Portāls rus.db.lv sadarbībā ar UniCredit Bank piedāvā akciju, kuras uzvarētājs saņems klēpjdatoru Acer Aspire One. Lai piedalītos akcijā un laimētu klēpjdatoru, akcijas laikā jāpiesakās uz rus.db.lv ziņu saņemšanu e-pastā.

Akcijas noteikumi ir vienkārši - izlozē piedalās ikviens, kurš laikā no 2009. gada 11. līdz 29. maijam parakstījies uz rus.db.lv e-Ziņām un līdz izlozes dienai nedēļu ir saņēmis e-Ziņas no rus.db.lv. Respektīvi - Jums vismaz vienu nedēļu (5 darba dienas) jāiepazīstas ar rus.db.lv ziņu piedāvājumu e-pastā.

Nemaz nav jānopūlas līdzšinējiem lasītājiem - visi, kas līdz šim ir parakstījušies uz rus.db.lv ziņu saņemšanu, automātiski piedalās akcijā!! E-ziņu saņēmēji katru dienu saņem tās dienas interesantāko ziņu apkopojumu.

Vācijas autobūves uzņēmums Volkswagen gatavojas samazināt ražošanas apjomu Krievijā, teikts kompānijas Krievijas struktūrvienības Volkswagen Group Rus izplatītajā paziņojumā.

Volkswagen piedāvās darbiniekiem kompānijas rūpnīcā Kalugā brīvprātīgi pamest darbu. Tāpat rūpnīcā plānots ieviest četru darba dienu nedēļu, kā arī samazināt maiņu skaitu no trijām līdz divām.

«2015.gada pirmajos mēnešos Krievijas automašīnu tirgus turpināja izjust ekonomikas vājuma, cenu pieauguma un procentu likmju kāpuma negatīvo ietekmi. Mēs neprognozējam izmaiņas šajos faktoros tuvāko dažu mēnešu laikā, tāpēc kompānija "Volkswagen Group Rus" ir pieņēmusi lēmumu pielāgot ražošanu,» informēja Volkswagen Group Rus pārstāvji.

Pagaidām gan neesot skaidrs, cik daudz darbinieku varētu pamest darbu rūpnīcā. Volkswagen Group Rus informē, ka strādājošajiem, kuri izvēlēsies pamest darbu pēc abpusējas vienošanās, tiks piedāvātas adekvātas kompensācijas.

Iestājoties rudenim, privātmāju īpašniekiem raizes sagādā kvalitatīvu granulu apkures katliem deficīts. Ražotāji savu produkciju novirza eksportam, tādēļ vietējos veikalos granulu pašlaik neesot. Pietiekamā daudzumā grūti iegādāties arī briketes, raksta rus.db.lv. Uzņēmuma K-rauta pārstāvji norādīja, ka «nemainīgas kvalitātes kurināmās kokskaidu granulas pašreiz ir pieejamas septiņos no astoņiem K-rauta veikaliem».

Granulas pašlaik ir beigušās veikalos Depo, savukārt K-rauta pircēji izved pēdējās kvalitatīvās granulas, un veikalos patlaban atrodamas vien zemas kvalitātes granulas, novērojuši pircēji. Tomēr K-rauta pārstāvji atīzst, ka, laikapstākļiem strauji kļūstot vēsākiem, pircēji pastiprināti pērk granulas, tomēr uzsver, ka visaktīvākā kokskaidu granulu iegāde līdz šim bijusi vienā no K-rauta veikaliem Rīgā (Priedaines ielā 37), kur veikts papildus pasūtījums, un šī veida kurināmais būs atkal pieejams no 4. oktobra. Pārējos septiņos K-rauta veikalos Latvijā pašreiz var iegādāties minētās kokskaidu granulas 16 kilogramu iepakojumos.

68 % no Latvijas iedzīvotājiem jeb 1,4 miljoni personu, kuras dzīvo tradicionālajos mājokļos (dzīvoklī vai mājā), mitinās pusgadsimtu vecos mitekļos, kas uzcelti no 1946. līdz 1990. gadam un kuru īpatsvars ir 67 % no visiem mājokļiem (674 614) Latvijas tirgū. Vien 3 % iedzīvotāju dzīvo jaunos namos, kas uzcelti 2006.-2011. gadā.

