Jaunākais izdevums

Informācija par aviosabiedrības airBaltic zaudējumiem 18 milj. Ls apjomā šā gada pirmajos piecos mēnešos ir neformāla, tomēr pietiekami ticama, lai par to runātu publiski. Auditētie dati vēl nav zināmi, lai gan auditu par pieciem mēnešiem vajadzējis iesniegt jau šā gada maija sākumā, intervijā raidījumam 900 sekundes norādīja ekonomikas ministrs Artis Kampars (Vienotība).

Ekonomikas ministrs izvēlējies par iespējamajiem zaudējumiem runāt atklāti, cerot, ka tas paātrinās audita iesniegšanu, jo, pēc viņa domām, tas tiekot novilcināts, un ilgāk klusēt par situāciju neesot bijis iespējams, jo citādi būtu jau par vēlu.

Par airBaltic problēmām valdība apspriežoties regulāri, bet Satiksmes ministrijas uzdevums bijis divu mēnešu laikā sniegt auditētu informāciju par kompānijas finanšu stāvokli. Uz jautājumu, kāpēc satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) nenāk klajā ar paziņojumiem par airBaltic zaudējumiem, A.Kampars norādīja, ka cer, ka ministrs nāks klajā ne tikai ar paziņojumiem, bet arī ar darbiem – finanšu datiem.

A.Kampars ir arī pārliecināts, ka viņa paziņojumi nenesīs kompānijai vēl lielākus zaudējumus, jo valdības rīcība parādīs biznesa videi, ka airBaltic turpinās strādāt. Viņš arī piebilda, ka airBaltic vadītājs Bertolds Fliks jau vairākkārt mēģinājis uzsākt aktivitātes gan Viļņā, gan Iguanijā, bet būtu jānodrošina tas, ka kompānija un zīmols paliek Latvijā. A.Kampars arī atzīmēja, ka B.Fliks jau vairākas nedēļas neatrodas Latvijā.

«Mēs jau pusotru gadu mēģinām vilkt to kaķi aiz astes, dažādos veidos meklējot starprisinājumus. Manuprāt, situācija ir jārisina. Pirmkārt, jāpieprasa atklāt īpašniekus, kuri slēpjas ārzonās, un tad tālāk valstij ir vieglāk rīkoties,» atzīmēja A.Kampars.

Ekonomikas ministrs arī atgādināja, ka pagājušajā gadā airBaltic lūdza ieguldīt valsti vēl 15 milj. Ls uzņēmuma attīstībā, solot peļņu, taču tas nav piepildījies un uzņēmums turpina strādāt ar zaudējumiem.

Valsts vairs nevar investēt tukšā mucā. Tai ir jāzina, cik tā ir liela un kādi ir tās caurumi, atzīmēja ekonomikas ministrs.

«Informācija, kas ir manā rīcībā, nav patīkama, tā ir pat ļoti satraucoša. Pagājušajā gadā Latvijas valdība uzņēmumā investēja vairāk nekā 15 miljonus latu, lai nodrošinātu iespēju airBaltic līzingā pirkt jaunas lidmašīnas un kompānija attīstītos. airBaltic vadītājs un viens no īpašniekiem Bertolts Fliks valdībai rādīja savu biznesa plānu, kurā gan šogad, gan nākamgad ir norādīta liela peļņa, taču ir milzu zaudējumi,» 10.jūnijā Rietumu radio sacīja A.Kampars.

airBaltic vadītājs B.Fliks DB savukārt norādīja: «Pajautājiet, kam tādi paziņojumi ir izdevīgi un kāpēc šim kungam vajag taisīt paziņojumus par citu nozari.» airBaltic uzskata, ka ekonomikas ministram Kamparam pēc šodienas izteikumiem būtu jādemisionē. Latviešiem ir sakāmvārds «nezāģē zaru, uz kura pats sēdi». airBaltic ir uzņēmums, kurā Latvijas valsts ir vairākuma akcionārs. Kampara bezatbildīgie izteikumi airBaltic nodara milzu kaitējumu. Lai piedzītu nodarītos zaudējumus, airBaltic pret Kamparu nākamnedēļ vērsīsies tiesā un ģenerālprokuratūrā.

airBaltic ir dibināta 1995. gadā. Galvenie tās akcionāri Latvijas valsts 52,6% akciju, SIA Baltijas aviācijas sistēmas – 47,2% akciju. Kā ziņots, airBaltic peļņa 2009. gadā sasniedza 14 milj. Ls, savukārt pārvadāto pasažieru skaits – 2,75 milj., kas bija par 6% vairāk nekā gadu iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Fliks: Kampara rīcība atgādina padomju varas metodes

Elīna Pankovska,13.06.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim ir īstais laiks jautājumā par airBaltic ieņemt konkrētu pozīciju, pretējā gadījumā viņa klusēšanu var interpretēt kā visas valdības nostāju, savā paziņojumā norāda aviokompānijas prezidents Bertolts Fliks.

