Biznesa ziņu portālā Db.lv rīcībā nonākusi informācija, ka dārzeņu konservu, pamatēdienu un piedevu ražotājs Milda KM pārtraucis ražošanu. Par to mudina domāt arī novērojumi, ka šī ražotāja produkcija veikalos vairs nav pieejama.

Uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir SIA GGV Invest. Tā preses pārstāvis Mārcis Krastiņš Db.lv informēja, ka, lai uzņēmums Milda KM spētu augt un tālāk attīstīties ir nepieciešamas jaunas investīcijas uzņēmuma ražošanas līdzekļos.

«Uzņēmuma īpašniekiem pašlaik ir izstrādāts skaidrs tālāko investīciju plāns un notiek sarunu process ar vairākiem potenciālajiem stratēģiskajiem investoriem, kuri apliecinājuši vēlmi uzņēmumā ieguldīt līdzekļus un attīstīt to nākamā līmenī. Ja iepriekš Milda KM, galvenokārt, uzmanību koncentrēja uz vietējo - Latvijas tirgu, tad turpmāk uzņēmums fokusēsies uz eksporta tirgiem. Ceram tuvākajā laikā publiski ziņot par uzņēmuma tālākajiem attīstības plāniem un stratēģisko virzību,» skaidro M.Krastiņš.

Par pārtikas ražotāja SIA «Milda KM» valdes priekšsēdētāju ar tiesībām pārstāvēt uzņēmumu atsevišķi iecelta Kete Prūse, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 14.augustā. Kete Prūse ir vienīgā valdes locekle SIA «Milda KM», un šis ir vienīgais amats, ko viņa ieņem Latvijā reģistrētā kompānijā, liecina «Lursoft» izziņa.

Jauns valdes priekšsēdētājs SIA «Milda KM» bija jāieceļ, jo šī gada jūlijā no amata atkāpās Vilnis Vorobjovs, kurš vadīja uzņēmumu kopš 2015.gada.

SIA «Milda KM» dibināta 1995.gadā. Uzņēmums ražo un tirgo dārzeņu konservus, pamatēdienu un piedevas ar zīmoliem «Milda», «GardiGan» un «Maija un Paija». Tā pamatkapitāls ir 2 322 000 eiro, un uzņēmums pastarpināti caur kompāniju SIA «GGV Invest» pieder vairākām privātpersonām - pa 31,77% tā kapitāldaļu pieder Gintam Čakānam, Jizhaku Rubanenko un Viesturam Kuļikovskim katram, bet atlikušie 4,69% pieder Gundaram Kuļikovskim.

Elektroniskajā izsolē pārdoti maksātnespējīgā augļu un dārzeņu pārstrādātāja SIA "Milda KM" piederoši divi funkcionāli saistīti nekustamie īpašumi, tostarp produkcijas ražotne Kocēnos, liecina informācija elektronisko izsoļu vietnē.

Izsoles uzvarētājs par lietu kopību nosolījis 320 195 eiro. Lietu kopības novērtējums un izsoles sākumcena bija noteikta 561 953 eiro apmērā, tostarp funkcionāli saistīto nekustamo īpašumu izsoles sākumcena bija 147 000 eiro, ražošanas iekārtu un krājumu, tostarp ar beigušos derīguma termiņu kopējā sākumcena bija 389 200 eiro, bet preču zīmju izsoles sākumcena bija 25 753 eiro. Izsolē piedāvāja iegādāties "Milda KM" zemes un būvju īpašumu "Jaunliberti", Kocēnos.

Attiecīgais īpašums sastāv no pārtikas produktu ražotnes, kuras sastāvā ietilpst divstāvu administratīvā ēka 355,4 kvadrātmetru platībā, ražošanas ceha ēka - 1116,6 kvadrātmetru platībā, noliktava - 874,6 kvadrātmetru platībā, šķūnis - 29,5 kvadrātmetru platībā, nojume - 126,6 kvadrātmetru platībā, šķūnis - 12,1 kvadrātmetra platībā, noliktava - 415,6 kvadrātmetru platībā un garāža - 83,8 kvadrātmetru platībā.

