Godātie Latvijas iedzīvotāji!
Šis laiks mūsu valstij ir izšķirošs, un izvēles iespēju mums nav daudz. Latvija ir bankrota priekšā, no kura varam paglābties, tikai krasi samazinot valsts tēriņus un cerot uz starptautisko aizdevumu. Otrs iespējamais risinājums būtu nesalīdzināmi smagāks, jo tādā gadījumā budžeta izdevumu daļa būtu jāmazina vēl nopietnāk un sociālās spriedzes radītās sekas kļūtu neprognozējamas.
Ir neiespējami iedomāties, ka politiķi, no laba prāta samazinātu pensijas, algas, slēgtu mācību iestādes un slimnīcas. Bet, ja situācija valstī ir tik kritiski nopietna, kā tas ir šobrīd, valdībai nav citas izvēles, nav citas iespējas.
Nenoliedzami, šie lēmumi nav nākuši viegli. Tie ir bijuši vissmagākie lēmumi saistībā ar valsts budžetu, kādus jebkad nācies pieņemt Latvijas valdībai. Arī manā dzīvē šis ir viens no smagākajiem brīžiem. Es apzinos, ka riskēju kā politiķis, bet vienlaikus es zinu, ka tikai šādi risinājumi var novērst valsts sabrukumu. Diemžēl, mēs šobrīd esam spiesti maksāt par to iedomāto labklājību, kādā dzīvojām un kuru tā pa īstam nemaz nebijām nopelnījuši. Šobrīd par to maksājam mēs visi, kas pamatoti izraisa sabiedrības sašutumu un dusmas.
Kaut arī tā saucamajos „treknajos gados” neesmu strādājis valdības koalīcijā, šajā mirklī vēlos atvainoties Latvijas tautai par to situāciju un par tiem pārbaudījumiem, kas mums visiem kopā būs jāiztur. Es apzinos, ka nevaru apsolīt labklājību rīt ap pusdienlaiku, bet es zinu, ka daru visu iespējamo, lai apturētu Latvijas smago kritienu.
Sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem nav bijušas vieglas. Es pat teiktu, ka tās ir ļoti smagas. Arī tagad es dodos uz Briseli, kur mans galvenais dienas kārtības jautājums būs – aizdevuma saņemšana Latvijai. Mums ir jāapzinās, ka šobrīd tas ir izšķiroši, jo bez aizdevuma mēs nevarēsim izmaksāt ne algas, ne pensijas, ne citus valsts maksājumus jau augustā. Šī ir ļoti nopietna situācija un sabiedrības konfrontācija to neatrisinās. Nostāšanās vienam pret otru nepiepildīs Valsts kases kontus un neatgriezīs mūs dažus gadus nesenajā pagātnē. Tikai tad, ja visi apzināsimies situācijas patieso nopietnību, būsim savstarpēji atklāti un atbalstoši, tikai tad varēsim būt droši, ka lietas mainīsies uz labu.
Es kā valdības vadītājs darīšu visu, lai solītais par valsts aparāta tēriņu ievērojamu samazināšanu tiktu izpildīts visīsākajā termiņā, lai ikvienam būtu pieejama informācija par to, kam un cik nodokļu maksātāju naudas krīzes situācijā tērē valsts. Tikai tad, ja vara patiesi solidarizēsies ar tautu, varam cerēt uz sabiedrības atbalstu un sapratni. Cita ceļa mums nav.