Pērn Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas darbinieki ir konstatējuši vairākus 50 eiro banknošu viltošanas gadījumus. Veicot izmeklēšanu, policija par viltotās naudas izplatīšanu Rīgā aizturējusi sešas personas, liecina medijiem sniegtā informācija.

Rīgas reģiona Kriminālpolicijas darbinieki, veicot izmeklēšanu, atklājuši, ka organizēta grupa, kuru veido seši jauni vīrieši, nodarbojas ar viltotu eiro izplatīšanu. Organizētajā grupā iesaistīto personu lomas ir strikti sadalītas – viena persona nodarbojas ar viltoto banknošu piegādi, cita persona ar izplatīšanas organizēšanu, bet vēl citi iesaistīti viltotās naudas izplatīšanā.

Izmeklēšanas laikā policijas darbinieki ir noskaidrojuši viltoto banknošu izplatīšanas shēmu. Viltotās naudas piegādātājs nodod naudu izplatīšanas organizatoram, kas pēcāk izdala naudu izplatītājiem. Visbiežāk izplatītāji tumšajā diennakts laikā ar viltotajām banknotēm norēķinājušies par taksometru sniegtajiem pakalpojumiem, par ēdienu, kas pasūtīts uz mājām, vai iegādājušies preces mazos veikalos. Norēķinoties ar viltotu 50 eiro banknoti, izplatītājs pēcāk grupas organizatoram nodod 35 eiro, savukārt pats patur atlikušo naudas summu.

Lai klientiem atvieglotu sūtījumu atmuitošanas un saņemšanas procesu, kas būtiski mainīsies no 2021.gada 1.jūlija, kā arī padarītu to ērtāku un ātrāku, Latvijas Pasts radījis jaunu digitālu risinājumu – lietotni atmuito.pasts.lv, informē uzņēmums.

Tā dažos soļos ļaus izvēlēties atmuitošanas veidu un ar Latvijas Pasta starpniecību vienkārši atmuitot no trešajām valstīm saņemtos sūtījumus, kas saskaņā ar izmaiņām Eiropas Savienības (ES) tiesību aktos turpmāk būs jādeklarē muitā un kam bez izņēmuma tiks piemērots pievienotās vērtības nodoklis.

Jau ziņots, ka ar 1.jūliju jaunā nodokļu piemērošanas sistēma pasta sūtījumiem no trešajām valstīm attieksies uz pasta nozari visā ES, tostarp uz pilnīgi visiem pasta komersantiem Latvijā un to klientiem. Tādējādi izmaiņas skars faktiski katru Latvijas iedzīvotāju, kurš iepērkas trešo valstu interneta veikalos vai saņem sūtījumus no ārpus ES dzīvojošiem draugiem vai radiem.

Latvijas preses izdevēju asociācija (LPIA) vēstulē amatpersonām aicina nepieļaut VAS "Latvijas pasts" novēloti iesniegto un ar nozari nesaskaņoto jauno abonēto preses izdevumu piegādes tarifu apstiprināšanu, jo tādā veidā tiktu nodarīti milzīgi zaudējumi preses izdevēju nozarei, teikts vēstulē.

LPIA nosūtījusi vēstuli ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV), satiksmes ministram Tālim Linkaitam (K), kultūras ministram Naurim Puntulim (NA) un Valsts prezidentam Egilam Levitam saistībā ar valdībā apstiprinātajiem jaunajiem noteikumiem par abonētās preses izdevumu piegādes pakalpojumu apmaksas kārtību, kas stāsies spēkā no 2023.gada 1.janvāra.

Izmaksu pieaugums un lasītāju rocības sarukums izdevējus dzen stūrī 

Preses izdevēji spiesti vienlaikus risināt vienādojumu ar vairākiem nezināmajiem, kur vienā pusē...

Vēstulē skaidrots, ka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) pērn novembrī pieņēma lēmumu par AS "Latvijas Pasts" universālā pasta pakalpojuma tarifiem, un ar to apstiprināja universālā pasta pakalpojuma abonēto preses izdevumu piegādes un ar to saistīto pakalpojumu tarifus no nākamā gada. Tika paredzēts, ka tarifs par vienas preses izdevuma vienības piegādi būs 0,48 eiro, bet tarifs par kilogramu - 1,14 eiro.

Pamatojoties uz to Ministru kabinets (MK) sadarbībā ar Kultūras ministriju (KM), Satiksmes ministriju (SM) un LPIA izstrādāja un 14.jūlijā pieņēma noteikumus "Abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu apmaksas kārtība", kas nosaka procentuālo apmēru, kādu universālā pasta pakalpojuma sniedzējam maksā preses izdevējs un kādu sedz no valsts budžeta.

LPIA vēstulē uzsver, procentuālais apmērs tika izstrādāts, ņemot vērā jau apstiprināto tarifu un MK rīkojumā nostiprināto principu, ka būtiski nodrošināt, ka visiem preses izdevējiem situācija nemainās būtiski, salīdzinot ar to, kāda tā būtu saskaņā ar pašreiz piemērojamo regulējumu. Tika vērtēta ietekme uz preses izdevējiem, analizējot prognozējamo maksājumu procentuālo pieaugumu bez vai ar papildu atbalstu un mērķi neradīt būtiski ietekmi uz preses izdevējiem drukāto mediju ilgtspējas saglabāšanai. Rezultātā tika nonākts pie kompromisa atbalsta ar vidēji 11,04% izmaksu pieaugumu preses izdevējiem.

Valsts sevi nav pierādījusi kā labs krīzes pārvaldnieks 

Kā vienīgo risinājumu jebkurā situācijā Latvijas valdība līdz šim ir redzējusi naudas...

"Ignorējot preses piegādes finansēšanas modeļa izstrādes termiņus, kārtību, sarežģītību un neinformējot preses izdevējus, "Latvijas pasts" 19.jūlijā iesniedza SPRK uz apstiprināšanu jaunu, novēlotu tarifa projektu, kura paredzamais pieņemšanas laiks ir 2022.gada septembris un stāšanās spēkā laiks ir 2023.gada 1.janvāris," teikts vēstulē, norādot, ka projektā par vienas preses izdevuma vienības piegādi paredzēts tarifs 0,55 eiro, bet par kilogramu - 1,20 eiro.

