Filmas Zigfrīds Meierovics. Filma, kuras nebija komanda uzsākusi ziedojumu vākšanas kampaņu platformā Projektu banka, lai savāktu nepieciešamo finansējumu filmas pabeigšanai.

Filmas veidotāji lūdz sabiedrības atbalstu filmas tapšanā, lai pabeigtu divus svarīgus filmas veidošanas etapus. Finansējums nepieciešams, lai meklētu informāciju par Z.A. Meierovica darbību ārvalstu (Itālijas, Francijas, Lielbritānijas un Krievijas) arhīvos, kur glabājas vēl neizpētītas ziņas par pirmā Latvijas ārlietu ministra ārzemju vizītēm, kā arī lai inscenētu divas īpašas ainas, kas bijušas liktenīgas valstsvīra dzīvē. Kopējā summa, ko projekta veidotāji cer savākt ar Projektu bankas ziedotāju palīdzību, ir 3000 eiro.

Zigfrīds Meierovics. Filma, kuras nebija ir stāsts par filmu, kas nav tapusi jau simt gadu garumā. Jau kopš pirmās brīvvalsts laikiem četri dažādi režisori strādājuši pie kino projektiem, kas attēlotu kādreizējā Latvijas ministru prezidenta un pirmā ārlietu ministra Z.A.Meierovica dzīvi un darbu, bet visi finansiālu vai ideoloģisku apsvērumu rezultātā apturēti. Režisors un Latvijas dokumentālā kino vecmeistars Tālivaldis Margēvičs (Šķērsiela, Sieviete, kura gaida), jau vairāk nekā 20 gadu garumā cenšas piepildīt savu sapni un pabeigt filmu par šo Latvijas vēstures personību.

Lai gan filmas «Zigfrīds Anna Meierovics» nonākšana Latvijas kinoteātru repertuāros sagaidāma šā gada rudenī, filmas veidotāji par pirmizrādes datumu izvēlējušies 4. maiju - Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienu, informē filmas pirmizrādes komunikācijas vadītājs Dāvis Landorfs.

Datums ir nozīmīgs, jo filma «Zigfrīds Anna Meierovics», vēstot par Latvijas pirmā ārlietu ministra dzīvi un darbu, reizē stāsta arī par nozīmīgiem notikumiem, kas ļāvuši dibināt Latvijas valsti.

Lai filma par Zigfrīdu Annu Meierovicu būtu interesanta ne tikai vēstures entuziastiem, bet arī plašam skatītāju lokam kinozālēs visapkārt Latvijai, tā apvieno inscenētas epizodes ar vēsturisko liecību montāžu.

«Esam droši, ka filma būs interesanta ikvienam, jo gan Z.A. Meierovica politiķa un personas dzīvesstāsts, kā arī Latvijas Neatkarības iegūšanas notikumi, kas redzami filmā, bijuši patiešām aizraujoši. Pieļaujam, ka filma varētu īpaši piesaistīt Latvijas Neatkarības vēstures interesentus un 20. gadu atmosfēras cienītājus, bet ceram, ka ikviens filmā atradīs kaut ko savu,» stāsta D. Landorfs.

Būvinženieris Sergejs Meierovics, kurš bijis Gaismas pils projekta konsultants, sarunā ar laikrakstu Neatkarīgā apgalvojis – kamēr ēka nav nodota ekspluatācijā, tikmēr tajā nedrīkst ienest materiālas vērtības. Viņš uzskata, ka tiek pārkāpti viselementārākie noteikumi politikas vārdā, un šos pārmetumus adresējot par Būvniecības likumu atbildīgajam ekonomikas ministram Danielam Pavļutam.

Uz jautājumu, kā tad rīkoties ar grāmatām, kuras Gaismas pilī jau novietotas jaunajos plauktos, būvinženieris šerpi atcirtis: «Jāved atpakaļ!» «Ja ar grāmatām kaut kas notiks, tad būs jāatbild Kultūras ministrijai un bibliotēkai,» piebildis S. Meierovics.