Viņš atzīmē: «Ekonomikas ministrs Kampars runā par agresīvu kompānijas vadības pārņemšanu. Tas nozīmē, ka ar spēku un mafiozām metodēm pārņemta lidsabiedrības vadība, tai skaitā operatīvā vadība, kuras uzdevums ir garantēt lidojumu drošību.»

airBaltic vadītājs B.Fliks nepieļaušot nekompetentu politisku ielikteni lidsabiedrībā. «Kā airBaltic vadītājs un līdzīpašnieks varu teikt, ka ministra Kampara rīcība atgādina padomju varas metodes,» piebilst B.Fliks.

Viņš arī uzsver, ka viņa vadībā airBaltic pārvarējusi vairākas krīzes. airBaltic ik gadu neaktīvajā ziemas sezonā strādājot ar zaudējumiem, tāpat kā lielākā daļa Eiropas lidsabiedrību. Ja kompānija kādā periodā strādā ar zaudējumiem, tas nenozīmējot, ka pretēji likumiem, līgumiem un Eiropā pastāvošajai praksei kompānijas vadību var pārņemt bandītiskiem līdzekļiem, norādīts paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kampars pievērsīsies uzņēmējdarbībai; paliks Vienotībā

Nozare.lv,03.10.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrs Artis Kampars (V) pēc pilnvaru beigām turpinās darboties partiju apvienībā Vienotība un plāno pievērsties uzņēmējdarbībai, tiesa, pagaidām neatklājot konkrētu jomu.

Kampars atklāja, ka nekandidēt 11.Saeimas vēlēšanās bijis viņa personisks lēmums, un partija lēmuma pieņemšanā nav izdarījusi spiedienu.

Pēc ekonomikas ministra amata pamešanas Kampars pauž gatavību palikt Vienotībā: «Vienotībai patlaban ir svarīgi nodemonstrēt, ka tā ir nopietna partija, kas nenodarbojas ar spēlēm Vecrīgā, bet ir plaša, nopietni strukturēta politiska organizācija. Katrā ziņā partiju nepametīšu, jo man ir daudz ideju, ko varētu darīt, bet neizslēdzu, ka pēc ekonomikas ministra amata pamešanas varētu daļu ikdienas veltīt uzņēmējdarbībai.»

Uz jautājumu, vai Kamparam nav žēl, ka viņš pārdevis sava uzņēmuma SIA Ronis kapitāldaļas, viņš norādīja, ka nav vēlējies pārdot kapitāldaļas, tomēr nācās dzēst īstermiņa aizdevumu, un tajā brīdī nebija cita risinājuma. Kā ziņots iepriekš, Kamparam piederošā uzņēmuma investors samaksājis drošības naudu 35 000 latu apmērā, un par šo darījumu ieinteresējās gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), gan arī Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministra Arta Kampara (V) jūnija paziņojumi par Latvijas nacionālo lidsabiedrību airBaltic, kuros tika izteikta neuzticība aviokompānijai, radījuši vairāk nekā 25 miljonus latu lielus zaudējumus, šodien preses konferencē atzina satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).

(Papildināts ar Arta Kampara viedokli)

Viņš skaidroja, ka pēc negatīvajiem ministra paziņojumiem kreditoru pacietība sākusi izsīkt. Pēc paziņojuma biļešu tirdzniecība būtiski samazinājusies - par 70 000 biļešu, un kopumā tas radījis aptuveni piecus miljonus latu lielus zaudējumus.

Nosacījumu maiņa jaunu lidsabiedrības lidmašīnu iegādei radījusi vairāk nekā 20 miljonu latu zaudējumus.

Kā ziņots, jūnijā Latvijas Radio ekonomikas ministrs Kampars paziņoja, ka problēmas aviokompānijā airBaltic būtu jārisina, «agresīvā veidā pārņemot informācijas pieejamību un operatīvo menedžmentu» no pašreizējās kompānijas vadības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Kampars: Sabiedrībai ir tiesības zināt par situāciju airBaltic

LETA,10.06.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālā lidsabiedrība a/s Air Baltic Corporation (airBaltic) šī gada pirmajos piecos mēnešos strādājusi ar 18 miljonu latu zaudējumiem un ir tuvu maksātnespējai. airBaltic uzskata, ka ekonomikas ministram Kamparam pēc šodienas izteikumiem būtu jādemisionē.

Ekonomikas ministrs Artis Kampars (V), atsaucoties uz viņa rīcībā esošo informāciju Rietumu radio sacīja, ka lielie zaudējumi radīti apzināti, lai no uzņēmuma «izpumpētu naudas līdzekļus».

«Informācija, kas ir manā rīcībā, nav patīkama, tā ir pat ļoti satraucoša. Pagājušajā gadā Latvijas valdība uzņēmumā investēja vairāk nekā 15 miljonus latu, lai nodrošinātu iespēju airBaltic līzingā pirkt jaunas lidmašīnas un kompānija attīstītos. airBaltic vadītājs un viens no īpašniekiem Bertolds Fliks valdībai rādīja savu biznesa plānu, kurā gan šogad, gan nākamgad ir norādīta liela peļņa, taču ir milzu zaudējumi,» sacīja Kampars.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Kampars: mainīju ekonomikas struktūru no patēriņa uz ražošanu un eksportu

,04.10.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrs Artis Kampars kā divarpus gados svarīgāko darbu nosauc ekonomikas struktūras maiņu - no patēriņā balstītas ekonomikas uz ražojošu un eksportējošu.