Par to liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) pēdējie pieejamie dati (2011.g. marts) par tradicionālajiem mājokļiem un tajos dzīvojošajām personām pēc ēkas uzcelšanas laika.

Kopumā Latvijā ir 1 018 533 tradicionālie mājokļi, kuros dzīvo pavisam 2 040 812 cilvēki. 32 % jeb 326 291 šādu mājokļu ir Rīgā, bet 18 % no visiem Latvijas tradicionālajiem mājokļiem jeb 179 835 ir Pierīgā, kur kopā dzīvo 50 % Latvijas iedzīvotāju.

Līdzīga situācija pēc CSP datiem novērojama Rīgā un Pierīgā, kur arī personas dzīvo lielāko tiesu padomju gados celtos mājokļos: 327 594 mājokļos, kas uzbūvēti laika posmā no 1946. līdz 1990. gadam, dzīvo 685 727 cilvēku jeb 68 % no visiem Rīgā un Pierīgā deklarētajiem iedzīvotājiem.

Lietuvas uzņēmumi, kas turpina strādāt Krievijā, rīkojas neētiski un amorāli, pret tiem nevajadzētu izturēties iecietīgi un tiem jāsaprot, ka Krievijā tiem var draudēt nacionalizācija, piektdien brīdināja Lietuvas ārlietu viceministrs Simons Šatūns.

Tā viņš Lietuvas sabiedriskajam radio komentēja izskanējušo informāciju, ka Lietuvas pārtikas produktu ražotājam "Vičiūnu grupe", kas ir zīmola "Viči" īpašnieks un kuru Ukraina ir iekļāvusi starptautisko kara sponsoru sarakstā, piederošā ražotne Kēnigsbergas (Karaļauču) apgabala Tilzītē (padomju laikā pārdēvēta par Sovetsku) "Vičīūnai-Rus" pārstāvēja Krieviju augsta līmeņa sanāksmē Maskavā ar Kubas delegāciju.

Lietuvas ārlietu viceministrs uzsvēra, ka tas ir jautājums par ētiku un morāli. "Es nezinu, cik iecietīgi mēs varam izturēties pret tādiem uzņēmumiem, kas joprojām reāli ir iesaistīti Krievijas ekonomikas veidošanā. Mūsu pozīcija ir ļoti skaidra, un ir žēl, ka daži uzņēmumi to nedzird," sacīja Šatūns.

Viļņas apgabaltiesa pirmdien nolēmusi izdot Amerikas Savienotajām Valstīm Lietuvas pilsoni Ēvaldu Rimašausku, ko ASV tiesībsargājošās iestādes grib saukt pie atbildības par 100 miljonu ASV dolāru (aptuveni 90 miljonu eiro) izkrāpšanu no kompānijām Google un Facebook.

Maijā tiesa uzdeva Lietuvas Ģenerālprokuratūrai lūgt ASV papildu datus attiecībā uz Rimašausku, dodot divus mēnešus laika šīs papildu informācijas iesniegšanai.

Kā tagad pastāstījusi tiesnese Aiva Surviliene, ASV puses atsūtītajā informācijā «ir dati, kas ļauj domāt, ka ka Rimašausks varēja izdarīt viņam inkriminētās noziedzīgās darbības».

Tikmēr apsūdzētā advokāte paudusi viedokli, ka izmeklēšana būtu jāveic Lietuvas tiesībsargāšanas iestādēm, un solījusi nedēļas laikā lēmumu par izdošanu pārsūdzēt Lietuvas Apelācijas tiesai. Pēc viņas teiktā, ASV amatpersonas nodevušas tiesas rīcībā tikai sākotnējo datu kopsavilkumu.

Kā ziņots, martā ASV tiesībsargājošās iestādes izvirzīja 48 gadus vecajam Rimašauskam apsūdzības 100 miljonu dolāru izkrāpšanā no divām ASV augsto tehnoloģiju korporācijām, kas tobrīd netika sauktas vārdā, vien norādot, ka runa ir par «transnacionālu interneta pakalpojumu un produktu kompāniju un sociālo tīklu uzņēmumu», bet aprīļa nogalē žurnāls Fortune vēstīja, ka cietušās kompānijas ir Google un Facebook.

