Piena pārstrāde ir viena no lielākajām (otra lielākā) Latvijas pārtikas rūpniecības nozarēm, līdz ar to veikalu plauktos ikdienā ir pieejams ļoti plašs piena pārstrādes produktu klāsts.

Un daudzi Latvijas iedzīvotāji savā ikdienas uzturā lieto visdažādākos piena pārstrādes produktus. Lai izprastu atšķirības, kas ir piena produkti un produkti no piena, kam pievienoti augu tauki, kā arī, kāpēc mainījās produktu nosaukumi, ir jāzina, ka ES normatīvie akti paredz to apzīmējumu aizsardzību, kurus izmanto piena un piena produktu tirdzniecībā.

Piena produkti ir produkti, kas iegūti tikai no piena, un kuros nevienu no ražošanas procesā pievienotajām vielām vai sastāvdaļām neizmanto, lai pilnībā vai daļēji aizvietotu kādu no piena sastāvdaļām, tai skaitā piena taukus. Regulā ir noteikti piena produkti, kuru nosaukumi ir aizsargāti, piemēram, krējums, siers, sviests, jogurts, kefīrs, rūgušpiens, paniņas, sūkalas u.c. Līdz ar to šos aizsargātos nosaukumus nedrīkst izmantot, nosaucot produktus, kas pēc sastāva neatbilst piena produkta aprakstam, t.i. tiem ir pievienoti augu tauki vai nepiena olbaltumvielas.

Iespējas un tehnoloģijas mūsdienās strauji attīstās visās dzīves jomās, arī estētiskajā ķirurgijā. Plastiskā operācija, ko veic pieredzējis ķirurgs, ir iespēja uzlabot izskatu, iegūstot pamanāmu, ilgnoturīgu rezultātu. Izpētīsim, kādas ir populārākās plastiskās ķirurģijas procedūras, kā arī noskaidrosim, kādi ir to ieguvumi un varbūtējie riski.

Vēdera plastika un citas populārākās plastiskās operācijas

Izskatam ir liela nozīme mūsu pašapziņas veidošanā, kas savukārt ietekmē socializēšanos, darba un personisko dzīvi. Jo labāk mums patīk tas, ko redzam spogulī, jo labāk, pārliecinātāk jūtamies. Un šī pārliecība ietekmē to, ko sakām un kā rīkojamies, paplašinot mūsu iespējas dzīvē. No šāda viedokļa raugoties, plastiskā operācija ir vērtīga investīcija dzīves kvalitātē. Pretēji stereotipiem, plastiskās operācijas veic gan sievietes, gan vīrieši. Ar to palīdzību iespējams novērst iedzimtus vai iegūtus defektus, uzlabot sejas kontūru, ausu un deguna formu, pilnveidot krūšu formu, veikt tauku atsūkšanu un vēdera plastiku.

TomTom sporta aprocei Touch piemīt ļoti reti sastopama spēja «ielīst» zem lietotāja ādas, lai izmērītu muskuļu un tauku daudzumu ķermenī

Jau neskaitāmas reizes piedzīvots, ka daudzsološās, «revolucionārās» jomās ātri vien sarodas tik vērienīgs piedāvājums, ka patērētājiem par lielāko izaicinājumu kļūst piemērotākā produkta izvēlēšanās. Līdzīgi noticis arī ar valkājamajām tehnoloģijām – dažu gadu laikā tirgū nonākušas tik daudzas un dažādas fizisko aktivitāšu mērīšanas aproces, ka kādai izcelties uz citu fona kļūst aizvien grūtāk. Tad nu ražotājam jāliek lietā visu iztēli un jāizdomā, kā padarīt produktu pamanāmu.

Ar navigācijas sistēmām atpazīstamību ieguvušā uzņēmuma TomTom fizisko aktivitāšu aproce Touch konkurentu vidū diez vai būtu ļoti pamanāma, ja vien tai nepiemistu kāda «īpašā spēja». Paralēli soļu un sirdspukstu skaitīšanai tā prot izmērīt lietotāja ķermeņa muskuļu un tauku īpatsvaru. Šāds reti sastopams piedāvājums ir gana interesants, lai papētītu ierīci mazliet tuvāk.