Kampars norāda, ka divarpus gados, kas pavadīti ekonomikas ministra amata krēslā, paveiktie darbi esot apkopti uz 44 lapām, tomēr kā svarīgāko viņš izcēla reformu - no patēriņā balstītas ekonomikas uz ražošanā un eksportā balstītu.

«Treknajos gados rūpnieciskā ražošana ekonomikas īpatsvarā aizņēma 9,9%, bet šā gada pirmajā pusē ir 14,3%. Tāpat redzams, ka 34% eksporta pieaugums šogad ir viens no lielākajiem kāpumiem Eiropas Savienībā. Ja kāds apgalvo, ka šie rādītāji ir radušies paši no sevis, tas tā nav,» uzsvēra Kampars.

Pirmais darbs, ko viņš veicis, stājoties ekonomikas ministra amatā, bijusi garantiju sistēmas ieviešana - divos mēnešos notika vienošanās par eksporta kredīta garantiju apdrošināšanas sistēmu. Tāpat tika nosauktas piecas prioritārās nozares - pārtikas rūpniecība, kokapstrāde, ķīmiskā rūpniecība un tās saskarnozares, elektrisko un optisko iekārtu ražošana, mašīnbūve un metālapstrāde, kuras, pēc ministra sacītā, patlaban aizņem aptuveni 80% no visa ražojošā sektora.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaķu kafejnīcas koncepcija Rīgā izrādījusies dzīvotspējīga, liecina kafejnīcas Minka Cat Cafe pirmā pusgada darbības rezultāti, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Minka Cat Cafe (SIA Draudzīgie kaķi) līdzīpašniecei Zanei Kurmei vienmēr ir patikuši kaķi. Savulaik, kad viņa dzīvoja Parīzē, nolēma apmeklēt tur esošo kaķu kafejnīcu. «Aizgāju un no pirmā mirkļa absolūti iemīlējos šajā vietā,» stāsta Zane. Viņai radās doma par savas minku kafejnīcas izveidi Rīgā, tā gruzdēja viņas prātā, un Zane nolēma par to pastāstīt savai draudzenei Laurai Pūcei. «Man bija skaidrs, ka viņa vienīgā mani sapratīs un viņai nebūs jautājumu par to, kā mēs to izdarīsim,» saka Zane. Abas viena otru pazīst jau 20 gadu, tāpēc arī tagad darbā sadzīvo labi. Uzņēmējas atzīst, ka gadās arī asākas vārdu pārmaiņas un «negarastāvokļa» dienas, taču ir iemācījušās sadzīvot. Biznesa sākumposmā bijis grūtāk, jo vēl nebija skaidri sadalītas lomas, bet tagad ir vieglāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tradicionālajā sabiedrības aptaujā par Latvijas gada monētu 2015 atzīta Pasaku monēta I. Pieci kaķi, informē Latvijas Banka.

Kopumā balsojumā piedalījās 12 645 cilvēki, un par monētu Pasaku monēta I. Pieci kaķi balsojusi trešā daļa aptaujas dalībnieku.

Šīs kolekcijas monētas grafisko dizainu veidojusi pazīstamā bērnu grāmatu ilustratore Anita Paegle, bet ģipša modeli – Jānis Strupulis. Māksliniece A. Paegle ir bērnu grāmatu ilustratore, un apliecinājums viņas īpašajam talantam atspoguļojās arī vienā no pēdējām lata sudraba piemiņas monētām – Latvijas Bankas gādātā raudzību dāvana Šūpuļa monēta ar A. Paegles brīnumjauko miega vilcējas pelītes tēlu kļuva par Latvijas gada monētu 2013.

Kolekcijas monēta Pasaku monēta I. Pieci kaķi kalta Lietuvas kaltuvē UAB Lietuvos monetų kalykla un ir pirmā kolekcijas monēta īpašā monētu sērijā, kas veltīta tautā iemīļotākajām un zīmīgākajām latviešu pasakām. 2016. gadā iznākusi jau otrā šīs sērijas monēta – bPasaku monēta II. Eža kažociņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedierīces

Kampars kļuvis par ķīniešu biedrības vadītāju

Līva Melbārzde,06.03.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Artis Kampars kļuvis par biedrības Latvijas- Ķīnas biznesa padomes valdes priekšsēdētāju un uzskata, ka ķīniešu Latvijā potenciāli varētu interesēt ražotņu izveide, šodien raksta Dienas bizness.

Nelielai daļai ķīniešu pašlaik šķietot pievilcīga iespēja caur Latviju dabūt uzturēšanās atļauju Eiropas Savienībā, taču kā lielāko nākotnes perspektīvu Artis Kampars min iespēju, ka ķīnieši Latvijā varētu izvietot savas ražotnes.

