Uzņēmējs Gunārs Ķirsons uz nenoteiktu laiku slēdzis jauno ēstuvi Ķirsons Māja, kas līdz šim nav nodota ekspluatācijā.

G. Ķirsons šodien preses brīfingā atzina, ka Ķirsons Māja nav nodota ekspluatācijā, un viņš uzņemas par to pilnu atbildību. Jautāts, kāpēc jaunā ēstuve vispār tika atvērta, ja tā nebija nodota ekspluatācijā, viņš skaidroja, ka ēstuve atvērta, jo bija cerības to nodot ekspluatācijā tuvāko dienu laikā pēc atvēršanas.

Ēstuves līdzīpašnieks uzsvēra, ka ēkai drošības riski nepastāv, Rīgas pilsētas būvvalde bija norādījusi vien uz astoņiem trūkumiem, kas bija saistīti ar visu kompleksu, nevis tieši ēku.

«Bija palikušas nelielas formalitātes, kas nekādi nebija saistītas ar drošību cilvēkiem, tāpēc uzņēmos visus finansiālos riskus - soda naudas, objekta aizvēršana -, ļaujot objektam strādāt. Taču apzinoties šī brīža sabiedrības satraukumu un savu kļūdu likuma priekšā, Ķirsons Māja no šodienas tiek slēgta līdz brīdim, kamēr tiks izpildītas visas Rīgas pilsētas būvvaldes prasības,» norādīja uzņēmējs.

Ja reiz ātrā ēdināšana ir kļuvusi populāra visā pasaulē, arī Latvijā šiem paradumiem nevarēs pretoties, taču fast food piedāvājumu var uzlabot, atsakoties no «ķīmijas» un cenšoties piedāvāt pircējiem pēc iespējas dabīgākas «sviestmaižu amerikāņu versijas», uzskata uzņēmējs Gunārs Ķirsons, kurš pērnvasar vēra vaļā ēstuvi Ķirsons Māja. Ēstuves saimnieks gan atzīst, ka pašlaik apaļmaizīšu jeb burgeru biznesā vēl neveicas kā cerēts, taču kaļ jaunus plānus, kā attīstīt šo ēdināšanas segmentu.

Jautāts par to, vai latvieši ir pieraduši pie ātrās ēdināšanas piedāvājuma, G. Ķirsons norāda, ka ēstuvi Ķirsons māja, kur nopērkami ēdieni līdzņemšanai, varētu salīdzināt ar bērnu, kurš vēl ir autiņos. Nākotnē ir paredzēts paplašināt piedāvāto produktu klāstu. Piemēram, burgeru stenda piedāvājumā klāt varētu nākt arī picas, kas, pēc G. Ķirsona vārdiem, karstas sviestmaizes vien ir, un dabīgi dzērieni. Picas plānots ieviest Ķirsons māja aptuveni pēc trim mēnešiem. Tāpat tiek kalti plāni par jaunu ēstuvju atvēršanu, un tas varētu notikt septembrī. «Sākumā gribam attīstīt vienu, un tad ķerties pie nākamā,» skaidro uzņēmējs.

Uzņēmējs un ēdināšanas uzņēmuma Lido īpašnieks Gunārs Ķirsons ir pārliecināts, ka viņam piederošos īpašumus izsolē nepārdos.

Ārpus tiesas tiesiskās aizsardzības procesā esošo ēdināšanas uzņēmumu Lido, kura vienīgais īpašnieks ir Ķirsons, plānots izsolīt par 7,9 miljoniem latu. Taču uzņēmuma īpašnieks cer, ka izsole nenotiks.

«Tautai ļoti interesē - kas tur būs? Mēs kārtojam, lai nekas nebūtu, - nekādas izsoles. Tā iespējamība ir vismaz 80%. 24 gadus strādāt, lai pēc tam pasludinātu... Izsoles plāns, kas ir uztaisīts, bija jātaisa pēc juridiskajām prasībām. Patlaban, domāju, nekā no tā nebūs,» norādīja Ķirsons.