Maksimāli pieļaujamais slikto tauku daudzums pārtikas produktos nedrīkstēs pārsniegt divus gramus uz 100 gramiem no kopējā tauku daudzuma, nākamais solis ir ierobežot pārsaldināto un pārsālīto produktu ražotājus .

Valdība atbalstīto Veselības ministrijas (VM) izstrādāto noteikumu projektu par maksimāli pieļaujamo transtaukskābju daudzumu pārtikas produktos var uzskatīt par brīdinājuma signālu pirms akcīzes nodokļa piemērošanas pārmēru sāļiem, saldiem un trekniem ēdieniem. Regulēta veselīgāku tauku izmantošana, ražojot pārtiku un gatavojot maltītes sabiedriskajā ēdināšanā, var ietekmēt 7,8 tūkst. uzņēmumu. No tiem 6,5 tūkst. uzņēmumu ir sabiedriskie ēdinātāji, kam uzlikts finansiāls slogs, lai paškontroles ietvaros nodrošinātu transtaukskābju procentuālā sastāva analīzes gatavajiem produktiem.

Viena produkta analīžu izmaksas transtaukskābju noteikšanai ir 52,25 eiro, neieskaitot PVN. Zemkopības ministrijā uzskata, ka sadārdzinājums, aizvietojot transtaukskābes saturošas taukvielas ar veselīgākām alternatīvām, nav būtisks. Tādēļ, ieviešot ierobežojumus, pārtikas produktu cenām nevajadzētu būtiski palielināties. Noteikts, ka maksimāli pieļaujamais slikto tauku daudzums pārtikas produktos nedrīkstēs pārsniegt divus gramus uz 100 gramiem no kopējā tauku daudzuma.

Veicot robežkontroli, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) Ukrainas izcelsmes konditorejas izstrādājumos – vafelēs «Plombir», konstatējis būtiski paaugstinātu transtaukskābju līmeni,informē PVD.

Vafeļu ražotājs ir «Мир лакомств», produkta oriģinālais nosaukums - Вафли «Со вкусом «Пломбир». PVD norādīja, ka produktā esošais transtaukskābju līmenis bija pārsniegts 30 reizes.

Pieļaujamais transtaukskābju daudzums ir noteikts četrās no 28 Eiropas Savienības dalībvalstīm – Latvijā, Dānijā, Austrijā un Ungārijā.

PVD informē, ka Latvijā noteiktais pieļaujamais transtaukskābju daudzums ir atkarīgs no kopējā tauku daudzuma produktā: 2 grami uz 100 gramiem kopējā tauku daudzuma (2g/100g), ja kopējais tauku daudzums produktā ir virs 20 %, 4g/100g, ja kopējais tauku daudzums produktā ir no 3 % līdz 20 %, un 10g/100g, ja kopējais tauku daudzums produktā ir zem 3 %.

Sprauga starp grīdu un sienu, kā arī plaisas sienās nepārprotami liecina, ka ir pēdējais laiks pārbaudīt smilšu pabēruma slāņa stāvokli un nepieciešamības gadījumā to stabilizēt. Latvijā URETEK Baltic stabilizē grimstošas ēkas vai to konstruktīvās daļas, uzlabojot grunts stāvokli ar videi draudzīgu ģeo-polimēru maisījumu. Darbus veic ātri un bez putekļiem, netraucējot ēkā strādājošos cilvēkus.

«Grīdas un pamatu nosēšanās lielākoties ir saistīta ar nestabilu grunts slāni zem ēkas, nepietiekami sablīvētu grunti būvdarbu laikā, drenāžas defektu vai arī zem grīdas vai ēkas izbūvētu cauruļvadu bojājumu, kā rezultātā tiek radīti izskalojumi. Plaisas sienās vai sprauga gar grīdu un sienu liecina par to, ka notiek kādu ēkas daļu kustība un, lai novērstu lielāku defektu rašanos nākotnē, ir prātīgi piezvanīt speciālistam, kurš izvērtēs situāciju un sniegs tālākus ieteikumus.”: stāsta Mihkel Vaidlo, URETEK Baltic Pārdošanas un projektu vadītājs.

