Rīgas iedzīvotāju veiktajā aptaujā noskaidrots, ka lielākā daļa rīdzinieku neatbalsta Basteja bulvāra pārdēvēšanu Zigfrīda Annas Meierovica vārdā, Db.lv informēja Rīgas domes priekšsēdētāja preses sekretāre.

Jūnijā Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS veica aptauju, ar mērķi noskaidrot Rīgas iedzīvotāju attieksmi pret Basteja Bulvāra pārdēvēšanu Zigfrīda Annas Meierovica vārdā. Saskaņā ar aptaujas datiem Basteja bulvāra pārdēvēšanu neatbalsta 4/5 rīdzinieku (79.2%), savukārt savu atbalstu pārdēvēšanai pauž vien 6% respondentu. Savukārt 14.7% pilsētas iedzīvotāju nebija viedokļa šajā jautājumā.

To, ka atbalsta Basteja Bulvāra pārdēvēšanu par Zigfrīda Annas Meierovica bulvāri, biežāk nekā caurmērā norādīja respondenti, kuri vecāki par 55 gadiem, kā arī aptaujātie ar pamatizglītību un valsts sektorā strādājošie. Jāatzīmē, ka minētājās iedzīvotāju grupās Basteja bulvāra pārdēvēšanu atbalsta tikai aptuveni 1/10 iedzīvotāju.

Sakarā ar Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku (turpmāk tekstā NBS) iesniegumu, Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts jaunatnes iniciatīvu centra iesniegumu, Rīgas domes Komunālā departamenta iesniegumiem, Rīgas domes Kultūras departamenta iesniegumiem, Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes iesniegumu, kā arī ņemot vērā Latvijas Republikas Saeimas un Valsts prezidenta Drošības dienesta iesniegumu, ir sagatavots Rīgas pilsētas izpilddirektora rīkojums par satiksmes ierobežojumiem valsts svētkos.

Rīkojumā ņemts vērā, ka Latvijas Republikas proklamēšanas 90.gadadienas svētku ietvaros Rīgā notiks: no 14. līdz 18.novembrim gaismas festivāls Staro Rīga; 14.novembrī no plkst.13.00 Rīgas domes Komunālā departamenta rīkots pasākums Meža kapos pie J. Čakstes pieminekļa; 14.novembrī no plkst.10.00 līdz plkst.20.00 Valsts jaunatnes iniciatīvu centra rīkots pasākums bērniem un jauniešiem ar speciālām vajadzībām Rīgas Latviešu biedrības namā, Merķeļa ielā 13; 15.novembrī no plkst.10.00 līdz plkst.20.00 Valsts jaunatnes iniciatīvu centra rīkots pasākums bērniem un jauniešiem ar speciālām vajadzībām Rīgas Latviešu biedrības namā, Merķeļa ielā 13; 17.novembrī no plkst.18.30 līdz plkst.21.00 Valsts jaunatnes iniciatīvu centra rīkots svētku koncerts Latvijas Nacionālajā operā, Aspazijas bulvārī 3; 17.novembrī plkst.21.00 NBS vienību militārās parādes ģenerālmēģinājums 11.Novembra krastmalā; 18.novembrī: plkst.11.00 ziedu nolikšanas ceremonija pie Brīvības pieminekļa; plkst.14.00 NBS vienību militārā parāde 11. Novembra krastmalā.

Neraugoties uz rīdzinieku un atbildīgo institūciju neviennozīmīgo attieksmi, Rīgas domē sagatavots lēmums par Basteja bulvāra pārdēvēšanu Zigfrīda Annas Meierovica vārdā.

Lēmuma projekts iekļauts Rīgas domes prezidija 17. jūlija sēdes darba kārtībā. Lēmuma projekts paredz, ka Rīgas Centra rajona izpilddirekcijai paziņot iedzīvotājiem par adreses maiņu atbilstoši pielikumam un izvietot adrešu numerācijas plāksnes 3 mēnešu laikā. Izdevumus par numerācijas plākšņu izvietošanu segs no Rīgas pilsētas attīstības fonda līdzekļiem.