LPIA ieskatā tā rezultātā zūd MK apstiprināto noteikumu anotācijā noteiktais tiesiskais pamatojums procentuālajam apmēram, kādu universālā pasta pakalpojumu sniedzējam maksā preses izdevējs un kādu sedz no valsts budžeta. Papildus netiek izpildīts MK 2020.gada jūlijā noteiktais mērķis - neradīt būtiski ietekmi uz preses izdevējiem drukāto mediju ilgtspējas saglabāšanai, kā arī tiek pārkāpts nozarē panāktais kompromisa atbalsts ar vidēji 11,04% izmaksu pieaugumu preses izdevējiem.

"Šādas situācijas radīšana no "Latvijas pasta" puses ir neizprotama, absurda, nesaimnieciska un kaitnieciska preses izdevēju nozarei, kā arī pašam "Latvijas pastam" un valsts budžetam," teikts vēstulē.

Asociācija skaidro, ka, pirmkārt, "Latvijas pastam" kā vienīgajam abonētās preses piegādes pakalpojuma sniedzējam ir labi zināma preses abonēšanas specifika Latvijā, un ikgadējie līgumi nākamajam gadam ar preses izdevējiem ir jānoslēdz vēlākais līdz augusta beigām, jo nākamā gada abonēšanas kampaņa tiek uzsākta septembra beigās, visu septembri izdevējiem intensīvi strādājot pie abonēšanas kampaņas izstrādes, mārketinga materiālu sagatavošanas. Līguma noslēgšanas brīdī ir jābūt apstiprinātam piegādes tarifam, jo tikai tad preses izdevējs var noteikt preses izdevuma abonēšanas cenu 2023.gadam. Iesniedzot tarifus SPRK 19.jūlijā "Latvijas pasts" labi apzinājās, ka tie nebūs apstiprināti uz līguma noslēgšanas brīdi, līdz ar to apzināti ir apdraudējis visu preses izdevēju abonēšanas kampaņas 2023.gadam, norāda LPIA pārstāvji.

Otrkārt, "Latvijas pasts" un tā kapitāldaļu turētāja Satiksmes ministrija bija aktīvi iesaistīta piegāžu apmaksas sistēmas izstrādē, tāpēc tiem bija labi zināms, ka visa sistēma ir balstīta uz jau apstiprinātajiem tarifiem 2023.gadam. Kā skaidro LPIA, tarifu maiņas gadījumā ir jāmaina piegāžu apmaksas kārtība, jo tā vairs neizpilda savu mērķi - neradīt būtisku ietekmi uz preses izdevējiem drukāto mediju ilgtspējas saglabāšanai. Turklāt šāda piegāžu apmaksas kārtības maiņa nevar tikt izstrādāta tik īsā laikā, lai būtiski nekaitētu preses nozarei.

"Pārdomu vērta ir "Latvijas pasta" izvēlētā taktika, neinformēt visas iesaistītās puses par vēlmi mainīt tarifus savlaicīgi jau apmaksas sistēmas izstrādes laikā, bet nogaidīt un iesniegt apstiprināšanai jaunos tarifus piecas dienas pēc MK noteikumu pieņemšanas, radot papildu administratīvo slogu un izmaksas valsts pārvaldei, klaji demonstrējot, ka tas neievēro kopējo valsts politiku un apzināti apdraud preses izdevēju nozari," teikts vēstulē, skaidrojot, ka tas rada aizdomas, ka "Latvijas pasts", zinot preses nozares nozīmību un valsts iestāžu ķīlnieka lomu lēmuma pieņemšanai ierobežota laika apstākļos, situāciju izmanto ļaunprātīgi. Kā raksta LPIA vēl neizprotamāk tas ir tāpēc, ka "Latvijas pasta" kā valsts AS uzdevumos ir ne tikai peļņas gūšanas nolūks, bet arī noteiktu valsts funkciju izpilde - šajā gadījumā garantēt stabilu, paredzamu piegāžu pakalpojumu sniegšanu preses piegādātājiem, lai izpildītu valsts prioritāti mediju ilgtspējas nodrošināšanā.

LPIA ieskatā šāda "Latvijas pasta" darbība ir vērtējama kā nesaimnieciska darbība, kas vērsta uz preses nozares iznīcināšanu, kā arī zaudējumu radīšanu pašam uzņēmumam un valsts budžetam kopumā. "Līdz ar to kritiski būtu vērtējams, vai šāds neparedzams valsts uzņēmums, kurš neveicina preses nozares stabilitāti, vispār drīkst sniegt universālā pasta pakalpojumus un saņemt kompensācijas no valsts budžeta," teikts vēstulē, uzsverot, ja ikgadējās abonēšanas kampaņas netiks sāktas ierastajā laikā, gan saīsinātā kampaņas termiņa, gan abonēšanas kampaņas sistēmiskuma izjaukšanas, gan pircēja ieraduma dēļ, preses izdevēji būtiski zaudēs abonementu skaitu, kā rezultātā "Latvijas pasta" piegāžu izdevumi pie samazināta abonementu skaita pieaugs vēl vairāk. Turklāt pieaugs arī citi universālā pasta pakalpojuma izdevumi, jo tie tiek piegādāti kopā ar preses izdevumiem. Savukārt valstij, apzinoties preses nozīmi informācijas nodrošināšanā it īpaši lauku apvidos, nāksies palielināt atbalstu preses nozarei, radot papildu slodzi valsts budžetam.

Asociācija kritiski vērtē arī SM kā atbildīgās nozares ministrijas darbību, jo tieši SM nespēja laicīgi sakārtot piegāžu sistēmu un uzraudzīt "Latvijas pasta" darbības ir būtiski vājinājusi un daļēji iznīcinājusi preses nozari. Šādos apstākļos preses izdevēji nespēj plānot savu darbību ilgtermiņā.

LPIA arī uzsver, ka preses izdevēju vides sakārtotība, stabilitāte un paredzamība, kas nodrošina to daudzveidību un ilgtspēju, ir Latvijas nacionālās drošības jautājums.