Latvijas piena pārstrādes uzņēmums Food Union ir veicis skābā krējuma ražošanas tehnoloģiju un procesu uzlabojumos un produktu zīmolam Limbažu piens laidis klajā jaunu produktu sēriju – Meistara krējums, informē uzņēmuma pārstāvji.

Jaunās produktu sērijas izstrādē, testēšanā un virzīšanā tirgū uzņēmums ieguldījis 20 tūkstošu eiro.

Meistara krējuma līnijas palaišanai, uzņēmums izstrādāja specifisku skābā krējuma ražošanas kvalitātes standartu un ieviesa vairāklīmeņa kontroles mehānismus ražošanas procesos un tehnoloģijās. Ieviestā procedūra paredz, ka Meistara krējuma tiek izvēlēts tikai svaigākais un augstākās kvalitātes piens, kas tiek nošķirots un atsevišķi pārstrādāts. Krējuma raudzēšanai izvēlētas specifiskas ierauga baktērijas, kas veido vēlamo krējuma garšu un konsistenci, piešķir nepieciešamo skābuma līmeni un ļauj saglabāt produkta kvalitāti nemainīgu visā realizācijas periodā.

InBudget veido sociālo budžeta plānošanas mobilo lietotni, kas ļauj ne vien fiksēt izdevumus, bet arī dalīties ar savu pieredzi, gūt iedvesmu no citiem tēriņu piemēriem

«Mans kolēģis Mārtiņš piedāvāja uztaisīt finanšu plānotāju. Man negribējās taisīt kārtējo budžeta aplikāciju, jo to ir daudz, to vidū ir ļoti liela konkurence, tāpēc radās ideja par sociālo budžeta plānotāju,» stāsta Aleksandrs Bičkovs, mobilās lietotnes InBudget idejas autors. Pašlaik tā tapusi iPhone telefoniem, vēlāk iecerēts to izstrādāt arī Android viedtālruņiem. Tiesa, pagaidām darbojas tikai finanšu plānotājs, bet iespēja dalīties ar saviem tēriņu piemēriem vēl nav gatava, taču uzņēmums strādā pie tās – pagaidām budžeta plānošana ir privāta, bet vēlāk ar savu pieredzi varēs dalīties publiski. «Pirmām kārtām tā būs sociālā finanšu plānošanas mobilā lietotne, bet budžeta plānotājs būs otršķirīgs aspekts. Tomēr vispirms esam palaiduši finanšu plānotāju, jo sociālā budžetēšana ir sarežģītāka lieta. Tā ļauj atzīmēt finanšu darījumus kartē un uzkrāt tos. Līdzīgi kā Foursquare mobilajā lietotnē cilvēki var atzīmēt, kur atrodas, šajā aplikācijā var atzīmēt, cik, kur un par ko ir maksāts. Plānojot ceļojumu uz Parīzi vai kādu citu vietu, cilvēki pirms tam parasti rēķina, cik naudas un kam tērēs, turklāt pēc katra ceļojuma arī draugi vēlas zināt, cik iztērēts, lai būtu piemērs. Var nofotografēt čeku, ēdienkarti, atzīmēt vietu, kur tēriņš ir bijis, kā arī veikt piezīmes, piemēram, ieteikt nogaršot kaut ko īpaši gardu. Šī aplikācija dos iespēju dalīties ar šāda veida finanšu informāciju,» skaidro Aleksandrs.

Rūpnīcas Ķīnas ziemeļaustrumos iepludinājušas atmosfērā ievērojamus apjomus ozona slāni noārdošu aizliegtu ķimikāliju, pārkāpjot globālo aizliegumu, noskaidrojuši zinātnieki.

Kopš 2013.gada aizliegtā trihlorfluormetāna (CFC-11) emisija no Ķīnas ziemeļaustrumiem palielinājusies par 7000 tonnu gadā, teikts žurnālā «Nature» publicētajā pētījumā.

CFC-11 atmosfērā stabili samazinājies no 2002.gada līdz 2012.gadam, bet pēc tam šis process palēninājies par 50%, kas lika domāt par jaunu, nereģistrētu CFC-11 avotu, pagājušajā gadā paziņoja ASV Nacionālās okeānu un atmosfēras pārvaldes (NOAA) zinātnieki.