Lēmuma projektam pievienots Rīgas domes pieminekļu padomes protokols, kurā lasāms, ka ar absolūtu balsu vairākumu padome noraida bulvāra pārdēvēšanu. Negatīvu atzinumu sniegusi arī Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Rīgas vietvārdu un pilsētvides objektu nosaukumu komisija. Pret bulvāra pārdēvēšanu izteicās arī Rīgas mērs Jānis Birks, iesakot Z.A.Meierovica vārdā nosaukt Rīgas lidostu. Toties Pilsētas attīstības komiteja atbalstījusi priekšlikumu par bulvāra pārdēvēšanu, tāpēc tas tiek virzīts izskatīšanai domes prezidijā, bet vēlāk arī domes sēdē.

Sakarā ar Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) iesniegumiem un Latvijas Republikas Saeimas un Valsts prezidenta Drošības dienesta iesniegumu irt sagatavots Rīgas pilsētas izpilddirektora rīkojums, kurā ņemts vērā, ka 11. novembrī Rīgā notiks: plkst.9.00 ekumēniskais dievkalpojums Doma baznīcā; plkst.11.00 vainagu nolikšanas ceremonija Rīgas Brāļu kapos; plkst.13.00 Rīgas Garnizona vienību militārā parāde Brīvības pieminekļa laukumā; plkst.14.00 Goda sardzes svinīgā maiņas ceremonija pie Rīgas pils; plkst.14.30 ziedu nolikšana un salūts pie Oskara Kalpaka pieminekļa; plkst.15.30 atceres pasākums Rīgas atbrīvotājiem Sudrabkalniņā; plkst.19.00 Goda sardzes svinīgā maiņas ceremonija un salūts pie Brīvības pieminekļa.

Rīgas dome informē, ka rīkojumā noteikts, ka 11.novembrī transportlīdzekļiem būs aizliegts apstāties un stāvēt (izņemot NBS transportlīdzekļus ar Rīgas Garnizona un Latvijas Republikas Saeimas un Valsts prezidenta Drošības dienesta speciālām caurlaidēm un diplomātiskos transportlīdzekļus):

– no plkst.7.00 līdz plkst.10.00 11.Novembra krastmalas posmā no Bīskapa gātes līdz Poļu gātei;

– no plkst.7.00 līdz plkst.10.30 Herdera laukumā un ielas abās pusēs starp Herdera laukumu un Doma laukumu;

– no plkst.7.00 līdz plkst.15.00:

• autostāvvietā pie Rīgas Brāļu kapiem Varoņu ielā;

• autostāvvietā pie I Meža kapiem Aizsaules ielā;

– no plkst.7.00 līdz plkst.20.00:

"Tas jau ir tikai tehniskas dabas jautājums," par nosaukuma Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris neatbilstību Adresācijas noteikumiem laikrakstam Diena sacījis Rīgas vicemērs Almers Ludviks (LPP/LC).

Arī pārējie aptaujātie Rīgas domes deputāti uzskata, ka ievērojama valstsvīra iemūžināšanas dēļ var radīt izņēmumu Adresācijas noteikumos, kas paredz, ka ielu nosaukumos simbolu skaits, ieskaitot atstarpes, nedrīkst pārsniegt 30 zīmes.

Pēc Ārlietu ministrijas un Valsts prezidenta Valda Zatlera aicinājuma pirmdien Rīgas domes deputāti nolēma Basteja bulvāri pārdēvēt Latvijas pirmā ārlietu ministra Z.A.Meierovica vārdā. No 1929.gada līdz 1941.gadam tam jau šāds nosaukums bija. Bulvāra pārdēvēšanu gan neatbalstīja ne pieminekļu padome, ne Rīgas vietvārdu un pilsētvides objektu nosaukumu komisija, ne lielākā daļa aptaujāto rīdzinieku. Jaunajam bulvāra nosaukumam gan ir formāls šķērslis — Adresācijas noteikumi paredz, ka ielas nosaukums nevar pārsniegt 30 zīmes.

Neraugoties uz pretrunīgajiem vērtējumiem un Rīgas domes prezidija negatīvo atzinumu, Rīgas dome šodien nolēma pārdēvēt Basteja bulvāri Zigfrīda Annas Meierovica vārdā.

Tas nozīmē, ka 3 mēnešu laikā Centra rajona izpilddirekcijai jānodrošina nosaukuma plāksnīšu nomaiņa. Pēc apmēram 40 minūšu ilgām debatēm par bulvāra nosaukuma maiņu balsoja 34 deputāti, pret bija 11, atturējās - 8.