«Bieži vien aizdevējs redz citādāk nekā aizņēmējs. Aizņēmējs aizņemas un tērē svešu naudu, bet atdod savu naudu, aizdevējs aizdod un saņem savu naudu. Aizdevējs to grib saņemt savā termiņā. Aizdevējs neatrod savu vainu, mēs - savējo, un rodas konflikts. Lai konfliktu risinātu, lūdzām ārpustiesas tiesisko aizsardzību,» skaidroja uzņēmuma īpašnieks.

Divu restorānu Kirsons un ražotnes izveidē Vācijas galvaspilsētā Berlīnē ēdināšanas kompānija AS Lido investē trīs miljonus eiro, žurnālistiem stāsta Lido īpašnieks un padomes priekšsēdētājs Gunārs Ķirsons.

Projektu galvenokārt finansē DNB banka, atzīmē Ķirsons.

Viņš arī norāda, ka Lido attīstībai Rietumeiropā ir tālejoši mērķi. Vācija kā starta vieta izvēlēta, jo Latvijas un Vācijas vēsturiskā saikne veidojusi līdzīgu ēdienu kultūru. Savukārt Berlīne ir dinamiska lielpilsēta, kur pastāv liels pieprasījums pēc daudzveidīga ēdienu piedāvājuma.

Viens no restorāniem Kirsons atrodas netālu no tūristu apskates objekta un transportmezgla Alexanderplatz - iepirkšanās centra Alex pirmajā stāvā. Otrs restorāns atrodas Šarlotes ielā, netālu no Berlīnes apskates objekta Check Point Charlie. Šis restorāns atrodas biroju ēkas pirmajā stāvā.

Tuvāko divu līdz trīs gadu laikā Vācijas galvaspilsētā Berlīnē ēdināšanas kompānija AS Lido plāno izveidot tīklu ar vismaz 15 ēdināšanas vietām, teica Lido padomes priekšsēdētājs Gunārs Ķirsons.

Taču uzņēmums Vācijā plāno attīstīties arī ārpus Berlīnes. «Divu līdz trīs gadu laikā mums būs 15 vietas, un tās būs tikai Berlīnē. Plānojam paplašināties arī ārpus tās.»

Tiesa, patlaban sīkāku informāciju par paplašināšanos Vācijā, kā arī citās Eiropas valstīs Ķirsons vēl nevarēja izpaust.

Komentējot līdz šim Berlīnē atvērto divu bistro darbību, Ķirsons bija atturīgāks, sakot, ka līdzšinējais sniegums esot vērtējams pozitīvi. Taču par finanšu rādītājiem varēšot runāt vien pēc kādiem pieciem vai sešiem mēnešiem.

«Darbu Vācijā pirmajos divos bistro vērtējam pozitīvi. Zinu droši, ka pusdienlaikā mūsu bistro Vācijā ir tik pilni, ka nav vietas, kur papīram nokrist. Par finansēm varēsim runāt pēc pieciem mēnešiem vai pusgada,» atzīmēja Ķirsons.

Ēdināšanas uzņēmuma Lido īpašnieks Gunārs Ķirsons šogad plāno attīstīt jauna koncepta ēdināšanas uzņēmumu un pārtikas veikalu tīklu.

Pirmo Lido jauna koncepta ēdināšanas iestādi plānots atklāt šī gada augustā. Divu gadu laikā tīkls tiks paplašināts līdz 20-30 ēdināšanas iestādēm. Pagaidām par jaunā ēdināšanas uzņēmuma nosaukumu vēl notiek diskusijas, bet galvenā publika, uz ko būs orientēts jaunais koncepts, būs tauta, intervijā biznesa portālam Nozare.lv atklāja Ķirsons.

«Mēs neesam stāvējuši uz vietas, redzam, ka Latvijā ienāk McDonald’s, Hesburger un citi. Mēs pie sevis sakām: mēs esam tautu barojuši, mums jābaro vēl labāk,» atzina Ķirsons.