«Nopietnas Latvijas kompānijas redz savu tirgus noietu Ķīnā. Ķīna mums ir interesanta ar to, ka tur tāpat kā arābu un atsevišķās Dienvidamerikas valstīs atrodas reāla nauda. Ja mēs atrodam to biznesa modeli, kur Latvijas puse var piedāvāt Ķīnai savas biznesa idejas, bet ķīnieši tās var finansēt, saskatot tur peļņas iespējas, tad tā būtu veiksmīga sadarbība,» prognozē A. Kampars. Jautāts, vai ķīniešus Latvijā varētu interesēt, piemēram, Lattelecom iegāde vai kādu valsts banku nopirkšana, A. Kampars atbild, ka šīs lietas ķīniešiem ir pārāk sīkas. «Latvijā ķīniešus varētu interesēt reālas investīcijas ražošanā. Piemēram, telekomunikāciju kompānija Huawei šeit redz iespēju, izveidot sava servisa atbalsta punktu, vai pat izvietot kādu ražošanas sadaļu. Patīk vai nepatīk, bet telekomunikāciju jomā ķīnieši pašlaik ir izkonkurējuši gan Nokia, gan Ericsson, gan Alcatel. Viņi ir gudrāki, efektīvāki un arī tehnoloģiski augstvērtīgāki,» secina A. Kampars.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visa atbildība par situāciju nacionālajā lidsabiedrībā Air Baltic Corporation (airBaltic) saskaņā ar esošo akcionāru līgumu ir jāuzņemas kompānijas privātajam akcionāram un tās vadītājam Bertoltam Flikam, šodien preses konferencē sacīja satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Viņš uzsvēra, ka saskaņā ar 2009.gadā noslēgto akcionāru līgumu lidsabiedrības vadība ir privāto akcionāru rokās. «Pilna atbildība ir jāuzņemas privātajiem akcionāriem, kas ir pilnībā atbildīgi par airBaltic valdes vienpersoniski pieņemtajiem lēmumiem,» uzsvēra Augulis.

Ministrs piebilda, ka, ja patlaban viņam būtu jāparaksta šāds akcionāru līgums, tad viņš to, visticamāk, nedarītu. «Tomēr mums ir jāapzinās visas tiesiskās sekas, ko paredz esošais akcionāru līgums,» piebilda Augulis.

Viņš sacīja, ka patlaban visas spekulācijas par finanšu situāciju airBaltic ir bez pamata. «Uzņēmumā notiek audits, un tā rezultāti valdībai tiks ziņoti pēc 4.jūlija. Ir skaidrs, ka līdz 2012.gadam lidsabiedrībā būs nepieciešami ieguldījumi lidmašīnu flotes nomaiņai, tāpēc valdībai pēc auditoru ziņojuma uzklausīšanas būs jāpieņem lēmums, vai valstij kā airBaltic lielākajai akcionārei šajā procesā jāiesaistās vai nē,» skaidroja Augulis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā, Pārdaugavā atvērta pirmā kaķu kafejnīca Latvijā Minka Cat Cafe, informēja SIA Draudzīgie kaķi līdzīpašniece Laura Pūce.

Tiesa, cik lielas investīcijas ieguldītas kafejnīcas izveidē, kā arī to, cik liela ir tās platība, uzņēmuma pārstāve neatklāja.

Kafejnīcā Rīgā uz vietas būs pieci kaķi, kurus Minka Cat Cafe saimnieces adoptējušas dzīvnieku aizsardzības biedrībā Ķepu-Ķepā.

Minka Cat Cafe īpašnieču Pūces un Zanes Kurmes mērķis ir ne tikai sniegt iespēju baudīt relaksējošo mieru, ko rada kaķi, bet arī veicināt dzīvnieku adopciju un cilvēku rūpes par pamestajiem kaķiem.

Tāpat kafejnīcā būs iespēja iegūt izglītojošu informāciju par patversmju darbu Latvijā un to, kā katrs no mums var palīdzēt tiem dzīvniekiem, kuri palikuši bez mājām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Papildināts - Rīgas kaķu kafejnīcas Minka Cat Cafe nākotne miglā tīta

Lelde Petrāne, Žanete Hāka,03.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmā kaķu kafejnīca Latvijā Minka Cat Cafe beigusi savu darbību un tās bijušajās telpās šobrīd tiek piedāvāti kebabi un burgeri.

Minka Cat Cafe (SIA Draudzīgie kaķi) atvēra Zane Kurme un Laura Pūce. Kafejnīca Meža ielā durvis vēra 2015. gada februārī. Tajā apmeklētāju priekam uzturējās vairāki kaķi. Kafejnīcas koncepcija paredzēja, ka kaķi brīvi pārvietojas pa telpām (izņemot virtuvi) un viesiem ir iespēja ar tiem rotaļāties, samīļot tos vai vienkārši vērot darbībā.

2016. gada septembrī kafejnīcas īpašnieces pavēstīja, ka - pēc kopīgām pārdomām - izlemts «ņemt radošu atpūtas pauzi un sakārtot nākotnes plānus turpmākajai darbībai». Telpas Meža ielā esot kļuvušas par mazu: «Lai spētu uzņemt visus ieinteresētos apmeklētājus un nodrošināt kaķiem pietiekami daudz vietas atpūtai un rotaļām, nākotnē vēlamies atrast piemērotākas telpas tuvāk Rīgas pilsētas centram.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kamparam naudu avansā iedevis anonīms investors

Elīna Pankovska,08.04.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrs Artis Kampars (Vienotība) pēdējos gados uzkrājis vien pāris tūkstoši latu, tomēr viņš spējis pērn atdot 63,47 tūkst. Ls lielu parādu, jo kāds uzņēmējs avansā samaksājis par ministram piederošās SIA Ronis kapitāldaļu pirkumu.