Dārzeņu un augļu pārstrādātājs "Kronis" vēlas apsaimniekot augļu un dārzeņu pārstrādātāja "Milda KM" bijušo rūpnīcu Kocēnu pagastā, aģentūrai LETA atzina uzņēmuma līdzīpašnieks un valdes loceklis Aivars Svarenieks.

Starp uzņēmuma "Kronis" plāniem ir līdz gada beigām sākt apsaimniekot "Milda KM" bijušo rūpnīcu Kocēnos, taču vēl līdz galam nav skaidrs, vai tas izdosies, jo pārrunu process par iespējām apsaimniekot rūpnīcu vēl turpinās.

Tajā pašā laikā iegādāties minēto rūpnīcu uzņēmums gan nav iecerējis. Pēc Svarenieka sacītā, "Kronis" vēlas apsaimniekot "Milda KM" bijušo rūpnīcu, lai ražošanu padarītu efektīvāku un lai varētu palielināt ražošanas apmērus. Tāpat uzņēmums vēlas apgūt jaunus segmentus - sākt ražot atsevišķus produktus, ko "Kronis" pagaidām neražo atbilstoša tehniskā aprīkojuma trūkuma dēļ. "Patlaban ražojam majonēzi tikai HoReCa (viesnīcu, restorānu un sabiedriskās ēdināšanas) segmentam, taču līdz ar "Mildas KM" rūpnīcas apsaimniekošanu varētu ražot arī majonēzi, ko realizēt mazumtirdzniecībā," viņš teica.

Pārtikas ražotāja SIA «Milda KM» valdes priekšsēdētājs Vilnis Vorobjovs atkāpies no amata, un otrdien, 17.jūlijā šīs izmaiņas ierakstītas komercreģistrā, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Vilnis Vorobjovs uzņēmuma valdē darbojās kopš 2015.gada maija, bet kopš 2015.gada septembra viņš bija SIA «Milda KM» valdes priekšsēdētājs.

Tā kā amatu atstājušais valdes priekšsēdētājs bija vienīgais pārtikas ražotāja valdes loceklis, šobrīd uzņēmumam nav reģistrēta neviena amatpersona.

SIA «Milda KM» dibināta 1995.gadā. Uzņēmums ražo un tirgo dārzeņu konservus, pamatēdienu un piedevas ar zīmoliem «Milda», «GardiGan» un «Maija un Paija». Tā pamatkapitāls ir 2 322 000 eiro, un uzņēmums pastarpināti caur kompāniju SIA «GGV Invest» pieder vairākām privātpersonām - pa 31,77% tā kapitāldaļu pieder Gintam Čakānam, Jizhaku Rubanenko un Viesturam Kuļikovskim katram, bet atlikušie 4,69% pieder Gundaram Kuļikovskim.

Vidzemes rajona tiesa 12. jūnijā pasludinājusi pārtikas ražotāja SIA «Milda KM» maksātnespējas procesu, un 14. jūnijā par uzņēmuma maksātnespējas administratoru iecelts Jānis Pušpurs, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Kreditori var pieteikt savus prasījumus viena mēneša laikā.

«Lursoft» multi atskaite liecina, ka SIA «Milda KM» laikā no 2014. līdz 2017. gadam ieskaitot darbojusies ar zaudējumiem, kuri ar katru gadu palikuši arvien lielāki. 2017. gadā, kurš ir pēdējais, par kuru šobrīd pieejama ražotāja finanšu informācija, uzņēmuma zaudējumi sasniedza 172 tūkstošus eiro, kamēr uzņēmuma neto apgrozījums bija 2,383 miljoni eiro.

«Lursoft» izziņa arī liecina, ka uzņēmumam uz šī gada 7. jūniju bija izveidojies Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto nodokļu parāds 241 tūkstoša eiro apmērā.

SIA «Milda KM» dibināta 1995. gadā. Uzņēmums ražo un tirgo dārzeņu konservus, pamatēdienu un piedevas ar zīmoliem «Milda», «GardiGan» un «Maija un Paija». Tā pamatkapitāls ir 2 322 000 eiro, un uzņēmums pastarpināti caur kompāniju SIA «GGV Invest» pieder četrām privātpersonām - Gintam Čakānam, Jizhaku Rubanenko, Viesturam Kuļikovskim un Gundaram Kuļikovskim.

