaunpiebalgas Svētā Toma baznīcas atbalsta fonda mājas lapā.

Baznīcas logi tika atjaunoti, finansējumu piesaistot akcijas «Mans logs mūsu baznīcai» ietvaros, un ziedotāji atrasti visiem 42 baznīcas logiem, un 2012. gada februārī atjaunošana ir pabeigta.

Kā norādīts baznīcas fonda interneta vietnē, kopš Jaunpiebalgas Svētā Toma atbalsta fonda izveidošanas atsaukušies daudzi ziedotāji, tāpat atjaunošanas darbi ritējuši, piedaloties baznīcas draudzei, Jaunpiebalgas novada domei, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai. Restaurācijas darbu laikā nosusināti baznīcas pamati pa visu tās perimetru, restaurētas centrālās ieejas durvis, salabots jumts un tornis, baznīcā ierīkots ūdensvads un kanalizācija, izveidots stāvlaukums 30 automašīnām, restaurētas iekštelpas, izgatavoti jauni logi, veikti baznīcas uzmērījumi un atjaunots tās arhitektoniskais projekts, restaurēts Kārļa Zāles veidotais piemineklis un labiekārtota tā apkārtne, nomainot veco bruģi.

Satiksmes organizācijas uzlabošanai Jūrmalā sāks Dubultu prospekta un Zigfrīda Meierovica prospekta pārbūvi.

Būvdarbu izmaksu summa ir 1 087 540 eiro (ieskaitot PVN).

Būvdarbus veiks posmā no Pils laukuma līdz Baznīcas ielai, autovadītājiem un autobusu pasažieriem no 16. jūnija jārēķinās ar satiksmes organizācijas izmaiņām.

No 16. jūnija tiks mainīta satiksmes organizācija: no Baznīcas ielai līdz Gončarova ielai būs slēgtas Zigfrīda Meierovica prospekta brauktuves abas puses, nodrošinot vienu braukšanas joslu katrā virzienā. No 16. jūnija tiks pārceltas autobusu pieturvietas – virzienā uz Rīgu pietura “Dubulti” pārcelta aptuveni 100 metru uz Rīgas pusi, virzienā no Rīgas – uz Baznīcas ielas pusi šobrīd esošajā stāvlaukumā pie dzelzceļa stacijas.

Dubultos, iepretim dzelzceļa stacijai, kur divu joslu brauktuve virzienā uz Kauguriem pāriet uz vienu joslu, laikā, kad ir intensīvāka satiksme, īpaši vasarā, veidojas sastrēgumi. Pārbūvējot Dubultu satiksmes mezglu, tiks būtiski uzlabota Zigfrīda Meierovica prospekta caurlaidības spēja, nodrošinot brīvu satiksmes plūsmu pilnā maģistrālās ielas šķērsgriezumā – pa divām braukšanas joslām abos virzienos. Līdz ar ērtāku satiksmi un sastrēgumu mazināšanu tiks ievērojami paaugstināta satiksmes drošību.

Katram ir sava Latvija. Viens gūst enerģiju, esot tuvāk dabai, cits – iepazīstot mūsu valstī esošās baznīcas, pilis, mazo pilsētu arhitektūru.

Svarīgākā ir vēlme izzināt un meklēt līdz šim neiepazīto. DB uzrunāja vairākus uzņēmējus, un katram no tiem bija sava formula Latvijas apceļošanai.

Jūras vilināti

Finalmente piedzīvojumu vadītāja Baiba Ābelniece ir pārliecināta, ka Latvijas dabas lielā vērtība ir jūras krasts. Šogad izveidots maršruts Jūrtaka, kas palīdz plānot pārgājienu gar visu Latvijas piekrasti. Jūrtakas mājaslapā var iepazīties ar ieteikumiem un uzzināt, kur labāk iet gar pašu jūras krastu un kur plānot maršrutu pa kāpām, šajās vietās arī izveidota marķēta distance (norādes uz kokiem). Interesanti, ka, vidēji dienā veicot 15–20 km, visu Latvijas jūras piekrasti var noiet 30 dienās. Jūras vilināta tikusi arī reputācijas vadības kompānijas Lejiņa un Šleiers vadītāja Dagnija Lejiņa, kura Latviju apceļo, dodoties pārgājienos, visbiežāk – gar jūru, tos mēro gan viena, gan kopā ar draugiem.