Viņam esot iebildumi par to, ka tehniskā ēka ar inženiertīkliem tiks pabeigta vēlāk. S. Meierovics Neatkarīgajai norādījis, ka tas ir pretrunā ar būvniecības normatīviem: «Vispirms jābūt infrastruktūrai, lai var pieslēgt siltumu, elektrību un dzesēšanas iekārtas. Kad inženierim prasīju, kāpēc aukstumsistēmas atrodas pāri ielai, atbildēja, ka Birkerts nepiekrita, ka tās ir zem zemes.» Speciālists uzskatot, ka sadalīšana kārtās veikta, lai nomaskētu patiesās viena kvadrātmetra izmaksas.

Būveksperts, Latvijas Būvinženieru savienības valdes loceklis Sergejs Meierovics intervijā laikrakstam Diena vērtējis nebeidzamās aizķeršanās ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas jauno būvi - Gaismas pili.

Jautāts: «Jau kuro reizi pārcelta Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunceltnes nodošana ekspluatācijā. Neesot novērsti kādi tehniskie defekti, par kuriem esot bijis zināms jau sen. Kā jūs, būdams eksperts būvniecībā, vērtējat patlaban notiekošo ap šībrīža nozīmīgāko objektu?», viņš atbildējis:

«Neredzot visu uz vietas, bet vadoties pēc publiskās informācijas, pārdomājot to, man pašam rodas jautājums: kā tad tas tā sanāk, ja ir tik laba būvuzraudzība un tā nav redzējusi visas problēmas, kuru dēļ tagad nevar to objektu pieņemt? Jo celtniecībā procesi ir ilgstoši, nekas nenotiek dažu stundu laikā. Kāpēc visu nepamanīja daudz agrāk? Kāpēc tam neviens nepievērsa uzmanību? Par to man tiešām trūkst vārdu.»

Par Borisa Jeļcina nāvi ziņo mediji visur pasaulē. Daži viņu slavēja, sakot, ka viņš ir bijis vienīgais īstenais demokrāts Krievijā, citi nē. Apkopojām pasaules vadošo mediju viedokļus par mirušo Krievijas pirmo prezidentu Borisu Jeļcinu.

The New REPUBLIC: "Miris Boris Jeļcins. Jeļcins bija Krievijas pirmais un pēdējais īstenais demokrāts."

Reuters: "Krievijas bijušais prezidents Boris Jeļcins bija varonis, kas atbruņoja Padomju Savienību."

Associated Press: "Boris Jeļcins, kas izsita pamatus no Padomju Savienības, un vēlāk centās no graustiem to uzcelt miris 76. gadu vecumā."

BBC: "Boris Jeļcins, kas bija galvenais spēlētājs Padomju Savienības sagrāvē un, kas vēlāk kļuva par Krievijas pirmo prezidentu miris 76. gadu vecumā."

The New York Times: "Boris Jeļcins, kas apglabāja PSRS miris 76. gadu vecumā."

The Independent: "Jeļcins, kas uzvarēja komunismu, miris."

VAS Starptautiskā lidosta Rīga atbalsta sabiedrības diskusiju par iespējamu lidostas nosaukuma maiņu, taču tā prasa rūpīgu izvērtēšanu un komplicētu procedūru ievērošanu.

Lidostas nosaukuma maiņa prasa izpildīt virkni juridisku prasību gan vietējā, gan starptautiskā līmenī. Nosaukuma maiņa ir finansiāli ietilpīgs lēmums, kas prasa veikt būtiskus ieguldījumus, Db.lv informē Mārtiņš Langrāts, VAS Starptautiskā lidosta Rīga preses sekretārs.

Nosaukuma maiņa ir VAS Starptautiskā lidosta Rīga valsts kapitāldaļu turētāja, tas ir, Satiksmes ministrijas kompetencē. Lidostas nosaukuma maiņu var veikt tikai valsts kapitāla daļu turētājs – Satiksmes ministrija. Lidosta nav nosūtījusi nekādus priekšlikumus par nosaukuma maiņu un neplāno to darīt.