«Pamatā tie būs ēdināšanas uzņēmumi kopā ar pārtikas veikalu. Varēs paēst un paņemt līdzi uz mājām,» sacīja Ķirsons. Viņš arī norādīja, ka uzņēmums plāno pārtraukt savas produkcijas izplatīšanu lielveikalos, lai to piedāvātu tikai savā veikalu tīklā, bet konkrēti termiņi pagaidām vēl nav zināmi.

No visiem tiesību aktiem, kas pieejami vietnē Likumi.lv, gadiem visvairāk skatītais ir bijis Darba likums, arī 2018. gadā.

2018. gadā iedzīvotāji visvairāk skatījuši Darba likumu (610 487 apmeklējumi; Google Analytics dati). Tā tas bijis arī vairākus iepriekšējos gadus, izvirzot Darba likumu par visu laiku skatītāko tiesību aktu, liecina Latvijas Republikas tiesību aktu vietnes Likumi.lv apkopotā informācija.

2018. gadā visvairāk skatītie likumi:

Darba likums

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss

Krimināllikums

Uzņēmējs Gunārs Ķirsons jau šogad plāno atvērt jaunu ātrās ēdināšanas restorānu Rīgā, ko tālāk varētu izvērst kā restorānu ķēdi ne tikai Latvijā, bet ar franšīzes starpniecību arī ārzemēs.

Restorāna nosaukums nesīs Ķirsona uzvārdu, bet par tā atrašanās vietu lēmums šobrīd vēl nav pieņemts. Notiek sarunas ar Rīgas domi un privātīpašniekiem, db.lv pastāstīja Gunārs Ķirsons. Ēdināšanas uzņēmuma koncepcija paredz iespēju produkciju ņemt līdzi, piedāvājot «veselīgus burgerus». «Cilvēki ir sākuši mīlēt burgerus. Pasaule pie tiem ir pieradināta. Rūpēsimies, lai cilvēki ar šo pārtiku uzņemtu enerģiju, bet centīsimies to piedāvāt interesantākā un labākā veidā,» saka uzņēmējs.

G. Ķirsons atzīst, ka sākotnējais plāns bija restorānu atklāt jau augustā, taču «dzīve plānos ienes korekcijas». «Līdzekļus pirmā restorāna atvēršanā ieguldīs uzņēmējs Vladimirs Šestakovs, kurš man ir palīdzējis jau iepriekš,» atklāja G. Ķirsons. DB iepriekš rakstīja, ka V. Šestakovs ir Krievijas pilsonis, G. Ķirsona uzņēmuma Daugmales projekti līdzīpašnieks, SIA GKVS valdes loceklis un Lido džudo kluba valdes priekšsēdētājs.

Lai gan Gunārs Ķirsons iepriekš pauda pārliecību, ka viņam piederošos īpašumus izsolē nepārdos, maksātnespējīgais uzņēmums SIA Dizaina projekti otrajā izsolē nosolīts par 3 miljoniem Ls.

Uzņēmuma administrators Ilmārs Krūms Db atzina, ka otrā Dizaina projektu izsole beigusies veiksmīgi un uzņēmums nosolīts par 3 miljoniem Ls. Izsoles sākumcena bija 1,875 miljoni Ls un tajā piedalījās vairāki dalībnieki. Iepriekš pirmajā izsolē, kad sākumcena bija 2,5 miljoni Ls, nebija pieteicies neviens pretendents. I. Krūms pagaidām neatklāja, kurš ir izsoles uzvarētājs. Tas būs zināms mēneša laikā, kad izsoles uzvarētājam jāsamaksā noteiktā summa.

Jau ziņots, ka ar Lido īpašnieku Gunāru Ķirsonu saistītā SIA Dizaina projekti, kuras iepriekšējais nosaukums bija Lido Dizaina rūpnīca, par maksātnespējīgu tika pasludināta pagājušā gada decembrī. Tāpat Db.lv jau vēstīja, ka Dizaina projekti pieteikto un atzīto nenodrošināto kreditoru prasījumu kopējā summa veido 11,97 milj. Ls, liecina Maksātnespējas reģistrā publicētā informācija.