Liecības norādīja uz pieaugošu CFC-11 emisiju no Austrumāzijas pēc 2013.gada, taču tagad zinātniekiem izdevies noskaidrot precīzu emisijas avota atrašanās vietu - tas ir reģions ap Šaņdunas un Hebei provincēm.

70.gados zinātnieki pierādīja, pārmērīgu ozona noārdīšanos veicina rūpnieciskās ķimikālijas hlorfluoroglekļa savienojumi (CFC), kuras izmanto lielākoties ledusskapju un aerosolu ražošanā. Pēc cauruma izveidošanās ozona slānī virs Antarktīdas pasaules valstis 1987.gadā noslēdza Monreālas protokolu, kas aizliedz ozona slāni noārdošo vielu ražošanu, pēc kā emisijas apjomi saruka un ozona slāņa caurums sāka samazināties.

Latvijas iedzīvotāji ir konservatīvi un plašajā sulu klāstā visbiežāk roku stiepj pēc apelsīnu, ābolu vai tomātu sulas, tomēr tas nebaida ražotājus piedāvāt jaunas garšas un produktus.

Eiropā vidēji viens iedzīvotājs izdzer 19 litrus sulas gadā, Latvijā un Lietuvā - apmēram 14 litrus sulas, bet kaimiņvalstī Igaunijā – 25 litrus. Arī garšu ziņā ir manāmas atšķirības, piemēram, igauņiem labāk garšo dažādu ogu sulas, bet Latvijā pēdējos gados nav mainījies populārāko sulu tops un iecienītākās ir apelsīnu, tomātu, ābolu un multiaugļu sulas.

Saskaņā ar biedrības 5 dienā un GFK veikto aptauju, 60% iedzīvotāju savā ikdienas ēdienkartē par maz iekļauj augļus un dārzeņus. Tādēļ SIA Cido Grupa šogad uzsāka ražot jaunas dārzeņu un augļu sulas Veggie ar biešu vai ķirbju garšu, attīstot jaunu kategoriju sulu klāstā. Cido grupas pārstāve Inese Lielpinka uzsver, ka dārzeņu un augļu sulu kombinācija ir jauna niša Latvijas tirgum, bet ārvalstīs šis strauji augošais segments iemanto arvien lielāku popularitāti līdz ar izpratnes par veselīgu uzturu palielināšanos. «Jaunums ir arī sulu iepakojuma izmērs. Esam sākuši ražot sulas 0,5 litru iepakojumā, bet ūdeni sākuši pildīt 0,7 litru pudelēs. Šie izmēri ir kļuvuši iecienīti. Ik gadus investējam ražošanas attīstībā, pērn ieguldījām 1,1 milj. eiro un daļa no tā tika novirzīta jauno iepakojuma veidu īstenošanai,» stāsta Cido grupa pārstāve.

Šajā kvotas gadā tiek prognozēta kvotas pārpilde par 101%, kas Latvijai varētu veidot vairāk nekā divus miljonus eiro lielu soda naudu, šodien Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) sēdē norādīja Lauksaimniecības datu centra direktora vietniece Erna Galvanovska.

«Iepriekš prognozējām, ka kvotas pārpilde varētu būt 103%, tomēr patlaban aprēķini liecina, ka pārpilde būs nedaudz mazāka - 101%. Līdz ar to soda naudas apmērs varētu būt nedaudz vairāk kā divi miljoni eiro. Šis 1% tiks aprēķināts tiem ražotājiem, kas nebūs iekļāvušies savās kvotās,» sacīja Galvanovska.

Viņa arī norādīja, ka patlaban daudzas piensaimniecības cenšas samazināt tauku procentu pienā, lai izvairītos no attiecīgas kvotas pārsniegšanas. Tomēr, ja tiks pārkāptas noteiktās robežas, atkal varētu rasties problēmas.

«Var nākties maksāt soda naudu par tīšu tauku procenta samazināšanu. Saimniecībām par to stipri jāpiedomā. Pieļaujamais tauku procents ir šāds - nedrīkst būt zem 2%, bet maksimālais slieksnis virs 7%,» norādīja Galvanovska.

Izstādē Riga Food 2017 apbalvoti Latvijā ražoto augstas kvalitātes piena produktu konkursa uzvarētāji divās kategorijās - Gada jaunais produkts un Skābais krējums ar tauku saturu 20 %.