Pašlaik skandalozā Latvijas nacionālboļševika Beness Aijo ikdienu no mītiņu rīkošanas un barikāžu būvēšanas Austrumukrainā nomainījuši pieticīgāki darbiņi – atkritumu savākšana un ķieģelu mūrēšana. B. Aijo, pret kuru sākta procedūra par Latvijas pilsonības atņemšanu, nu ir apmeties Londonā, kur viņš meklē darbu, liecina informācija viņa Facebook profilā, ziņo rus.db.lv.

Tāpat sociālajā tīklā promaskaviski noskaņotais «revolucionārs», kurš speciāli no Latvijas devās uz Ukrainas austrumiem, lai tur piedalītos protestos ar mērķi gāzt jauno, Kremlim nelabvēlīgi noskaņoto varu, dalījies ar saviem iespaidiem Lielbritānijā.

«Kā jau es rakstīju iepriekš, man piezvanīja no aģentūras Flex (iepriekš pie viņiem nekad neesmu strādājis, bet piektdien, kad meklēju darbu, atstāju viņiem savu telefona numuru) un piedāvāja darbu uz aptuveni astoņām nedēļām,» Facebook raksta B. Aijo.

Pēc tam viņš apraksta savus darba pienākumus - kopā ar vēl trim darbiniekiem viņš vācis dažādus atkritumus lielā konteinerā, bet vēlāk vajadzējis mazākos gabalos sagriezt metāla konstrukcijas. «Tas viss notika bez jebkādas darba aizsardzības tehnikas un visi strādāja bez ķiverēm,» nekārtības britu uzņēmumā novērojis B. Aijo.

Latvijas auditorijā visiemīļotākie ir reizi nedēļā un reizi mēnesī iznākošie preses izdevumi.

Par to liecina tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūra TNS Latvia apkopotais jaunākais preses auditorijas pētījums par 2010. gada rudens periodu.Kā liecina 2010. gada rudens pētījuma rezultāti, šajā periodā vidēji 94 % Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem ir lasījuši vai caurskatījuši vismaz viena pētījumā iekļautā preses izdevuma kādu no pēdējiem sešiem numuriem. Salīdzinot ar 2010. gada vasaras periodu, kopējais lasītāju skaits ir palicis nemainīgs. Pētījuma rudens periodā pēdējo 7 dienu laikā kādu Latvijā izdotu žurnālu vai laikrakstu ir lasījuši vai caurskatījuši vairāk nekā 78 % Latvijas iedzīvotāju.

Par izdevniecības nama Petits valdes locekli ar kļuvis krievu miljardiera Vladimira Antonova interesēm saistītais Antons Fiļimonovs, liecina informācija laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Šā gada janvāra sākumā izskanēja neoficiāla informācija par to, ka izdevniecības nams Petits kļuvis par īpašnieku V. Antonovam pastarpināti piederošajam Telegraf. Tomēr darījums noticis pastarpināti – caur uzņēmumu E-Nozares Serviss, vēsta rus.db.lv.

Tika prognozēts, ka šā gada martā ir iespējama divu krievvalodīgo avīžu apvienošanās, bet par viņu redaktoru varētu kļūt Andrejs Švedovs. Ziņas par A. Švedova iespējamu stāšanos redaktora amatā izraisīja Alekseja Šeņina aiziešana no Petits valdes priekšsēdētāja amata pērnā gada nogalē. Viņa vietā Petits valdes priekšsēdētāja amatā stājās Andrejs Caregorodcevs. Tajā pašā laikā darbu izdevniecības nama valdē turpināja Petits vairākuma akcionāra - bankas Legbank - pārstāvji Sergejs Baranovskis un Tatjana Belousenko, kas darbu valdē uzsāka pērnā gada vasarā.

Eiropas Investīciju banka (EIB) paziņojusi, ka cer sākt Latvijas, Lietuvas un Igaunijas banku kreditēšanu jau šogad, atsaucoties uz Europe Information Service, vēstī biznews.lv.