Tas, kas tagad notiek būvniecībā, ir galīgs absurds, jo būvnieku nevar izvēlēties pēc principa – labi, lēti ātri, LTV diskusijā saistībā ar Zolitūdes traģēdiju, sacīja būvinženieris Sergejs Meierovics.

Konkursu izsludinot, sākotnēji eksperti nosaka vienu summu, par kādu plānots ēku būvēt. Ja konkursā uzvar pretendents, kurš piedāvā ievērojami zemāku summu, nekā sākotnēji lēstā, tad būvnieka tāmei vajadzētu veikt ekspertīzi, un pārliecināties, kurš blefo - konkursa izsludinātāja eksperti vai pretendents, norādīja S. Meierovics.

Savukārt būvkompānijas Re&Re pārstāve Mārīte Straume uzsvēra, ka projektu konkursos un iepirkumos tik tiešām galvenais kritērijs, konkursos izvēloties uzvarētājus, ir zemākā cena. Īpaši izteikts tas ir mazākos konkursos, jo lielākos tiek izvērtēti vairāk kritēriji.

Kā ziņots, ceturtdienas vakarā daļēji sabruka lielveikals Maxima Rīgā, Zolitūdes mikrorajonā.

Shortcut piedāvājumu papildina jaunākās latviešu filmas

Jūnijā lietotnes Shortcut piedāvājuma klāstu papildināja vairākas latviešu režisoru dokumentālās un mākslas filmas, kas priecēs Latvijas skatītājus. Starp tām ir gan vēl pastāvīgi kinoteātros neizrādītā Zigfrīds Anna Meierovics, gan nesen pirmizrādi piedzīvojušās Bille, Zāģeri un Dubultā dzīve. Sekss un PSRS.

Ģimenes filma Bille uzreiz pēc nonākšanas uz kino ekrāniem jau saņēmusi ļoti pozitīvas skatītāju atsauksmes. Filmas veidotāji ar lielu pietāti pret literāro pirm- avotu ir radījuši precīzu un skaudru 30. gadu strādnieku Rīgas atspoguļojumu. Stāsta centrā ir talantīga bērna un ikdienas nogurdinātu pieaugušo attiecības – ar nabadzību Bille ir iemācījusies sadzīvot, taču pietrūkst mātes mīlestības un uzmanības. Filmas autentiskumu paspilgtina fakts, ka uzņemšana notikusi Vizmas Belševicas bērnības mājā un pagalmā, kur paiet lielākā daļa Billes ikdienas.

Dzīvojamo māju konstruktīvie risinājumi ir krietni vienkāršāki nekā publiskajām ēkām, tāpēc varbūtība, ka ar tām varētu notikt līdzīga nelaime, tāpat kā ar Zolitūdes Maximu, ir minimāla, laikrakstam Diena norādījis būveksperts Sergejs Meierovics.

Līdzīgi uzskata arī sertificēts būvinženieris Viktors Kopitins, piebilstot, ka dzīvojamām mājām lielāks risks ir «slikta siltumizolācija, nekvalitatīva apdare, aizdomīgi un reizēm pat bīstami arhitektūras risinājumi». Kā norāda laikraksts, Latvijā pētījumi par dzīvojamā fonda kvalitāti pēdējos gados nav veikti. Ekonomikas ministrijas pārstāve Daiga Grūbe teikusi, ka pēdējais pētījums ir par 2006.-2008. gadu. Pirms mēneša gan ministrs Daniels Pavļuts esot uzdevis rast iespēju šādu analīzi veikt atkārtoti.

Pētījumu neesamību kā problēmu izcēlis Rīgas galvenais arhitekts Gvido Princis, sakot, ka tas ir iemesls, kāpēc viennozīmīgi norādīt uz kādu tendenci nav iespējams. «Šausmīgi traģiskais notikums ir indikators tam, ka ne viss šai nozarē ir kārtībā,» sacījis G. Princis.