Asociācija uzsver, ka tieši preses izdevumu abonēšanai ir visbūtiskākā loma informācijas pieejamībā lauku apvidos, kur nav iespējams viegli to iegādāties, un tieši daudzveidīga mediju vide nodrošina objektīvas informācijas nonākšanu pie ikviena Latvijas iedzīvotāja. Līdz ar to nav izprotama SM un "Latvijas pasta" darbība, kas klaji ignorē valsts prioritātes un rada ilgtermiņa negatīvās sekas Latvijas nacionālajai drošībai.

LPIA norāda, ka jaunais tarifa pieaugums ir dramatisks nozarei, un šāds tarifa pieaugums sākotnēji bija jāizdiskutē ar SM, KM un LPIA.

Vēstulē teikts, ka "Latvijas pasta" jaunais tarifs dubulto nozarē panākto izmaksu pieaugumu preses izdevējiem par preses piegādi. Izstrādājot jauno apmaksas sistēmu, tika nonākts pie kompromisa atbalsta izdevējiem ar vidēji 11,04% izmaksu pieaugumu, ar iesniegto jauno tarifu izmaksu pieaugums izdevējiem veidos vairā nekā 20%. Turklāt jaunais tarifu projekts nostāda izdevējus nevienlīdzīgā situācijā un krasākais tarifu pieaugums sagaidāms tieši reģionālajiem laikrakstiem.

LPIA uzsver, ka šāds palielinājums nozarei ir dramatisks, un, ja preses izdevēji visas pieaugošās izmaksas iekļaus preses izdevumu abonementu cenā, tad galapatērētājs vairs nevarēs atļauties abonēt presi. "Informācijas pieejamība sabiedrībā būs kļuvusi par ekskluzīvu preci, kā rezultātā tiks apdraudēta Latvijas informatīvā telpa un drošība," teikts vēstulē.

Asociācija uzsver, ka piegādes tarifiem ir jābūt zināmiem savlaicīgi un attiecīgi ir jāpielāgo atbalsta sistēma izdevējiem, koriģējot procentuālo apmēru, kas tiem ir jāmaksā par preses izdevumu piegādi. Turklāt būtu jānosaka termiņi, līdz kuram "Latvijas pasts" var iesniegt jaunus tarifus nākamajam gadam un aizliegumu mainīt tarifus abonēšanas perioda laikā.

Vēstules noslēgumā LPIA lūdz nepieļaut "Latvijas pasta" jauno, novēloti iesniegto tarifu apstiprināšanu 2023.gadam, kā arī nodrošināt preses piegādes sistēmas paredzamību, kas ir būtisks nosacījums mediju daudzveidībai un ilgtspējai un, ievērojot nozares specifiku, iestrādāt normatīvajos aktos termiņu, līdz kuram "Latvijas pasts" var iesniegt jaunus tarifus nākamajam gadam un aizliegumu mainīt tarifus abonēšanas perioda laikā.

Tāpat asociācija prasa nodrošināt starp visiem partneriem panāktā kompromisa - 11,04% izmaksu pieaugumu preses izdevējiem saglabāšanu. LPIA arī lūdz izvērtēt SM atbildību, ilgstoši nespējot nodrošināt savlaicīgu, ar nozares pārstāvjiem saskaņotu, stabilu un paredzamu preses piegāžu pakalpojumu sniegšanu, kā arī nespēju uzraudzīt "Latvijas pasta" darbību.

LPIA arī aicina izvērtēt "Latvijas pasta" novēloto un nesaimniecisko darbību, kas vērsta uz zaudējumu radīšanu preses nozarei, kā arī pašam "Latvijas pastam" un valsts budžetam kopumā, kā arī apsvērt, vai uzņēmums, kas ignorē nozares darbības specifiku un nesadarbojas ar nozares pārstāvjiem, drīkst sniegt universālo pasta pakalpojumu un saņemt kompensācijas no valsts budžeta.

Latvijas Pasts pilnībā noraida Latvijas Preses izdevēju asociācijas paustos izteikumus par it kā vienpusēju abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojuma tarifu izmaiņu virzīšanu apstiprināšanai un ar to saistītajām sekām. Vēl vairāk – Latvijas Pasts pilnībā noliedz spekulācijas par mediju un valsts informatīvās telpas apdraudējumu tarifu maiņas dēļ. Tajā pašā laikā Latvijas Pasts ir pilnībā vienisprātis ar Latvijas Preses izdevēju asociāciju, ka neatkarīgi mediji, daudzveidīga informatīvā telpa un visiem pieejama informācija ir vitāli svarīga demokrātiskas valsts sastāvdaļa.

Latvijas Pasts tarifu izmaiņu projektu ir iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) atbilstoši spēkā esošajam normatīvo aktu regulējumam, pamatojoties uz reālajām piegādes tarifu izmaksām, kas nedrīkst radīt zaudējumus Latvijas Pastam kā valsts uzņēmumam. Lēmumu par tarifiem pieņem SPRK, līdz ar to tas būs izsvērts un pamatots, ņemot vērā visus ietekmējošos faktorus.

Jauno abonēto preses izdevumu piegādes tarifu izmaksu aprēķins, tāpat kā citiem universālā pasta pakalpojuma tarifiem, tiek veidots, ievērojot SPRK tarifu aprēķināšanas metodikas nosacījumus un spēkā esošo normatīvo regulējumu, kas nosaka vienotu piegādes tarifu visā valstī. Līdzīgi kā jebkurā citā nozarē strādājošiem uzņēmumiem, arī Latvijas Pastam 2022.gads nesis būtisku izmaksu pieaugumu.

Krasi augušas gan degvielas un energoresursu, gan darbaspēka izmaksas, liekot atbilstoši plānot arī tarifu izmaiņas abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumam, kuras, par spīti arvien pieaugošajām izmaksām, bija saglabātas nemainīgas kopš 2013. gada. Ja gada pirmajā pusē nekas vēl neliecināja par nepieciešamību plānot šā pakalpojuma tarifa izmaiņas, tieši pēdējos mēnešos tapa skaidrs, ka citas izejas nav.

Vienlaikus jāuzsver – apgalvojums, ka preses izdevējiem piegādes izmaksas dubultosies, neatbilst patiesībai. Paredzamais izmaksu pieaugums izdevējiem, salīdzinot patlaban spēkā esošo tarifu ar to, kas iesniegts izskatīšanai SPRK, ņemot vērā preses izdevumu kompensēšanas mehānismu, ir 8% no kopējām abonēto izdevumu piegādes izmaksām – pārējo kompensēs valsts.

