Ekonomikas ministrs Artis Kampars (V) pēc pilnvaru beigām turpinās darboties partiju apvienībā Vienotība un plāno pievērsties uzņēmējdarbībai, tiesa, pagaidām neatklājot konkrētu jomu.

Kampars atklāja, ka nekandidēt 11.Saeimas vēlēšanās bijis viņa personisks lēmums, un partija lēmuma pieņemšanā nav izdarījusi spiedienu.

Pēc ekonomikas ministra amata pamešanas Kampars pauž gatavību palikt Vienotībā: «Vienotībai patlaban ir svarīgi nodemonstrēt, ka tā ir nopietna partija, kas nenodarbojas ar spēlēm Vecrīgā, bet ir plaša, nopietni strukturēta politiska organizācija. Katrā ziņā partiju nepametīšu, jo man ir daudz ideju, ko varētu darīt, bet neizslēdzu, ka pēc ekonomikas ministra amata pamešanas varētu daļu ikdienas veltīt uzņēmējdarbībai.»

Uz jautājumu, vai Kamparam nav žēl, ka viņš pārdevis sava uzņēmuma SIA Ronis kapitāldaļas, viņš norādīja, ka nav vēlējies pārdot kapitāldaļas, tomēr nācās dzēst īstermiņa aizdevumu, un tajā brīdī nebija cita risinājuma. Kā ziņots iepriekš, Kamparam piederošā uzņēmuma investors samaksājis drošības naudu 35 000 latu apmērā, un par šo darījumu ieinteresējās gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), gan arī Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Krievijas koncerns Gazprom dabasgāzes piegādes cenu savai meitaskompānijai Latvijas dabasgāzes kompānijai Latvijas gāze (LG) nākamajā apkures sezonā samazinās par 5-7%, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam Baltic Business Service teica ekonomikas ministrs Artis Kampars.

Viņš sacīja, ka pirms vēlēšanām vēl nebija zināms, vai viņš amatu saglabās, tādēļ arī sarunas nedaudz apstājušās. «Taču šī tēma noteikti ir atvēra, un tas, ko es teicu pirms vēlēšanām un varu atkārtot arī tagad, - sākotnējā sarunā ar Gazprom viceprezidentu mums bija vienošanās, ka līdz gada beigām mēs šo tēmu slēgsim,» viņš norādīja.

Kampars informēja - ja Valsts prezidents Valdis Zatlers dosies vizītē uz Maskavu, jautājums par dabasgāzes piegādes cenu noteikti tiks iekļauts viņa darba kārtībā. Ministrs pauda cerību, ka Zatlera vizīte Maskavā tik tiešām notiks. Kampars savukārt iecerējis tikties ar Gazprom cilvēkiem, kas darbojas Latvijā, lai saņemtu atbildes uz jautājumiem, uz kuriem līdz šim nav atbildēts.

Ekonomikas ministra Arta Kampara (V) jūnija paziņojumi par Latvijas nacionālo lidsabiedrību airBaltic, kuros tika izteikta neuzticība aviokompānijai, radījuši vairāk nekā 25 miljonus latu lielus zaudējumus, šodien preses konferencē atzina satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).

(Papildināts ar Arta Kampara viedokli)

Viņš skaidroja, ka pēc negatīvajiem ministra paziņojumiem kreditoru pacietība sākusi izsīkt. Pēc paziņojuma biļešu tirdzniecība būtiski samazinājusies - par 70 000 biļešu, un kopumā tas radījis aptuveni piecus miljonus latu lielus zaudējumus.

Nosacījumu maiņa jaunu lidsabiedrības lidmašīnu iegādei radījusi vairāk nekā 20 miljonu latu zaudējumus.

Kā ziņots, jūnijā Latvijas Radio ekonomikas ministrs Kampars paziņoja, ka problēmas aviokompānijā airBaltic būtu jārisina, «agresīvā veidā pārņemot informācijas pieejamību un operatīvo menedžmentu» no pašreizējās kompānijas vadības.