Piena produktu konkursa mērķis ir popularizēt piena produktu nozīmi ikdienas uzturā un parādīt, cik daudz un dažādus veselīgus produktus Latvijas pārstrādes uzņēmumi un meistari spēj saražot, sniedzot aizvien jaunas garšas ikvienam patērētājam.

Kooperatīvās sabiedrības Latvijas Piensaimnieku Centrālā Savienība (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks stāsta, ka konkursā piedalījās 26 jauniem produktiem, kuri radīti viena gada laikā. “Tik apjomīgs jauno produktu klāsts lika žūrijas komisijai nopietni pārdomāt, kādās grupās tos sadalīt, lai tie vērtēšanas procesā būtu salīdzināmi. Žūrija lēma sadalīt jauno produktu kategoriju trīs grupās - Piens un skābpiena dzērieni, biezpiena izstrādājumi un svaigie sieri un nogatavinātie un kausētie sieri. Esmu pārliecināts, ka lielākā daļa šo jauno produktu atradīs vietu mūsu patērētāju kā ikdienas, tā svētku galdā,” pauda J. Šolks.

Slava šim kraupjainajam dīvainim nenācās viegli un prasīja miljonus un daudzus gadus

Tur nav daudz, kam patikt. Avokado nav kartupelis vai tomāts, pat ne cukurzirnis. Taču tā slava pārsniedz jebkura cita dārzeņa (kaut avokado tehniski ir auglis) slavu. Nemaz tik ļoti nebūtu pārspīlēts, ja mēs teiktu – visu dārzeņu kopā ņemtu. Tā gan nav bijis vienmēr, kaut šķiet, ka avokado apsēstībai nav gala un malas.

Krokodilbumbieris

Vai vēl atceries sava mūža pirmo avokado? Cilvēces pirmais avokado ēsts kaut kad pirms 10 tūkstošiem gadu. Nu, tās vismaz ir pirmās mums pieejamās liecības, un liecība šajā gadījumā bija avokado kauliņš kādā Meksikas alā. Ļoti, ļoti ilgus gadus tas tā arī palika tikai kā šim reģionam raksturīgs produkts, un, kā Scientific American atceras viens Peru izcelsmes žurnālists, avokado viņa dzimtenē tika ēsts ar visu un visur, un viņam tas galīgi, galīgi negaršoja.

Sviesta cena jūlijā sasniegusi augstāko līmeni pēdējo gadu laikā – DB aprēķini liecina, ka dažu ražotāju sviesta cena pārsniegusi 13 eiro/kg

Arī paši ražotāji uzsver, ka sviests sadārdzinās un tam esot objektīvi iemesli. «Sviesta cenu kāpumu izraisījis piena tauku deficīts vienotajā Eiropas Savienības tirgū,» skaidro Food Union grupā ietilpstošā Rīgas piena kombināts valdes priekšsēdētājs, Food Union grupas finanšu direktors Eiropā Normunds Staņēvičs.

Piena tauku deficīta iemesli saistīti ar jauno Eiropas piena tirgus konjunktūru, kuru galvenokārt iespaido gan ES ieviestie tirgus regulācijas instrumenti, noslēdzoties kvotu pastāvēšanai (piemēram, ražošanas apjoma samazināšanas atbalsta programmas), gan svaigpiena tirgus spēlētāju ieviestās «izdzīvošanas prakses» (piemēram, zemnieki krīzes laikā baroja govis ar zemākas uzturvērtības barību, kas rezultējies svaigpienā ar zemu tauku saturu).

#Iedzīvotāju skaitam samazinoties, valsts parāda kurpe spiedīs vairāk.

Iedzīvotāju skaitam samazinoties, valsts parāda kurpe spiedīs vairāk. Tā secināms pēc 18.01. DB publikācijām. Valsts parāds pērn absolūtos skaitļos saglabājies 2016. gada līmenī, tomēr tā spiediens uz vienu iedzīvotāju faktiski palielinās un turpinās palielināties, proporcionāli sekojot demogrāfiskajām tendencēm. Lai gan Latvijas Bankas ekonomists Kristaps Svīķis DB skaidroja, ka vispārējais valdības parāds relatīvi pret tautsaimniecības apjomu ir starp zemākajiem Eiropas Savienībā, atmiņā palikuši Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča gandrīz ikgadējie izteikumi par to, ka lepoties ar savu parādu tomēr nevaram un arī nevajag to darīt. Tieši pretēji, neskatoties uz to, ka lielākajai daļai valstu ir lielāka parāda nasta, nav taču jāskrien līdzi pūlim, bet jādomā par sevi. Un domāt par sevi – tas šajā situācijā nozīmētu domāt par ietaupījumiem.

