Juglas papīrfabrikas teritorijā izmestās vēstules pašlaik atrodas policijā. Ir sākts kriminālprocess un Latvijas Pasts noskaidrojis vainīgo pastnieku, šovakar informēja raidījums Panorāma.

Vietējie zēni pie atkritumu kastēm atraduši melnu maisu ar rēķiniem un vēstulēm adresātiem Biķernieku ielā. Uz vēstulēm bijis virsū datums - 15.marts, kā arī zīmogs - Rīgas 79.pasta nodaļa. Puikas maisu atraduši tieši pie konteineriem. Viņi to aiznesuši mājās. Atradēji zvanījuši uz pastu un vēstulēm pakaļ atnākusi kāda sieviete. Taču viņai neesot bijusi pasta darbinieka apliecība un vēstules viņai nav atdotas. Sieviete esot ļoti lūgusies, lai vēstules viņai atdod, bet uz jautājumu, kā kaut kas tāds varējis notikt, stāstījusi, ka vēstules iedevusi ļoti labas draudzenes vīram, lai viņš iznēsā. Bet draudzenes vīrs bijis piedzēries un vēstules izsviedis miskastē. Arī pastniece izskatījusies nedaudz iedzērusi.

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ieskatā bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumi ar privātajām lidmašīnām varētu nebūt samērīgi un ekonomiski izdevīgi.

Rinkēvičs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" piekrita, ka Covid-19 laikā un dažādu neplānotu vizīšu dēļ politiķiem būtu jābūt iespējai izmantot speciālos reisus. Taču viņš ir bažīgs par to, vai tas nav kļuvis par tādu praksi, kur vairs netiek vērtēts samērīgums un lētākās iespējas.

"Šeit jāsaka, ka informācija, ar ko iepazīstamies, rāda, ka, visticamāk, tā nav bijis un varēja lidot arī ar komercreisiem," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī uzskata, ka Kariņa komunikācija par šo situāciju nav bijusi ļoti veiksmīga, uzsverot, ka sabiedrībai minētais ir jāskaidro. Arī Valsts kancelejas skaidrojumi neesot pietiekami. Rinkēviča ieskatā Valsts kontroles iesaiste procesa izvērtēšanā varētu būt veiksmīga, saprotot, vai procesā ievērots samērīgums.

Numura pētījums atklāj – aiz viltotajām vēstulēm, kuras pagājušajā nedēļā saņēma vairāki desmiti Rīgas iedzīvotāju, slēpjas vērienīga, starptautiska mēroga naudas izkrāpšanas shēma.

Rīgā ir atrasti vairāki desmiti noslēpumainu sūtījumu no Izraēlas. Tā aizvadītajā nedēļā ziņoja interneta portāli un avīzes. Vēl noslēpumaināku šo lietu padarīja apstāklis, ka Latvijas Pasts neizpauda sūtījumu saturu. Vien to, ka visas vēstules ne tikai nāk no viena un tā paša sūtītāja, bet ir arī adresētas vienai un tai pašai personai. Pastnieki tās uzgāja vairākās kāpņutelpās un pastkastītēs Zolitūdē, Purvciemā un Mežciemā. Pavisam kopā pasta darbiniekiem izdevās atrast 40 šādus sūtījumus. Bet cik daudzi no tiem tomēr nonāca privātpersonu rokās – to nav iespējams prognozēt. Nedaudz vēlāk atklājās, ka visi šie sūtījumi ir viltoti. Viltojuma pazīmes bija gan Latvijas Pasta zīmogam, gan Izraēlas pastmarkai. Lietas materiālus pasta amatpersonas solījās neatvērtā veidā nodot policijai, lai uzsāktu izmeklēšanu. Tikmēr Numura veiktā izpēte atklāj starptautiska mēroga finanšu izkrāpšanas shēmu, kura no Izraēlas stiepjas līdz Ukrainai, Krievijai un nu jau arī Latvijai. Ņemot vērā šīs shēmas vērienu, neparasto izdomu, kā arī iesaistītās naudas summas, var secināt, ka šis ir, iespējams, iespaidīgākais naudas izkrāpšanas mēģinājums, kurā tiek iesaistītas Latvijas privātpersonas. Viens vienīgs upuris krāpniekiem ienestu vairāk nekā 22 tūkstošus latu lielu peļņu. Kā liecina Lielbritānijas un Nīderlandes drošības kompāniju veiktais pētījums, par šādu krāpšanās shēmu upuriem visbiežāk kļūst izglītoti cilvēki vecumā no 35 līdz 44 gadiem, kuriem ir stabils stāvoklis sabiedrībā un pastāvīgi ienākumu avoti.

Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera vēstulē Saeimas frakcijām paudušas bažas par kadastrālas vērtības pieauguma negatīvo ietekmi uz nekustamo īpašumu nozari, tostarp zaudējumu un izmaksu pieaugumu uzņēmējiem, kā arī konkurētspējas samazināšanos reģionā, informēja uzņēmēju organizācijās.

Vēstule ir adresēta Saeimas frakcijām, Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV), finanšu ministram Jānim Reiram (JV), tieslietu ministram Jānim Bordānam (JKP) un ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam (KPV LV).

Vēstulē vērsta uzmanība, ka Valsts zemes dienesta izstrādātā īpašuma kadastrālās vērtēšanas metodika un projektētās kadastrālās vērtības 2022.gadam paredz par esošo trīs reizes lielāku nekustamā īpašuma "jauno" kadastrālo vērtību.

"Iztrūkstot gan piedāvājumam, gan solījumam mainīt nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likmes, kadastrālās vērtības pieaugums nozīmē to, ka NĪN maksājums par birojiem, ražotnēm, loģistikas centriem, viesnīcām un citiem komerciāliem objektiem palielināsies vidēji trīs reizes," tajā pausts.

Demisionējušais premjers Ivars Godmanis un viņa vadītā valdība nepilna pusotra gada laikā saņēmusi vairāk nekā 3400 fizisko un juridisko personu vēstules par dažādām tēmām, liecina Valsts kancelejas apkopotā statistika.

Laikā no 2007.gada decembra līdz 2009.gada martam I. Godmanim un Ministru kabinetam kopumā adresētas vairāk nekā 3 400 vēstules, tajā skaitā 2008.gadā 2 888 vēstules, savukārt 2009.gadā – vairāk nekā 500 vēstules.

Vēstulēs premjeram iedzīvotāji informējuši par problēmām lauksaimniecībā un nepieciešamo atbalstu šai nozarei, kā arī aktīvi pauduši viedokli par Latvijas Nacionālās bibliotēkas celtniecību un valsts pārvaldes reorganizāciju.

Saņemtas arī vairākas kolektīvās vēstules, piemēram, Salas pagasta padome un 915 pagasta iedzīvotāji lūguši atbalstīt Salas novada nosaukumu, bet vairāk nekā 100 iesniegumus iesūtījuši starptautiskās organizācijas Amnesty International dalībnieki par seksuālo minoritāšu tiesību ievērošanu.

Latvijas Pasta darbinieki šodien, 18.aprīlī, vairākās Rīgas pasta nodaļu pastkastītēs, kā arī dzīvojamo ēku kāpņutelpās konstatējuši viltotus pasta sūtījumus no Izraēlas.

Viltotās vēstules pastnieki atraduši 24., 39., 58. un 79. pasta nodaļas apkalpes teritorijā. Kā Db.lv pastāstīja Latvijas Pastā, vēstules tika atrastas pasta kastēs, kurās cilvēki var iemest sūtāmās vēstules, pie pasta nodaļām, kā arī pastnieki, piegādājot presi no rīta, atrada šādas vēstules kāpņutelpās izmētātas uz zemes.

Pagaidām neesot zināms, kas šajās vēstulēs ir iekšā - tās neatvērtas nodotas izmeklēšanai. Latvijas Pasta pārstāvji arī nezinot, kāds varētu būt šādu vēstuļu sūtīšanas mērķis, kā arī to, kas būtu varējis tādas sūtīt.

Sūtījumi no Izraēlas noformēti kā ierakstītas vēstules, tie izsūtīti no vienas adreses, un norādītā saņēmējadrese arī uz visiem sūtījumiem ir vienāda. Kopumā līdz šīm brīdim konstatēti vairāki desmiti identiski ierakstītu vēstuļu sūtījumu.

Pasta tarifu paaugstināšana plānota trīs nedēļas pirms Ziemassvētkiem, laikā, kad iedzīvotāji visaktīvāk sūta apsveikumus un dāvanas.