Latvenergo valdes priekšsēdētāja Kārļa Miķelsona un valdes locekļa Aigara Meļko aizturēšana bija pārsteigums, ceturtdien no rīta intervijā Latvijas Radio atzina ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL). Viņš atzina: energokompāniju var kritizēt par to, ka tarifi reizēm ir pārāk augsti, varbūt kā monopoluzņēmums Latvenergo nav bijis pārāk elastīgs, daudz kas kritizējams ir, tomēr šobrīd Latvenergo ir vadošais enerģētikas uzņēmums Baltijas valstīs, kas pierādījis to ilgstošā profesionālā darbā.

Uzņēmuma kapacitāti esot novērtējuši arī kaimiņi igauņi un lietuvieši. «Nevar noliegt menedžmenta augsto profesionalitāti daudzās jomās,» teica ekonomikas ministrs un atzina, ka ir ļoti šokēts par šādām aizdomām un pārsteigts.

A.Kampars atzina, ka cieš arī uzņēmuma reputācija. «Mēs šobrīd par šo reputāciju visi kopa ciešam un cietīsim vēl kādu laiku.»

Viņam arī neesot vairāk informācijas par Latvenergo amatpersonu aizturēšanas iemesliem. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) vien sniedzis informāciju par attiecīgajiem krimināllikuma pantiem. Kā vēstīts, KNAB pavēstījis, ka saistībā ar Latvenergo amatpersonu iespējamajām pretlikumīgajām darbībām laika posmā no 2006.līdz 2010.gadam ir uzsākts kriminālprocess par noziedzīgajiem nodarījumiem, kas saistīti ar dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kukuļņemšanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.

Latvijas nacionālā lidsabiedrība a/s Air Baltic Corporation (airBaltic) šī gada pirmajos piecos mēnešos strādājusi ar 18 miljonu latu zaudējumiem un ir tuvu maksātnespējai. airBaltic uzskata, ka ekonomikas ministram Kamparam pēc šodienas izteikumiem būtu jādemisionē.

Ekonomikas ministrs Artis Kampars (V), atsaucoties uz viņa rīcībā esošo informāciju Rietumu radio sacīja, ka lielie zaudējumi radīti apzināti, lai no uzņēmuma «izpumpētu naudas līdzekļus».

«Informācija, kas ir manā rīcībā, nav patīkama, tā ir pat ļoti satraucoša. Pagājušajā gadā Latvijas valdība uzņēmumā investēja vairāk nekā 15 miljonus latu, lai nodrošinātu iespēju airBaltic līzingā pirkt jaunas lidmašīnas un kompānija attīstītos. airBaltic vadītājs un viens no īpašniekiem Bertolds Fliks valdībai rādīja savu biznesa plānu, kurā gan šogad, gan nākamgad ir norādīta liela peļņa, taču ir milzu zaudējumi,» sacīja Kampars.

Ekonomikas ministrs Artis Kampars kā divarpus gados svarīgāko darbu nosauc ekonomikas struktūras maiņu - no patēriņā balstītas ekonomikas uz ražojošu un eksportējošu.

Kampars norāda, ka divarpus gados, kas pavadīti ekonomikas ministra amata krēslā, paveiktie darbi esot apkopti uz 44 lapām, tomēr kā svarīgāko viņš izcēla reformu - no patēriņā balstītas ekonomikas uz ražošanā un eksportā balstītu.

«Treknajos gados rūpnieciskā ražošana ekonomikas īpatsvarā aizņēma 9,9%, bet šā gada pirmajā pusē ir 14,3%. Tāpat redzams, ka 34% eksporta pieaugums šogad ir viens no lielākajiem kāpumiem Eiropas Savienībā. Ja kāds apgalvo, ka šie rādītāji ir radušies paši no sevis, tas tā nav,» uzsvēra Kampars.