Kopš 2008. gada oktobra trīs Baltijas valstis, kā arī Zviedrija, Beļģija, Nīderlande un Luksemburga ir vienīgās valstis, kas nav prasījušas savām bankā finansējumu no EIB. EIB jau 28.1 miljardu eiro ir izdalījusi novājinātiem reģioniem, kas visvairāk cietuši no finansiālās krīzes, taču paralēli banka paziņojusi par nepieciešamību apspriest ar zviedru banku pārstāvjiem jautājumu par to, vai banku filiālēm Baltijā būs nepieciešama EIB palīdzība.

Līdz šim šīs bankas atteicās no EIB palīdzības, paziņojis EIB prezidents Filips Meistadts (Philippe Maystadt).

Pēc viņa teiktā, šogad situācija var mainīties, un šīs valstis arī varēs saņemt EIB palīdzību.

Kāds nu jau gadu miris vīrietis varētu būt pārsteigts, atklājot, cik patiesībā nozīmīga ir draudzība sociālajā tīklā Facebook. Žurnālists Sanils Polani, kas devās mūžībā pērnā gada jūlijā, savā dzimšanas dienā sociālajā tīklā Facebook saņēmis vairākus dzimšanas dienas apsveikumus, raksta emirates247.com.

«Es viņu pazinu kā aktīvu žurnālistu un autoru, kā arī kā no Facebook atkarīgo. Sociālajā tīklā viņam bija vairāk nekā divi tūkstoši draugu no visas pasaules. Ir dīvaini, ka daudzi no šiem draugiem nemaz nezināja, ka viņš ir miris un uz viņa Facebook «sienas» ievietoja dzimšanas dienas apsveikumus. Tas ir ļoti skumji un netaisni,» stāsta viņa draugs.

S. Polani sirds apstājās pērnā gada jūlijā, un šobrīd viņš būtu 42 gadus vecs. Viņa Facebook profils vēsta, ka viņš arvien dzīvo Mumbajā, strādā Mumbajā bāzētā izdevniecībā, un «šodien ir viņa dzimšanas diena». S. Polani Facebook ir 2019 draugi, savukārt aptuveni 25 draugi apsveikuši mirušo vīrieti dzimšanas dienā. Tāpat viņa profilā arvien vēl tiek ieteikti cilvēku profili, kurus mirušais vīrietis varētu pazīt un nosūtīt sociālā tīkla draudzības uzaicinājumu.

Pēc zemkopības ministres Laimdotas Straujumas ierosinājuma 19. un 20. martā Briselē Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē tiks izskatīts jautājums par Krievijas lēmumu aizliegt dzīvo liellopu un mazo atgremotāju, kā arī dzīvo cūku importu no visām ES dalībvalstīm, sākot jau ar 20. martu.

Dzīvās cūkas ir ceturtais nozīmīgākais Latvijas lauksaimniecības eksporta produkts uz Krieviju. Kopumā 2011. gadā Latvija uz Krieviju eksportēja 16,3 tūkstošus tonnas dzīvo cūku 14 miljonu latu vērtībā.

Krievija lēmumu par dzīvo lauksaimniecības dzīvnieku importa aizliegumu pamato ar infekciozā Šmalenberga vīrusa izplatības ES risku un nepietiekamas veterinārās kontroles nodrošināšanu. Zemkopības ministrija uzsver, ka ar infekciozo Šmalenberga vīrusu cūkas neslimo un Latvijā Šmalenberga vīruss nav konstatēts.

Latvija jau paudusi bažas par Krievijas lēmumu ar šā gada 20. martu aizliegt dzīvo cūku importu no visām ES dalībvalstīm, pamatojot to ar eksporta prasību pārkāpumiem. Latvija uzskata, ka šāds Krievijas lēmums ir nesamērīgs un nepieņemams, jo pēdējos divos gados Latvija nav saņēmusi nevienu neatbilstības ziņojumu no Krievijas atbildīgajām iestādēm saistībā dzīvu cūku eksportu, bet 2011. gadā ir konstatēti divi nebūtiski pārkāpumi pārtikas produktu eksporta jomā, kas saistīti ar neatbilstībām kravu pavaddokumentos.

Dzelzceļa stacijā Vācijā otrdien vīrietis ar nazi sadūris četrus cilvēkus, no kuriem viens no gūtajiem ievainojumiem miris.