Trešdien, 22. oktobrī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) izskatīs valsts akciju sabiedrības Latvijas pasts iesniegto vispārējo pasta pakalpojumu tarifu projektu, kas paredz sadārdzināt vēstuļu, bandroļu un sīkpaku sūtīšanu vidēji par 30 procentiem jau no 1. decembra, raksta Neatkarīgā Rīta Avīze.

I. Krauklis norāda, ka būs daži sūtījumu veidi, kuriem tarifs netiek paaugstināts ne par santīmu, bet būs arī tādi, kuru tarifs pieaug par 100%.

Tarifu projektā paredzēts diferencēts tarifs dažādām vēstuļu kategorijām. Jaunajā tarifu projektā ir paredzēts diferencēt tarifus, piemēram, 35 santīmus par vienkāršas vēstules piegādi, bet 25 santīmus par centralizēti piegādātas un sašķirotas vēstules sūtīšanu. Līdz ar to lielajiem uzņēmumiem, tajā skaitā valsts uzņēmumiem, vienas vēstules sūtīšana būs par 3 santīmiem jeb 14% dārgāka.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un Valsts robežsardzes (VRS) pārvalžu vadītāji šodien premjeram Valdim Dombrovskim (V) iesnieguši vēstuli, lūdzot atcelt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka Jaroslava Streļčenoka lēmumu par savas vietnieces Jutas Strīķes atbrīvošanu no amata.

Vēstuli parakstījuši VID Muitas kriminālpārvaldes direktors Edijs Ceipe, VID Finanšu policijas pārvaldes direktors Kaspars Podiņš, Muitas pārvaldes direktors Tālis Kravalis un VRS Galvenās pārvaldes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes priekšnieks Guntis Pujāts.

Minētās amatpersonas pauž neizpratni un sašutumu, ko izraisījis Sreļčenoka lēmums atbrīvot no amata Strīķi par tās neatbilstošu darba izpildes novērtējumu.

Strīķi viņi vērtē kā augstu sava amata profesionāli, kas daudzu gadu garumā darbā tiesībaizsardzības iestādēs dažādos amatos ir sevi apliecinājusi kā pašaizliedzīgu, zinošu, nesavtīgu un nenoremdināmu cīnītāju pret noziedzību. Strīķes ieguldījums KNAB attīstībā, ilgus gadus esot vadošā amatā un vadot KNAB operatīvās darbības un izmeklēšanas struktūrvienību darbu, ir izveidojis KNAB par iestādi ar augstām profesionālām prasībām un standartiem tajā strādājošiem darbiniekiem, uzskata vēstuli parakstījušās amatpersonas.

Saskaņas centra (SC) deputāts Igors Meļņikovs izsūtījis 10 tūkstošus vēstuļu potenciālajiem balsotājiem latviešu un krievu valodā, tomēr viņš nevar pateikt, cik ir izmaksājusi šī priekšvēlēšanu kampaņa.

SC deputāts I. Meļņikovs nevarēja atbildēt uz jautājumu, cik izmaksāja viņa individuālā priekšvēlēšanu kampaņa, un norādīja, ka par kampaņu «maksāja SC», tomēr SC pārstāve Anna konanova Db.lv stāstīja: «Par individuālajām kampaņām atbild paši kandidāti. Formāli rēķini tiek apmaksāti no partijas, tomēr tā ir tikai formalitāte un par kampaņu organizēšanu un izmaksām atbild pats kandidāts personīgi».

Iedzīvotāji, kas saņēmuši uz savām dzīves vietām izsūtītās SC deputāta vēstules, apgalvo, ka uz tām bija norādīta viņu adrese, savukārt I. Meļņikovs apgalvo - vēstules tika nogādātas adresātiem pēc nejaušības principa un uz tām «adreses netika norādītas», tās iemetot pasta kastēs kā reklāmu. Uz jautājumu, pēc kādiem kritērijiem tika izvēlētas pastkastītes, kurās vēstules tika iemestas, SC deputāts norādīja: «Es pats neizvēlējos, kam sūtīt šīs vēstules». Viņš arī nezināja, cik izmaksāja šo vēstuļu sagatavošana un nogādāšana pasta kastītēs, «jo par to maksāja Saskaņas Centrs».