Pirmais darbs, ko viņš veicis, stājoties ekonomikas ministra amatā, bijusi garantiju sistēmas ieviešana - divos mēnešos notika vienošanās par eksporta kredīta garantiju apdrošināšanas sistēmu. Tāpat tika nosauktas piecas prioritārās nozares - pārtikas rūpniecība, kokapstrāde, ķīmiskā rūpniecība un tās saskarnozares, elektrisko un optisko iekārtu ražošana, mašīnbūve un metālapstrāde, kuras, pēc ministra sacītā, patlaban aizņem aptuveni 80% no visa ražojošā sektora.

Artis Kampars kļuvis par biedrības Latvijas- Ķīnas biznesa padomes valdes priekšsēdētāju un uzskata, ka ķīniešu Latvijā potenciāli varētu interesēt ražotņu izveide, šodien raksta Dienas bizness.

Nelielai daļai ķīniešu pašlaik šķietot pievilcīga iespēja caur Latviju dabūt uzturēšanās atļauju Eiropas Savienībā, taču kā lielāko nākotnes perspektīvu Artis Kampars min iespēju, ka ķīnieši Latvijā varētu izvietot savas ražotnes.

«Nopietnas Latvijas kompānijas redz savu tirgus noietu Ķīnā. Ķīna mums ir interesanta ar to, ka tur tāpat kā arābu un atsevišķās Dienvidamerikas valstīs atrodas reāla nauda. Ja mēs atrodam to biznesa modeli, kur Latvijas puse var piedāvāt Ķīnai savas biznesa idejas, bet ķīnieši tās var finansēt, saskatot tur peļņas iespējas, tad tā būtu veiksmīga sadarbība,» prognozē A. Kampars. Jautāts, vai ķīniešus Latvijā varētu interesēt, piemēram, Lattelecom iegāde vai kādu valsts banku nopirkšana, A. Kampars atbild, ka šīs lietas ķīniešiem ir pārāk sīkas. «Latvijā ķīniešus varētu interesēt reālas investīcijas ražošanā. Piemēram, telekomunikāciju kompānija Huawei šeit redz iespēju, izveidot sava servisa atbalsta punktu, vai pat izvietot kādu ražošanas sadaļu. Patīk vai nepatīk, bet telekomunikāciju jomā ķīnieši pašlaik ir izkonkurējuši gan Nokia, gan Ericsson, gan Alcatel. Viņi ir gudrāki, efektīvāki un arī tehnoloģiski augstvērtīgāki,» secina A. Kampars.

Visa atbildība par situāciju nacionālajā lidsabiedrībā Air Baltic Corporation (airBaltic) saskaņā ar esošo akcionāru līgumu ir jāuzņemas kompānijas privātajam akcionāram un tās vadītājam Bertoltam Flikam, šodien preses konferencē sacīja satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Viņš uzsvēra, ka saskaņā ar 2009.gadā noslēgto akcionāru līgumu lidsabiedrības vadība ir privāto akcionāru rokās. «Pilna atbildība ir jāuzņemas privātajiem akcionāriem, kas ir pilnībā atbildīgi par airBaltic valdes vienpersoniski pieņemtajiem lēmumiem,» uzsvēra Augulis.

Ministrs piebilda, ka, ja patlaban viņam būtu jāparaksta šāds akcionāru līgums, tad viņš to, visticamāk, nedarītu. «Tomēr mums ir jāapzinās visas tiesiskās sekas, ko paredz esošais akcionāru līgums,» piebilda Augulis.

Viņš sacīja, ka patlaban visas spekulācijas par finanšu situāciju airBaltic ir bez pamata. «Uzņēmumā notiek audits, un tā rezultāti valdībai tiks ziņoti pēc 4.jūlija. Ir skaidrs, ka līdz 2012.gadam lidsabiedrībā būs nepieciešami ieguldījumi lidmašīnu flotes nomaiņai, tāpēc valdībai pēc auditoru ziņojuma uzklausīšanas būs jāpieņem lēmums, vai valstij kā airBaltic lielākajai akcionārei šajā procesā jāiesaistās vai nē,» skaidroja Augulis.