Publicēts jaunākais «Globālais konkurētspējas indekss». 2018. gadā Latvija 140 indeksā ietverto valstu starpā ieņem 42. vietu, savukārt Lietuva atrodama 40. vietā un Igaunija 32. vietā. Jāatzīmē, ka metodoloģijas izmaiņu dēļ šis indekss nav salīdzināms ar iepriekšējo gadu rezultātiem.

Indeksā ietvertās pirmās 45 valstis un to saņemto punktu skaitu iespējams uzzināt galerijā augstāk!

Ņemot vērā jaunākās tendences, kas nosaka valstu konkurētspēju, Pasaules Ekonomikas forums veicis būtiskas izmaiņas ikgadējā «Globālā konkurētspējas indeksa» (GKI) metodoloģijā. Tagad indekss koncentrējas uz ekonomikas produktivitāti veicinošo faktoru analīzi, ņemot vērā jaunākās tendences konkurētspējas specifikā, kas ienāk līdz ar globalizāciju un jaunajām digitālajām tehnoloģijām.

2018. gadā Latvija 140 indeksā ietverto valstu starpā ieņem 42. vietu, savukārt Lietuva atrodama 40. vietā un Igaunija 32. vietā. Jāatzīmē, ka metodoloģijas izmaiņu dēļ šis indekss nav salīdzināms ar iepriekšējo gadu rezultātiem.

Laikraksts Diena rakstu sērijā turpina pētīt mūsu kaimiņvalstī Baltkrievijā notiekošos procesus. Pret Baltkrieviju vērsto ierobežojumu efektivitāte ir apšaubāma, kas raisa jautājumu, cik ļoti civilizētajai pasaulei rūp zeme, kuras priekšgalā atrodas pēdējais Eiropas diktators un kurā vērojamas masveidīgākās represijas Eiropā pēdējo 50 gadu laikā.

Daudz šķēpu lauzts ap civilizētās pasaules sankcijām pret Baltkrieviju. No vienas puses, kopš 2006. gada Rietumi ievieš virkni ierobežojumu par cilvēktiesību pārkāpumiem, represijām, vēlēšanu rezultātu viltošanu. No otras puses, eksistē izteikta pretdarbība, kā rezultātā virkne Baltkrievijas individuālu personu, organizāciju un kompāniju neiekļūst melnajos sarakstos, ko lielā mērā var uzskatīt par valsts vadītāja Aleksandru Lukašenko atbalstošo spēku un lobistu panākumu.

Sankcijas ir viens no būtiskākajiem instrumentiem, ar kā palīdzību ES, ASV, Lielbritānija, Kanāda un citas valstis var ietekmēt demokrātiskos procesus noteiktā valstī. Tomēr vēl līdz šim pret Baltkrieviju vērsto ierobežojumu efektivitāte ir apšaubāma, kas raisa jautājumu, cik ļoti civilizētajai pasaulei rūp zeme, kuras priekšgalā atrodas pēdējais Eiropas diktators un kurā vērojamas masveidīgākās represijas Eiropā pēdējo 50 gadu laikā.

Izsludināta maksātnespējīgās SIA Milda KM īpašumu izsole, liecina paziņojums oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Izsolē tiks piedāvāti divi nekustamie īpašumi - pārtikas produktu ražotne un katlu māja. To vērtība ir 147 tūkstoši eiro. Tāpat tiks izsolīti pamatkīdzekļi - dažādas ražošanas iekārtas, kuru vērtība ir 375,2 tūkstoši eiro. Izsolē piedāvās arī pamatlīdzekļus, krājumus un inventāru, kuru vērtība ir 14 tūkstoši eiro, kā arī preču zīmju kopumu "Milda R”, "Milda R”, gardiganTM, kuru vērtība ir 25,7 tūkstošiem eiro.

Lietu kopības novērtējums un izsoles sākumcena ir noteikta 561 953 eiro, izsoles solis - 6000 eiro.

Izsoles sākuma datums ir 3.oktobris, bet noslēguma datums - 4.novembris plkst. 13.

Vēlreiz izsludināta maksātnespējīgās SIA Milda KM īpašumu izsole, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.