2008.gadā radušos aizņēmumu, kas sākotnēji bijis 58,27 tūkst. Ls, A.Kampars esot ņēmis pats no sava sadzīves tehnikas vairumtirdzniecības uzņēmuma Ronis, kurā ministrs ir vienīgais īpašnieks, portālam ir.lv skaidroja ministrs un viņa sieva Ilva Kampare.

Līdz pat 2008.gadam viņš no uzņēmuma ik gadu dividendēs ieguvis vairākus desmitus tūkstošus latu, bet vēlākajos gados uzņēmums strādājis ar zaudējumiem. 2009.gadā tie sasnieguši 299,13 tūkst. Ls pēc nodokļu nomaksas, bet 2008.gadā konsolidētie zaudējumi pēc nodokļu nomaksas bijuši 470,14 tūkst. Ls, liecina Lursoft dati.

Pērn ar uzņēmēju, kura vārdu A.Kampars kategoriski atteiciess nosaukt, noslēgts līgums par kapitāldaļu pārdošanu, bet pats darījums varētu notikt šā gada maijā. Starpposmā uzņēmējs iepazīstoties ar Ronis finanšu rādītājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Dzīvnieku draugi sašutuši par vardarbīgām metodēm jēru kastrēšanā un astu amputācijā

Sandra Dieziņa,24.07.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemkopības ministrija (ZM) ir sagatavojusi un virza izskatīšanai valdībā «aitu labturības» noteikumu projektu, kas paredz Latvijā atļaut vienu no nežēlīgākajām lopkopības metodēm – jēru kastrāciju un astu amputāciju ar gumijas gredzeniem, informē dzīvnieku aizstāvju organizācijas.

Šī metode nozīmē, ka maziem jēriņiem uz astītes vai sēkliniekiem tiek uzlikti gumijas gredzeni – žņaugi, tādejādi apturot asinsriti. Traumētais orgāns - aste vai sēklinieki - piepampst un sāp, līdz sākas nekroze un orgāns atmirst un nokrīt. Process ilgst 4 – 6 nedēļas, un, kā atzīts daudzos pētījumos, tostarp Lauksaimniecības dzīvnieku labturības komisijas 2008.gada ziņojumā «Report on the implications of castration and tail docking for the welfare of lambs», lai gan visi kastrēšanas un astu amputācijas paņēmieni nodara jēriem sāpes, gumijas gredzeni dzīvniekiem rada lielākas un ilgākas ciešanas nekā citas metodes. Vairākās Eiropas Savienības valstīs gan šī metode, gan astu amputācija kā tāda ir aizliegta, tostarp Nīderlandē, Skandināvijas valstīs un Lietuvā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Mājiņu skaits aug, bet kaķi tajās dzīvot nesteidz

Lelde Petrāne,18.01.2012

"Dzīvnieku SOS" valdes locekle Laura Karnīte piedalās divu kaķu mājiņu, kas izgatavotas projekta "Pilsētas kaķu dzīve: Droša pajumte" gaitā, uzstādīšanas pasākumā Vecrīgā, kvartālā pie Pēterbaznīcas.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Nākas atkal atgriezties pie Rīgas kaķu jautājuma, jo mazo ņaudētāju rīcībā nodotas jaunas kaķu mājiņas. Biedrība Dzīvnieku SOS divas uzstādījusi pie Pēterbaznīcas, bet kopumā tās būs 12 vietās Rīgā. Finansiāli šo projektu atbalstījis Borisa un Ināras Teterevu fonds. Man, protams, gribējās redzēt, kā kaķiem jaunajās mītnēs klājas, bet - ak, tu ķibele - nevienu dzīvnieku nesastapu.»

Tā savā slejā dienišķības raksta laikraksta Diena žurnālists Atis Rozentāls.

Toties tūlīt pēc ierašanās, redzot, ka notiek filmēšana, pienākusi kāda skeptiski noskaņota kundze, kura mēdzot barot pagalma kaķus.

«Esmu bijusi ārzemēs un redzējusi kaķu mītnes. Neviena no tām nav pacelta augšā, lai vējš no visām pusēm vējo. Otrkārt, nekur nav tik mazas ieejas, kādas šeit ir atstātas. Kaķu mītnes nav tik cieši blakus viena otrai. Sveši kaķi, kas ir pagalmā, viens otram tik tuvu nedzīvos,» skaidrojusi Lidijas kundze.

Arī kāda Aleksandra sacījusi, ka kaķi pat neskatoties uz mājiņām, skrienot garām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Japānas Aoshima salā valda kaķi, vēsta aģentūra Reuters.

Kaķu, no kuriem lielākā daļa ir bezsaimnieku, skaits zvejnieku ciematā ir daudzkārt lielāks nekā cilvēku skaits. Rupji rēķinot, uz katru cilvēku salā dzīvo seši kaķi, un ne visi iedzīvotāji par tiem priecājas. Piemēram, kāda vecmāmuļa ielās iziet, bruņojusies ar koka nūju, jo kaķi ir diezgan uzmācīgi. Turklāt vietējiem ne visai tīkot arī tūristi.