Valsts kontroles (VK) ziņojums par LVRTC labi raksturo iepriekš Satiksmes ministrijā valdījušā Aināra Šlesera darba stilu, kurš ministriju un tās pakļautības struktūras uztvēra kā savu dzimtmuižu, kuru izmantoja vienīgi savās, nevis valsts interesēs.

Tādu viedokli Db pauda ekonomikas ministrs Artis Kampars.

«Tagad mēs sākam plūkt Šlesera «darbu» patiesos augļus – gandrīz sagrauts Latvijas Pasts, necaurspīdīgi lēmumi airBaltic, izsaimniekots LVRTC,» uzskaita A.Kampars, vienlaikus pieļaujot, ka tas vēl nav viss, kas tuvākajā laikā kļūs zināms.

«Tas tikai nozīmē, ka tiesībsargājošajām institūcijām ar daudz lielāku rūpību jāseko līdzi Šlesera kunga darbībām, nevis tās konstatējot pēc tam, kad viņš vairs neieņem savu amatu, bet gan jau savlaicīgi, lai varētu pārkāpumiem piemērot attiecīgu soda mēru. Pretējā gadījumā - suņi rej, bet karavāna iet uz priekšu,» tā A. Kampars.

Valdībai būs jālemj par vairākām nodokļu izmaiņām - tostarp nekustamā īpašuma nodokļa bāzes paplašināšana un ienākuma nodokļa atlaižu revidēšanu, LNT raidījumā 900 sekundes sacīja ekonomikas ministrs Artis Kampars. (precizēta)

Lai gan IIN nodokļa likme ir 23 procenti no ienākumiem, faktiski bāze ir 8 procenti, pārējo nodokļa daļu var kompensēt, pierādot izdevumus medicīnai un izglītībai, atzina Kampars. Turpmāk šīs atlaides varētu nebūt. Savukārt nekustamā īpašuma nodoklim varētu būt vienota likme mazajiem dzīvokļiem un mājām - 10 - 20 Ls gadā, bet lielāku īpašumu īpašniekiem nodoklis būs pieaugošs atkarībā no platības un īpašuma vērtības. Lielai mājai Jūrmalā nodoklis varētu būt 350 - 400 latu gadā, lēsa ministrs.

Jautāts par viedokli Parex bankas pārņemšanā, Artis Kampars atbildēja, ka tas jāvērtē tiesībsargājošajām institūcijām un jāpasaka, vai kādam nav jāsaņem sods.

Gazprom stratēģija ir runāt par to, ka tūlīt visas energoresursu cenas atkal celies un lai kāds neiedomājas, ka cenas var būt zemākas, tā ceturtdien videočatā ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) komentēja energokompānijas vadītāja paziņojumu, ka dabasgāzes cenas turpinās palielināties, 2012.gadā sasniedzot pirmskrīzes līmeni. Ministra rīcībā esot informācija, ka Gazprom runā ar vairākām Eiropas valstīm par nosacījumu maiņu, bet tas notiek klusām un bez publicitātes.

Lai gan Gazprom vadība runā par cenu pieaugumu, analītika rāda, ka kompānijai 5-10 gadus uz priekšu jāskatās uz Latviju kā uz tirgu, un kompānija apzinās, ka šāda sadarbība nevarētu būt pilnībā uzspiesta no vienas puses, klāstīja A.Kampars. Latvija veido alternatīvu kanālu no Eiropas, un viņi to saprot, piebilda ministrs.