Izsolē tiks piedāvāti divi nekustamie īpašumi - pārtikas produktu ražotne un katlu māja. To vērtība ir 147 tūkstoši eiro. Tāpat tiks izsolīti pamatkīdzekļi - dažādas ražošanas iekārtas, kuru vērtība ir 375,2 tūkstoši eiro. Izsolē piedāvās arī pamatlīdzekļus, krājumus un inventāru, kuru vērtība ir 14 tūkstoši eiro, kā arī preču zīmju kopumu "Milda R”, "Milda R”, gardiganTM, kuru vērtība ir 25,7 tūkstošiem eiro.

Lietu kopības novērtējums un izsoles sākumcena ir noteikta 561 953 eiro, izsoles solis - 6000 eiro.

Izsoles sākuma datums ir 2019.gada 29.novembris, bet izsoles noslēguma datums un laiks: 2019. gada 30.decembris plkst. 13.00.

Ekonomikas ministrija (EM) valdībai otrdien piedāvās lemt par kādu no pieciem variantiem tirdzniecības pilnīgai atjaunošanai ārkārtējās situācijas laikā, tostarp atcelt preču tirdzniecības ierobežojumus pavisam vai turpināt ierobežojumus tikai brīvdienās.

Pēc EM sniegtās informācijas, mazumtirdzniecības nozarē strādā 12 723 uzņēmumi, kuros nodarbināti 87 392 cilvēki. Patlaban mazumtirdzniecības nozare saņem 20% no valsts sniegtā atbalsta Covid-19 krīzē. Savukārt kopējās izmaksas nozares darbības ierobežošanai mēnesī ir 26 miljoni eiro.

EM piedāvā izvēlēties vienu no diviem risinājumiem tirdzniecības nozares turpmākai darbībai - turpināt tā, kā ir patlaban, bet rēķinoties, ka mazumtirdzniecības atbalsta kopējās izmaksas var sasniegt 136 miljonus eiro līdz šā gada maijam, vai arī atļaut tirgotājiem strādāt Covid-19 drošas tirdzniecības apstākļos.

Ja valdība lems ieviest Covid-19 drošas tirdzniecības koncepciju, EM piedāvā piecus variantus, kā to nodrošināt.

2023. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija ceturtajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no dažādu koka mēbeļu eksporta.

To liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija). Mēbeļu rūpniecībai Latvijā bija izcila pagātne. Pašlaik šī ir viena no ļoti svarīgām meža produkcijas ražošanas nozarēm, kurā tiek ražotas preces ar ļoti augstu pievienoto vērtību. Ja daudzās ekonomikas jomās Latvijai būtu jāmācās no Igaunijas pieredzes, tad mēbeļu ražošanā un eksportā Latvijai būtu jāvadās no izcilā Lietuvas piemēra. Vērtējot Lietuvas izcilos panākumus koka mēbeļu eksportā, svarīga daļa no šiem panākumiem attiecas arī uz Latviju. Latvijā ražotais saplāksnis, kokskaidu un kokšķiedru plātnes, kā arī cita meža nozares produkcija ir neaizstājams pamats Lietuvas izcilajiem panākumiem mēbeļu ražošanā un eksportā. XXI gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā visām rūpniecības nozarēm bija jādarbojas apstākļos, kad ir brīva preču apmaiņa, kas nozīmē brīvu importa preču konkurenci ar Latvijas ražojumiem. Latvijas mēbeļu rūpniecības lielākais izaicinājums bija izmantot Eiropas Savienības dotās iespējas, lai attīstītu mēbeļu eksportu. Tomēr dažādās mēbeļu grupās Latvijas panākumi ir visai atšķirīgi.

Uzņēmums SIA “EcoLead” piesaistījis bankas “BlueOrange” finansējumu 4,36 miljonu eiro apmērā, kas tiks izlietots nolietotu svina akumulatoru pārstrādes rūpnīcas izveidei Kalnciemā.

Projektam piesaistot Eiropas reģionālā attīstības fonda līdzekļus, kopējais investīciju apjoms pārsniedz 8 miljonus eiro. Lielākā daļa saņemtā finansējuma tiks izmantota pārstrādei paredzēto iekārtu iegādei un uzstādīšanai.