«Apliecinājums par būves ekspluatāciju būvvaldē joprojām nav iesniegts, LNB joprojām ir būvlaukums. Būvlaukumā nav aizliegta citu personu atrašanās, bet par to atbildība jāuzņemas būvuzņēmējam, kuram jānodrošina, lai tās tiktu instruētas par drošību. Jāuzrauga arī apmeklētāju plūsma, personai objektā jāatrodas būvuzņēmēja pavadībā. »

Tā, runājot par faktu, ka, lai gan Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) nedeva savu akceptu LNB ugunsdrošībai, simbolisko grāmatu pārvietošanu uz jauno ēku neatcēla, intervijā laikrakstam Neatkarīgā sacījis Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs

Jautāts, vai tā nav noteikumu apiešana, viņš atbildējis: «Tas nebija nelikumīgi, bet īsti smuki arī neizskatījās, un masveidā tā nevajadzētu darīt. Turklāt bija zināms, kad tiek plānota šī grāmatu ķēde, kas bija jāplāno un jāorganizē sasaistē ar objekta būvniecību. »

«Mums jāsaņem apliecinājums par būves gatavību ekspluatācijai no vairākām institūcijām, tostarp VUGD. Objektam jābūt uzbūvētam atbilstoši akceptētajam būvprojektam, visa dokumentācija tiks pārbaudīta, lai varētu pārliecināties, vai būvdarbi veikti atbilstošā kvalitātē, izmantotie risinājumi, materiāli ir tādi, kādi paredzēti būvprojektā. LNB būvēta pēc diviem būvprojektiem: viens ir pašai ēkai, otrs – infrastruktūras objektam ar LNB ēkai nepieciešamajām inženierkomunikācijām. Lielā ēka bez otras ir kā mašīna bez akumulatora – vienu, bez komunikācijām, to nevar nodot, » stāstot būves pabeigšanu, sacījis Vircavs.

Vairāk nekā 40 minūtes debatējot par un pret Basteja bulvāra pārdēvēšanu Zigfrīda Annas Meierovica vārdā, Rīgas domes deputāti bija tēlaini un emocionāli.

Visvairāk tika runāts par notikušo aptauju, kurā lielākais vairums rīdzinieku neatbalstīja bulvāra pārdēvēšanu. Neviens no runātājiem nevērtēja to, cik nosaukuma maiņa izmaksās uzņēmējiem, kuru uzņēmumu juridiskās adreses ir Basteja bulvārī. Interesanti, ka par balsoja arī Jānis Birks, kurš pirms tam presē bija izteicies pret bulvāra pārdēvēšanu. Db piedāvā dažus spilgtus citātus no debatēm.

Igors Pimenovs (Saskaņas centrs, aicināja balsot pret, pats balsošanā nepiedalījās): «Akadēmiķis Jānis Krastiņš atļāva man viņu citēt - Bulvāra pārdēvēšana ir primitīva necieņas izrādīšana Meierovicam.»

Lauku ceļu uz Gunāra Bogdanova mājām Iecavas novada Zorģu pusē pēc vairāku gadu pārtraukuma nevar pazīt – no A7 garām vairākām sētām tas stiepjas visai gluds un stabils, līdz beidzas ģimenes pagalmā. Pretī skrien divi draudzīgi suņi, Gunārs smaidot sasveicinās un iepazīstina ar «īstajiem saimniekiem» – diviem ziņkārīgiem kaķiem. Smaida arī Gunāra sieva Irīna un meita Beate, šis ieradums no Anglijas laikam paliks nemainīgs, vēsta reģionālais laikraksts Bauskas Dzīve.

Gunārs krīzes laikā Latviju atstāja kā labs informācijas tehnoloģiju speciālists, lai Anglijā nopelnītu pietiekami mājas remonta kredīta atmaksai. Anglijā zemgalietis strādāja interneta veikalu piegādes centrā, organizējot preču piegādi klientiem no lielas noliktavas.