Uzbrucējs ir arestēts. Policija pieļauj, ka uzbrukums bijis «politiski motivēts», ziņoja mediji.

«Divi cilvēki ir smagi ievainoti, viens atrodas kritiskā stāvoklī,» pēc uzbrukuma Grafingā paziņoja Bavārijas zemes policijas preses pārstāvis. Vietējais laikraksts Merkur ziņo, ka viens uzbrukumā ievainotais miris. Sadurti 43, 55 un 58 gadus veci vīrieši, bet 50 gadus vecs vīrietis no ievainojumiem miris.

Vietējie mediji, atsaucoties uz aculieciniekiem, ziņoja, ka vīrietis uzbrukuma laikā kliedzis Allahu akbar (Dievs ir dižens), bet varasiestādes to vēl nav apstiprinājušas, vien atzīstot, ka viņš izkliedzis «politiskus paziņojumus».

Katrs ceturtais Krievijas pilsonis, kurš vēlētos iegādāties īpašumu ārvalstīs, interesējas par Spāniju. Tieši Spānijas un arī Latvijas īpašumu tirgū pašlaik Krievijas eksperti iesaka ieguldīt.

Iesaku pievērst uzmanību Spānijas un Latvijas nekustamā īpašuma tirgum. Vairākos segmentos tur jau ir sasniegts zemākais punkts, tiešsaistē rīkotajā konferencē izteikusies Krievijas nekustamā īpašuma milža — kompānijas Миэль DPM ģenerāldirektore Nataļja Zavaļišina, informē rus.db.lv.

Pašlaik atsevišķi īpašuma pārdevēji nav spējīgi pildīt kredītsaistības, un ir spiesti īpašumus pārdot par likvidācijas cenu, t.i., faktiski par cenu, kas segtu vien atlikušās kredītsaistības, — viņa skaidrojusi.

Slaveni Latvijas modes noteicēji, slēpjoties no kreditoriem, aizmukuši pāri robežām, ziņo rus.db.lv

Tā ,piemēram, Palazzo Italia šefu Grigoriju Rabinoviču meklē vismaz 26 kreditori, pazudis arī Black bijušais saimnieks Atis Artemjevs. Arī bijušais Vairas Vīķes Freibergas ģērbējs Aleksandrs Bibergals aizlaidies uz Ameriku, raksta Telegraf.

Jau no šī gada sākuma bija manāms, ka Latvijas «glamūra tusiņš» ir palicis plānāks. Krīze paretinājusi ne tikai veikalus, arī to klientiem ir mazāk naudas, bet bijušie Latvijas modes noteicēji tiek saukti pie atbildības parādu dēļ.

Paši lielākie parādi ir General Investment Corporation un Global Fashion Group vadītājam Grigorijam Rabinovičam, kurš noteica modi tādos slavenos Rīgas veikalos kā Palazzo Italia, Ermenegildo Zegna, Richmond un City Fashion Outlet. Pērnā gada beigās Global Fashion Group tika atzīta par maksātnespējīgu un zaudēja visus veikalus. Izrādījās, ka Global Fashion Group ir vairāk nekā 26 kreditori, no kuriem lielākais ir Viada. Piemēram, uzņēmums palicis parādā celtniecības firmai Bugroff gandrīz 800 tūkst. Ls par veikala ierīkošanu lidostā Rīga, lai gan tieši šim mērķim ticis paņemts kredīts Parex bankā. Uzņēmumam esot arī milzīgi debitoru parādi.

Divriteņu transportlīdzeklim Segway nobraucot no klints un iekrītot upē, miris Džimijs Heseldens (Jimi Heselden), kompānijas Segway īpašnieks, ziņo telegraph.co.uk.

62 gadus vecais biznesmenis ar braucamrīku iekritis upē Anglijā, Jorkšīrā. Viņš bija devies apskatīt savu īpašumu, izmantojot Segway lauku versiju.

Vīrietis miris negadījuma vietā, un viņa līķi atradis kāds garāmgājējs.

Policija neesot izvirzījusi citas biznesmeņa nāves versijas.