Ēdināšanas uzņēmuma AS «Lido» nākotnē varētu pamest Vācijas tirgu, taču gala lēmums vēl nav pieņemts, un patlaban kompānija turpina analizēt savas kļūdas un iespējas šajā tirgū, sacīja «Lido» padomes priekšsēdētājs Gunārs Ķirsons.

«Neesam nolēmuši šo tirgu pamest, bet veicam tā izpēti, pārrunas un analizējam savas iespējas,» sacīja Ķirsons, atzīstot, ka tiek pieļauta iespēja, ka «Lido» varētu aiziet no Vācijas tirgus, taču gala lēmums nav pieņemts.

Komentējot līdzšinējo darbību Vācijā, Ķirsons norādīja, ka «Lido» patlaban Berlīnē ir divas ēdināšanas iestādes, no kurām vienai veicas samērā labi - tā dubultojusi apgrozījumu kopš darbības uzsākšanas. Otrai - Šarlotes ielā - klājies slikti, un to būtu jāslēdz ciet. Tāpat kompānijai ir ražotne Berlīnē, kuru gan plānots pārcelt uz citu apdzīvotu vietu Vācijā, jo iecere Berlīnē atvērt 12 restorānus esot kļūda, tostarp lielās ēnu ekonomikas dēļ Vācijas galvaspilsētā.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Ja valdība pieņems lēmumu vēlreiz paaugstināt pievienotās vērtības nodokļa likmi, SIA LIDO var nākties slēgt savus uzņēmumus Latvijā, norādīja uzņēmuma īpašnieks Gunārs Ķirsons.

Viņš atzina, ka uzņēmums turpina attīstīt projektus ārpus Latvijas – šobrīd strādā Igaunijā, Baltkrievijā, pēta tirgu Rietumos. Savukārt iecere atvērt LIDO Kazahstānā pagaidām apturēta valstī valdošās krīzes dēļ.

Jau ziņots, ka valdībā tiek pieļauta iespēja izvērtēt iespēju PVN likmi palielināt līdz 24% un atteikties no ar iedzīvotāju ienākumu nodokli neapliekamā minimuma.

SIA LIDO ir 1991. gadā dibināts sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums. Tā īpašnieks un prezidents Gunārs Ķirsons šā gada maijā vērsās pie Valsts prezidenta ar aicinājumu mazināt šķēršļus uzņēmējdarbībai.

Lai uzņēmumam dotu jaunu attīstības vērienu, par AS LIDO akcionāru (51%) kļuvis OU “Treeland”, kas ir Igaunijas uzņēmējam Ivaram Vendelinam (Ivar Vendelin) piederošs uzņēmums.

Kā nākamos attīstības soļus abi uzņēmēji - Gunārs Ķirsons un Ivars Vendelins - redz uzņēmuma darbības paplašināšanu ne tikai Baltijā, bet arī Skandināvijā un, iespējams, citviet Eiropā.

LIDO dibinātājs un akcionārs Gunārs Ķirsons apliecina, ka jauns partneris esošajos apstākļos ir vitāli nepieciešams, lai uzņēmums varētu turpināt attīstības ceļu.

“Covid-19 izraisītā krīze ir daudz iemācījusi, diemžēl valsts solītā palīdzība daudzkārt palikusi tikai vārdos. Taču uz vietas palikt nevar, tādēļ šis ir tālredzīgs lēmums. Šajā situācijā jauna attīstības partnera piesaiste, ar kuru mans stratēģiskais redzējums saskan, ir spēcīgs atspēriena punkts LIDO izaugsmei, lai LIDO augtu un radītu pievienoto vērtību un prieku cilvēkiem ne tikai Latvijā,” pārliecināts G.Ķirsons.

«Daži domā, ka tas nozīmē bankrotu. Man jāpasmaida. Es teikšu: tā ir lieta, kur tu vari uzrakstīt, cik ilgā laikā atgriezīsi naudu. Sakārto un plānveidīgi uzraksti, kā varēsi atdot aizdevumu,» intervijā žurnālam SestDiena norāda pazīstamais uzņēmējs un sabiedriskās ēdināšanas tīkla Lido īpašnieks Gunārs Ķirsons.