Latvijas Pasta pārstāvji regulāri tiekas ar preses izdevējiem, tajā skaitā Latvijas Preses izdevēju asociāciju, lai pārrunātu aktualitātes, tostarp skaidrojot situāciju ar jauno tarifu aprēķinu un paredzamajām piegādes izmaksām. Atsaucoties uz iepriekšminētajiem aprēķiniem, abonēto preses izdevumu piegādes izmaksas pieaugs par aptuveni 0,01 eiro uz vienību, piemēram, klientiem, kas abonē iknedēļas žurnālus, sadārdzinājums attiecībā uz šāda izdevuma piegādi gada ietvaros varētu veidot 50 centu.

Līdz ar to nav saprotama asociācijas publiskā vēršanās pret Latvijas Pastu, izteikumi par jaunā tarifa radīto apdraudējumu informācijas pieejamības jomā un izplatītā kļūdainā informācija par tarifu pieauguma apmēriem, ko tā norādījusi savā paziņojumā.

Preses izdevēji ir svarīgi Latvijas Pasta sadarbības partneri un klienti, un mēs ļoti augsti vērtējam mūsu sadarbību. Latvijas Pasts ir pilnībā vienisprātis ar Latvijas Preses izdevēju asociāciju, ka neatkarīgi mediji, daudzveidīga informatīvā telpa un visiem pieejama informācija ir vitāli svarīga demokrātiskas valsts sastāvdaļa. Tādēļ uzņēmums, pārskatot pakalpojumu tarifus, ikreiz prioritāri ņem vērā valsts intereses un vajadzības.

Kā ziņots, valdība 14.jūlijā apstiprināja SM sagatavotos noteikumus par abonētās preses izdevumu piegādes pakalpojumu apmaksas kārtību, kas stāsies spēkā no 2023.gada 1.janvāra.Tajā noteikts abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu tarifa dalītā maksājuma procentuālais apmērs, kādu universālā pasta pakalpojuma sniedzējam maksā preses izdevējs un kādu no valsts budžetā piešķirtajiem līdzekļiem maksā SM.

Tāpat noteikti arī termiņi un kārtība, kādā universālā pasta pakalpojuma sniedzējam jāpieprasa samaksu par sniegtajiem abonētās preses izdevumu piegādes pakalpojumiem un kādā SM jāizmaksā dalītā maksājuma valsts maksājuma daļu un jāuzrauga valsts budžeta līdzekļu izlietojumu.

Juglas papīrfabrikas teritorijā izmestās vēstules pašlaik atrodas policijā. Ir sākts kriminālprocess un Latvijas Pasts noskaidrojis vainīgo pastnieku, šovakar informēja raidījums Panorāma.

Vietējie zēni pie atkritumu kastēm atraduši melnu maisu ar rēķiniem un vēstulēm adresātiem Biķernieku ielā. Uz vēstulēm bijis virsū datums - 15.marts, kā arī zīmogs - Rīgas 79.pasta nodaļa. Puikas maisu atraduši tieši pie konteineriem. Viņi to aiznesuši mājās. Atradēji zvanījuši uz pastu un vēstulēm pakaļ atnākusi kāda sieviete. Taču viņai neesot bijusi pasta darbinieka apliecība un vēstules viņai nav atdotas. Sieviete esot ļoti lūgusies, lai vēstules viņai atdod, bet uz jautājumu, kā kaut kas tāds varējis notikt, stāstījusi, ka vēstules iedevusi ļoti labas draudzenes vīram, lai viņš iznēsā. Bet draudzenes vīrs bijis piedzēries un vēstules izsviedis miskastē. Arī pastniece izskatījusies nedaudz iedzērusi.

Šomēnes Valsts policija (VP) ir aizturējusi trīs Latvijas valsts piederīgos, kuri nelegālās ārvalstu interneta vietnēs apzināti bija iegādājušies viltotu naudu un pasūtījuši to no Nīderlandes, izmantojot pasta starpniecību, informē VP.

Kopumā likumsargi izņēmuši 87 viltotas 50 eiro nomināla banknotes, tādējādi nepieļaujot to nokļūšanu apgrozībā. Saistībā ar notikušo uzsākts kriminālprocess.

Šā gada janvārī Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Lidostas «Rīga» iecirknī tika saņemta informācija par iespējamu viltotas naudas pārsūtīšanu. Iecirkņa darbinieki sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes amatpersonām, brīdī, kad no Nīderlandes uz Latvijas Pasta šķirošanas kompleksu tika nogādāts pirmais sūtījums, konstatēja aploksni, kurā atradās piecdesmit piecas 50 eiro nomināla banknotes ar viltojuma pazīmēm, kuras maskēšanas nolūkā bija ieliktas apsveikuma kartītē.

Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldei izdevies aizturēt Rīgā divus vīriešus, kuri aptuveni pusotru mēnesi nodarbojušies ar viltotas naudas izgatavošanu un izplatīšanu.

Kratīšanas laikā abu dzīves vietās policija atradusi un atsavināja vairākus priekšmetus, tajā skaitā, datoru un printeri, kas, iespējams, izmantots viltotās naudas izgatavošanas procesā. Aizturētie izgatavojuši dažādu nominālvērtību Latvijas latu banknotes un izplatījuši vairākās tirdzniecības vietās Rīgā un Juglas mikrorajonā.

Viens no aizturētajiem ir jau iepriekš nonācis likumsargu redzeslokā saistībā ar nelikumīgu narkotisko vielu glabāšanu. Par naudas viltošanas faktu uzsākts kriminālprocess par viltotu Latvijas Republikā apgrozībā esošu vai apgrozībai paredzētu naudas zīmju izgatavošanu, pārvadāšanu, pārsūtīšanu, iegādāšanos vai glabāšanu nolūkā to izplatīt, kā arī par šāda viltojuma izplatīšanu.

Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicija, turpinot darbu viltotas naudas izplatības apkarošanā, pagājušās nedēļas beigās un šonedēļ aizturējusi trīs personas aizdomās par viltotu 100 dolāru banknošu izplatīšanu. Izmeklēšanā noskaidrots, ka visi aizturētie ir darbojušies kopīgi, organizētā grupā, ar 1968. gadā dzimušo vīrieti, kurš aizdomās par analoģisku noziegumu tika aizturēts šā gada 10. novembrī.