Dž. Heseldens miris tikai nedēļu pēc tam, kad viņš kļuva par vienu no Lielbritānijas dāsnākajiem filantropiem, ziedojot desmit miljonus Lielbritānijas sterliņu mārciņu labdarības fondam, ko viņš izveidoja 2008.gadā. Iepriekš viņš šim pašam fondam ziedojis 13 miljonus mārciņu.

Prisma Latvija, somu tirdzniecības tīkla Prisma, Latvijas veikalu īpašnieka, pagājušajā gadā zaudējumi bija 1.97 miljoni LVL, kas ir tikai par 2.5% mazāk nekā 2007. gadā, kad Prisma Latvija zaudējumi bija 2.02 miljoni LVL.

Savukārt kompānijas apgrozījums gada laikā pieaudzis par 20% līdz 10.85 miljoniem LVL. 2007. gadā tas bija 9.02 miljoni LVL, atsaucoties uz Lursoft, ziņo rus.db.lv.

Db.lv jau rakstīja, ka Prisma Latvija 2011.gadā iecerējusi atklāt savu trešo veikalu.

Zemkopības ministrijai pauž nopietnas bažas par Krievijas rīcību aizliegt dzīvo cūku importu attiecībā uz visām ES valstīm un pamatot to ar eksporta prasību pārkāpumiem, jo 2011. un 2012. gadā Krievija attiecībā uz dzīvo cūku importu Latvijai nav izteikusi nevienu aizrādījumu.

Vien nebūtiski pārkāpumi tika konstatēti pārtikas produktu eksporta jomā, kas nav saistīti ar pašu produktu, bet gan ar redakcionālas dabas jautājumiem eksporta dokumentos.

Saskaņā ar Krievijas Veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienesta publicēto informāciju, dzīvo cūku importa aizliegums tiek pamatots ar eksporta prasību pārkāpumiem un sākot ar šī gada 20. martu šāds aizliegums tiks īstenots attiecībā uz visām ES dalībvalstīm kopīgi ar dzīvo liellopu, aitu un kazu importa aizliegumu, kas savukārt tiks īstenots balstoties uz Šmalenbergas vīrusa izplatības draudiem.

Šis Krievijas importa aizliegums, kas būtiski skars ES un Latvijas eksportētājus, nav palicis nepamanīts ES. Ņemot vērā, ka sarunās ar trešajām valstīm Latviju un pārējās ES dalībvalstis pārstāv Eiropas Komisija (EK), tad arī šīs sarunas par importa aizliegumu risina EK. Jau šobrīd EK ir nosūtījusi Krievijas pusei lūgumu pagarināt importa aizlieguma sākumu par vienu mēnesi – no 20. marta uz 20. aprīli, kā arī šā gada 15. un 16. martā EK veselības un patērētāju aizsardzības ģenerāldirektorāta (DG SANCO) ģenerāldirektora vietnieks Ladislavs Miko kopīgi ar pārstāvjiem no EK Potsdamas darba grupas (tiek skatīti sanitārie un fitosanitārie jautājumi, lai atvieglotu tirdzniecību ar dzīviem dzīvniekiem, dzīvnieku izcelsmes produktiem, augu un augu izcelsmes produktiem ar trešajām valstīm), t.sk. arī Latvijas Pārtikas un veterinārā dienesta pārstāvis, dosies uz Krieviju, lai pārrunātu šo jautājumu un iespējamos risinājumus.

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu avotu Latvijai, raksta laikraksts Diena. Rakstu sērijā tas ļaus ieskatīties, kā Baltkrievijas biznesa, kriminālā un politiskā vide mijiedarbojas un ietekmē nevien norises Baltkrievijas iekšienē, bet arī Latviju un citas Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis.

Baltkrievijas Republikā saražotās tabakas produkcijas apjoms, pēc virknes ekspertu vērtējuma, vismaz divas reizes pārsniedz tās iekšējo patēriņu. Tas rada ideālus priekšnoteikumus gan oficiālajam tabakas izstrādājumu eksportam, gan arī to nelegālai izvešanai pāri robežai.