Sākotnēji kaķi salā tika ieviesti, lai tiktu galā ar pelēm, bet tie tur savairojušies neticamā apjomā.

1945. gadā salā dzīvoja 900 cilvēki. Šobrīd ciematā dzīvot palikuši galvenokārt tikai pensionāri.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn ekonomikas ministra Arta Kampara (Vienotība) sieva vīram dāvinājusi 27 tūkstošus latu, liecina viņa Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Publiskojamo datu bāzē pieejamā valsts amatpersonas deklarācija par 2010. gadu.

Kopumā Kampara ienākumi pērn bijuši 48,06 tūkstoši latu, no kuriem 21,06 tūkstoši nopelnīti Ekonomikas ministrijā, bet 27 tūkstoši latu Ilvas Kampares dāvinājums.

Kā vēsta portāls Pietiek.com, lūgts skaidrot, kur ģimenes budžetā parādījušies šie 27 tūkstoši latu, A. Kampars sacīja, ka šo naudu viņa sieva ieguvusi, pārdodot sev piederošo dzīvokli, kas vēl senāk piederējis sievas vecākiem. Dzīvokli, kurā līdz tam dzīvojusi politiķa ģimene, nolemts pārdot, jo Kampari uzbūvējuši ģimenes māju. Darījums, pēc Kampara vārdiem, noticis 2008. gadā, tomēr ģimene vairākus gadus šo naudu neesot noguldījusi bankā, bet uzglabājusi skaidrā naudā. «Tā nauda bija domāta nebaltām dienām,» sacīja Kampars.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrs Artis Kampars uzskata, ka vispirms ir jāmaina Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic vadība, jāveic izmaiņas akcionāru līgumā un tikai tad ir jādomā par tālākajiem airBaltic situācijas risinājumiem.

Kampars ceturtdien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu žurnālistiem teica, ka airBaltic esošā vadība nav pierādījusi, ka ir spējīga kompāniju vadīt, tādēļ ir vajadzīga pilnīgi jauna vadība.

Viņš norādīja – ir pilnīgi skaidrs, ka airBaltic ir jāiegulda līdzekļi, taču to nevar darīt situācijā, kad kompāniju vada cilvēki, kas valsts iepriekš ieguldītos 15 miljonus latu «ir iztērējusi nezināmā virzienā».

Pēc ekonomikas ministra sacītā, jāmaina arī akcionāru sadarbības līgums. «Šāda veida attiecības starp akcionāriem ir neiespējamas ilgtermiņā,» atzina Kampars.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušajam ekonomikas ministram, patlaban Vienotības ģenerālsekretāram Artim Kamparam (V) nav izdevies pārdot savu uzņēmumu SIA Ronis un nāksies atdot investoram ieguldītos 35 000 latu, liecina Kampara valsts amatpersonas deklarācija, kas iesniegta, beidzot pildīt amata pienākumus.

Deklarācijās sadaļā, kurā jānorāda parādsaistības, kuru apmērs pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas, Kampars minējis parādu 35 000 latu apmērā.

Kampars norādījis, ka parāds «ir pret fizisku personu, kas, izmantojot kapitāldaļu pārdevuma līgumā noteiktās tiesības, ir atteicies no SIA Ronis kapitāla daļu pirkšanas. Saskaņā ar kapitāldaļu pārdevuma līguma noteikumiem viņam ir atgriežama iemaksāta drošības nauda 35 000 latu apmērā.»

Pagājušā gada oktobrī Kampars norādīja, ka nav vēlējies pārdot kapitāldaļas, tomēr nācās dzēst īstermiņa aizdevumu, un tajā brīdī nebija cita risinājuma. Kā ziņots iepriekš, Kamparam piederošā uzņēmuma investors samaksājis drošības naudu 35 000 latu apmērā, un par šo darījumu ieinteresējās gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), gan arī Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kampara uzņēmums saņēmis «dāvanu» – bezprocentu kredītu krīzes kulminācijā

Elīna Pankovska,11.04.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašā ekonomiskās krīzes kulminācijā ekonomikas ministram Artim Kamparam vienpersoniski piederošais uzņēmums Ronis, ciešot smagus zaudējumus, spējis no nezināmas personas saņemt aizdevumu uz trim gadiem, turklāt aizdevuma devējs no ekonomikas ministra firmas nav prasījis aizdevuma procentus, raksta portāls pietiek.com.

Faktu, ka SIA Ronis 2009.gadā kā bezprocentu aizdevumu no nezināmas personas saņēmusi 22 tūkst. eiro, apliecinot uzņēmuma gada pārskats, kurā šī summa minēta kā bezprocentu aizņēmums sabiedrības apgrozāmo līdzekļu palielināšanai, kura atmaksas termiņš ir 2012.gada novembris.