Atgriezās Bogdanovi pagājušā gada 24. maijā. «Braucām atpakaļ tāpēc, ka gribējām būt mājās un tuvāk radiniekiem. Gunāram ir pieaugusi meita no pirmās laulības, man – mamma, māsa ar ģimeni,» skaidro Irīna, «nebija drošības par māju, kas atstāta īrniekiem. Mums nebija lielu prasību – lai tikai baro mājdzīvniekus, sakopj sētu un telpas, maksā par elektrību. Kad pēdējoreiz te viesojāmies, sapratām, ka gaidīt vairs nevar. Sēta bija aizaugusi, viss, ko varēja nokurināt, izzāģēts, suņi un kaķi pusbadā glābās pie kaimiņiem.»

65 gadu vecumā miris britu rokmūziķis Ričards Raits, kura vārds visā pasaulē zināms saistībā ar grupu Pink Floyd.

Raits ir vairāku britu rokgrupas klasisko albumu, arī Dark Side of the Moon un Wish You Were Here, kompozīciju autors un izpildītājs.

R. Raits izdevis divus soloalbūmus - Wet Dream (1978) un Broken China (1996), kā arī albūmu Identity (1984) grupas Zee ietvaros. Raita meita Gala apprecēja basģitāristu Gaju Pratu, kurš spēlēja Pink Floyd pēc Rodžera Votersa aiziešanas no grupas.

Pink Floyd ir angļu grupa, viena no veiksmīgākajām rokmūzikas grupām mūzikas vēsturē. Sākotnēji Pink Floyd bija psihodēliskās mūzikas grupa, taču īpašus panākumus guva ar vēlākajiem konceptuālajiem albumiem, sevišķi Dark Side of the Moon (1973) un TheWall (1979).

Latgale ir viena no visskaistākajām vietām pasaulē, ieguldot tur 2, 3, 4 miljardus latu, esmu pārliecināts, ka tūristi brauktu nevis uz Dubaiju, bet uz Latgali.

To LTV raidījuma Labrīt, Latvija teica Lido īpašnieks Gunārs Ķirsons. Viņš uzskata, ka šo naudu Latvijai vajadzētu aizņemties vēl papildu no tiem Eiropas un pasaules aizdevējiem, kas mums jau aizdod.

Gunārs Ķirsons. (Foto: Vitālijs Stīpnieks, DB)«Pašlaik mēs strādājam pa nullēm, taču mums ir biznesa ideja, kas palīdzētu celt Latvijas ekonomiku— koka māju ražošana un eksportēšana. Problēma, ka valsts skatās, nevis kā atbalstīt šo biznesu, bet kur no mums vēl vairāk paņemt. Valsti no krīzes izvedīs darbadevēji, nevis pacelti nodokļi, tāpēc darbadevējus vajag mīlēt,» tā G. Ķirsons.

Patlaban amatpersonas, kurām ir lielas kredītsaistības, turas «virs ūdens» un, kā pašas apgalvo, spēj samaksāt kredītus, turpretim nākamais algas samazinājums jau varētu būt kritisks.

Tas varētu nozīmēt vai nu paaugstinātu korupcijas risku, vai nu - amatpersonas varētu sākt pamest valsts pārvaldi, ziņo Diena.

Artis Kampars (no kreisās), Valentīna Andrējeva, Ilmārs Rimšēvičs, Gunārs Kūtris, Kārlis Šadurskis, Oskars KastēnsIlmārs Rimšēvičs. (Foto: Db)Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs

Kredīts: ap 440 000 LVL;

Ikmēneša maksājums: ap 2 500 LVL;

Alga: ap 5 500 LVL (uz rokas).

Ja valdība pieņems lēmumu vēlreiz paaugstināt pievienotās vērtības nodokļa likmi, SIA LIDO var nākties slēgt savus uzņēmumus Latvijā, norādīja uzņēmuma īpašnieks Gunārs Ķirsons.