Viņš ir optimistiski noskaņots un uzskata, ka piecu gadu laikā spēs nopelnīt pietiekami, lai atmaksātu kredītus un atsauktu maksātnespēju.

«Bet šī ir kā nāvinieku kamera. Daudzas lietas nenotiek, kā vajag, kāds velk gumiju, esi nemitīgā stresā. Taču es esmu vainīgs, man tas jāiztur un jāatdod viss. Ja es negribētu atdot, es ietu pēc jaunā likuma - lētāk arī. Priekš kam man piecus gadus vilkt? Un pēc tam zem cita uzvārda... Bet es esmu audzināts godīgi, un es esmu sportists. Man ir plāni, kā šo situāciju sakārtot, biznesu attīstīt. Vairāk sākt strādāt Rietumos (nosaukums gan būs jāmaina, jo Lido es nevaru Rietumeiropā patentēt). (..) Bizness ir jāsadala, lai tās olas ir dažādos kurvīšos,» stāsta Ķirsons.

Latgale ir viena no visskaistākajām vietām pasaulē, ieguldot tur 2, 3, 4 miljardus latu, esmu pārliecināts, ka tūristi brauktu nevis uz Dubaiju, bet uz Latgali.

To LTV raidījuma Labrīt, Latvija teica Lido īpašnieks Gunārs Ķirsons. Viņš uzskata, ka šo naudu Latvijai vajadzētu aizņemties vēl papildu no tiem Eiropas un pasaules aizdevējiem, kas mums jau aizdod.

Gunārs Ķirsons. (Foto: Vitālijs Stīpnieks, DB)«Pašlaik mēs strādājam pa nullēm, taču mums ir biznesa ideja, kas palīdzētu celt Latvijas ekonomiku— koka māju ražošana un eksportēšana. Problēma, ka valsts skatās, nevis kā atbalstīt šo biznesu, bet kur no mums vēl vairāk paņemt. Valsti no krīzes izvedīs darbadevēji, nevis pacelti nodokļi, tāpēc darbadevējus vajag mīlēt,» tā G. Ķirsons.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšana (PCTA) ir viens no apdrošināšanas veidiem, kas īpaši strauju attīstību piedzīvojis pēdējā desmitgadē. Eiropā savu profesionālo atbildību jau izvēlas apdrošināt vairāk nekā 500 dažādu profesiju pārstāvji, kamēr Latvijā pieprasījums pēc šī pakalpojuma būtiski palielinājies vien pēdējā laikā.

«PCTA apdrošināšana nodrošina profesionālo pakalpojumu sniedzējiem iespēju pasargāt sevi no neparedzētiem finansiālajiem zaudējumiem, kas potenciāli varētu tikt radīti klientiem vai citām personām kļūdas vai nolaidības dēļ. Apdrošinātāja izaicinājums ir piedāvāt piemērotāko pakalpojumu, kas patiesi visprecīzāk atbilst katras profesijas specifikai,» skaidro Viktorija Antropova, apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) īpašuma un speciālo produktu pārvaldes produktu vadītāja, norādot, ka pieprasījums pēc šī pakalpojuma turpina palielināties arī Latvijā.

«Katru gadu pieaug izdoto polišu skaits, tiek paplašināti segumi un apdrošināšanas darbības teritorijas. Saskaņā ar Latvijas likumdošanu PCTA apdrošināšana šobrīd ir obligāta 14 profesiju pārstāvjiem, un ar katru gadu šis saraksts tiek papildināts,» stāsta V.Antropova.

Ēdināšanas un pārtikas ražošanas uzņēmumā Lido vērojamas ievērojamas pārmaiņas – uzņēmums no sabiedrības ar ierobežotu atbildību Firma Lido kļuvis par akciju sabiedrību Lido, turklāt uzņēmuma īpašnieks Gunārs Ķirsons pametis kompānijas valdes priekšsēdētāja amatu, liecina jaunākie Lursoft dati.