20. novembrī Rīgas 23. Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicija Rīgā aizturēja 1980. gadā dzimušu sievieti, savukārt 23. novembrī tika aizturēti 1985. un 1988. gadā dzimuši vīrieši. Aizturētās personas izplatīja viltotas 100 ASV dolāru banknotes, veicot to apmaiņu pret eiro banknotēm valūtas maiņas punktā, kā arī lūdzot šādu apmaiņu veikt kādas spēļu zāles darbiniekiem. Kopumā policija izņēmusi vairākas viltotas 100 ASV dolāru banknotes.

Pastāv aizdomas, ka aizturētie izplatījuši viltotās banknotes ne tikai Latvijā, bet arī citu Eiropas valstu teritorijā. Šobrīd lietā turpinās izmeklēšana, lai noskaidrotu minētos faktus, kā arī viltotās naudas izcelsmi un iespējamo citu personu saistību ar šo noziegumu. Pret aizturētajiem uzsākti kriminālprocesi pēc Krimināllikuma 192. panta otrās daļas – par viltotas naudas izplatīšanu, ja tā izdarīta organizētā grupā.

Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes darbinieki aizdomās par viltotas naudas izgatavošanu, glabāšanu un izplatīšanu aizturējuši kopumā četras personas.

Policija Jūrmalā, dzelzceļa stacijas Pumpuri teritorijā aizturējusi 1969.gadā dzimušu vīrieti, kurš realizējis viltotas ASV dolāru banknotes 50 tūkst. ASV dolāru vērtībā, saņemot par to 5 tūkst. Ls. Tāpat policijas darbinieki aizturējuši 1986.gadā dzimušu sievieti, kura labprātīgi izsniedza 20 viltotas banknotes 100 ASV dolāru nominālā, DB informēja Valsts policijas pārstāve Zane Maskaļonoka.

Turpinot operatīvos pasākumus, aizdomās par viltotas naudas izgatavošanu, glabāšanu un realizāciju aizturēts arī kāds 1970.gadā dzimis vīrietis, pie kura atrastas un izņemtas sešas viltotas banknotes 100 ASV dolāru nominālā. Veicot kratīšanu vīrieša dzīvesvietā Rīgā, atrastas un izņemtas vēl 74 viltotas banknotes arī 100 ASV dolāru nominālā.

Numura pētījums atklāj – aiz viltotajām vēstulēm, kuras pagājušajā nedēļā saņēma vairāki desmiti Rīgas iedzīvotāju, slēpjas vērienīga, starptautiska mēroga naudas izkrāpšanas shēma.

Rīgā ir atrasti vairāki desmiti noslēpumainu sūtījumu no Izraēlas. Tā aizvadītajā nedēļā ziņoja interneta portāli un avīzes. Vēl noslēpumaināku šo lietu padarīja apstāklis, ka Latvijas Pasts neizpauda sūtījumu saturu. Vien to, ka visas vēstules ne tikai nāk no viena un tā paša sūtītāja, bet ir arī adresētas vienai un tai pašai personai. Pastnieki tās uzgāja vairākās kāpņutelpās un pastkastītēs Zolitūdē, Purvciemā un Mežciemā. Pavisam kopā pasta darbiniekiem izdevās atrast 40 šādus sūtījumus. Bet cik daudzi no tiem tomēr nonāca privātpersonu rokās – to nav iespējams prognozēt. Nedaudz vēlāk atklājās, ka visi šie sūtījumi ir viltoti. Viltojuma pazīmes bija gan Latvijas Pasta zīmogam, gan Izraēlas pastmarkai. Lietas materiālus pasta amatpersonas solījās neatvērtā veidā nodot policijai, lai uzsāktu izmeklēšanu. Tikmēr Numura veiktā izpēte atklāj starptautiska mēroga finanšu izkrāpšanas shēmu, kura no Izraēlas stiepjas līdz Ukrainai, Krievijai un nu jau arī Latvijai. Ņemot vērā šīs shēmas vērienu, neparasto izdomu, kā arī iesaistītās naudas summas, var secināt, ka šis ir, iespējams, iespaidīgākais naudas izkrāpšanas mēģinājums, kurā tiek iesaistītas Latvijas privātpersonas. Viens vienīgs upuris krāpniekiem ienestu vairāk nekā 22 tūkstošus latu lielu peļņu. Kā liecina Lielbritānijas un Nīderlandes drošības kompāniju veiktais pētījums, par šādu krāpšanās shēmu upuriem visbiežāk kļūst izglītoti cilvēki vecumā no 35 līdz 44 gadiem, kuriem ir stabils stāvoklis sabiedrībā un pastāvīgi ienākumu avoti.

Latvijas Pasts ir gatavs pasta tirgus pilnīgai liberalizācijai 2013.gada 1.janvārī, jo patlaban jau strādā konkurences apstākļos, norāda Latvijas Pasta jaunais valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs.

«Patlaban gandrīz visās tradicionālās pasta jomās strādājam konkurences apstākļos. Pakas piegādā dažādi kurjerpasti. Arī ar vēstuļu piegādi nodarbojas konkurenti, tādēļ jau zināmā mērā strādājam brīva tirgus apstākļos. Vēstuļu korespondence veido apmēram pusi no visiem pasta ieņēmumiem. No šīs puses aptuveni 60%-70% ir juridisko personu sūtījumi, rēķini, vēstules un paziņojumi. Šajā segmentā jau strādājam brīvās konkurences apstākļos,» teica Kleinbergs.

Kleinbergs norādīja, ka no Latvijas Pasta it kā monopola ir palicis ļoti maz, un tā atcelšana sakarā ar pasta tirgus pilnīgu liberalizāciju nekādas būtiskas izmaiņas konkurences ainā neieviesīs.