Katoļu baznīca pievienojusies protestiem pret satiksmes ierobežojumiem Vecrīgā.

Autotransporta kustības ierobežojumi Vecrīgā neatbilst Latvijas Republikas un Svētā Krēsla līgumā Katoļu Baznīcai garantētām tiesībām brīvi īstenot savu sūtību, paziņojumā presei norādījis Romas Katoliskās Baznīcas Latvijā Rīgas Metropolijas oficiālā laikraksta Katoļu Baznīcas Vēstnesis galvenais redaktors Ilmārs Tolstovs.

«Rīgas domes Satiksmes departaments, nosakot Vecrīgā gājēju un velosipēdu ielas, autotransporta kustības ierobežojumiem šobrīd pakļauj arī ielas, kurās atrodas vairāki Katoļu Baznīcai piederošie nekustamā īpašuma objekti, tajā skaitā arhibīskapa rezidence, garīdznieku mītnes un arhibīskapa katedrāle. Liegt arhibīskapam un garīdzniekiem izmantot autotransportu piebraukšanai pie arhibīskapa rezidences, garīdznieku mītnēm un katoļu reliģiskā kulta celtnēm neatļāvās pat padomju okupācijas vara. Rīgas domes Satiksmes departamenta noteikto autotransporta kustības ierobežojumu dēļ pie arhibīskapa rezidences liegts piebraukt arī personām, kurām tur paredzētas tikšanās ar arhibīskapu, savukārt, pie Svētā Jēkaba katedrāles - personām ar īpašām vajadzībām un katedrālē paredzēto kristību, laulību vai bēru reliģisko ceremoniju dalībniekiem,» norāda Katoļu baznīcas pārstāvis. «Latvijas Republika līguma ar Svēto Krēslu 4.pantā cita starpā apņēmās garantēt Katoļu Baznīcai kopā ar tās kopienām un institūcijām tiesības brīvi īstenot savu sūtību. Katoļu Baznīca uzskata, ka minētā starptautiskā līgumā tai garantētās tiesības ietver arī arhibīskapa, garīdznieku un citu Katoļu Baznīcas kalpotāju netraucētu amata pienākumu pildīšanu un viņu sniegtās pastorālās aprūpes pieejamību ticīgajai tautai.

Latvijas Banka trešdien tirdzniecībā laidīs piecu eiro sudraba kolekcijas monētu ar apzeltītām detaļām Kurzemes baroks, informē centrālā banka.

Monēta ir Latvijas Bankas atgādinājums par vienu no svarīgākajiem projektiem senā kultūras mantojuma saglabāšanā – Lestenes baznīcas un Nikolausa Sēfrensa kokgriezumu atjaunošanu.

Kurzemes barokam veltītās monētas grafisko dizainu veidojis Laimonis Šēnbergs, bet ģipša modeli – Ligita Franckeviča; tā kalta Polijas kaltuvē Mennica Polska S.A. Monētas aversā redzams akanta lapu vijums no Lestenes baznīcas altāra. Savukārt monētas reversā attēlots eņģelis no Lestenes baznīcas altāra.

Baroka laikmets Latvijai atstājis īpaši bagātu kultūras mantojumu. 17. un 18. gadsimtā celtās Kurzemes baznīcas pieder pie vērtīgākā, kas tapis Latvijas teritorijā vēsturisko stilu periodā. Pats lielākais Kurzemes baroka ansamblis (1704–1709) savulaik atradās Lestenes baznīcā. Vienā stilā darinātais altāris, kancele, biktssols, baznīcēnu soli un ērģeļu prospekts bija N. Sēfrensa darbnīcas pēdējais darbs.