Demogrāfiskās tendences pasaules sabiedrību spiedīs arvien stiprāk, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Bieži vien dažādos ekonomikas apskatos piesaukti izaicinājumi, kurus nākotnē pasaules ekonomikai sagādās demogrāfiskās tendences. Jau tagad var runāt par lielākās daļas Rietumvalstu sabiedrības novecošanu, lai gan sagaidāms, ka nākamo gadu desmitu laikā šī problēma arvien aktuālāka būs arī attīstības reģionos. Cilvēki dzīvo ilgāk un viņiem ir mazāk bērnu.

Piemēram, tās pašas Ķīnas demogrāfiskās tendences izskatās visai apokaliptiski. Apvienoto Nāciju pētījums liecina, ka šobrīd šajā valstī uz katriem 100 tādiem iedzīvotājiem, kuri ir 20 līdz 64 gadu grupā, ir vidēji 14,2 tādi iedzīvotāji, kuru vecums pārsniedz 65 gadu atzīmi. Savukārt 2050. gadā šis īpatsvars pieaugšot līdz 50,6%, bet 2100. gadā – līdz 70,2%.

Šobrīd Latvijā aizvien pamanāmāka kļūst jauna uzņēmēju paaudze – tie ir atvērti cilvēki, kuri ir gatavi riskēt un nebaidās no neveiksmēm. Līdztekus šiem uzņēmējiem aizvien aktīvāki kļūst arī mentori – pieredzējuši biznesa nozares pārstāvji, kuri ir gatavi dalīties pieredzē un sniegt atbalstu. Ja man savulaik būtu bijis mentors, kas sniedz padomu un atbalstu, mana uzņēmējdarbība šobrīd pavisam noteikti būtu citā līmenī.

Sniegt citiem to, kā pietrūkst pašiem

Ideja par to, ka nepieciešama vieta, kurā tiktos jaunie uzņēmēji ar idejām un pieredzējušie - ar praksē pārbaudītām zināšanām, radās konkursa «Biznesa nakts» laikā, kad tika dots uzdevums – attīstīt Biznesa inkubatoru. Konkursa ietvaros 24 stundu laikā tapusī ideja, kas ieguva 2. vietu, šobrīd ir izaugusi līdz pieprasītam pakalpojumam – gan no topošo, gan no pieredzējušo uzņēmēju puses. Idejas tapšana sakrita ar laiku, kad pati dibināju savu uzņēmumu. Arī maniem kolēģiem – idejas līdzautoriem – bija savi uzņēmumi, tāpēc mēs ļoti labi izjutām, kā trūkst jaunajiem biznesa vides iekarotājiem. Mēs gribējām citiem sniegt to, kā pietrūka mums pašiem.

Septembra beigās valdībā pieņemtā vienošanās par jauna valsts tēla veidošanas stratēģiju, pozicionējot Latviju kā radošuma lielvalsti, ir lielisks signāls un potenciāls atspēriena punkts visai radošo industriju nozarei.

Arī iniciatīvai "radi!" tie ir ļoti labi jaunumi, jo jau desmit gadu esam uzsvēruši Latvijas radošuma milzīgo potenciālu un priecājamies, ka tas tiek novērtēts. Radošums ir viena no galvenajām nākotnes sabiedrības prasmēm, kas būs sevišķi aktuāla izaicinājumiem pilnās situācijās; pievienojot drosmi un pašpārliecinātību, tas var izrādīties ļoti veiksmīgs līdzeklis grūtību pārvarēšanai. Tiesa, neiztiekam arī bez zināma riska: pūles var izrādīties veltīgas, ja valstiskā mērogā netiksim galā ar tik elementāru problēmu kā statistikas datu trūkumu, kas kavē izprast radošo industriju jomas ietekmi uz ekonomiku.