Latvijas Pasts ir gatavs pasta tirgus pilnīgai liberalizācijai 2013.gada 1.janvārī, jo patlaban jau strādā konkurences apstākļos, norāda Latvijas Pasta jaunais valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs.

«Patlaban gandrīz visās tradicionālās pasta jomās strādājam konkurences apstākļos. Pakas piegādā dažādi kurjerpasti. Arī ar vēstuļu piegādi nodarbojas konkurenti, tādēļ jau zināmā mērā strādājam brīva tirgus apstākļos. Vēstuļu korespondence veido apmēram pusi no visiem pasta ieņēmumiem. No šīs puses aptuveni 60%-70% ir juridisko personu sūtījumi, rēķini, vēstules un paziņojumi. Šajā segmentā jau strādājam brīvās konkurences apstākļos,» teica Kleinbergs.

Kleinbergs norādīja, ka no Latvijas Pasta it kā monopola ir palicis ļoti maz, un tā atcelšana sakarā ar pasta tirgus pilnīgu liberalizāciju nekādas būtiskas izmaiņas konkurences ainā neieviesīs.

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Apgāds «Dienas grāmata» izdevis pirmā Čehijas prezidenta, rakstnieka un dramaturga Vāclava Havela «Vēstules Olgai».

Vēstules reizi nedēļā rakstnieks raksta savai dzīvesbiedrei, sēžot cietumā laikā no 1979. gada 4. jūnija līdz 1982. gada 4. septembrim. Sodu V. Havels izcieš «par republikas pamatu graušanu», proti, tā tika vērtēta viņa dalība «Hartā-77», kurā domubiedri aicināja Čehoslovākijas valdību pildīt valsts konstitūciju un ievērot pašas parakstītās ANO cilvēktiesību normas.

Šīs, brīžiem ļoti intīmās, vēstules ir spēcīgas personības cīņa par pašsaglabāšanos. Tās atklāj morāli ārkārtīgi drosmīgu cilvēku, kurš atsakās pakļauties izmisumam. Havels spēj triumfēt pār izolāciju un bezspēcību, pateicoties skaidrībai, ko dziļā un atvērtā meditācijā par pasauli sasniedz šajās vēstulēs.

Četras Velsas princeses Diānas vēstules auklei otrdien, 30. septembrī tikts izliktas pārdošanā Londonā izsoļu namā Reeman Dansie.

Vēstules izsolē ievietojusi princeses aukle Mērija Klarka. Pēc ekspertu domām, vēstules varētu pārdot par vairāk nekā 10 tūkstošiem angļu mārciņu.

Princeses Diānas vēstules auklei pārdos izsolēVecākā vēstule, kurā 17 gadus vecā Diāna raksta par savu dejotprasmi, datēta ar 1978.gadu. „Visas manas dzīves mīlestība ir dejas. Čečetka, modernās dejas, balets, džezs. Vēl man patīk dziedāt, bet klausīties, kā es dziedu, ir neiespējami, visnotaļ tāpat, kā skatīties, kā dejoju. Es dejoju kā zilonis. Tāpēc neviens uz mani neskatās,” vēstulē raksta Diāna.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC) un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) ir vērsušies vairāki desmiti patērētāju, informējot, ka viņi saņem rēķinus un draudu vēstules no komersantiem par interneta pakalpojumu apmaksu, lai gan līgumi ar šiem komersantiem nav noslēgti, informē PTAC pārstāvji.

PTAC un SPRK brīdina interneta pakalpojumu lietotājus par SIA Prolain negodprātīgu un prettiesisku rīcību, centienos pārvilināt SIA Simtel klientus, izsūtot tiem rēķinus un draudu vēstules par interneta atslēgšanu.

PTAC rīcībā ir informācija, ka SIA Prolain interneta pakalpojumu lietotājiem sūta elektroniskā pasta vēstules un rēķinus, pieprasot SIA Simtel klientiem veikt interneta pakalpojumu apmaksu un maldinot patērētājus par iepriekš minēto līgumu pārņemšanu, stāsta PTAC direktore Baiba Vītoliņa.

Regulatora Pakalpojumu kvalitātes nodaļas vadītājs Aleksandrs Čerņakovs-Neimarks apstiprina, ka arī SPRK ir saņēmis SIA Simtel klientu sūdzības par SIA Prolain draudu vēstulēm un izrakstītajiem rēķiniem.