Turpmāk G. Ķirsons darbosies uzņēmuma padomes priekšsēdētāja amatā. Savukārt padomes priekšsēdētāja vietnieka amata pienākumus pilda Vladimirs Šestakovs, savukārt padomes locekles amatu ieņem Valērija Lieģe.

Kā jaunā Lido valdes priekšsēdētāja iecelta Rita Auziņa, valdē darbojas ar valdes locekļi Juris Roganovs, Baiba Sleže un Solvita Treilande. J. Roganovs un S. Treilande ir jaunpienācēji Lido valdē. Pēc Lursoft datiem, J. Roganovs ieņem valdes locekļa amatus vēl divos ar Ķirsona ģimeni saistītos uzņēmumos – SIA K.E.Projekti un SIA K.E. serviss. R. Auziņa un B. Sleža jau iepriekš darbojās uzņēmumā kā valdes locekles.

Ēdināšanas kompānija AS Lido tuvāko piecu gadu laikā iecerējusi atvērt līdz 100 restorāniem, informēja Lido īpašnieks un padomes priekšsēdētājs Gunārs Ķirsons.

Viņš skaidroja, ka to būtu iespējams panākt, piesaistot investoru uzmanību Vācijā. «Piemēram, pēdējo objektu Tallinā atvērām, paši neko neieguldot. Šī objekta izveidē investēja investori no Norvēģijas.»

Jautāts, vai paplašināt restorānu tīklu nebūtu vieglāk, izmantojot franšīzes modeli, Ķirsons atzina, ka tas, iespējams, būtu vieglāk, taču viņam nav pārliecības par to, vai ar franšīzes modeli būs iespējams nodrošināt to kvalitāti, ko paredz Lido.

«Investīcijas saplānotas vēl uz vismaz trīs gadiem. Nākamgad ceram paplašināties Vācijā. Sagaidām, ka Vācijā mūs iepazīs un aicinās atvērties arī citās pilsētās,» norādīja Ķirsons.

Rīgas pilsētas būvvalde, veicot kompleksu pārbaudi pilsētas būvobjektos, konstatējusi atsevišķus pārkāpumus, informē Rīgas dome.

Pārbaudē konstatēts, ka nelikumīgi darbojas suši restorāns Tokyo, Krāmu ielā 2, jo tas vēl nav pieņemts ekspluatācijā.

Līdzīgs pārkāpums fiksēts arī Teātra ielā 3, kur bez pieņemšanas ekspluatācijā tiek izmantota administratīva ēka.

Abos objektos īpašniekiem uzdots pārtraukt nelikumīgu ēkas ekspluatāciju un tiks lemts par administratīva soda piemērošanu.

Db.lv jau rakstīja, ka uzņēmējs Gunārs Ķirsons uz nenoteiktu laiku slēdzis jauno ēstuvi Ķirsons Māja, kas līdz šim nav nodota ekspluatācijā.

AS Lido pirmās latviešu virtuves līdzņemšanai veikala-kafejnīcas Ķirsons koncepta izveidē, kas ietver jaunu zīmolu, dizainu un sortimentu, ieguldījusi ap 200 000 eiro.

Veikala-kafejnīcas dizaina autore ir māksliniece Evija Ķirsone, ar kuru kopā izveidots koncepts, kurā var gan ērti iegādāties produktus līdzņemšanai, gan baudīt garšīgu maltīti uz vietas kafejnīcā. Papildus tradicionālajam Lido ēdienam Ķirsons piedāvā būtiskus jaunievedumus, kas radīti sadarbībā ar Lido uztura speciālisti Alisi Kindzuli - veselīgas pilngraudu sviestmaizes līdzņemšanai, ar vitamīniem bagātus kokteiļus no jogurta, augļiem un ogām, kā arī īpašus uzkodu komplektus ar pārdomātu uzturvērtību.