Vaicāts par to, kad Latvija «nokāps no gāzes adatas», A.Kampars aicināja cilvēkus raudzīties plašāk un būt kompetentākiem, jo virspusēji skaidrojumi novedot pie negatīviem risinājumiem. Jāatgādina gan, ka viņa pārstāvētās Vienotības deputāti, Saeimā diskutējot par akcīzes nodokļa atcelšanu dabasgāzei, paši vairākkārt minējuši terminu «Gazprom adata» vai «gāzes adata», uz kuras Latvija «sēž».

Progresīvajam automašīnas nodoklim ir jābūt samērīgam un motivējošam, tāpēc par mazlitrāžas dienesta automašīnu izmantošanu privātajām vajadzībām jānosaka mazāka maksa nekā par automašīnām ar lielajiem dzinējiem, uzskata Ekonomikas ministrs Artis Kampars.

«Uzskatu, ka nedrīkst pieļaut situāciju, ka, piemēram, tirdzniecības aģentam par mazlitrāžas automašīnu, kura tiek izmantota arī personīgajām vajadzībām, jāmaksā identisks nodoklis kā kādas kompānijas vadītājam par viņa rīcībā esošo apvidus automašīnu. Ir milzīga atšķirība, vai personīgajām vajadzībām tiek izmantots tā saucamais dienesta transportlīdzeklis, kas savulaik iegādāts, «optimizējot» nodokļus, vai arī kompānijai ir vienošanās par darba automašīnas izmantošanu darbinieka privātām vajadzībām ārpus oficiālā darba laika,» uzskata A. Kampars.

Šī sistēmas ieviešanas rezultātā valsts budžetā varētu iekasēt aptuveni 38.2 miljonus latu.

Ekonomikas ministrs Artis Kampars (Vienotība) pēdējos gados uzkrājis vien pāris tūkstoši latu, tomēr viņš spējis pērn atdot 63,47 tūkst. Ls lielu parādu, jo kāds uzņēmējs avansā samaksājis par ministram piederošās SIA Ronis kapitāldaļu pirkumu.

2008.gadā radušos aizņēmumu, kas sākotnēji bijis 58,27 tūkst. Ls, A.Kampars esot ņēmis pats no sava sadzīves tehnikas vairumtirdzniecības uzņēmuma Ronis, kurā ministrs ir vienīgais īpašnieks, portālam ir.lv skaidroja ministrs un viņa sieva Ilva Kampare.

Līdz pat 2008.gadam viņš no uzņēmuma ik gadu dividendēs ieguvis vairākus desmitus tūkstošus latu, bet vēlākajos gados uzņēmums strādājis ar zaudējumiem. 2009.gadā tie sasnieguši 299,13 tūkst. Ls pēc nodokļu nomaksas, bet 2008.gadā konsolidētie zaudējumi pēc nodokļu nomaksas bijuši 470,14 tūkst. Ls, liecina Lursoft dati.

Pērn ar uzņēmēju, kura vārdu A.Kampars kategoriski atteiciess nosaukt, noslēgts līgums par kapitāldaļu pārdošanu, bet pats darījums varētu notikt šā gada maijā. Starpposmā uzņēmējs iepazīstoties ar Ronis finanšu rādītājiem.

Informācija par aviosabiedrības airBaltic zaudējumiem 18 milj. Ls apjomā šā gada pirmajos piecos mēnešos ir neformāla, tomēr pietiekami ticama, lai par to runātu publiski. Auditētie dati vēl nav zināmi, lai gan auditu par pieciem mēnešiem vajadzējis iesniegt jau šā gada maija sākumā, intervijā raidījumam 900 sekundes norādīja ekonomikas ministrs Artis Kampars (Vienotība).

Ekonomikas ministrs izvēlējies par iespējamajiem zaudējumiem runāt atklāti, cerot, ka tas paātrinās audita iesniegšanu, jo, pēc viņa domām, tas tiekot novilcināts, un ilgāk klusēt par situāciju neesot bijis iespējams, jo citādi būtu jau par vēlu.