Db aptaujātie uzņēmēji iepriekš apliecināja, ka vēl nav sākuši domāt par plānotajām izmaksām, kas radīsies, pārreģistrējot uzņēmumus un nodrošinot tos ar jaunām veidlapām, vizītkartēm, u.c. Rīgas dome arī nav aprēķinājusi jauno plāksnīšu izgatavošanas u.c. izmaksas, tai skaitā Rīgas domes Vides departamenta adreses maiņas izmaksas.

Bulvāra pārdēvēšana ierosināta jau vairākkārt un vienmēr tikusi noraidīta, bet šogad īpaši aktīvi to atbalstīja ārlietu ministrs Māris Riekstiņš, kurš uzrakstījis atklātu vēstuli Rīgas domei, norādot, ka no 1929. līdz 1941. gadam bulvāri jau sauca Z.A.Meierovica vārdā. Bulvāra pārdēvēšanu atbalstījis arī Valsts prezidents Valdis Zatlers, toties noraidījusi gan Pieminekļu padome, gan Rīgas vietvārdu un pilsētvides objektu nosaukumu komisija. SKDS aptaujā 79.2 % respondentu neatbalstīja bulvāra pārdēvēšanu, bet tikai 6 % izteicās par.

Lielā steiga, kādā Rīgas dome pieņēma lēmumu par Basteja bulvāra pārdēvēšanu Zigfrīda Annas Meierovica vārdā, radījusi situāciju, kad par šo jautājumu var nākties balsot vēlreiz.

Bulvāra jaunais nosaukums ir garāks nekā Ministru kabineta Adresācijas noteikumos atļautās 30 rakstu zīmes, tādējādi var gadīties, ka Valsts zemes dienests (VZD) Rīgas domes lēmumu varētu nosūtīt atpakaļ vai pat apstrīdēt Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā (RAPLM).

VZD ģenerāldirektora vietniece Ilona Kalniša informēja, ka pēc lēmuma pieņemšanas 2 nedēļu laikā Rīgas domei lēmuma kopija jānosūta VZD, kas savukārt 5 darba dienu laikā to reģistrēs. Ja bulvāra nosaukums neatbildīs Adresācijas noteikumiem, VZD sūtīs domei rakstisku paziņojumu, un pašvaldība ir tiesīga pārskatīt savu lēmumu. Ja dome lēmumu nepārskatītu, mēneša laikā VZD ir tiesības vērsties RAPLM.

Lai netraucētu regulāro pasažieru pārvadājumu veikšanu Rīgas administratīvajā teritorijā, tostarp pilsētas sabiedriskā transporta maršrutos, Rīgas dome (RD) plāno aizliegt neregulāro pārvadājumu pasažieru uzņemšanu un izlaišanu daudzās galvaspilsētas centra ielās. To paredz Rīgas domes saistošie noteikumi, kuru projektu šodien akceptēja Satiksmes un transporta lietu komiteja, informē pašvaldībā.

Rīgas domes Satiksmes departaments ir apzinājis ielas autoostas un Centrālās stacijas tuvumā, kas visvairāk pakļautas riskam tikt izmantotām kā iekšzemes neregulāro pārvadājumu pasažieru uzņemšanas un izlaišanas vietām.

Plānots, ka neregulāro pārvadājumu pasažierus uzņemt un izlaist būs aizliegts šādās ielās (ielu posmos):

- Alfrēda Kalniņa ielā;

- Aspazijas bulvāra posmā no Krišjāņa Barona ielas līdz 13.janvāra ielai un posmā no Audēju ielas līdz 13.janvāra ielai;

- Centrāltirgus ielā;

- Dzirnavu ielas posmā no Ernesta Birznieka-Upīša ielas līdz Jēzusbaznīcas ielai;

- Elijas ielas posmā no Turgeņeva ielas līdz Jēzusbaznīcas ielai;

Visu augustu Raiņa bulvārī Rīgā plānots atjaunot ielas segumu, ierīkojot arī sabiedriskā transporta joslu.

Ceturtdien, 30. jūlijā tiks uzsākti priekšdarbi ielas seguma periodiskās atjaunošanas darbiem Raiņa bulvāra posmā no Brīvības bulvāra līdz Marijas ielai. Darbiem noslēdzoties, Raiņa bulvāra posmā no Krišjāņa Valdemāra ielas līdz Krišjāņa Barona ielai tiks ierīkota sabiedriskā transporta josla, pavēstīja Rīgas domes satiksmes departamenta preses sekretārs Mareks Ivans.

