Informācija par aviosabiedrības airBaltic zaudējumiem 18 milj. Ls apjomā šā gada pirmajos piecos mēnešos ir neformāla, tomēr pietiekami ticama, lai par to runātu publiski. Auditētie dati vēl nav zināmi, lai gan auditu par pieciem mēnešiem vajadzējis iesniegt jau šā gada maija sākumā, intervijā raidījumam 900 sekundes norādīja ekonomikas ministrs Artis Kampars (Vienotība).
Ekonomikas ministrs izvēlējies par iespējamajiem zaudējumiem runāt atklāti, cerot, ka tas paātrinās audita iesniegšanu, jo, pēc viņa domām, tas tiekot novilcināts, un ilgāk klusēt par situāciju neesot bijis iespējams, jo citādi būtu jau par vēlu.
Par airBaltic problēmām valdība apspriežoties regulāri, bet Satiksmes ministrijas uzdevums bijis divu mēnešu laikā sniegt auditētu informāciju par kompānijas finanšu stāvokli. Uz jautājumu, kāpēc satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) nenāk klajā ar paziņojumiem par airBaltic zaudējumiem, A.Kampars norādīja, ka cer, ka ministrs nāks klajā ne tikai ar paziņojumiem, bet arī ar darbiem – finanšu datiem.
A.Kampars ir arī pārliecināts, ka viņa paziņojumi nenesīs kompānijai vēl lielākus zaudējumus, jo valdības rīcība parādīs biznesa videi, ka airBaltic turpinās strādāt. Viņš arī piebilda, ka airBaltic vadītājs Bertolds Fliks jau vairākkārt mēģinājis uzsākt aktivitātes gan Viļņā, gan Iguanijā, bet būtu jānodrošina tas, ka kompānija un zīmols paliek Latvijā. A.Kampars arī atzīmēja, ka B.Fliks jau vairākas nedēļas neatrodas Latvijā.
«Mēs jau pusotru gadu mēģinām vilkt to kaķi aiz astes, dažādos veidos meklējot starprisinājumus. Manuprāt, situācija ir jārisina. Pirmkārt, jāpieprasa atklāt īpašniekus, kuri slēpjas ārzonās, un tad tālāk valstij ir vieglāk rīkoties,» atzīmēja A.Kampars.
Ekonomikas ministrs arī atgādināja, ka pagājušajā gadā airBaltic lūdza ieguldīt valsti vēl 15 milj. Ls uzņēmuma attīstībā, solot peļņu, taču tas nav piepildījies un uzņēmums turpina strādāt ar zaudējumiem.
Valsts vairs nevar investēt tukšā mucā. Tai ir jāzina, cik tā ir liela un kādi ir tās caurumi, atzīmēja ekonomikas ministrs.
«Informācija, kas ir manā rīcībā, nav patīkama, tā ir pat ļoti satraucoša. Pagājušajā gadā Latvijas valdība uzņēmumā investēja vairāk nekā 15 miljonus latu, lai nodrošinātu iespēju airBaltic līzingā pirkt jaunas lidmašīnas un kompānija attīstītos. airBaltic vadītājs un viens no īpašniekiem Bertolts Fliks valdībai rādīja savu biznesa plānu, kurā gan šogad, gan nākamgad ir norādīta liela peļņa, taču ir milzu zaudējumi,» 10.jūnijā Rietumu radio sacīja A.Kampars.
airBaltic vadītājs B.Fliks DB savukārt norādīja: «Pajautājiet, kam tādi paziņojumi ir izdevīgi un kāpēc šim kungam vajag taisīt paziņojumus par citu nozari.» airBaltic uzskata, ka ekonomikas ministram Kamparam pēc šodienas izteikumiem būtu jādemisionē. Latviešiem ir sakāmvārds «nezāģē zaru, uz kura pats sēdi». airBaltic ir uzņēmums, kurā Latvijas valsts ir vairākuma akcionārs. Kampara bezatbildīgie izteikumi airBaltic nodara milzu kaitējumu. Lai piedzītu nodarītos zaudējumus, airBaltic pret Kamparu nākamnedēļ vērsīsies tiesā un ģenerālprokuratūrā.
airBaltic ir dibināta 1995. gadā. Galvenie tās akcionāri Latvijas valsts 52,6% akciju, SIA Baltijas aviācijas sistēmas – 47,2% akciju. Kā ziņots, airBaltic peļņa 2009. gadā sasniedza 14 milj. Ls, savukārt pārvadāto pasažieru skaits – 2,75 milj., kas bija par 6% vairāk nekā gadu iepriekš.