Par airBaltic problēmām valdība apspriežoties regulāri, bet Satiksmes ministrijas uzdevums bijis divu mēnešu laikā sniegt auditētu informāciju par kompānijas finanšu stāvokli. Uz jautājumu, kāpēc satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) nenāk klajā ar paziņojumiem par airBaltic zaudējumiem, A.Kampars norādīja, ka cer, ka ministrs nāks klajā ne tikai ar paziņojumiem, bet arī ar darbiem – finanšu datiem.

«Latvija ir ieinteresēta, ka šie līgumi starp Latvijas un Krievijas valdībām tiek parakstīti līdz šā gada beigām,» tikšanās laikā a Krievijas vēstnieku Latvijā Aleksandru Vešņakovu uzsvēra ekonomikas ministrs Artis Kampars.

Tikšanās laikā Krievijas vēstnieks izteica ieinteresētību, ka līdz šā gada beigām varētu parakstīt Līgumu par sadarbību sociālās drošības jomā un Līgumu par sadarbību cīņā pret noziedzību, īpaši tās organizētajās formās.

A.Kampara vizīte Maskavā 19.-20.novembrī notiks pēc Krievijas transporta ministra I.Levitina ielūguma. Vizītes ietvaros A.Kampars piedalīsies starptautiskā konferencē par transporta jautājumiem. Bez tam A. Kampars plāno tikties arī ar Krievijas Ekonomiskās attīstības ministri E.Nabiullinu, lai pārrunātu abu valstu ekonomiskās sadarbības jautājumus, tai skaitā Krievijas, Baltkrievijas un Kazahstānas Muitas savienības izveidi no 2010.gada 1.janvāra un kā tā ietekmēs savstarpējo tirdzniecību ar Latviju, un Latvijas uzņēmējiem, kas darbojas Maskavā.

Vairāku uzņēmēju pārmetumi valdībai par ilgtermiņa plāna trūkumu nav pamatoti, un Ekonomikas ministrija ir uzklausījusi visas uzņēmēju organizācijas, uzskata ekonomikas ministrs Artis Kampars.

Db jau vēstīja, ka plaši pazīstami uzņēmēji – Kolonnas prezidente Ieva Plaude, Ventspils Naftas valdes priekšsēdētāja Olga Pētersone, a/s Latvijas Balzams valdes priekšsēdētājs Kārlis Andersons, airBaltic prezidents Bertolts Fliks un uzņēmējs Pēteris Šmidre pēc tikšanās ar premjeru Valdi Dombrovski un ekonomikas ministru Arti Kamparu pauda viedokli, ka valdībai nav nedz ilgtermiņa, nedz īstermiņa stratēģijas ekonomiskās krīzes pārvarēšanai. Telekompānijas LNT raidījumā 900 sekundes A.Kampars izteicās, ka daļa šo uzņēmēju esot «ļoti skaidri politiski iekrāsoti», turklāt vairāki no viņiem esot Latvijas Darba devēju konfederācijas biedri, bet konfederācija valdības lēmumus atbalstot. «Es esmu runājis ar visām uzņēmēju organizācijām, bet man ir grūti individuāli katru uzņēmēju aplaimot,» izteicās ministrs.

Ekonomikas ministrijas izstrādātais diferencētais mājokļa nodoklis paredz par nelielām dzīvojamajām platībām maksāt mazāk, savukārt par lielām mājām un dzīvokļiem krietni vairāk.

Tā intervijā Latvijas Radio norādīja ekonomikas ministrs Artis Kampars.

A. Kampars norāda, ka nelielajiem dzīvokļiem un nelielajām mājām gadā būtu jāmaksā no 5 līdz 20 latiem, vidējām mājām un dzīvokļiem nodokļa summa varētu būt 0.2% no kadastrālās vērtības gadā, kas būtu 20 - 40 latu gadā, savukārt lielākā likme tiktu piemērota dzīvokļiem virs 100 m2 un mājām virs 200 m2, un tie būtu 0.4% no kadastrālās vērtības gadā, kas būtu apmēram 400 latu gadā.