Rūpnīcas vajadzībām tiks pielāgota industriālā ēka Kalnciema rūpnieciskajā zonā, Jelgavas ielā 21. Teritorijā šobrīd jau īstenoti rekonstrukcijas, teritorijas sakārtošanas un nepieciešamās infrastruktūras izveides darbi, kā arī uzstādītas pirmās iekārtas. Tuvāko mēnešu laikā rūpnīca plāno saņemt un uzstādīt metalurģijas krāsni un dažādu pārstrādes procesu īstenošanai nepieciešamās iekārtas. Rūpnīcas nodošana ekspluatācijā plānota 2022.gada 3. ceturksnī, un 2023. gada sākumā plānots uzsākt pārstrādi.

Ministru kabinets otrdien konceptuāli atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu atļaut strādāt tirdzniecības vietām ar platību līdz 300 kvadrātmetriem, bet gala lēmums tiks pieņemts valdības sēdē ceturtdien, 25.februārī.

Plānots, ka tirdzniecības vietās ar individuālu ieeju līdz 300 kvadrātmetriem visas preču grupas varētu tirgot no pirmdienas, 1.marta. Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (Par cilvēcīgu Latviju; KPV LV) preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja, ka datums, no kura mazie veikali varēs atsākt darbu, tiks noteikts pēc diskusijām valdības sēdē ceturtdien.

Vitenbergs skaidroja, ka jau divas nedēļas darbojas EM kopā ar nozari izstrādātais drošas tirdzniecības modelis un šajā laikā novērota liela atbildība no komersantu puses.

Ekonomikas ministrs uzsvēra, ka konceptuālā vienošanās paredz atļaut strādāt veikaliem ar platību līdz 300 kvadrātmetriem ar atsevišķu ieeju, lai būtu iespējams kontrolēt cilvēku skaitu veikalos. Atvērtajos veikalos vienlaikus varēs atrasties ne vairāk par 12 cilvēkiem.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2023. gadā katrs desmitais pasaulē pārdotais ēvelētais skujkoku dēlis un dēlītis tika ražots Igaunijā. Savukārt Latvija 2023. gadā bija pasaules līdere apšu un bērza dēļu eksportā.

Grīda ir svarīgs ēku elements, un gadsimtiem ilgi Latvijā grīdu ēkas veidoja no tā paša materiāla, kurš ir zemes virsmā - smiltis vai māls. Koka grīdas bija nepieciešamas gadījumos, kad būve tika celta virs zemes virsmas līmeņa, kad tika celta vairāku stāvu ēka, arī tad, ja būve tika celta uz pāļiem - virs ūdeņiem vai purviem. Latviešu zemnieku sētās dominēja vienstāva apbūve, ēku grīdas bija no māla klona, bet koka grīdas segums plašāk ieviesās tikai 19. gadsimtā. Māju priekštelpas, kas aizņēma mājas lielāko daļu un kurā atradās pavards un dzīvoja saime, pamatnes segums līdz pat 19. gadsimta beigām tika veidots no māla klona. Koka seguma grīdas sākumā parādījās tikai no priekštelpas nodalītajā istabā vai kambaros (Augusts Bīlenšteins. Latviešu koka celtnes un iedzīves priekšmeti, Rīga, Jumava, 2021., 79.lpp.).

Ukrainas "Metinvest" vairākās daļās atmaksās AS "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca" parādu, tostarp ir veikts pirmais maksājums 900 000 eiro apmērā, pavēstīja "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcas" pārstāvji.

Vienlaikus kompānijā arī informē, ka pašreiz tiek gaidīts nākamais maksājums 1,3 miljonu eiro apmērā.

Tāpat "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcas" pārstāvji norāda, ka maksājumu saņemšana no "Metinvest" iepriekš bija neiespējama Krievijas iebrukuma dēļ, un šī situācija būtiski apgrūtināja "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcas" darbību.

Pēc kompānijā skaidrotā, "Metinvest" izņēmuma kārtā ir saņēmusi Ukrainas valsts iestāžu piekrišanu maksājuma veikšanai "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcai", kas ir vienīgais pārrobežu maksājums, kāds atļauts "Metinvest".