Vatikānā otrdien sākas kardinālu konklāvs, kuram jāievēl jauns katoļu baznīcas vadītājs, pēc tam, kad februārī atkāpās līdzšinējais Romas pāvests Benedikta XVI.

Konklāvā piedalīsies 115 kardināli, kas pēc īpaša dievkalpojuma dosies uz Siksta kapelu, kur tiks ieslēgti līdz brīdim, kamēr izraudzīs jauno katoļu baznīcas galvu, vēsta BBC. Par jauna pāvesta ievēlēšanu signalizēs balti dūmi, kas pacelies virs Siksta kapelas, savukārt, ja kardināliem neizdosies vienoties par nākamo katoļu baznīcas vadītāju, par to liecinās melni dūmi. Pāvesta ievēlēšanai nepieciešamas divu trešdaļu – 77 kardinālu balsis.

Paredzams, ka jaunā pāvesta ievēlēšana ieilgs, jo ir vairāki kandidāti uz katoļu baznīcas vadītāja amatu. Kā iespējamie katoļu baznīcas vadītāji iepriekš tikuši minēti Milānas kardināls Andželo Skola (Angelo Scola), Brazīlijas kardināls Odilo Sčerers (Odilo Scherer), ASV kardināls Timotejs Dolans (Timothy Dolan) un Pīters Kodvo Apija Tērksons no Ganas.

Ietekmīgās Kipras Pareizticīgās baznīcas vadītājs arhibīskaps Hrizostoms II aicinājis valsti izstāties no eirozonas un tiesāt iepriekšējo valdību.

Sarunā ar Kipras laikrakstu arhibīskaps sacījis, ka eiro valūtai nav nākotnes. «Es nesaku, ka tā sabruks jau rīt, tomēr ar tādām smadzenēm, kas ir Briselē esošajiem [politiķiem], ir skaidrs, ka eiro ilgi neizturēs un labākais, ko darīt, ir domāt, kā no tās aizbēgt,» arhibīskapa sacīto citē Euobserver. Hrizostoms II arī atzina, ka šāds process nebūtu viegls un tam ir jāvelta liela uzmanība.

Tāpat Kipras Pareizticīgo baznīcas vadītājs norādīja, ka iepriekšējā valsts prezidenta Dimitrisa Kristofiasa (Dimitris Christofias) valdībai, kā arī salas galvenajiem baņķieriem būtu jāstājas tiesas priekšā. «Iepriekšējai valdībai jāuzņemas atbildība. Finanšu ministriem jāuzņemas atbildība. Centrālā Banka apgrieza visu otrādāk. Jātiesā ir banku augstākā līmeņa vadītāji, jo viņi visu sagrozīja, un cilvēki, bez brīdinājuma, pēkšņi kļuva nabadzīgi,» klāstīja baznīcas amatpersona. Tāpat arhibīskaps pavēstīja, ka plāno aizvadīt sarunas ar Krievijas investoriem, lai pārliecinātu tos salu nepamest.

Lai gan baznīcas ir vienīgās vietas, kur šobrīd Rīgas vēsturiskajā centrā ļauts ubagot, kāds stacijas tunelī sastapts lūdzējs atklājis, ka par vietu pie baznīcām jāmaksā. Tur kārtību nosakot haļavčiki, kuri no katra ubagotāja pieprasa desmit latus dienā.

Nedēļas nogalē Vecrīgas dzīvīgākajā un tūristiem pārpildītākajā Kaļķu ielā ubagotāji nebija manāmi, taču jau kuplākā skaitā tos joprojām iespējams sastapt apakšzemes tunelī pie stacijas, kā arī Esplanādes malā netālu no Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāles, novērojis portāls Diena.lv.

Stacijas tunelī sastaptais Jānis (vārds mainīts) norādījis, ka par jaunajiem noteikumiem ir informēts, taču no tuneļa viņš prom iet negrasās, jo «iztika kaut kā ir jāpelna». Jānim iepriekš bijis darbs, taču firma, kurā viņš strādājis, bankrotējusi un citu darbu viņam tā arī nav izdevies atrast.