«Pirmie darbības rezultāti priecē ar pozitīvām atsauksmēm un liecina, ka klienti ir gatavi izmēģināt jaunumus - pirmajās Ķirsona darbības nedēļās visvairāk pieprasīti bijuši tieši veselīgie komplekti - sviestmaizes un kokteiļi,» skaidroja AS Lido valdes priekšsēdētāja Rita Auziņa.

Tuvākajos piecos gados ēdināšanas kompānija a/s Lido plāno agresīvi izvērsties tirgū, paplašinot uzņēmuma tīklu un realizējot vairākus vērienīgus projektus, sacīja uzņēmuma īpašnieks Gunārs Ķirsons.

«Kopumā apgrozījums visā firmā aug, un esam izveidojuši labu komandu, tuvākajos gados agresīvi iekarosim tirgu. Jau tuvākajā laikā tiks sākti jauni projekti, par kuriem pagaidām sīkāk atturēšos stāstīt, bet tiG. Ķirsons.

Viņš arī norādīja, ka turpmāk darbosies tikai ēdināšanas biznesā. «Iepriekšējo gadu kļūdas, pievēršoties citiem biznesiem, vairs neatkārtošu,» sacīja G. Ķirsons.

Savukārt jautāts par Lido provizoriskajiem pagājušā gada finanšu rādītājiem, G. Ķirsons atturējās tos nosaukt, tomēr norādīja, ka apgrozījums būs daudz cerīgāks, nekā iepriekš prognozēts.

Rezumējot iepriekšēja gada notikumus konkurences tiesību jomā nevar neatzīmēt vienu no būtiskākiem Konkurences padomes (KP) lēmumiem, kas viennozīmīgi ietekmēs arī turpmāko praksi Konkurences likuma (KL) normu piemērošanā.

KP lēmums SIA Terra Serviss/ SIA Preiss Agro¹ lietā ir ievērojams, jo šajā lēmumā sods par KL pārkāpumu tika piemērots ne tikai uzņēmumam, kas tieši bija iesaistīts KL pārkāpumā, bet arī mātes sabiedrībai, tādējādi attiecinot atbildības pienākumu uz uzņēmumu, kas realizē 100% kontroli pār uzņēmumu-pārkāpēju. Jānorāda, ka mātes sabiedrības atbildības pienākums tiek plaši piemērots Eiropas līmenī jau vairāku gadu laikā, taču Latvijā KP šādu pieeju ir piemērojusi pirmo reizi. Atsaucoties uz Eiropas Komisijas (EK) praksi, KP lēmumā ir norādījusi, ka «mātes sabiedrības atbildība izriet (..) no tā, ka abi tirgus dalībnieki (mātes sabiedrība un meitas sabiedrība) ir uzskatāmi par vienu tirgus dalībnieku [KL 1.panta 9.punkta izpratnē²] un meitas sabiedrība savu rīcību nenosaka patstāvīgi».

Jaunās valdības izveidi sarežģī jautājums par atbildības sfēru sadalījumu un amatiem, tāpēc sarunas netiek prognozētas ātras un vieglas arī pēc tam, kad Valsts prezidents Raimonds Vējonis būs nosaucis Ministru prezidenta amata kandidātu.

Lai gan politiķi oficiālajos komentāros uzsver, ka runāt par atbildības jomu sadalījumu vēl ir pāragri, nopietnas diskusijas ir par vairākām no tā dēvētā saimnieciskā bloka ministrijām - Satiksmes ministriju (SM), Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) un Ekonomikas ministriju (EM). Savukārt par Zemkopības ministriju (ZM) būtisku strīdu nav, jo tās vadība tradicionāli varētu tikt uzticēta Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāvjiem.

ZZS esot interese pārņemt SM vadību, kas Straujumas valdībā bija Vienotības pārraudzībā, liecina neoficiālā informācija. Tikmēr Vienotības interešu lokā varētu būt VARAM - pašlaik šī ir nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) atbildības joma. VL-TB/LNNK neplāno viegli atteikties no VARAM pārraudzības, lai arī tā vietā viņiem iecerēts piedāvāt EM vadību.