Līdz ar mūsu kaimiņvalsts Lietuvas pievienošanos eirozonai, pieaudzis viltoto eiro gadījumu skaits Latvijā , trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Jau pirms Latvijas iestāšanās Eiropas savienībā tika daudz runāts par to, ka, visticamāk, pieaugs viltoto eiro gadījumu skaits, kā arī tika noteiktas stingrākas prasības inkasācijas pakalpojumu sniedzējiem, lai nodrošinātos pret iespējamiem uzbrukumiem inkasāciju veicējiem. Kā liecina statistika, no šī gada 1. janvāra līdz 1. oktobrim kopumā Latvijā izņemtas viltotas eiro banknotes 440,65 tūkst. apmērā. Pēc Valsts policijas sniegtās informācijas izriet, ka visvairāk tiek viltotas 50 eiro naudas zīmes, bet vismazāk – 500, desmit un piecu eiro banknotes. Savukārt pagājušā gada pirmajos desmit mēnešos Valsts policija atklāja 747 viltotas eiro banknotes un 273 monētas ar kopējo nominālvērtību 41,82 tūkst. eiro. Jāatgādina, ka pāreja uz eiro Latvijā notika 2014. gada 1. janvārī.

Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurors tiesai nodevis krimināllietu, kurā apsūdzēts kāds vīrietis par to, ka viņš izgatavoja viltotas Latvijas Republikā apgrozībā esošas monētas nolūkā tās izplatīt, kā arī atbalstīja šāda viltojuma izplatīšanu, informē prokuratūra.

Savukārt minētā vīrieša dzīvesbiedre saukta pie kriminālatbildības par to, ka viņa atbalstīja viltotu monētu izgatavošanu nolūkā tās izplatīt, kā arī izplatīja šādus viltojumus.

Saskaņā ar lēmumu par krimināllietas nodošanu tiesai, laika periodā no 2012. gada janvāra līdz tā paša gada oktobra sākumam apsūdzētais izgatavoja ne mazāk kā 56 viltotas monētas, kas pēc ārējām pazīmēm atbilda Latvijas Republikā apgrozībā esošajām Latvijas Bankas viena lata nominālvērtības monētām un ne mazāk kā 598 monētas, kas pēc ārējām pazīmēm atbilda Latvijas Republikā apgrozībā esošajām Latvijas Bankas 50 santīmu nominālvērtības monētām.

Jūlija beigās Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas darbiniekiem izdevies apturēt organizētas noziedzīgas viltotas naudas izgatavotāju grupas darbību. Aizturēti trīs vīrieši, kuri speciāli aprīkotās telpās vairāku gadu garumā izgatavojuši viltotas divu latu monētas – kopumā izgatavoti aptuveni 15 tūkstošu monētu, informē policija.

Policijas darbinieki, apkopojot no Latvijas Bankas un inkasācijas uzņēmumiem saņemto informāciju par viltotas naudas konstatēšanas gadījumiem, uzsāka izmeklēšanu ar nolūku noskaidrot personas, kas nodarbojas ar viltotu latu monētu izgatavošanu un izplatīšanu Latvijas teritorijā. Izmeklēšanas procesā policijas darbiniekiem izdevās noskaidrot iespējamo viltoto monētu izgatavošanas vietu, kā arī personas, kuras nodarbojušās ar naudas izgatavošanu un izplatīšanu.

Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas priekšnieks Andrejs Sozinovs informē: «Rūpīgi izstrādāta un īstenota operatīvo pasākumu plāna rezultātā mūsu darbiniekiem izdevās nonākt uz pēdām un aizturēt visus trīs organizētās noziedzīgās grupas dalībniekus – 1939., 1972. un 1980. gadā dzimušus vīriešus. Minētās personas ar presformas palīdzību izgatavoja un vēlāk izplatīja viltotas divu latu monētas.»

Ik pa laikam informatīvajā telpā pavīd ziņas par apkrāptiem pircējiem, kas mazumtirdzniecībā vai interneta veikalos iegādājušies viltotas preces, piemēram, slavenus modes zīmolus, elektroniku, un sastapušies ar izteiktām kvalitātes problēmām. Tas, protams, izraisa līdzjūtību, taču daudz lielāku iespaidu atstāj augustā lasītā ziņa, ka pērn muitnieki uz Eiropas Savienības (ES) robežām aizturējuši viltotas preces miljards eiro vērtībā.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas gada ziņojumu par muitas pasākumiem, kas veikti intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanai, ES muitas darbinieki 2012. gadā ir aizturējuši gandrīz 40 miljonus produktus, par kuriem radušās aizdomas, ka tie ražoti, pārkāpjot intelektuālā īpašuma tiesības. Pavisam šokējošu iespaidu uz mani atstāja informācija, ko saņēmu Apvienoto Nāciju Eiropas ekonomiskās komisijas (UNECE) kvalitātes infrastruktūras konferences ietvaros.

Saskaņā ar Starptautiskās pretviltojumu koalīcijas (IACC) datiem, pasaules tirdzniecībā viltotu produktu apjoms ir pieaudzis no 5 miljardiem ASV dolāru 1982.gadā līdz aptuveni 600 miljardiem ASV dolāru pašlaik. Tas veido 5-7% no visas globālās tirdzniecības apjoma.

Dzenoties pēc "pelnoša uzņēmuma statusa", Latvijas Pasts nodalīs zaudējumus nesošās jomas meitasuzņēmumos un cels tarifus.

Lai sasniegtu pelnoša uzņēmuma statusu, Latvijas Pasts atvēlējis 3 gadus - līdz 2010. g. beigām un izstrādājis vairākas stratēģijas, pauda AS Latvijas Pasts ģenerāldirektors Ivars Krauklis. "Pirmkārt, jāatbrīvojas no zaudējumus nesošiem projektiem un vairākus soļus jau esam spēruši - atcēluši apjoma atlaides lielajiem klientiem, paaugstinājuši cenas tādiem pakalpojumiem kā maksājumu iekasēšana, eksprespasts u.c., jo esam stingri apņēmušies nevienu pakalpojumu nepārdot zem tirgus cenas, otrkārt, koncentrēsimies uz pamatbiznesu - vēstuļu, preses un pensiju piegādi, pārējo deleģējot jaundibinātiem meitasuzņēmumiem un, treškārt, optimizēsim preses izdevumu piegādi," tā I. Krauklis.

Latvijā ieved viltotas preces miljonu vērtībā, taču gadījumu, kad ārzemēs pamana viltotas Latvijas preces, ir ļoti maz, diskusijā par Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu (Anti-Counterfeiting Trade Agreement jeb ACTA) teica Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes pārstāvis Andis Stinka.