Viņš atzina, ka uzņēmums turpina attīstīt projektus ārpus Latvijas – šobrīd strādā Igaunijā, Baltkrievijā, pēta tirgu Rietumos. Savukārt iecere atvērt LIDO Kazahstānā pagaidām apturēta valstī valdošās krīzes dēļ.

Jau ziņots, ka valdībā tiek pieļauta iespēja izvērtēt iespēju PVN likmi palielināt līdz 24% un atteikties no ar iedzīvotāju ienākumu nodokli neapliekamā minimuma.

SIA LIDO ir 1991. gadā dibināts sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums. Tā īpašnieks un prezidents Gunārs Ķirsons šā gada maijā vērsās pie Valsts prezidenta ar aicinājumu mazināt šķēršļus uzņēmējdarbībai.

Latvijas iedzīvotāji par patriotiskākajiem uzņēmējiem atzinuši a/s Liepājas papīrs prezidentu Jāni Vilnīti, SIA Lāči īpašnieku Normundu Skauģi un SIA Lido īpašnieku Gunāru Ķirsonu.a/s Liepajas papirs prezidentu Jani Vilniti, SIA Laci ipašnieks Normunds Skaugis un SIA Lido ipašnieks Gunars Kirsons.

Db jau ziņoja, ka no šī gada 14. oktobra līdz 18. novembrim interneta vietnē www.latvijaspatrioti.lv norisinājās balsojums par patriotiskāko uzņēmēju. Uzņēmēju titula Latvijas patriots saņemšanai kopumā tika izvirzīti 120 cilvēki.

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) 15. gadadienas svinīgajā pieņemšanā Latvijas patriotiskākajiem uzņēmējiem balvas šodien pasniedza Ministru prezidents Ivars Godmanis. Latvijas patriotiskāko uzņēmēju noteikšanu organizēja LDDK sadarbībā ar Izdevniecību Dienas bizness, augstskolu Turība un LR proklamēšanas deviņdesmitgades rīcības komiteju.

Krīzes dēļ bistro ēku vietā SIA Lido dizaina rūpnīca sāk ražot ģimenes mājas. Pirmās dizaina ģimenes mājas Villa Estere prezentācijā atklāja SIA Lido dizaina rūpnīca īpašnieka SIA Lido prezidents Gunārs Ķirsons. Viņš atzina, ka šobrīd daudzi lielie bistro ēku pasūtījumi no ārvalstīm ir apstājušies.

«Bija liels projekts sadarbībā ar Kazahiju par 30 milj. eiro, no kuriem nedaudz vairāk par 0.6 milj. eiro jau bija iemaksāti, taču krīzes dēļ tas pašlaik ir apturēts,» ar piemēru situāciju skaidro G. Ķirsons.

Viņš atzīst, ka interese par Lido bistro komplektu iegādi joprojām ir gan no Krievijas, Azerbaidžānas, gan no citām valstīm, tomēr to realizācija ir atlikta. Kad situācija varētu mainīties, G. Ķirsons neprognozēja, vien atzina, ka iespējas jau ir, it īpaši saistībā gan ar iecerēto olimpiādes rīkošanu Sočos, gan pasaules hokeja čempionātu Baltkrievijā.

Latvijā vajadzētu izveidot politiķu atbildības likumu, kas noteiktu viņiem juridisku atbildību par savu darbu, tā intervijā laikrakstam Neatkarīgā iesaka SIA Lido īpašnieks Gunārs Ķirsons.

Viņš norāda, ka Latvijā demokrātija izpaužas kā visatļautība, bet tas neesot pareizi. Viņš arī iesaka strādāt kā Singapūrā - ministrs strādā četrus gadus, paveic darbu ideāli un saņem par to miljonu pēc šā posma beigām.

G. Ķirsons norāda, ka politiķiem būtu jānāk un jāsaka: «Iešu politikā un uzrakstīšu, ka šodien nesu juridisku atbildību, ja nolaidīšu savu ministriju uz grunti vai nesamaksāšu saviem darbiniekiem, bet, ja atnesīšu savai ministrijai 100 miljonus peļņu, tad atdodiet man vienu procentu, kas man pienākas, jo arī es esmu cilvēks, arī es strādāju.»