Brīži, kas maina pasauli...

Desmit gados iniciatīva "radi!" ir pieredzējusi vērā ņemamas izmaiņas, gan attīstoties radošajām industrijām un pašai iniciatīvai, gan pieaugot dizaina domāšanas ietekmei nozarē, sabiedrības izpratnē, valsts pārvaldē un institucionālajā sadarbībā.

BBC savu starptautisko ziņu vietni ir padarījis pieejamu caur Tor, cenšoties novērst cenzūras mēģinājumus, ziņo medijs.

Tor tīkls izstrādāts, lai lietotāji varētu izmantot internetu anonīmi tā, lai to darbības un atrašanās vietu nevar noskaidrot, un tiek dēvēts arī par tumšo tīmekli.

Pārlūkprogramma var noslēpt to, kas to izmanto un kādiem datiem tiek piekļūts, kas var palīdzēt cilvēkiem izvairīties no valdības uzraudzības un cenzūras.

BBC informē, ka starp valstīm, kas mēģinājušas bloķēt piekļuvi BBC News saturam, ir Ķīna, Irāna un Vjetnama. Tā vietā, lai apmeklētu bbc.co.uk/news vai bbc.com/news, Tor lietotāji var apmeklēt jauno tīmekļa adresi bbcnewsv2vjtpsuy.onion. Parastā tīmekļa pārlūkā tā nedarbojas.

BBC News vietnes tumšā tīmekļa kopija būs starptautiskais izdevums. Tajā iekļaus, piemēram, BBC Persian, BBC Arabic un BBC Russian.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja šodien atbalstīja 117 306 eiro piešķiršanu no infrastruktūras fonda 2,4 hektāru lielas degradētas teritorijas labiekārtošanai starp Lielvārdes ielu, dzīvojamo māju Ilūkstes ielā 54 k-7 un rekultivējamo izgāztuvi Augusta Deglava ielā.

Minētā teritorija atrodas blakus patlaban sakārtošanas procesā esošajai bijušajai izgāztuvei. Teritorijā pašlaik ir stihiski veidojusies kokaudze, no kuras liela daļa koku ir bīstami. Tāpat ir izmētāti atkritumi, ir neviendabīgs reljefs, tādēļ atsevišķās vietās uzkrājas virszemes ūdeņi.

Īstenojot projektu, tiks savākti atkritumi, izzāģēti bīstamie koki un sakārtots pamežs, līdzināta zeme un izveidots zāliens.

Patlaban jau tiek veikta bijušās izgāztuves rekultivācija Deglava ielā, kas pilsētniekiem dos aptuveni 20 hektārus lielu jaunu teritoriju atpūtai brīvā dabā, skaidroja komitejas priekšsēdētājs Maksims Tolstojs (SC), norādot uz arī blakus esošās teritorijas sakārtošanas nepieciešamību.

Bijušās izgāztuves teritorijā Rīgā, Augusta Deglava ielā tiks izveidots viens no lielākajiem galvaspilsētas parkiem, kurā jau nākamgad ierīkos bērnu rotaļu laukumu un valstī lielāko pikniku zonu. Par to trešdien, iepazīstoties ar paveikto izgāztuves sakārtošanā, informēja Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs.

Bijušās izgāztuves vietā starp Pļavnieku un Purvciemu apkaimēm vairāk nekā 20 hektāru platībā kopš pagājušā gada tiek veikta teritorijas sakārtošana, kuras gaitā jau izveidots teju 36 metrus augsts mākslīgs kalns, kas ir viens no augstākajiem punktiem galvaspilsētā, informē Rīgas dome.

«Projekts ir līdzfinansēts ar Eiropas Savienības naudu, tā galvenais mērķis ir vides sakārtošana un nosacījumi paredz, ka vairākus gadus nedrīkst veikt kapitālu būvniecību. Tāpēc kalnu pagaidām izmantot nevarēs un pacēlāju slēpotājiem vēl nebūs. Tomēr rīdzinieki jau ziemā tiks pie distanču slēpošanas trases, vasarā izgāztuvei blakus esošajā teritorijā izveidos jaunu bērnu rotaļu laukumu, kā arī tiks izveidota Latvijā lielākā piknika zona – ar 40 galdiem un griliem. Tiks uzstādīta Ziemassvētku egle un vasarā varēs notikt līgošanas pasākumi,» norādīja N. Ušakovs.