«2009.gadā aizturēto preču skaits bija 950 000 preču vienību. 2011.gadā tas jau bija pāri par diviem miljoniem preču vienību. Taču tur ir iekļauts viss, arī viltotas cigaretes. Ja novērtē zaudējumus preču tiesību īpašniekam, tie arī ir lieli. 2009.gadā tie bija 2,6 miljoni latu, rēķinot oriģinālo preču vērtībā. 2010.gadā - 7,3 miljoni latu. Pērn bija salīdzinoši mazāks skaitlis - 1,28 miljoni latu. Tomēr tendence ir, ka būs arvien vairāk viltojumu,» teica Stinka.

Muitas amatpersona to stāstīja, norādot, ka preču viltošana, pret kuru ACTA cer ieviest stingrāku kontroli ārzemēs, ir nopietna problēma, kas skar arī Latvijas tirgu.

Konkurences padome (KP) konstatējusi, ka VAS Latvijas Pasts, ļaunprātīgi izmantojot dominējošo stāvokli tirgū, diskriminējusi sava meitasuzņēmuma SIA Mailmaster konkurentus.

VAS Latvijas Pasts piemērots naudas sods 12 tūkstošu eiro apmērā.

Uzņēmumi, kas savu klientu vārdā drukā un ievieto aploksnēs vairumā izsūtāmas vēstules, piemēram, rēķinus un dažādus paziņojumus, sadarbojas ar VAS Latvijas Pasts, kas nodrošina sūtījumu piegādi adresātiem. Lietas izpētes gaitā KP konstatēja, ka savam meitasuzņēmumam VAS Latvijas Pasts par šādu sūtījumu piegādi ir nodrošinājis ievērojami zemākus tarifus nekā citiem uzņēmumiem, tādējādi nodrošinot konkurences priekšrocības tieši SIA Mailmaster.

Tā Rēzeknes novada pašvaldības iepirkumā par 22 tūkstošu nekustamā īpašuma nodokļa paziņojumu sagatavošanu un piegādi, piedāvājot zemāko cenu, uzvarēja SIA Mailmaster – tai VAS Latvijas Pasts nodrošināja par 89% zemāku tarifu par piegādi nekā citam pretendentam, SIA Drukātava.

VAS «Latvijas Pasts» šogad uzsācis 64 jaunu kravas mikroautobusu izmantošanu. Līdz gada beigām plānota vēl 41 tehniski novecojuša mikroautobusa nomaiņa pret jauniem modeļiem, informē uzņēmumā.

«Latvijas Pasts» 2017. gada maijā sāka īstenot pirmo mikroautobusu nomaiņas posmu, kuru pakāpeniski plānots realizēt līdz šī gada beigām, kopumā nodrošinot visu autoparka mikroautobusu atjaunošanu.

«Līdz ar straujo e-komercijas sūtījumu attīstību arvien lielāka nozīme tiek piešķirta sūtījumu piegādes ātrumam. Visā pasaulē sūtījumu piegādes laiks turpina samazināties, tāpēc, sekojot līdz tirgus attīstībai, svarīgi nodrošināt atbilstošu uzņēmuma sniegto pakalpojumu ātrumu, ko veicina gan automobiļu vadītāju darba apstākļu uzlabošana, gan modernāks autoparks,» uzsver Mārcis Vilcāns, «Latvijas Pasta» valdes priekšsēdētājs.

Jaunie mikroautobusi izvēlēti publiska iepirkuma procedūrā, kas paredz četru gadu nomu, izmantojot operatīvā līzinga pakalpojumu. Nomas izmaksas visam periodam ir 1,5 miljoni eiro. Ar jaunajiem auto tiek nomainīti automobiļi, kas sūtījumu piegādei tika ekspluatēti jau kopš 2007. gada.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) nolēmusi AS "Latvijas Pasts" uzlikt naudas sodu 9300 eiro apmērā par paaugstinātu tarifu piemērošanu pārrobežu pasta sūtījumiem, kas neatbilst SPRK apstiprinātiem universālā pasta (UP) pakalpojumu tarifiem.

No šā gada 30. marta līdz 17. aprīlim AS "Latvijas Pasts" piemērojusi lietotājiem paaugstinātus tarifus pārrobežu pasta sūtījumu piegādei uz Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV).

Lietotājiem, kuri sākot no 30. marta līdz 17. aprīlim ir veikuši pārrobežu pasta sūtījumus par paaugstinātu maksu, ir tiesības atgūt pārmaksāto summu. SPRK aicina lietotājus individuāli vērsties AS "Latvijas Pasts" ar lūgumu atlīdzināt radītos zaudējumus. Plašāk par kārtību, kādā atlīdzināma kompensācija meklējama AS "Latvijas Pasts" mājaslapā.

Neatkarīgi no ārkārtējās situācijas apstākļiem un ierobežojumiem, SPRK ieskatā, AS "Latvijas Pasts" rīcība bijusi neatbilstoša Pasta likuma regulējumam. Jaunu tarifu piemērošana ir iespējama vienīgi iesniedzot SPRK apstiprināšanai UP pakalpojumu tarifu projektu, kas no AS "Latvijas Pasts" puses netika veikts.

Šā gada 1. pusgadā no apgrozības izņemts aptuveni 331 000 viltotu eiro banknošu – par 25% mazāk nekā 2015. gada 2. pusgadā, liecina Eiropas Centrālās bankas dati.

Viltojumu skaits joprojām ir ļoti neliels salīdzinājumā ar pieaugošo apgrozībā esošo īsto banknošu skaitu, kas 2016. gada 1. pusgadā bija vairāk nekā 18,5 miljardi.

Kopš pirmā izlaiduma eiro banknošu nonākšanas apgrozībā Eirosistēma, t.i., ECB un 19 eirozonas nacionālās centrālās bankas, iesaka iedzīvotājiem saglabāt modrību, saņemot banknotes. Īstas banknotes atpazīstamas, izmantojot ECB interneta vietnes sadaļā par eiro un Eirosistēmas nacionālo centrālo banku interneta vietnēs aprakstīto vienkāršo pārbaudi, banknotes aptaustot, apskatot un pagrozot.