Raiņa bulvāra posms no Brīvības bulvāra līdz Marijas ielai ir viena no 26 ielām, kur šogad pēc Rīgas domes Satiksmes departamenta pasūtījuma paredzēts atjaunot asfaltbetona segumu. Ielas seguma periodiskās atjaunošanas laikā bulvāra brauktuvei un atsevišķos posmos gājēju ietvēm tiks uzklāts jauns asfaltbetona segums, regulētas ceļa apmales un komunikāciju aku lūkas, tāpat arī uzklāts jauns ceļa horizontālais apzīmējums.

Pašvaldību vēlēšanās kopumā visvairāk deputātu tika ievēlēts no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) sarakstiem, otrajā vietā ir Vienotība, bet trešajā - nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK, no kuras pavisam nedaudz atpaliek politiskā apvienība Saskaņas centrs.

ZZS pēc vēlēšanām pašvaldībās pārstāvēs 369 deputāti, informēja ZZS. Salīdzinot ar iepriekšējām - 2009.gada - pašvaldību vēlēšanām, šogad ZZS spējusi palielināt savu pārstāvniecību visos Latvijas reģionos. 2009.gadā Latvijas novadu un pilsētu domēs ievēlēja 346 ZZS pārstāvjus.

No 110 novadiem un deviņām republikas pilsētām 21 pašvaldībā ZZS ieguvis absolūto balsu vairākumu, 37 pašvaldībās ZZS saraksti ieguvuši no 20% līdz 50% lielu atbalstu, savukārt 35 pašvaldībās iedzīvotāju atbalsts bijis 5% līdz 20% robežās.

Otrajā vietā ierindojas Vienotība, kuru 66 pašvaldībās pārstāvēs 203 deputāti. Visvairāk deputātu no Vienotības tika ievēlēts Vidzemē - 111 deputāti 33 pašvaldībās, Zemgalē Vienotību pārstāvēs 47 deputāti 15 pašvaldībās, Kurzemē 12 pašvaldībās ievēlēti 29 šīs partijas deputāti, bet Latgalē - septiņi deputāti piecās pašvaldībās, liecina provizoriskie vēlēšanu rezultāti.

Neraugoties uz izsludināto taupības režīmu, Jūrmalas domes direktoram Gatim Truksnim ( LPP) darbā pieņemta palīdze ar atalgojumu 900 Ls pirms nodokļu nomaksas. Tikmēr kopumā domē samazinātas 35 štata un ārštata vietas.

Jaunā palīdze Iveta Grigule darbā pieņemta 2. martā kā personāla nodaļas vecākā referente. „ Viņas darba pienākumi organizēt izpilddirektora sanāksmes, protokolēt tās, pārzināt, analizēt un izvērtēt dokumentāciju un veikt tās iekšējo administratīvo koordinēšanu starp izpilddirektoru un struktūrvienībām, pārzināt, izzināt un sniegt atbalstu izpilddirektoram par jaunākajiem notikumiem, aktuālajiem pasākumiem pilsētā un valstī, izmaiņām normatīvajos aktos, gatavot ieteikumus izpilddirektora viedokļa formēšanai un lēmuma pieņemšanai, koordinēt izpilddirektora sadarbību ar valsts un pašvaldības iestādēm, kā arī uzņēmējsabiedrībām, piedalīties normatīvo aktu projektu izstrādē, gatavot atbildes uz iesniegumiem, sūdzībām, pieprasījumiem, vēstulēm, iepriekš detalizēti izpētot katru konkrēto gadījumu,’” Db uzzināja Jūrmalas domē.

Sešarpus miljonus latu izmaksājušajam Čakstes bulvārim Jelgavā jau trīs mēnešus pēc atklāšanas nepieciešami tūkstošiem latu vērti uzlabojumi, raksta reģionālais medijs Zemgales Ziņas.

Vairākas kļūdas, par kurām jelgavnieki čaloja vēl pirms Čakstes bulvāra un jaunā Mītavas tilta atklāšanas, trīs mēnešus pēc objekta nodošanas ekspluatācijā saskatāmas arvien izteiksmīgāk, vēsta laikraksts. Tagad rekonstrukcijas pasūtītāja - pašvaldība - attaisnojot uzņēmumu, jo tas darbus veicis vēlu rudenī. Savukārt kompānija lietišķi sakot - trūkumus gatava novērst visā trīs gadu garantijas termiņā, bet neuzņemas atbildību par lietām, ko pasūtītājs nemaz nav prasījis paveikt.