Ekonomikas ministrija aprēķinājusi, ka šāda nekustamā īpašuma nodokļa gadījumā valsts budžeta ieņēmumi varētu palielināties par 25 līdz 40 miljonu latu.

Latvija nepiekrīt Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) prasībai samazināt sociālos izdevumus un palielināt nodokļus, taču cer, ka ar SVF izdosies vienoties par nākamās aizdevuma daļas saņemšanu šī gada augustā.

To intervijā ziņu aģentūrai Reuters norādījis ekonomikas ministrs Artis Kampars (Jaunais laiks).

Viņš paudis pārliecību, ka šī gada augustā Latvija saņems 1.2 miljardus eiro lielu aizdevumu no Eiropas Komisijas, kas jau apstiprinājusi aizdevuma piešķiršanu un, iespējams, arī 200 milj. eiro no SVF.

Šodien SVF pārstāvji tiekas ar Latvijas Ministru prezidentu Valdi Dombrovski (Jaunais laiks), bet vakarā premjers ir sasaucis koalīcijas padomes sēdi, kurā valdību veidojošo partiju pārstāvji tiks informēti par SVF prasībām. SVF vēlas, lai saprašanās memoranda papildinājumus parakstītu visu valdošās koalīcijas partiju pārstāvji.

Pamatojot to ar neefektīvu projekta virzību, ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) otrdien izdevis rīkojumu, liekot Ekonomikas ministrijai (EM) no Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) pārņemt ar Latvijas dalību starptautiskajā izstādē World EXPO 2010 saistītās lietas.

LIAA vadītājs Andris Ozols DB sacīja, ka šāds lēmums pieņemts pēc viņa paša iniciatīvas. Ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce norādīja, ka rīkojumu izdevis A.Kampars, jo viņš nebija pārliecināts, ka Latvijas dalības vadība norit pietiekami augstā līmenī.

A.Kampars lēmumu nodot EXPO lietu vadību EM pārziņā pamatoja ar to, ka LIAA ne vienmēr pietiekami efektīvi virza projektu uz priekšu. Tāpat aģentūra pašlaik EXPO jautājumus risina ļoti birokrātiski. Tas attiecas arī uz kavējuma naudām, kas aprēķinātas Aerodium par novēlotu Latvijas paviljona celtniecības pabeigšanu.

Ministrs norāda, ka arī LIAA nesteidzās ar līguma slēgšanu par paviljona izveides uzticēšanu Aerodium, tādēļ, iespējams, kavēšanās notikusi objektīvu iemeslu dēļ. Viņš norāda, ka EM pagaidām nav pieejami LIAA rīcībā esošie dokumenti, tomēr viņš neizslēdza, ka privātajam uzņēmumam aprēķinātā soda nauda varētu tikt samazināta, ja tā sniegtā argumentācija ir pamatota.

«Oficiāli to nosauca vienkārši - tehnisku iemeslu dēļ. Tomēr patiesie iemesli, kāpēc pērn 18.decembrī nenotika Parex akcionāru ārkārtas sapulce, kurā bija jālemj par jaunu bankas parādzīmju - eiroobligāciju - emisiju, bija citi,» vēsta laikraksts Diena.

Saskaņā ar laikraksta rīcībā esošo informāciju «bremzes ieslēdza» ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL), kura pārraudzībā ir Parex valstij piederošo akciju īpašniece Privatizācijas aģentūra (PA). A.Kampara bankai un vēl trim institūcijām neilgi pirms sapulces nosūtītā vēstule, kurā viņš izteica bažas par akcionāru iecerētā lēmuma - atbalstīt Parex eiroobligāciju emisiju 370 miljonu eiro apmērā - pieņemšanu, bija iemesls, kāpēc to atcēla.

29.janvārī notiks atkārtota bankas akcionāru ārkārtas sapulce, kurai jāizlemj, vai dot zaļo gaismo parādzīmju emisijai.

