Rūpnīcas Ķīnas ziemeļaustrumos iepludinājušas atmosfērā ievērojamus apjomus ozona slāni noārdošu aizliegtu ķimikāliju, pārkāpjot globālo aizliegumu, noskaidrojuši zinātnieki.
Kopš 2013.gada aizliegtā trihlorfluormetāna (CFC-11) emisija no Ķīnas ziemeļaustrumiem palielinājusies par 7000 tonnu gadā, teikts žurnālā «Nature» publicētajā pētījumā.
CFC-11 atmosfērā stabili samazinājies no 2002.gada līdz 2012.gadam, bet pēc tam šis process palēninājies par 50%, kas lika domāt par jaunu, nereģistrētu CFC-11 avotu, pagājušajā gadā paziņoja ASV Nacionālās okeānu un atmosfēras pārvaldes (NOAA) zinātnieki.
Liecības norādīja uz pieaugošu CFC-11 emisiju no Austrumāzijas pēc 2013.gada, taču tagad zinātniekiem izdevies noskaidrot precīzu emisijas avota atrašanās vietu - tas ir reģions ap Šaņdunas un Hebei provincēm.
70.gados zinātnieki pierādīja, pārmērīgu ozona noārdīšanos veicina rūpnieciskās ķimikālijas hlorfluoroglekļa savienojumi (CFC), kuras izmanto lielākoties ledusskapju un aerosolu ražošanā. Pēc cauruma izveidošanās ozona slānī virs Antarktīdas pasaules valstis 1987.gadā noslēdza Monreālas protokolu, kas aizliedz ozona slāni noārdošo vielu ražošanu, pēc kā emisijas apjomi saruka un ozona slāņa caurums sāka samazināties.
Taču no 2013.gada sāka pieaugt otras izplatītākās vielas CFC-11 emisijas apjomi. CFC-11 tiek izmantots putuplasta, tīrīšanas līdzekļu un saldēšanas iekārtu ražošanā.
Kā pavēstīja viens no pētījuma autoriem Pols Freizers, pētījumā kā liels emisijas reģions identificēta Ķīnas austrumu kontinentālā daļa, visticamāk, jaunu ēku izolācijas putu ražotņu dēļ.
Valstis kopš 2006.gada ziņojušas par šīs ķimikālijas ražošanas apmēriem tuvu nullei, taču pagājušajā gadā pētījumā tika atklāts, ka kopš 2013.gada atmosfērā izplūst aptuveni 13 000 tonnas šīs vielas gadā.
Dabiskā ceļā katru gadu no atmosfēras pazūd 2% CFC-11, tāpēc ķimikālijas koncentrācija gaisā joprojām samazinās, taču lēnāk jauno emisiju dēļ. Ķimikālija gaisā saglabājas aptuveni 50 gadus.
Ozona slānis, kas stratosfērā nemitīgi veidojas un noārdās, filtrē kaitīgo Saules ultravioleto starojumu, kurš var sekmēt ļaundabīgo audzēju un kataraktas veidošanos, kavējot tā nonākšanu uz Zemes virsmas.
Zinātnieki prognozējuši, ka ozona slānis līdz 1980.gada līmenim atjaunosies līdz aptuveni 2050.gadam, pateicoties 1987.gada Monreālas protokolam.