Saistībā ar Lāčplēša dienas pasākumu norisi vairākās Rīgas ielās tiks ierobežota satiksme, tostarp, tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme 11.novembra krastmalā, posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai, informēja Rīgas domē.

Krastmala šodien būs slēgta līdz pusnaktij, kā arī līdz plkst.11 būs aizliegta transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšana ielās starp Herdera laukumu un Doma laukumu abās pusēs, kā arī Herdera laukumā un Doma laukumā.

Līdz šodienas pusnaktij tiks arī aizliegts apstāties un stāvēt 11.novembra krastmalas abās pusēs, posmā no Akmens tilta līdz Vanšu tiltam un 11.novembra krastmalai paralēlajā ielā, kā arī būs liegts apstāties un stāvēt arī Aspazijas bulvāra labajā pusē, posmā no Teātra ielas līdz Kaļķu ielai (parka pusē), un Zigfrīda Annas Meierovica bulvāra labajā pusē, posmā no Kaļķu ielas līdz Smilšu ielai (parka pusē).

Tāpat apstāties un stāvēt šodien no plkst.6 līdz 13.30 būs liegts Aizsaules ielas abās pusēs, Varoņu ielas abās pusēs, posmā no Aizsaules ielas līdz ēkai Varoņu ielā 3A (pie Rīgas Brāļu kapiem) un autostāvvietā pie I Meža kapiem Aizsaules ielā. Bet no plkst.8 līdz 24 šis ierobežojums būs spēkā Valguma ielas posmā no Uzvaras bulvāra līdz Akmeņu ielai un Bāriņu ielas labajā pusē, posmā un virzienā no Uzvaras bulvāra līdz Hermaņa ielai.

Saistībā ar pieteiktajiem publiskajiem pasākumiem 9.maijā ir parakstīts Rīgas pilsētas izpilddirektora rīkojums, kurā noteikts, ka no 8.maija plkst. 22.00 līdz 9.maija plkst. 23.00 transportlīdzekļiem būs aizliegts apstāties un stāvēt (izņemot operatīvos transportlīdzekļus) sekojošajās vietās:

– Raņķa dambja abās pusēs, posmā no Uzvaras bulvāra līdz Aleksandra Grīna bulvārim;

– Slokas ielas abās pusēs, posmā no Uzvaras bulvāra līdz Aleksandra Grīna bulvārim;

– Bāriņu ielas abās pusēs, posmā no Uzvaras bulvāra līdz Eduarda Smiļģa ielai;

– Uzvaras bulvāra abās pusēs, posmā no Slokas ielas līdz Ojāra Vācieša ielai;

– Ojāra Vācieša ielas abās pusēs, posmā no Uzvaras bulvāra līdz Mazajai Nometņu ielai;

– Mazās Nometņu ielas abās pusēs, posmā no Ojāra Vācieša ielas līdz Liepājas ielai.

Atstātos transportlīdzekļus policija pārvietos uz tuvāko iespējamo vietu.

Policija nepieciešamības gadījumā regulēs, ierobežos vai slēgs transportlīdzekļu satiksmi (izņemot sabiedriskā transporta satiksmi) minētajās ielās un nodrošinās ceļu satiksmes drošību un sabiedrisko kārtību pasākumu norises vietā norādītajā laikā, informē Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Uzvaras parkā turpinās celiņu un rotaļu laukuma atjaunošana, informē Rīgas dome.

Kopš vasaras notiek būvdarbi pirmajās trīs kārtās un patlaban noslēdzies iepirkums ceturtās kārtas būvniecībai, kurai Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja nolēma atbalstīt vairāk nekā 350 000 eiro piešķiršanu.