Eirosistēma veic dažāda veida komunikāciju, lai palīdzētu sabiedrībai atšķirt īstas banknotes no viltotām, kā arī palīdzētu profesionāliem skaidrās naudas apstrādātājiem nodrošināt, ka skaidrās naudas apstrādes iekārtas spēj droši noteikt viltojumus, un izņemt tos no apgrozības.

2008.gada pirmajos trijos mēnešos Valsts kanceleja saņēmusi 836 vēstules, no kurām 707 adresētas Ministru prezidentam un Ministru kabinetam, liecina sniegtā informācija medijiem.

406 vēstules ir juridisko personu sūtījumi, bet 413 – fizisko personu vēstules.

Šajā laikā Valsts kancelejas Vēstuļu un apmeklētāju pieņemšanas nodaļas darbinieki uzklausīja un konsultēja 49 iedzīvotājus gan klātienē, gan pa tālruni.

Saņemti fizisko un juridisko personu un nevalstisko organizāciju iesniegumi, kuros pausts viedoklis par valsts sekretāru sanāksmēs izsludinātajiem un Ministru kabinetā izskatāmajiem tiesību aktu projektiem (47 vēstules).

Latvijas iedzīvotāji vēstulēs rakstījuši par pensiju jautājumiem, tai skaitā lūguši palielināt pensiju apmēru, mainīt pensiju indeksēšanas kārtību, izteikuši priekšlikumus neaplikt pensijas ar nodokļiem (52 vēstules).

Interese par viltotu eiro atpazīšanas ierīcēm šobrīd ir augsta, un paredzams, ka tā saglabāsies augsta vēl pāris mēnešus pēc gadumijas.

«Kopējais pieprasījums pēc viltotu eiro atpazīšanas ierīcēm ir diezgan liels – esam noslēguši līgumus un veikuši piegādes bankām, arī tirgotāji un mazie uzņēmumi aktīvi iepērk naudas pārbaudes un skaitīšanas ierīces,» saka Māris Lūks, Hansab valdes priekšsēdētājs. Lielākie tirgotāji un bankas par viltotiem eiro sāka domāt jau vasarā, bet tagad pieaug interese arī no mazajiem uzņēmumiem. Igaunijas pieredze liecinot, ka augsts pieprasījums pēc viltotu eiro atpazīšanas ierīcēm turpināsies līdz martam. Pieprasījums pēc viltotas naudas atpazīšanas ierīcēm jau vairākus mēnešus aug, piekrīt arī Miks Ozoliņš, cekulentas.lv projektu vadītājs. Ņemot vērā, ka cilvēkiem ir tendence visu atlikt un darīt pēdējā brīdī, viņš paredz, ka pēc 1. janvāra pieprasījums būšot vēl vismaz divreiz lielāks.

Pasta tarifu paaugstināšana plānota trīs nedēļas pirms Ziemassvētkiem, laikā, kad iedzīvotāji visaktīvāk sūta apsveikumus un dāvanas.

Trešdien, 22. oktobrī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) izskatīs valsts akciju sabiedrības Latvijas pasts iesniegto vispārējo pasta pakalpojumu tarifu projektu, kas paredz sadārdzināt vēstuļu, bandroļu un sīkpaku sūtīšanu vidēji par 30 procentiem jau no 1. decembra, raksta Neatkarīgā Rīta Avīze.

I. Krauklis norāda, ka būs daži sūtījumu veidi, kuriem tarifs netiek paaugstināts ne par santīmu, bet būs arī tādi, kuru tarifs pieaug par 100%.

Tarifu projektā paredzēts diferencēts tarifs dažādām vēstuļu kategorijām. Jaunajā tarifu projektā ir paredzēts diferencēt tarifus, piemēram, 35 santīmus par vienkāršas vēstules piegādi, bet 25 santīmus par centralizēti piegādātas un sašķirotas vēstules sūtīšanu. Līdz ar to lielajiem uzņēmumiem, tajā skaitā valsts uzņēmumiem, vienas vēstules sūtīšana būs par 3 santīmiem jeb 14% dārgāka.

Šī gada februārī Latvijas Bankas eksperti konstatējuši 26 viltotas 20 Ls naudas zīmes, pērn visā gadā atklāti 32 šo banknošu viltojumi.

20 Ls naudas zīmju viltojumi, visticamāk, nākuši no viena avota un izgatavoti, izmantojot skenētu īstas banknotes attēlu un to izdrukājot ar tintes druku, informē Latvijas Bankas preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis.

Viņš skaidro, ka viltojumu skaits ir neliels un tie no īstām banknotēm atšķirami, vienkārši apskatot naudu pret gaismu un pārbaudot galvenās pretviltošanas pazīmes. Viltojumos trūkst banknoti caurvijošās metalizētās joslas un slēptā attēla ar nomināli. Arī ūdenszīme šīm naudas zīmēm ir ievērojami vājāka un nekvalitatīvāka nekā īstai banknotei.

Rīgas reģiona Kriminālpolicija aizvakar, 10. novembrī, aizdomās par viltotu ASV dolāru banknošu izplatīšanu Rīgā aizturējusi 1968. gadā dzimušu vīrieti. Kopumā policija ir izņēmusi jau vairāk nekā 150 viltotas 100 ASV dolāru banknotes, kuras aizturētais vīrietis izplatīja, veicot naudas maiņu valūtas apmaiņas punktos. Par notikušo uzsākts kriminālprocess un lietā turpinās izmeklēšana.

Vasarā Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicija pēc saņemtas operatīvās informācijas par iespējamu viltotu ASV dolāru naudaszīmju izplatīšanu Rīgas teritorijā uzsāka izmeklēšanu. Tās laikā policija noskaidroja, ka naudas izplatīšanu veic kāds 1968. gadā dzimis vīrietis, kurš, saņemot viltotās banknotes, valūtas maiņas punktos tās apmaina pret citu valūtu. Vīrietis aizvakar Rīgā tika aizturēts.

Patlaban turpinās izmeklēšana, lai noskaidrotu viltotās naudas izcelsmi, kopējo izplatītās viltotās naudas daudzumu un to, vai aizturētajam vīrietim ir kādi līdzdalībnieki naudas izplatīšanā. Šobrīd policija jau izņēmusi lielāko daļu no viltotajām banknotēm, taču, visticamāk, daļa viltoto ASV dolāru banknošu joprojām atrodas apgrozībā.