Pats A.Kampars neesot vēlējies atbildēt ne uz vienu jautājumu saistībā ar šo aizdevumu. Arī pēc atkārtotiem jautājumiem ministrs tikai paziņojis, ka viņam nav ko slēpt, taču nevēlējies pieminēt viņa uzņēmuma saņemto bezprocentu kredītu, tā vietā runājot par publiski joprojām neatklāto personu, ar kuru noslēdzis līgumu par zaudējumos un parādos grimstošā Roņa kapitāldaļu pārdošanu, un norādot, ka pats ar Roņa operatīvo pārvaldību nenodarbojoties jau kopš 2002. gada.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Cemme ne vien tirgo sietspiedes tehnikā apdrukātus krekliņus, bet arī citiem piedāvā iegādāties šai metodei nepieciešamos materiālus, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Sietspiede ir foršs veids, kā pašiem kaut ko apdrukāt,» saka Zane Jēkabsone, SIA Cemme īpašniece. Viņas vīrs un biznesa partneris Atis Jēkabsons teic, ka šī niša ir šaura, bet viņi papildu materiālu tirdzniecībai arī izglīto cilvēkus par sietspiedi. Šis ir viens no senākajiem drukas veidiem, un tehnoloģija savā būtībā ir ļoti vienkārša, ar to mājas ap- stākļos var nodarboties teju vai katrs. Tomēr pamatā sietspiede ir izplatīta masveida ražošanā, bet cilvēkiem, kas ar to mājas apstākļos vēlētos apdrukāt piecus krekliņus, tā līdz šim bijusi samērā nepieejama. «Daudzi pasūta materiālus no ārzemēm, tas tagad ir vienkārši izdarāms. Tomēr atbalsts savā valodā ir svarīgs. Latviešu valodā nav literatūras par sietspiedi. Kad Atis rakstīja savu kursa darbu par sietspiedi, viss bija jātulko. Tāpēc mēs mēģinām rakstīt un stāstīt, dot informāciju par to. It kā sietspiede ir vienkārša, bet ir visādi knifi, kas jāzina, jo īpaši pirmajā reizē. Mēs to vienkāršā valodā mēģinām izstāstīt,» saka Zane. Atim vislabāk patīk klienti – mākslinieki, kuri apdrukā kreklus vai ko citu. «Viņi dara kaut ko interesantu, viņiem ir sava doma. Daļa mūsu klientu ir mākslinieki, kuri pret šo procesu neizturas tik komerciāli. Tāpēc mēs mēģinām individuāli pieiet katram, jo ikvienam ir savas intereses un vajadzības, tāpēc mēģinām sekot līdzi, kādas krāsas katram vajadzīgas, mēģinām izpalīdzēt, ja kaut kas nesanāk,» viņš saka. Uzņēmums sadarbojas arī ar lielām tipogrāfijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Kampars: glābu airBaltic valsts daļu pārņemšanu

Līva Melbārzde,07.03.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Pusotra gada laikā bija absolūti skaidrs, ka tie cilvēki, kuriem slēpti piederēja airBaltic, bija izdomājuši, kā no valsts pārņemt visas lidsabiedrības akcijas un pēc tam tās pārdot,»

DB stāstīja bijušais ekonomikas ministrs Artis Kampars, piebilstot, ka airBaltic bija redzamas visas tās shēmas, kas valstī, privatizējot dažādus uzņēmumus, bija realizētas pirms tam: «Modelis atstrādāts, nāk ofšora kompānija, notiek pārformēšana, bet parāds tiek kapitalizēts un valsts paliek mazākumā». Tikmēr airBaltic radītā negatīvā slava, kas krietni pārsniegusi Latvijas robežas, liks kompānijai no tās ciest vēl vismaz pāris gadus, to intervijā Vācijas- Baltijas tirdzniecības kamerai atzinis airBaltic izpilddirektors Martins Gauss.

DB jau rakstīja, ka bijušā ekonomikas ministra Arta Kampara pērnā gada vasaras sākumā izteiktie publiskie paziņojumi par airBaltic iespējami tuvo maksātnespēju radīja lielu ažiotāžu, kas, pateicoties airBaltic akcionāru strīdam, turpinājās vēl vairākus mēnešus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā laikā biznesa mediju ziņu virsrakstos dominē ziņas par arvien jauniem akciju rekordiem. Tāpat šā gada beigu finanšu optimismu un gluži vai “visa pirkšanas” trakumu izceļ virtuālā veidojuma - bitkoina – mēģinājumi aizsniegties līdz 20 tūkst. ASV dolāru atzīmei.

Šogad gan uzvarētāji meklējami ne tikai finanšu aktīvu pasaulē. Pandēmija audzējusi interesi par četrkājaino mīluļu iegādi, kas plaukt un zelt ļāvis šim biznesam. Attiecīgi debesīs traukusies dažādu šķirnes dzīvnieku cena.

“Bloomberg” izceļ “Pets4Homes” apkopotos datus, kas liecina, ka vidēji, par bāzi ņemot dažādu sugu kucēnu cenu Apvienotajā Karalistē, to cena šogad trešajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, palielinājusies par 131%. Cenu pieauguma topa augšgalā atrodas kokerspanieli, kuru vērtība gada laikā pieaugusi par 207%! Tāpat, piemēram, Džeka Rasela terjera kucēnu cena augusi par 195% un borderkolliju kucēnu – par 191%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

«Kaķu tantes» Vecrīgas kaķu barošanai iztērē visu pensiju

Lelde Petrāne,16.12.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Bezsaimnieka kaķi Rīgā nevienu nepārsteidz. Cita lieta, ka, izlasot skaitli 200 000, tomēr šķiet, ka tik ņaudētāju Rīgas pagalmiem un pagrabiem ir par daudz. No tiem šogad ar Rīgas domes atbalstu sterilizēti 1528 kaķi, tam izlietojot 33 654 latus,» raksta laikraksta Diena žurnālists Atis Rozentāls.