""Aktīvi turpinām Uzvaras parka labiekārtošanu, kur jau rudens beigās katram būs pieejami gan skaisti, atjaunoti celiņi vairāku kilometru garumā un pusotra hektāra platībā, gan jauns rotaļu laukums ar modernām un drošām iekārtām. Šodien nolēmām piešķirt finansējumu vēl daļas celiņu atjaunošanai līdz šim nesakārtotajā parka daļā vairāk nekā 2600 kvadrātmetru platībā un zāliena izveidošanai vairāk nekā 1300 kvadrātmetru platībā un celiņu apmalīšu uzstādīšanai. Atjaunotajā parkā būs lieliskas atpūtas iespējas gan lieliem, gan maziem rīdziniekiem," uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Savā pirmajā oficiālajā vizītē Latvijā ieradusies Vācijas kanclere Angela Merkele. Vizītes laikā Rīgā, kuras galvenais mērķis ir Vācijas un Latvijas ekonomisko attiecību veicināšana, noteikti vairāki satiksmes ierobežojumi, tāpēc jau otrdienas rītā galvaspilsētā bija novērojami būtiski auto satiksmes sastrēgumi.

Vizītes laikā 7. septembrī plānotas tikšanās ar Latvijas amatpersonām - Valsts prezidentu Valdi Zatleru un Ministru prezidentu Valdi Dombrovski (JL), piedaloties ārlietu ministram Aivim Ronim un ekonomikas ministram Artim Kamparam (JL).

7. septembra rītā paredzēta arī premjera Valda Dombrovska un Vācijas kancleres svinīgā ziedu nolikšanas ceremonija pie Brīvības pieminekļa.

Sakarā ar Vācijas Federatīvās Republikas kancleres Angelas Merkelas oficiālo vizīti Latvijas Republikā 6. un 7.septembrī Rīgā noteikti vairāki satiksmes ierobežojumi. Tiks aizliegts transportlīdzekļiem apstāties un stāvēt izņemot operatīvo transportu, diplomātiskā korpusa transportlīdzekļus un transportlīdzekļus ar speciālām caurlaidēm:

Rīgas pašvaldība vienojusies virzīt priekšlikumu Rail Baltica projektā izbūvēt tuneļa šķērsojumu Anniņmuižas bulvārī.

Pašvaldības priekšlikums tiks izskatīts Satiksmes ministrijas vadītajā “Ilgtspējīgas attīstības konsultatīvā koordinācijas padome Rail Baltica projekta sniegto papildu iespēju realizēšanai Rīgā” sēdē.

Iepriekš diskusijās iedzīvotāji pauda bažas par Anniņmuižas bulvāra satiksmes pārvada vizuālo un autotransporta radīto trokšņu, izmešu un putekļu negatīvo ietekmi, kas var degradēt apkārtējo teritoriju. Lai arī tuneļa izbūve ir dārgāka, ar sarežģītāku būvniecības procesu un lielākām uzturēšanas izmaksām, tomēr tuneļa būve samazina ietekmi uz apkārtējo teritoriju, tāpēc Rīgas pašvaldība ņēmusi vērā iedzīvotāju bažas un vēlas šajā šķērsojumā izbūvēt tuneli.

Turpinot adresācijas sakārtošanu galvaspilsētā, šodien, 7.jūlijā Rīgas domes deputāti sēdē nolēma piešķirt, mainīt vai likvidēt vairāku ielu nosaukumus.

Par Nordeķu ielu pārdēvēs Lielezeres ielas posmu no Dzirciema ielas ziemeļu virzienā līdz Slokas ielai. Dārza ielas posmu no Jūrmalas gatves līdz adresei Dzirciema iela 23 pārdēvēs par Usmas ielu.

Savukārt Sēlpils ielas atzaru līdz Purva ielai pārsauks par Veco Sēlpils ielu.

Ielas posmam no Mārupes ielas līdz zemes vienībai, kas pašreiz atrodas Mārupes ielā 19, piešķirs Gardenes ielas nosaukumu.

Fridriha Candera ielas nosaukums piešķirts ielai bez nosaukuma no Kalnciema ielas līdz Lielirbes ielai, nosakot Fridriha Candera ielas novietni no Smārdes ielas līdz Lielirbes ielai. Ielu bez nosaukuma no Mežmalas ielas līdz Rikšotāju ielai sauks Platones iela, nosakot šīs ielas novietni no Nīkrāces ielas līdz Rikšotāju ielai.

Atbilstoši Rīgas pilsētas izpilddirektora rīkojumam, kurā ņemts vērā, ka no 1. līdz 26. augustam Rīgā notiks pilnmetrāžas filmas Mazie laupītāji filmēšana, ir izdarītas izmaiņas satiksmes ierobežojumos, kas noteikti sakarā ar filmēšanu.