Ekonomikas ministrs Artis Kampars uzskata, ka vispirms ir jāmaina Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic vadība, jāveic izmaiņas akcionāru līgumā un tikai tad ir jādomā par tālākajiem airBaltic situācijas risinājumiem.

Kampars ceturtdien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu žurnālistiem teica, ka airBaltic esošā vadība nav pierādījusi, ka ir spējīga kompāniju vadīt, tādēļ ir vajadzīga pilnīgi jauna vadība.

Viņš norādīja – ir pilnīgi skaidrs, ka airBaltic ir jāiegulda līdzekļi, taču to nevar darīt situācijā, kad kompāniju vada cilvēki, kas valsts iepriekš ieguldītos 15 miljonus latu «ir iztērējusi nezināmā virzienā».

Pēc ekonomikas ministra sacītā, jāmaina arī akcionāru sadarbības līgums. «Šāda veida attiecības starp akcionāriem ir neiespējamas ilgtermiņā,» atzina Kampars.

Ekonomikai ir jāmainās. Turpmāk tai ir jābalstās uz trim pamatprincipiem: konkurētspēja, produktivitāte un produkcijas ar augstu pievienoto vērtību ražošana, Tautsaimniecības padomē uzsvēra ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL).

«Pēc būtības tas nozīmē līdzšinējā kursa maiņu par 180 grādiem un pāriešanu no krahu cietušā, tikai uz iekšējo patēriņu balstītā ekonomikas modeļa uz eksportu orientētu ekonomiku,» skaidroja A.Kampars.

Tautsaimniecības padomes locekļi atzina, ka 18.jūnijā izteiktais piedāvājums ir pamats diskusijai par turpmākajiem pasākumiem ekonomikas atveseļošanai.

Tāpat diskusijas gaitā izkristalizējās viedoklis, ka Latvijas ekonomikas pārorientēšana uz eksportu ir ilgtermiņa mērķis, bet vienlaikus nepieciešams veikt īstermiņa pasākumus ekonomikas stabilizācijai un turpmākas ekonomikas lejupslīdes apturēšanai.

Latvijas un Lietuvas ekonomikas ministri vienojušies, ka Lietuvas Visaginas atomelektrostacija ir nozīmīgs kopprojekts visai Baltijai.

Tas izrietēja no Latvijas ekonomikas ministra Arta Kampara tikšanās ar Lietuvas enerģētikas ministru Arvīdu Sekmoku (Arvydas Sekmokas), Lietuvas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā Antanu Valioni (Antanas Valionis) un Lietuvas enerģētikas viceministru Henriku Bernataviču (Henrikas Bernatavičius).

«Mūsu kā kaimiņvalstu sadarbības prioritātes ir nodrošināt augstu apgādes drošības līmeni, enerģijas efektīvu izmantošanu, tirgus liberalizāciju un enerģētikas ietekmes samazināšanu uz apkārtējo vidi,» pēc tikšanās sacīja A. Kampars.

Attiecībā uz jaunceļamo Visaginas AES, a/s Latvenergo valdes priekšsēdētājs Kārlis Miķelsons gan vairākkārt Db ir norādījis, ka sadarbība ar lietuviešiem ne tuvu nesokas tik raiti, kā iepriekš plānots. Tāpēc Latvijas valsts energouzņēmuma vadītājs ne tikai apšaubījis vajadzību, esošajā situācijā ieguldīt vismaz miljardu eiro svešas valsts enerģētikas projektā, bet arī aktualizējis jautājumu par savas AES būvniecību Latvijā. Arī Lietuvas puse ir sākusi meklēt Visaginas AES vienu stratēģisko investoru, bet igauņi paziņojuši par savas AES būvniecību nākotnē, kas liecina, ka iepriekš iecerētais triju Baltijas valstu kopprojekts atomenerģijas jomā var arī nerealizēties.