Raksts krievu valodā lasāms šeit: /uploads/manual/2022/01/20220117-0718-baltkrievijas-kontrabandas-vesture3-rus.pdf

XXI gadsimta pirmās desmitgades sākumā kļuva skaidri ieraugāms faktors, kas sekmēja līdz tam īpašu starptautisku ievērību neguvušu tabakas ražotāju, kā arī tabakas izstrādājumu kontrabandas strauju izaugsmi: lai kā par savu garšu tiktu nievātas zemākās kategorijas cigaretes, izrādījies, ka tieši tās pēdējās desmitgades laikā kļuvušas par īstu zelta āderi. Jo zemāka cena un akcīze nekā citās valstīs, jo tās izdevīgāk vest pāri robežām. Kontrabandas cigaretes no Baltkrievijas turpina plūst Rietumu virzienā. Eiropā ienākumi no nelegālās produkcijas ir ļoti augsti.

Dienas Bizness tikko atzīmējis savu 27 gadu jubileju.

Savā dzimšanas dienā pateicamies visiem Dienas Bizness darbiniekiem, kas joprojām ir un ir bijuši daļa no mums. Pateicamies arī mūsu lasītājiem, kas izvēlas Dienas Biznesu gan drukātā, gan digitālā veidā.

Dienas Bizness ir ne tikai laikraksts, bet arī biznesa ziņu portāli - db.lv un rus.db.lv, rokasgrāmatas, konferences un semināri.

Igaunijas sociālo lietu ministrs Hanno Pevkurs Swedbank attieksmi pret pensionāriem nosaucis par bezkaunīgu. Tā viņš komentē bankas plānus no 1. oktobra palielināt maksu pensionāriem par pensijas izņemšanu bankas filiālēs.

No 1. oktobra pensionāriem, kas izņem naudu no saviem banku kontiem, būs jāmaksā nevis 3 kronas (13 santīmi), bet gan desmit reizes vairāk - 30 kronas (1.5 LVL), atsaucoties uz novosti.err.ee, ziņo rus.db.lv.

«Ir skaidrs, ka veciem cilvēkiem veikt skaidras naudas darbības bankas filiālē ir daudz drošāk nekā stāvot uz ielas un izņemt naudu no bankomātiem,» norāda H. Pevkurs.

Viņš arī norāda, ka vairums valsts pensionāru savas pensijas pārvaldīt ir uzticējuši tieši Swedbankai, bet tagad tiem būs jāmaksā par šo pakalpojumu desmit reizes vairāk.

«Tajā pašā laikā nevar nepievērst uzmanību tam, ka Igaunijas valdība, lai drošāk nogādātu naudu pensionāriem nolēma izmantot bankas. Situācijā kad caur bankām «cauri iziet» 1.6 miljardi kronu (72 milj. LVL) pensijas naudas, nav skaidra Swedbankas rīcība, palielinot maksu par pensionāru apkalpošanu par 1000%,» uzsver H. Pevkurs.

Ir divi iemesli, kāpēc cilvēkam vajadzētu gribēt maksāt nodokļus valsts kasē – patriotiskais un ekonomiskais. Tā sacījis Ekonomikas ministrs Artis Kampars, ziņo rus.db.lv.

Intervijā Radio Baltkom, uz jautājumu, vai šodien pastāv jebkādi iemesli, kuru dēļ darba devējiem vajadzētu vēlēties maksāt nodokļus valsts kasē, ministrs atbildēja, ka tas daļēji ir filozofisks jautājums.

Viņš norādīja, ka redz divus iemeslus nodokļu maksāšanai. «Pirmais ir apzināšanās, ka mums ir bērni, vecāki un ka viņu sociālajām vajadzībām mēs dodam daļu savu ienākumu. Un bez tam valstij, kurā mēs dzīvojam, ir jāstrādā pasaules, Eiropas izpratnē. Un arī tas kaut ko maksā,» skaidro ekonomikas ministrs.

A. Kampars uzsver, ka ir svarīgi, lai «nodokļu sistēma būtu motivējoša, lai uzņēmējs redz, ka nodokļus viņš maksā pārredzami, un lai ir saprotams, kur šie nodokļi paliek. Un, protams, ir jādod sava veida stimuls no valsts - arguments, kas mudinātu cilvēkus maksāt nodokļus. Īsāk sakot, es redzu divus galvenos argumentus nodokļu maksāšanai - patriotisko un ekonomisko,» rezumē ekonomikas ministrs.