Līdz šim pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izsūtītajām vēstulēm personām ar būtiskām neatbilstībām starp viņu bankas kontu apgrozījumu un deklarētajiem ienākumiem aptuveni 3000 cilvēku no jauna iesnieguši gada ienākumu deklarāciju, ceturtdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.

Savukārt aptuveni 1000 cilvēku ir precizējuši iepriekš iesniegtās gada ienākumu deklarācijas.

Šmite-Roķe sacīja, ka kopš septembra beigām VID ir izsūtījis aptuveni 43 000 vēstuļu, un to sūtīšana turpināsies līdz gada beigām.

VID vadītāja skaidroja, ka tādēļ kopsavilkumu un secinājumus par šo vēstuļu efektu vēl ir pāragri izdarīt, pirmie secinājumi varētu būt gada beigās vai nākamā gada sākumā.

Šogad 23.septembrī VID sāka pakāpeniski uzrunāt tos cilvēkus, kuriem atbilstoši VID veiktajai datu analīzei ir būtiskas neatbilstības starp viņu oficiāli deklarētajiem ienākumiem un banku sniegto informāciju par apgrozījumu kontā.

Saņemot vēstules, iedzīvotāju interese un atsaucība ir ļoti augsta, tāpēc VID apkopojis biežāk uzdotos jautājumus un piedāvā uz tiem atbildes gan savā tīmekļvietnē, gan citos informācijas kanālos.

Valsts prezidenta Andra Bērziņa izveidotā ekspertu grupa šodien nākusi klajā ar otro ziņojumu par Ministru kabineta darba pilnveidošanas iespējām, ziņo Valsts prezidenta kancelejas Preses dienests.

Lai pilnveidotu valsts pārvaldes modeli, pamatojoties uz minēto ziņojumu, Valsts prezidents ir nosūtījis Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai (V) likumdošanas iniciatīvu, kurā tiek ierosināts grozīt Satversmi, Ministru kabineta iekārtas likumu un Saeimas Kārtības rulli.

Ziņojumā ietvertie priekšlikumi un ieteikumi izstrādāti, balstoties uz pieredzes un situācijas analīzi mūsu valstī, kā arī uz citu demokrātisko valstu pieredzes apzināšanu un praktiķu izteiktajiem viedokļiem un vērtējumiem. Ekspertu grupa savus priekšlikumus ir formulējusi, stingri vadoties no fakta, ka Latvija ir parlamentāra republika un pilntiesīga Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts.

Premjera Valda Dombrovska (JL) parakstītā vēstulē Kristīne Alberte apsveikta ar titula «Latvijas māmiņa» iegūšanu un «Ministru kabineta vārdā» viņai izteikta pateicība.

Mulsinoša gan šķita vēstules beigās minētā norāde par gaidāmajām vēlēšanām un aicinājums tajās izdarīt «pareizu izvēli», kā arī tas, ka vēstules parakstītājs pieteikts ne tikai kā Ministru prezidents, bet arī kā apvienības Vienotība premjera kandidāts. Tāpēc pirmā doma Kristīnei bija - tā premjers gatavojas vēlēšanām, izmantojot administratīvos resursus.

Tomēr izrādās, ka to sūtījis viņai kāds paziņa, kura strādā Drošības policijā, liecina laikraksta Diena rīcībā esošā informācija. Vienīgais, ko vēlējies, bijis izjokot.

Kad vēstule jau nonāca Dienas rīcībā, noskaidrojās, ka tās sūtītājs ir Ēriks Cinkus - viņu K. Alberte raksturo kā savu «paviršu paziņu», ko dzīvē redzējusi «trīsarpus reizes». Viņš privātu iemeslu dēļ gribējis izjokot K. Alberti. Viņa teic - uztraucoši ir tas, cik viegli ir viltot oficiālu dokumentu formas. Tomēr vērā ņemams fakts ir arī tas, ka saskaņā ar Dienas rīcībā esošo informāciju vēstules sūtītājs ir Drošības policijas (DP) darbinieks.

Dažādu nozaru uzņēmēju asociāciju pārstāvji, zinātnieki, mācībspēki un uzņēmēji nosūtījuši atklātu vēstuli Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, norādot, ka lēmums nedrīkst būt lēmuma nepieņemšana.