Transportlīdzekļiem būs aizliegts apstāties un stāvēt (izņemot filmēšanas grupas transportlīdzekļus):

1., 2., 3., 9., 10. un 11. augustā no plkst. 7.00 līdz plkst.21.00:

– Doma laukumā un Herdera laukumā;

4. augustā no plkst. 7.00 līdz plkst.20.00:

– Arhitektu ielā;

– pie ēkas Raiņa bulvārī 19;

6. augustā no plkst. 7.00 līdz plkst.12.00:

– Elizabetes ielas posmā no ēkas Elizabetes ielā 81 līdz Marijas ielai;

7. augustā no plkst. 7.00 līdz plkst.20.00:

– Krišjāņa Barona ielas labajā pusē, posmā no Elizabetes ielas līdz Alfrēda Kalniņa ielai;

11. augustā no plkst. 7.00 līdz plkst.16.00 un 21.augustā no plkst. 7.00 līdz plkst.19.00:

No 1. līdz 26. augustam Rīgā notiks pilnmetrāžas filmas Mazie laupītāji filmēšana.

Transportlīdzekļiem būs aizliegts apstāties un stāvēt (izņemot filmēšanas grupas transportlīdzekļus):

1., 2., 3., 9., 10. un 11. augustā no plkst. 8.00 līdz plkst. 21.00:

– Doma laukumā un Herdera laukumā;

4. augustā no plkst. 7.00 līdz plkst. 20.00:

– Arhitektu ielā;

6. augustā no plkst. 7.00 līdz plkst. 12.00:

– Elizabetes ielas posmā no ēkas Elizabetes ielā 81 līdz Marijas ielai;

7. augustā no plkst. 7.00 līdz plkst. 10.00:

– Krišjāņa Barona ielas labajā pusē, posmā no Elizabetes ielas līdz Alfrēda Kalniņa ielai;

11. augustā no plkst. 7.00 līdz plkst. 16.00 un 21.augustā no plkst. 7.00 līdz plkst.12.00:

Pēc vairāk nekā 99% balsu saskaitīšanas iezīmējies provizoriskais 12.Saeimas sastāvs.V airāk nekā puse jeb 59 pašreizējie Saeimas deputāti varētu saglabāt savu mandātu arī pēc 12.Saeimas vēlēšanām, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas publicētā informācija par provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem.

Tātad 41 no ievēlētājiem deputātiem būs jaunpienācēji vai arī deputāti, kuri 11.Saeimā bija ievēlēti, tomēr nolika savu mandātu šī sasaukuma laikā.

Atbilstoši pašlaik apkopotajiem provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem Saskaņa jaunajā parlamenta sasaukumā ieguvusi 24 deputātu vietas, Vienotība - 23, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) - 21, nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) - 17, Latvijas Reģionu apvienība (LRA) - astoņas vietas, bet No sirds Latvijai (NSL) Saeimā pārstāvēs septiņi deputāti.

Rīgā no partijas Saskaņa varētu būt ievēlēti pašreizējie Saeimas deputāti Jānis Urbanovičs, Andrejs Klementjevs, Boriss Cilevičs, Sergejs Mirskis, Ivans Klementjevs, Artūrs Rubiks, Sergejs Potapkins, Igors Pimenovs, Ņikita Ņikiforovs un Mihails Zemļinskis. Tāpat Saskaņu varētu pārstāvēt zvērināta advokāte Jūlija Stepaņenko un biedrības Zolitūde 21.11 pārstāve Regīna Ločmele-Luņova.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja pirmdien, 19. februārī, atbalstīja Brīvības laukuma nosaukuma piešķiršanu teritorijai ap Brīvības pieminekli.

Teritoriju ap Brīvības pieminekli no Raiņa bulvāra līdz Zigfrīda Annas Meierovica bulvāra un Aspazijas bulvāra krustojumam regulāri izmanto kā laukumu svinīgām norisēm un pasākumiem, taču tas vēsturiski ir Brīvības bulvāris.

«Šī Brīvības bulvāra posma pārdēvēšanai būs gan praktiska, gan arī simboliska nozīme, atzīmējot valsts simtgadi,» skaidro Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Maksims Tolstojs.

Pie jaunā laukuma arī iecerēts novietot plāksni ar paskaidrojošu tekstu: «Laukums nosaukts par godu Latvijas Republikas proklamēšanas simtgadei».