Uzņēmējs Gunārs Ķirsons jau šogad plāno atvērt jaunu ātrās ēdināšanas restorānu Rīgā, ko tālāk varētu izvērst kā restorānu ķēdi ne tikai Latvijā, bet ar franšīzes starpniecību arī ārzemēs.

Restorāna nosaukums nesīs Ķirsona uzvārdu, bet par tā atrašanās vietu lēmums šobrīd vēl nav pieņemts. Notiek sarunas ar Rīgas domi un privātīpašniekiem, db.lv pastāstīja Gunārs Ķirsons. Ēdināšanas uzņēmuma koncepcija paredz iespēju produkciju ņemt līdzi, piedāvājot «veselīgus burgerus». «Cilvēki ir sākuši mīlēt burgerus. Pasaule pie tiem ir pieradināta. Rūpēsimies, lai cilvēki ar šo pārtiku uzņemtu enerģiju, bet centīsimies to piedāvāt interesantākā un labākā veidā,» saka uzņēmējs.

G. Ķirsons atzīst, ka sākotnējais plāns bija restorānu atklāt jau augustā, taču «dzīve plānos ienes korekcijas». «Līdzekļus pirmā restorāna atvēršanā ieguldīs uzņēmējs Vladimirs Šestakovs, kurš man ir palīdzējis jau iepriekš,» atklāja G. Ķirsons. DB iepriekš rakstīja, ka V. Šestakovs ir Krievijas pilsonis, G. Ķirsona uzņēmuma Daugmales projekti līdzīpašnieks, SIA GKVS valdes loceklis un Lido džudo kluba valdes priekšsēdētājs.

Izdevniecībai Dienas bizness piederošais biznesa ziņu portāls biznews.lv no 2. februāra maina nosaukumu un atsvaidzina dizainu.

No 2. februāra interneta portāls Biznews.lv sauksies rus.db.lv. Lēmums par nosaukuma maiņu pieņemts pagājušā gada beigās, jo pēc būtības tieši tāds nosaukums atspoguļo portāla informācijas izplatīšanas politiku. Jaunais nosaukums skaidri parāda portāla saikni ar latvisko ziņu portālu db.lv un biznesa avīzi Dienas bizness. Turklāt Latvijas krievvalodīgie interneta lietotāji jau sen ir pieraduši pie līdzīgas interneta adrešu struktūras, piemēram, rus.delfi.lv un rus.tvnet.lv. «Iespējams, ka mūsu lēmumu kāds iztulkos kā vēlmi būt tādiem kā visi citi, bet tas tā nav. Jau pirms portāla atvēršanas 2007. gadā gribējām to nosaukt rus.db.lv, bet pēdējā brīdī pārdomājām. Gribējām, lai nosaukums izskatās oriģināls.

Dzelzceļa stacijā Vācijā otrdien vīrietis ar nazi sadūris četrus cilvēkus, no kuriem viens no gūtajiem ievainojumiem miris.

Uzbrucējs ir arestēts. Policija pieļauj, ka uzbrukums bijis «politiski motivēts», ziņoja mediji.

«Divi cilvēki ir smagi ievainoti, viens atrodas kritiskā stāvoklī,» pēc uzbrukuma Grafingā paziņoja Bavārijas zemes policijas preses pārstāvis. Vietējais laikraksts Merkur ziņo, ka viens uzbrukumā ievainotais miris. Sadurti 43, 55 un 58 gadus veci vīrieši, bet 50 gadus vecs vīrietis no ievainojumiem miris.

Vietējie mediji, atsaucoties uz aculieciniekiem, ziņoja, ka vīrietis uzbrukuma laikā kliedzis Allahu akbar (Dievs ir dižens), bet varasiestādes to vēl nav apstiprinājušas, vien atzīstot, ka viņš izkliedzis «politiskus paziņojumus».