"Tas jau ir tikai tehniskas dabas jautājums," par nosaukuma Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris neatbilstību Adresācijas noteikumiem laikrakstam Diena sacījis Rīgas vicemērs Almers Ludviks (LPP/LC).
Arī pārējie aptaujātie Rīgas domes deputāti uzskata, ka ievērojama valstsvīra iemūžināšanas dēļ var radīt izņēmumu Adresācijas noteikumos, kas paredz, ka ielu nosaukumos simbolu skaits, ieskaitot atstarpes, nedrīkst pārsniegt 30 zīmes.
Pēc Ārlietu ministrijas un Valsts prezidenta Valda Zatlera aicinājuma pirmdien Rīgas domes deputāti nolēma Basteja bulvāri pārdēvēt Latvijas pirmā ārlietu ministra Z.A.Meierovica vārdā. No 1929.gada līdz 1941.gadam tam jau šāds nosaukums bija. Bulvāra pārdēvēšanu gan neatbalstīja ne pieminekļu padome, ne Rīgas vietvārdu un pilsētvides objektu nosaukumu komisija, ne lielākā daļa aptaujāto rīdzinieku. Jaunajam bulvāra nosaukumam gan ir formāls šķērslis — Adresācijas noteikumi paredz, ka ielas nosaukums nevar pārsniegt 30 zīmes.
"Ekspertiem tagad jādod savs vērtējums — vai racionālā veidā jāsaīsina nosaukums vai kaut kas cits jādara," saka A.Ludviks.
Viens no ekspertiem Rīgas vietvārdu un pilsētvides objektu nosaukumu komisijas priekšsēdētājs, arhitekts Jānis Krastiņš šajā gadījumā neredzot nekādu risinājumu: "Ja tik daudzi ir pret pārdēvēšanu, tad septiņreiz nomēri un tad nogriez."
Viņš iesaka atstāt Basteja bulvārim nosaukumu, bet par Zigfrīda Annas Meierovica gatvi nosaukt jauno ziemeļu ievadu pilsētā, jo tad būtu gan cienīga vieta, gan ievēroti noteikumi.