Galīgais lēmums par Brīvības laukuma nosaukuma piešķiršanu vēl būs jāpieņem Rīgas domes sēdē.

Sakarā ar Nordea Rīgas maratona norisi, svētdien, 19. maijā, pilsētā gaidāmi ievērojami satiksmes ierobežojumi, tostarp jau no 18. maija vakara transportlīdzekļiem būs slēgta 11. novembra krastmala, informēja Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa.

No 18. maija plkst. 21 līdz 19. maija plkst. 23 policija slēgs transportlīdzekļu satiksmi 11. novembra krastmalas posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai (izņemot transportlīdzekļus ar speciālām caurlaidēm).

19. maijā no plkst. 8 līdz 14.45 tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme maratona maršrutos.

19. maijā no plkst. 8.00 līdz plkst. 14.45 nepieciešamības gadījumā organizēs divvirzienu transportlīdzekļu satiksmi Kronvalda bulvāra posmā no Muitas ielas līdz Elizabetes ielai, Doma laukumā, Skanstes ielas posmā no Hanzas ielas līdz Zirņu ielai, Zigfrīda Annas Meierovica bulvāra posmā no Kaļķu ielas līdz Smilšu ielai, Eksporta ielas posmā no Rīgas pasažieru ostas līdz Hanzas ielai, kravas transportlīdzekļu un tūristu autobusu izbraukšanai un iebraukšanai ostas teritorijā un Reimersa ielā posmā no Kalpaka bulvāra līdz Raiņa bulvārim.

Vidēja auguma vīrs, platiem pleciem un kupliem matiem bija Kristaps Morbergs. Joprojām visu laiku nepārspēts mecenāts latviešu vidū.

Visu savu mantu viņš novēlēja Latvijas Universitātei — mantojuma vērtība bija 2.7 miljoni latu 1928. gadā, ko 1937. gadā lēsa jau ap 3.1 miljonu latu!

— Morbergs ir liela un īpatnēja figūra, kam līdzīgas nav visā Latvijā. Varbūt kur nebūt Amerikā var atrast kādu miljonāru, kurš nodzīvojis tik savādu bagātnieka dzīvi. Izņemot pāris desmit anekdotes, kas cirkulē pa Rīgu no mutes mutē, nekā noteikta pat Morbergu ļaudis pateikt nezin. Viņš dzīvojis ārkārtīgi noslēgti, it kā izvairīdamies no cilvēkiem. Pie vecā miljonāra reti kas būs piegājis ar citādu domu, kā palūgt naudu. Tādēļ nelaiķim bij liela neuzticība pret cilvēkiem. Sabiedriskā darbā Morbergs nav piedalījies. Ar ziedojumiem nevienu nav pabalstījis. Dzīvojis savādu dzīvi, kā vienīgais mērķis bijis tikai krāt bagātības. Ne jau sev, jo viņa mūža dienas jau bija saskaitītas, bet kādam cēlam, augstam mērķim, — rakstīja žurnāls Aizkulises 1928. gadā, kad Kristaps Morbergs 83 gadu vecumā aizgāja mūžībā.

Nevajag gaidīt, ka laime tev visu metīs klēpī. Sasniegumi meklējami tikai darbā – ar Dieva svētību. Tāda bijusi akciju sabiedrības Ch. Jirgenson–Otto Schwarz īpašnieku Kristiāna un Doras Jirgensonu devīze.

— Uz katriem 18 iedzīvotājiem Rīgā ir viens telefona aparāts, bet katrs iedzīvotājs runā pa telefonu ik pa trijām dienām reizi,— vēstīja Jaunākās Ziņas 1932. gadā. Tas nenozīmē, ka cilvēki sarunājās mazāk kā šolaik — vien telpa, kurā viņi to darīja, atšķirībā no mūslaiku virtuālās, bija apskatāma, aptaustāma, izgaršojama. Kafejnīcām un restorāniem, kur satika paziņas un vajadzīgos cilvēkus, uzzināja jaunumus un pārrunāja skandālus, vidusšķiras ikdienā bija milzīga loma. Ne velti tieši par krodziņiem reflektēja Pirmās republikas slavenie laikabiedri mūža otrajā pusē, populārāko vidū nosaucot Otto Švarca restorānu, Operas kafejnīcu un Romas pagrabu.