"Ukrainas valdība, sniedzot šādu atļauju, ir apliecinājusi "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcas" nozīmi Ukrainas ekonomikai un loģistikas nozarei, jo bez "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcas" nebūs iespējama nedz Ukrainas dzelzceļa kravu aprite, nedz valsts dzelzceļa infrastruktūras atjaunošana pēc kara beigām," pauž kompānijas padomes priekšsēdētāja Anastasija Udalova.

Michelin ceļveža inspektori ir pavadījuši vēl vienu gadu, apceļojot Latviju un meklējot tās labākos restorānus. Kopumā 2025. gada ceļvedī būs iekļauts 31 restorāns, tostarp divi saņēmuši vienu Michelin zvaigzni, trīs ieguvuši Bib Gourmand apbalvojumu par kvalitatīvu un meistarīgu ēdienu gatavošanu, un viens ieguvis Michelin Zaļo zvaigzni par ilgtspējīgu pieeju.

"Michelin" kvalitātes zvaigzne piešķirta restorānam "John Chef's Hall", kā arī zvaigzni saglabājis restorāns "Max Cekot Kitchen".

"Michelin" zaļo zvaigzni jeb ilgtspējas apbalvojumu saglabājis restorāns "Pavāru māja".

"Michelin Selected Restaurants" jaunākajā ceļvedī iekļauti pieci jauni restorāni - "B7", "Babo", "Lowine", "Seasons" un "Stage 22".

Savukārt arī turpmāk "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļauta "Tauro", "Zoltners", "Mo", "3 pavāri", "Whitehouse", "36.līnija", "John", "COD", "Le Dome", "Chef's Corner", "Barents Coctails & Seafood", "Barents", "Aqua Luna", "Entresol", "Ferma", "Neiburgs", "Tails", "H.E.Vanadziņš", "Akustika", "KEST" un "Riviera".

Vācija ir nolēmusi pagarināt robežas šķērsošanas ierobežojumus, kas noteikti nolūkā iegrožot Covid-19 izplatību, par vēl astoņām dienām, otrdien paziņoja Iekšlietu ministrijas preses sekretāre.

Domājams, ka šis lēmums sadusmos Eiropas Komisiju (EK), kas pieprasījusi Vācijai un vēl piecām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm atvieglot robežas šķērsošanas ierobežojumus.

Robežas šķērsošanas ierobežojumi, kas liedz ierasties Vācijā no Čehijas, Slovākijas un Austrijas Tiroles federālās zemes, paliks spēkā līdz 3.martam, otrdien apstiprināja Vācijas amatpersona.

Vācija 14.februārī noteica šos ierobežojumus uz 10 dienām, ņemot vērā lipīgākā jaunā koronavīrusa paveida izplatību kaimiņvalstīs. Ir gan pieļauti izņēmumi attiecībā uz svarīga darba veicējiem, tostarp kravu pārvadātājiem, tomēr viņiem iepriekš jāreģistrējas internetā un jāuzrāda negatīvs koronavīrusa tests, kas nav vecāks par 48 stundām.

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas "Coface" publiskotajā Baltijas valstu lielāko uzņēmumu "Top50" reitingā šogad iekļuvuši 27 Lietuvas uzņēmumi, 17 Igaunijas un seši Latvijas uzņēmumi, aģentūru LETA informēja "Coface" pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka Latvijas pozīcijas šajā reitingā ir vispieticīgākās un turklāt tās šogad pasliktinājušas - ja iepriekšējos divus gadus Baltijas "Top50" klasificējās astoņi uzņēmumi no Latvijas, tad šajā gadā - par diviem mazāk.

Kopumā Baltijas valstu 50 lielāko uzņēmumu apgrozījums pērn veidoja 74 miljardus eiro, bet peļņa - 2,78 miljardus eiro. Latvijas uzņēmumu pienesums starp Baltijas "Top50" lielākajām kompānijām ir 9,4% apgrozījuma un 10,6% peļņas ziņā.