Bijušās izgāztuves vietā Deglava ielā radītais veidojums izskatās pēc kalna. Bet patiesībā tā ir sarežģīta inženiertehniska būve, ko veido 900 000 kubikmetri atkritumu, informē Rīgas dome.

Tādēļ ir četri iemesli, kāpēc šoziem braukt un slidināties no kalna nedrīkst:

- kalnā ir ierīkoti daudzi tehniskie grāvji ar akām un pieci speciālie urbumi. Tas viss ir nepieciešams, lai uzraudzītu, kas notiek atkritumu kalna iekšienē. Bērns, kurš braukājas no kalna, protams, nevar izraisīt nobrukumu vai iebrukt (pa šo kalnu brauca pat traktori ar lāpstām), bet gūt traumas, piemēram, uz lūkām, var pavisam viegli;

- saskaņā ar projekta prasībām kalns sākotnējā stadijā ir jāierobežo. Var uz laiku atvērt vārtus, bet žogu pat uz brīdi noņemt nedrīkst. Tas nozīmē, ka, ņemot vērā kalna augstumu, braucienā no kalna var viegli sasniegt tādu ātrumu, ka nopietna trauma, saduroties ar žogu, ir neizbēgama;

Agru vai vēlu sviesta cenu «burbulis» pasaules tirgū plīsīs un, ja tobrīd citu piena produktu cenas nemainīsies, iespējams arī piena iepirkuma cenu samazinājums, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.

Viņš atzina, ka šī vasara bija raksturīga ar augstu sviesta cenu pasaules tirgū, kas ir diezgan unikāla situācija pēdējo desmit gadu laikā. Tajā pašā laikā pārējo piena produktu, kuriem nav augsts tauku saturs, cenas ir mainījušās minimāli. Pateicoties balansam starp būtisku sviesta cenas pieaugumu un nelielu pārējo piena produktu cenu pieaugumu, piena iepirkuma cena tirgū saglabājas relatīvi augsta un Latvijā turas pie 30 centiem par vienu kilogramu. Nedaudz augstāka tā ir atsevišķās Eiropas valstīs. «Agrāk vai vēlāk sviesta cenu «burbulis» plīsīs un, ja tajā brīdī citu produktu cenas nemainīsies, pieļaujams arī piena iepirkuma cenas kritums,» teica Šolks. Patlaban gan nav iespējams prognozēt, kad sviesta cena sāks sarukt.

Valsts vides dienests (VVD) mēneša laikā plāno pieņemt lēmumu par soda apmēru uzņēmumam AS Tukuma piens par aizvadītājā nedēļā pilsētas kanalizācijā nopludinātajām 2,5 tonnām saldā krējuma, informē VVD sabiedrisko attiecību speciāliste Maruta Bukleviča.

VVD Ventspils reģionālās vides pārvaldes (RVP) amatpersonas pirmdien, 6.novembrī veica plānveida pārbaudi Tukuma pilsētas attīrīšanas iekārtās, secinot, ka notekūdeņu attīrīšana notiek atbilstoši prasībām un avārijas situācija veiksmīgi pārvarēta.

Jau vēstīts, ka SIA Tukuma ūdens 3.novembrī no rīta informēja, ka Tukuma pilsētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtās Tīle konstatēts baltu putu slānis. Sazinoties as AS Tukuma piens, VVD Ventspils RVP vides inspektori noskaidroja, ka notikušajā vainojams šī uzņēmuma darbinieks. Viņa neuzmanības vai paviršības dēļ kanalizācijas tīklos no nepareizi saslēgtas līnijas nokļuva 2,5 tonnas saldā krējuma.

Lai novērstu ietekmi uz notekūdeņu attīrīšanas procesu, SIA Tukuma ūdens darbinieki notekūdeņu ieplūdes kanālā mehāniski smēla nost tauku virskārtu un pieslēdza visus uzņēmumā esošos gaisa padeves kompresorus. Krīze ilga līdz 3.novembra vēlai pēcpusdienai.