Atklātās vēstules parakstītāji pauž sarūgtinājumu par valdības nespēju pieņemt sistēmiskus attīstības lēmumus. Tas rada apdraudējumu valsts attīstībai ilgtermiņā. "Premjerministra teiktajā šī gada 3. marta LTV raidījumā "1 : 1" bija skaidri redzama vēlme neuzņemties atbildību novadīt līdz galam procesu jautājumā par mežsaimniecības attīstību," uzsvērts atklātajā vēstulē premjeram.

Un tas nav vienīgais piemērs. Latvijas politisko neizlēmību ļoti labi raksturo gadiem neatrisinātais OIK jautājums, ieilgušās diskusijas ap mikrouzņēmuma nodokli, izglītības un veselības nozaru reforma, reģionālā reforma un zemes izmantošanas (ieskaitot arī jau pieminēto mežsaimniecību) jautājums.

Latvijas Meža īpašnieku biedrība, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome, Zemnieku saeima un Latvijas Kokrūpniecības federācija nosūtījusi atklātu vēstuli Ministru prezidentei, Finanšu, Ekonomikas un Zemkopības ministriem, kā arī Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrei, uzsverot kritisko situāciju mežistrādes jomā un aicinot nekavēties ar svarīgu lēmumu pieņemšanu.

Vēstules autori norāda, ka ir pagājis vairāk kā pusgads kopš meža nozares protesta, kura laikā valdība solīja sabalansēt vides un saimnieciskās intereses, samazināt birokrātisko slogu un ieviest taisnīgas kompensācijas meža īpašniekiem, ja to īpašumos būs ciršanas liegumi. Lai gan sākotnēji bija vērojams zināms progress, valdības lēmumi vēl aizvien nav pieņemti, un tas nopietni apdraud meža nozari un tās turpmākās investīcijas. Apdraudēts ir arī valsts budžets, kuru finanšu ministrs nodēvējis kā "ļoti nospriegotu", bet eksperti jau tagad dēvē par optimistisku. Tas nozīmē nepietiekamu finansējumu aizsardzībai, veselības aprūpei un izglītībai.

Uzskaitot uzkrājušās problēmas, vēstules parakstītāji min, ka ir pieņemts informatīvais ziņojums par kompensāciju sistēmu reformu meža īpašniekiem, ja to īpašumos būs ciršanas liegumi, bet valdības lēmums par godīgu kompensāciju un reālu finanšu līdzekļu piešķiršanu atlikts līdz nākamā gada septembrim. Tāpat izstrādāti un saskaņoti grozījumi, kas atjaunotu kārtību, kāda bija pirms Satversmes tiesas atceltās tiesību normas, ar kuru samazināts galvenās cirtes caurmērs, bet kad par tiem lems valdībā, nav zināms.

Ministru kabinets ceturtdien atbalstīja Finanšu ministrijas izstrādāto likumprojektu par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem saistībā ar jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatību, kurā vienuviet ietverts plašu valsts atbalsta pasākumu klāsts slimības seku novēršanai.

Gala lēmums par likumprojektu būs jāpieņem Saeimai.

Likumprojekta mērķis ir noteikt pasākumus valsts apdraudējuma un tā seku novēršanai un pārvarēšanai (pasākumus), īpašos atbalsta mehānismus, kā arī krīzes izdevumus, kas tieši saistīti ar Covid-19 izplatības ierobežošanas finansēšanu.

Paredzams, ka Ministru kabinets noteiks nozares, kurām saistībā ar Covid-19 izplatību ir radušies krīzes izdevumi un kurām ir piemērojami likumā noteiktie pasākumi un īpašie atbalsta mehānismi.

No likumprojekta arī izriet, ka gadījumā, ja krīzes skarto nozaru darba devējs darbinieku nenodarbina vai arī neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības, šādā gadījumā tiek kompensēta darbinieka atlīdzība, kas ir līdz 75% no darbiniekam noteiktās atlīdzības, bet ne vairāk kā 700 eiro apmērā par kalendāro mēnesi. Šis tiek formulēts kā dīkstāves pabalsts, kas netiks aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātam iemaksām (VSAOI).