Igaunija savas pozīcijas šī gada Baltijas "Top50" uzņēmumu reitingā nostiprinājusi un tajā pārstāvēto uzņēmumu skaits ik gadu būtiski pieaug - šogad reitingā iekļuvuši 17 Igaunijas uzņēmumi, pērn - 14, bet 2021.gadā tādu bija tikai 10. Lietuvas uzņēmumu pozīcijas uzņēmumu reitingā ir samērā stabilas - šogad reitingā pārstāvēti 27 uzņēmumi no Lietuvas, pērn - 28, savukārt 2021.gadā - 32.

50% uzņēmumi šobrīd sasniedz īstermiņa peļņas rādītājus, samazinot tēriņus mērķiem, kas tiek uzskatīti par ilgtermiņa prioritātēm, liecina jaunākais EY (agrāk Ernst & Young) finanšu direktoru noskaņojuma pētījums EY Global DNA of the CFO.

Pētījums parāda, ka īstermiņa peļņas dēļ visvairāk tiek upurēti ESG jeb vides, sociālo un pārvaldības programmu ieguldījumi – tā norāda 37% pētījuma dalībnieku, lai arī 43% gadījumu uzņēmumi atzīst ESG investīcijas par prioritārām.

76% finanšu direktoru pasaulē atzīst, ka sarežģīta tirgus situācija un lēnā ekonomikas izaugsme rada spiedienu samazināt izdevumus, meklēt izmaksu efektivitātes risinājumus un sasniegt īstermiņa peļņas mērķus. Gandrīz visi jeb 90% finanšu direktoru norāda, ka uzņēmumi plāno samazināt vai iepauzēt izmaksas uz dažādām uzņēmumu darbības funkcijām no mārketinga līdz cilvēkresursiem.

Tāpat 34% finanšu direktoru atzīst, ka īstermiņa peļņas gūšanas dēļ šobrīd tiek samazinātas izmaksas tehnoloģiju un digitālajām inovācijām, lai arī 43% uzņēmumos šīs tiek uzskatītas par ilgtermiņa prioritātēm. Izmaksas piegādes ķēžu nostiprināšanai, kas 37% gadījumu tiek uzskatītas par ilgtermiņa prioritātēm, tiek samazinātas 24% uzņēmumu.

Latvijas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums CleanR Ķekavas novadā atklājis Baltijā modernāko plastmasas pārstrādes rūpnīcu, kuras būvniecībā un aprīkošanā investēti 5,4 miljoni eiro. Tajā turpmāk varēs pārstrādāt arī tādu plastmasu, kuras pārstrāde Latvijā līdz šim nebija iespējama, informēja rūpnīcas vadītājs Kaspars Fogelmanis.

Tagad Latvijā varēs pārstrādāt arī polistirolu, ko ikdienā redzam jogurtu trauciņos, bērnu rotaļlietās, traukos un gaismekļu elementos. Tāpat varēs pārstrādāt ABS (akrilnitrila-butadiēna-stirola sveķi) un tā kompozīcijas, proti, plastmasu, kas daudz izmantota automašīnu detaļu un interjera elementu – paneļu, vairogu, logu rāmju, spoguļu korpusu un daudzu citu – izgatavošanā. Šī plastmasa ir izplatīta arī elektronisko ierīču korpusu ražošanā, kā arī tekstila un celtniecības nozarē.

AS “CleanR Grupa” valdes loceklis Guntars Levics uzsver, ka līdz ar rūpnīcas atklāšanu koncerna atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi ir uzskatāmi par bezatkritumu saimniecību. “Tagad mēs varam nodrošināt visu ciklu, lai plastmasai dotu otru dzīvību – no savākšanas līdz pat pārstrādātam produktam – granulām un pārslām, kas pārtop mums ikdienā ierastās lietās – elektronisko iekārtu korpusos, iepakojumā, interjera elementos, pat apģērbā un modes aksesuāros. Šādi mēs redzam, ka reiz izmantotais ir resurss, kam varam piešķirt otru dzīvi, nevis atkritumi,” saka Levics.

Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvalde noslēgusi vienošanos ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA) par Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu 10 miljonu eiro apmērā projekta "Liepājas industriālā parka infrastruktūras attīstība 1.kārta" īstenošanai, informē Liepājas SEZ pārvaldes pārstāve Līga Ratniece-Kadeģe.