Viņš norāda, ka ziemā namu apsaimniekotājiem ir divi rīcības scenāriji - atstāt kaķiem ejas pagrabos vai tās aiztaisīt. Kaķu likteni vakar izskatījusi Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja, kuras priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko paziņojis - par mājas pārvaldīšanu atbildīgi ir dzīvokļu īpašnieki, un viņiem jālemj, ko darīt ar savas mājas kaķu koloniju, ja tāda izveidojusies.

«Vairākas kundzes, kuras katru dienu dodas pa viņām zināmu maršrutu un baro Vecrīgā dzīvojošos kaķus, satrauc to dzīvnieku liktenis, kuri mīt mājā Audēju un Kalēju ielas stūrī. Ēku šobrīd nojauc. Būvdarbu vadītājs ļaujot iežogotajā teritorijā kaķus pabarot, taču neviens nezina, kas notiks tālāk. Kundze saka - iespējams, ja cita risinājuma nav, humānākais variants būtu kaķus iemidzināt. Viņa aptuveni 30 Vecrīgas kaķu ēdināšanai iztērē visu savu pensiju - 130 latu,» noskaidrojis žurnālists.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Ulubele sapņo par dzīvnieku viesnīcu, rehabilitācijas un mācību centru

Kristīne Stepiņa,04.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ulubele varētu orientēties uz dzīvnieku viesnīcas pakalpojumiem. Tā būtu pansija, dzīvnieku viesnīca un rehabilitācijas centrs, kā arī kinoloģijas un Cilvēcības skoliņa bērniem, nākotnes ieceres intervijā Dienas Biznesam atklāj dzīvnieku pansijas Ulubele izveidotāja un vadītāja Ilze Džonsone.

Laba attieksme pret dzīvniekiem ir sabiedrības brieduma rādītājs. Lai arī šajā ziņā pēdējā laikā Latvijā daudz kas ir mainījies uz labo pusi, tomēr ir nepieciešamas izmaiņas normatīvos, kas noteiktu stingrākus dzīvnieku labturības nosacījumus un liegtu lielai daļai suņu pavairotāju palikt pelēkajā zonā. Gadā pansija Ulubele spēj uzņemt 1200 kaķus un suņus, 40% tur atrod viņu saimnieki, 50% adoptē trīs mēnešu laikā, bet pārējie tur paliek uz ilgāku laiku vai dodas uz citiem medību laukiem.

Katram dzīvniekam uz pasaules ir savs cilvēks, jautājums ir tikai, kad un kādos apstākļos viņi satiksies, uzskata I. Džonsone. Arī šajos Ziemassvētkos notika brīnums – savu jauno saimnieku atrada slims bezšķirnes suņuks, kuru veterinārārsti bija ieteikuši iemidzināt. Tagad vecais opītis, kuram bija atteikušas klausīt pakaļkājas, dzīvo privātmājā, un viņam ir sarūpēti speciāli ratiņi, ar kuriem pārvietoties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecībā Latviju uzmetuši gan lietuvieši, gan igauņi

Dienas Bizness,13.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģētikas jomā jaušamas politiskās domstarpības, un sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecībā neviennozīmīgas darbības esot gan no Lietuvas, gan Igaunijas puses, taču vēl ceturtie – somi – līdz šim esot bijuši «liels nezināmais» - laikraksta Diena veidotā diskusijā savu viedokli par sašķidrinātās gāzes termināļa būvi pauda esošais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts un bijušais ekonomikas ministrs Artis Kampars.

«Igauņu dubultspēle ir acīmredzama,» izteicās Artis Kampars, norādot, ka savulaik Igaunijas puse nobloķēja Baltijas valstu vienošanos par termināli. «Bija tās nepatīkamās sarunas Briselē, tie nebija lietuvieši, kas pateica galīgo nē un nobloķēja memorandu,» norāda D. Pavļuts.

Latvijas pārstāvji šajā jautājumā nav pietiekoši gan EK, gan Eiropas redzamāko politiķu līmenī uzstājušies un skaidrojuši savus argumentus, uzskata A. Kampars.

Jau vēstīts, ka Baltijas valstīm, nespējot vienoties par labāko valsti reģionālam Eiropas Savienības finansētam sašķidrinātās dabasgāzes terminālim, Eiropas Komisija piesaistīja konsultantus, kas sākotnēji atzina - ja tiktu izveidots gāzes savienojums starp Igauniju un Somiju, termināļa būvēšana Igaunijā būtu izdevīgāka nekā Latvijā vai Lietuvā. Pirms tam tika atzīts, ka piemērotākā vieta ir Latvija.

Komentāri

Pievienot komentāru