Pāris reizes pie Jāņa pienākuši policisti, kuri stāstījuši par jaunajiem noteikumiem un aicinājuši ubagot citur, piemēram, pie baznīcām. Taču Jānis norādījis, ka pie pareizticīgo baznīcas Rīgas centrā valda nerakstīti un stingri likumi – tur saimniekojot pieci, seši vīrieši, kuri par ubagošanu pie baznīcas no katra cilvēka iekasē desmit latus dienā.

Rosinot pārcelt Krievijas pareizticīgās baznīcas galvas patriarha Kirila vizīti Latvijā uz rudeni, Latvijas prezidents Andris Bērziņš pierādījis, ka «dziļi sirdī tic labajam Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam» un tam, ka viņš līdz rudenim būs mainījis savu politisko un militāro stratēģiju, šādu uzskatu pauž Latvijas Universitātes (LU) politiskās komunikācijas profesors Ojārs Skudra.

Skudra norādīja, ka ar patriarha Kirila vizīti saistīti vairāki faktori, par kuriem nav skaidra Bērziņa nostāja. Krievijā baznīca ir vienota ar valsti, turklāt tā nav distancējusies no Krimas aneksijas, atzīmēja eksperts. Patriarhs Kirils iepriekš arī paudis, ka eiropeiskās vērtības viņam nav pieņemamas, un šāda Kirila pozīcija liek vaicāt, kādi ir Krievijas pareizticīgās baznīcas mērķi Latvijā.

Tāpat nav skaidrs, kad īsti rudenī notiktu pārceltā vizīte - pirms vai pēc Saeimas vēlēšanām. «Prezidentam jādefinē sava pozīcija, citādi sabiedrības aicinājumā paustās bažas par Bērziņa atbilstību prezidenta amatam nav kliedētas,» sacīja Skudra.

Vasaras beigās un rudenī veiktajos arheoloģiskajos izrakumos pie Sv.Jēkaba baznīcas Rīgā, «burtiski Saeimas durvju priekšā», atrakta plaša viduslaiku kapsēta, turklāt ir pamats domāt, ka virzienā uz Klostera un Jēkaba ielu zem bruģa joprojām guļ mirušo kauli, raksta «Latvijas Avīze».

Arheologs Artūrs Tomsons, kura vadībā notika izrakumi, pastāstījis, ka kārtīgas arheoloģiskas izpētes baznīcas tuvumā vai pašā baznīcā īsti nekad nav bijis. Šoreiz ķerties pie tās licis apstāklis, ka, rokot tranšejas inženiertehnisko komunikāciju guldīšanai pie baznīcas sienas, strādnieki uzdūrās cilvēku kauliem. Tomsona vadītajos izrakumos konstatēts ap 300 apbedījumu - daļa kaulu pārapbedīta, daļa nodota tālākai izpētei LU Latvijas Vēstures institūta bioarheoloģiskajā laboratorijā.

Viduslaikos mirušo apbedīšana gan baznīcā, gan kapsētās tām līdzās bija ierasta lieta. Doma baznīcai bija pat vairāki kapi, tomēr par dokumentos 1226.gadā pirmo reizi minēto Jēkaba baznīcu pētnieki esot bijuši piemirsuši. Tiek pieļauts, ka Jēkaba baznīcas draudzes kapsētā pārsvarā guldīti latvieši.

Labdarība prasa iedziļināšanos sabiedrības vajadzībās, tā nedrīkst būt formāla, aprobežojoties ar kārtējo saldumu paciņu

Tā uzskata aģentūras Digg Deep MGMT vadītājs, pirmais grupas Prāta Vētra menedžeris Aldis Hofmanis, kurš kopā ar kultūras biedrību Spektrs organizē populārās Ziemassvētku dziesmas Klusa nakts, svēta nakts 200 gadu jubilejas koncertu tūri Latvijas baznīcās.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. decembra laikrakstā Dienas Bizness:

Ar ko tu šobrīd nodarbojies?