SIA Datoru drošības tehnoloģijas speciālisti Latvijā konstatējuši simtiem botu tīklā iesaistītu inficētu datorsistēmu, caur kurām lielā apjomā tiek izplatītas surogātpasta vēstules ar saitēm uz inficētām interneta vietnēm un piedāvājumiem izplatīt surogātpastu par maksu. Zombēto datorsistēmu sarakstā nokļuvuši gan mājas lietotāju datori, gan lielāko Latvijas uzņēmumu, mācību un valsts iestāžu datortīkli, Db.lv informēja Kaspersky Lab pārstāvis Latvijā Valdis Šķesters.

Ļoti daudzi interneta lietotāji Latvijā pēdējo nedēļu laikā ir saņēmuši e-pasta sūtījumus krievu valodā ar aicinājumu apskatīt fotogrāfiju arhīvu un saiti uz failu My_foto.exe. Tomēr tikai nedaudzi zina, ka, neskatoties uz ārzemju e-pasta adresēm nosūtītāja laukā, vēstules pārsvarā ir nākušas no datoriem tepat Latvijā.

Liela skaita vienā dienā saņemto surogātpasta vēstuļu automatizēta analīze uzrādīja neiepriecinošus faktus – sūtījumi ar saitēm uz interneta vietnēs izvietotām kaitīgajām programmām masveidā tika izplatīti no 368 unikālām Latvijas IP adresēm. Aiz vairākām no šīm IP adresēm atrodas simti vai pat vairāk par tūkstoti datoru – tātad reālais botu tīklā iesaistīto (zombēto) datoru skaits var būt mērāms pat tūkstošos.

Valsts policija jau iepriekš informējusi sabiedrību par krāpniecības veidiem, kas notikuši interneta vidē. Likumsargi atkāroti aicina iedzīvotājiem būt uzmanīgiem un kritiski izvērtēt interneta vidē pieejamo informāciju un riskus, kas saistīti ar savu personīgo datu, tostarp kredītkaršu datu, sniegšanu trešajām personām, informē Valsts policija.

Pēdējā laikā novēroti divi jauni krāpšanas veidi – neeksistējoša kompensācija internetkrāpnieku upuriem un viltus loterija.

Valsts policija saņēmusi informāciju par diviem pēdējā laikā novērotiem krāpšanas veidiem, kas saistīti ar naudas līdzekļu pārskaitījumiem. Šobrīd parādījies jauns krāpniecības veids, kad interneta lietotājiem tiek nosūtītas e-pasta vēstules, ziņojot, ka Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) kompensē zaudējumus internetkrāpšanas upuriem. E-pasta vēstules saņēmējam tiek stāstīts, ka viņš ir nonācis to personu sarakstā, kuriem SVF ir gatavs pārskaitīt kompensāciju – 850 tūkstošu ASV dolāru apmērā. Taču, lai saņemtu minēto naudas summu, e-pasta vēstules saņēmējam ir jāsedz administratīvās izmaksas un jāpārskaita 5000 ASV dolāru, kā arī jāsniedz personas dati. Valsts policija norāda, ka būtiski vērst uzmanību, ka e-pasta vēstule rakstīta kļūdainā latviešu valodā, turklāt e-pasta vēstules autors norādīts kādas Togo Republikas pilsētas bankas direktors.

Ziemassvētku vecītis uzskata, ka labākā dāvana ir laiks. Ziemassvētkos svarīgākais ir sirsnīga kopā būšana un materiālas dāvanas ir kā suvenīrs, lai mēs atcerētos šo brīdi.

Biznesa portāls db.lv viesojās Ziemassvētku vecīša birojā Pāvilostas novada Ziemupē. Jau vairākus gadus svētku laikā Rūķupē ikviens var satikt īstu Ziemassvētku vecīti.

Kā stāsta viena no Rūķupes aktīvistēm Daiga Kadeģe, šis stāsts ir gana sens. Ideju par Ziemupi kā Ziemassvētku vecīša mājvietu pasviedis kāds Austrālijas latvietis un tā vietējiem ļoti iepatikusies.

Ziemassvētku vecīša biroju biedrība Ziemupīte sāka veidot 2006.gadā. D.Kadeģe atzīst, ka sākumā bija raizes par to, kāda būs cilvēku atsaucība. «Sākām šo projektu ar bailēm, bet sapratām, ka interese ir pārsteidzoši liela. Visi pieaugušie pēkšņi šeit kļūst par bērniem. Pie mums brauc gan tādi, kuriem ir divi gadi, gan tādi, kam astoņdesmit,» lepojas D.Kadeģe.