Projektā plānots plašajā teritorijā izbūvēt elektroapgādes tīklus un trīs ielu posmus ar inženierkomunikācijām, proti, ūdensapgādi, sadzīves kanalizāciju, lietus ūdens kanalizāciju, siltumapgādes tīkliem. Tas ļaus daļēji atvērt slēgto rūpnīcas teritoriju publiskai piekļuvei un radīs iespēju piesaistīt pirmos investorus.

Turpinot 2018.gadā sāktās bijušās rūpnīcas "Liepājas metalurgs" transformāciju par mūsdienīgu zaļu industriālo parku, publiskā finansējuma piesaiste ir loģisks turpinājums paveiktajam.

Liepājas SEZ pārvaldnieks Uldis Hmieļevskis skaidro, ka tas dos iespēju sākt uzņēmējdarbībai nepieciešamās infrastruktūras izbūvi bijušās rūpnīcas "Liepājas metalurgs" teritorijā un no plānošanas ķerties pie darbiem. Viņš uzsver, ka finansējuma piesaiste infrastruktūras izbūvei ir ļoti nozīmīgs solis, lai sāktu Liepājas industriālā parka izveidi un jau tuvāko gadu laikā daļēji atgrieztu līdz šim noslēgto teritoriju iedzīvotājiem, investoriem un veidotu to par ilgtspējīgu un modernu uzņēmējdarbības vidi, kas nodrošinātu jaunas, labi apmaksātas darbavietas. "Liepājas industriālo parku redzam kā mūsdienīgu, zaļu industriālo parku, kurā strādā uzņēmumi, kuri spēj nodrošināt ilgtspējības principos balstītu darbību," nākotnes iecerēs dalās Hmieļevskis.

Arī pēc Covid-19 pandēmijas dēļ noteikto ierobežojumu pārskatīšanas, kas valdībā paredzēta nākamnedēļ, ārkārtējo situāciju valstī varētu saglabāt, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" pieļāva Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Pēc viņa teiktā, ir skaidrs, ka jaunais koronavīruss nekur nav pazudis un vēl kādu laiku arī nepazudīs, tāpēc noteiktos ierobežojumus atvieglot varēs tikai ļoti pakāpeniski, turpinot stingri ievērot piesardzības pasākumus. Lai mazāk ciestu ekonomika, cīņai ar Covid-19 nāksies meklēt ilgtspējīgākus risinājumus, skaidroja valdības vadītājs.

Viņš norādīja, ka valdībai būs divas iespējas - pagarināt valstī izsludināto ārkārtējo situāciju, pakāpeniski mīkstinot atsevišķus tās ierobežojumus, vai arī atcelt ārkārtējo situāciju, pārceļot daudzus ierobežojumus uz citiem normatīvajiem aktiem. "Tagad mums speciālisti un juristi strīdas, kas būtu labāk, bet ir skaidrs, ka mums vajadzēs soli pa solim kaut ko palaist un skatīties, kāds ir efekts," skaidroja premjers.

Janvāra vidū Ministru kabinets atbalstīja grozījumus kārtībā, kādā tiks vērtēti darbības rezultāti un finanšu rādītāji valstij piederošajos uzņēmumos.

Proti, valsts kapitālsabiedrībām būs skaidri jādefinē sasniedzamie finanšu mērķi. Šī iniciatīva ir rezultāts tam, ka Pārresoru koordinācijas centrs ir konstatējis gadījumus, ka valsts uzņēmumos nav stratēģiski noteiktu vai atbilstoši apstiprinātu finanšu mērķu. Attiecīgi, ja nav skaidrības par mērķiem, tad nevar veikt darbības novērtējumu. Šīs iniciatīvas loģika ir saprotama, taču uzņēmumu finanšu mērķtiecīga un vienotos principos balstīta plānošana var izrādīties ārkārtīgi sarežģīts uzdevums. Tam ir vairāki iemesli – dažādas uzņēmumu prioritātes, atšķirīga tirgus situācija, uzņēmumu tirgus pozīciju atšķirīgs briedums, naudas plūsmas, dividenžu un investīciju politikas var būt kardināli atšķirīgas. Piemēram, uzņēmumu dividenžu sadales vai kapitāla piesaistes politiku tieši ietekmē tā izaugsmes potenciāls – vai uzņēmumam ir, kur augt.