Man ir uzņēmums Digg Deep MGMT, kas nodrošina visa veida menedžmenta pakalpojumus mūziķiem, kā arī stratēģisko plānošanu un tehnisko menedžmentu dažādiem projektiem un pasākumiem. Šobrīd strādāju ar vienu no talantīgākajiem šī brīža pianistiem Andreju Osokinu. Piedāvāju arī pakalpojumus mūzikas noskaņas radīšanai veikalos un restorānos. Manu klientu vidū ir, piemēram, Vīna studija, kurai jau sešus gadus veidoju muzikālo fonu. Tā nu ir sagadījies, ka šogad ir Latvijas valsts simtgade, grupai Putni – 25 gadu, bet dziesmai Klusa nakts, svēta nakts – 200 gadu jubileja. Pirms gada vokālās grupas Putni vadītāja Antra Dreģe mani uzrunāja un izstāstīja par ideju organizēt populārās Ziemassvētku dziesmas Klusa nakts, svēta nakts 200 gadu jubilejas koncertu tūri Latvijas baznīcās. Man šķita interesanti salikt kopā klasiskās Ziemassvētku dziesmas un Matīsa Čudara un Jēkaba Nīmaņa mūsdienīgo izpratni par to izpildījumu. Ir radīti gan jaundarbi, gan šīs dziesmas aranžējumi, izmantojot gan viduslaiku mūziku, gan agrīno latviešu komponistu darbus. Piemēram, Matīss Čudars speciāli šiem koncertiem ir radījis muzikālu triloģiju Es nomodā par Tevi palecos ar Ivetas Šimkus, Arvīda Ulmes un Aivara Neibarta vārdiem. Ir tapusi ļoti skaista – reizē akadēmiska un mūsdienīga – Ziemassvētku programma, koncerti notiks septiņās Latvijas baznīcās, uz tiem bez maksas tiks aicināti arī maznodrošinātie un daudzbērnu ģimenes. Pirmssvētku laikā, kad visapkārt valda iepirkšanās bums, starp mums ir cilvēki, kuriem nepietiek naudas savām primārajām vajadzībām, nemaz nerunājot par iespēju garīgi bagātināties. Tāpēc mēs vēlamies iespēju robežās uz šiem koncertiem aicināt tos cilvēkus, kuri paši to nevarētu atļauties. Plānojam, ka 20–30% no visiem koncertu apmeklētājiem būs trūcīgie Latvijas iedzīvotāji. Mēs aicinām uzņēmējus atbalstīt mūsu iniciatīvu, iegādājoties biļetes, kuras tiks nogādātas adresātiem. Šobrīd ir atsaukušies divi uzņēmēji, kuri ir vēlējušies palikt anonīmi. Priecāsimies, ja mūsu iniciatīvai pievienosies vēl kāds.

Pašlaik nav pamata iekšējai pārbaudei attiecībā uz likumam neatbilstošu ziedojumu izmantošanu, jo nav iesniegta konkrēta informācija vai pierādījumi, kas dotu pamatu aizdomām par to neatbilstošu izlietojumu, sacīja Latvijas Romas Katoļu baznīcas arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs.

Gadījumos, kad tiek saņemta konkrēta informācija vai pierādījumi, kas dod iemeslu pamatotām šaubām, fakti tiek izvērtēti, pauda arhibīskaps.

«Pēdējie notikumi liek izdarīt secinājumu, ka ir nepieciešams skaidrot sabiedrībai, bet vairāk tiesību sargājošajām iestādēm, par draudzes un baznīcas rīcību ar ziedojumiem un to grāmatvedisko uzskaiti, kā arī katoļu baznīcas specifisko iekšējo regulējumu atbilstoši kanoniskajām tiesībām,» uzskata Stankevičs.

Jau ziņots, ka 5.jūnijā Valsts ieņēmumu dienests (VID) veicis kratīšanu vairākos katoļu baznīcas dievnamos, kas saistīta ar aizdomām par likumam neatbilstošu ziedojumu izmantošanu. Izmeklēšanas procesā arestēto nav.