Valdībā, gatavojot Ministru kabineta atbildes vēstules projektu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai par likumprojektu grozījumiem Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, otrdien izcēlās asas vairāk nekā stundu garas diskusijas par mikrouzņēmumu nodokļa režīmu, aģentūra BNS novēroja Ministru kabineta sēdē.

Diskusijas raisīja atbildes vēstule Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai par grozījumiem Mikrouzņēmumu nodokļa likumā.

Finanšu ministrijas (FM) pārstāvis valdības ministriem norādīja, ka pašreizējais mikrouzņēmumu nodokļa režīms nav ilgtspējīgs no sociālās apdrošināšanas un budžetu ieņēmumu aspekta, tāpat arī mikrouzņēmumu nodoklis ne vienmēr tiek izmantots atbilstoši likumam, un vairāki tā maksātāji nemaz patiesībā nevar būt mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji.

Viņš atzīmēja, ka pērn mikrouzņēmumu nodokļa kopējie ieņēmumi bija 51,1 miljons eiro, un atbilstoši FM aprēķiniem likumprojekta kopējā negatīvā fiskālā ietekme, veicot plānotos grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, no 2015.gada līdz 2017.gadam būs 38,1 miljons eiro, tostarp 2015.gadā - septiņi miljoni eiro, 2016.gadā - 13 miljoni eiro, savukārt 2017.gadā - 18,1 miljons eiro.

Otrdien, 22. septembrī, Ministru kabineta (MK) sēdē tika izskatītas un atbalstītas izmaiņas mirkouzņēmumu nodokļa likumā. Saskaņā ar grozījumiem likumā par valsts sociālo apdrošināšanu tās paredz pakāpeniski ieviest minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) gan mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju darbiniekiem, gan darba ņēmējiem, kuri strādā pie darba devējiem, kas maksā nodokļus vispārējā kārtībā, informē Finanšu ministrija.

Lai nodrošinātu valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtspēju un Mikrouzņēmumu nodokļa likumā ietvertā mērķa sasniegšanu, ir izstrādāti grozījumi likumā par valsts sociālo apdrošināšanu. Minimālā valsts sociālās apdrošināšanas obligātā iemaksa tiks ieviesta, sākot ar 2017. gadu, nodrošinot 2016. gadā darba devējiem iespēju izvēlēties savai saimnieciskajai darbībai atbilstošu nodokļu maksāšanas režīmu un pielāgot programmatūru atbilstoši jaunajam regulējumam, savukārt valsts iestādēm - laiku informācijas sistēmu pielāgošanai. 2017. gadā būs pārejas periods, uzsākot iemaksu veikšanu no trim ceturtdaļām minimālās algas. Savukārt 2018. gadā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas paredzēts veikt no pilnas minimālās algas (2015. gadā minimālā alga ir 360 eiro, tad pilna minimālā obligātā sociālās apdrošināšanas iemaksa būtu 122 eiro apmērā).

Lai arī ar nākamā gada 1.janvāri mikrouzņēmumu nodokļa maksātājus skars būtiskas izmaiņas - nodokļa likme tiks samazināta un par katru darbinieku būs jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI), tomēr pastāv bažas, ka liela daļa šī nodokļa maksātāju par to nezina vai nav iedziļinājušies. To apliecina Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja uzņēmumu tīklā Business Network.

Lai uzņēmējiem palīdzētu izprast gaidāmās pārmaiņas, Swedbank Finanšu institūts ir izstrādājis rīku, ar kura palīdzību ikviens mikrouzņēmējs var aprēķināt paredzamo ietekmi uz nodokļu nomaksu. Tas pieejams mājas lapā www.businessnetwork.lv.

Aptaujas dati rāda, ka 36% uzņēmumu nav informēti par gaidāmajām izmaiņām un to, kā tas skars viņu saimniecisko darbību. Piektdaļa (22%) atzīst, ka ir gana zinoši un arī turpmāk izmantos mikrouzņēmumu nodokļa formu. Vēl 5% apsver iespēju pāriet uz uzņēmumu ienākuma nodokļa maksāšanas režīmu, savukārt 13% plāno pārtraukt sava uzņēmuma darbību.

«Teju katrs gads līdz šim nesis kādas jaunas izmaiņas mikrouzņēmējiem, kas prasa laiku, lai pierastu un piemērotos. Arī nākamais gads nav izņēmums. No 2017.gada tā dēvētajiem mikrouzņēmumiem par katru darbinieku būs jāveic sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no minimālās algas apmēra, pretī saņemot zemāku mikrouzņēmumu nodokļa likmi. Jāsaka, ka šāda likuma korekcija ir samērā pamatota - lai nodrošinātu vismaz minimālu sociālo aizsardzību tiem darbiniekiem, pret kuriem šis nodokļu režīms šobrīd nav vēlīgs. Tomēr jaunais regulējums var nozīmēt arī mazāku sociālo aizsardzību darbiniekiem tajos uzņēmumos, kuri strādā ar vidēji lielu apgrozījumu un mazu darbinieku skaitu. Piemēram, uzņēmumam ar apgrozījumu 50 tūkstoši eiro gadā un vienu darbinieku šobrīd VSAOI sastāda 244 eiro mēnesī, kamēr nākamgad tās būs no minimālās algas apjoma – 97 eiro mēnesī. Taču uzņēmumiem ar lielāku darbinieku skaitu izmaiņas var radīt būtisku nodokļu sloga pieaugumu. Tas neapšaubāmi rada pamatu pārdomāt atbilstošāko uzņēmējdarbības formu savai saimnieciskajai darbībai,» norāda Reinis Jansons, Swedbank Finanšu institūta vadītājs.

Šobrīd jau reģistrētiem uzņēmumiem un fiziskām personām – saimnieciskās darbības veicējiem, kuri ar 2015.gada 1.janvāri vēlas iegūt mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu, līdz 15.decembrim ieskaitot jāvēršas ar pieteikumu Valsts ieņēmumu dienestā (VID), informē VID.

Līdz 15.decembrim ar pieteikumu VID jāvēršas arī tiem uzņēmumiem un fiziskām personām – saimnieciskās darbības veicējiem, kuri vēlas atteikties no šī statusa, sākot ar 2015.gada 1.janvāri. Esošajiem mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, kuri arī pēc 2015.gada 1.janvāra vēlas saglabāt šo statusu, pieteikums VID nav jāsniedz.

Pieteikumus var aizpildīt brīvā formā un nosūtīt VID pa pastu vai iesniegt VID elektroniskās deklarēšanās sistēmā kā nestrukturētu dokumentu.

Savukārt tie uzņēmumi vai fiziskās personas – saimnieciskās darbības veicēji, kuri savu saimniecisko darbību reģistrē pirmo reizi, mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu var iegūt vienlaikus ar reģistrāciju Uzņēmumu reģistra attiecīgajā reģistrā, piesakoties mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusa iegūšanai. Fiziskā persona mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu var iegūt, vienlaikus ar reģistrāciju saimnieciskā darba veicēja statusā, aizpildot īpaši tam paredzētu pieteikuma veidlapu un iesniedzot to VID.

Tos, kuri strādā vairākos mikrouzņēmumos, jaunais likums par mikrouzņēmuma nodokli, ietekmēs negatīvi, taču daudzi cilvēki strādā tikai vienā mikrouzņēmumā, un uz viņiem šī problēma neattiecas, intervijā norāda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Viņš uzsver, ka situācija mikrouzņēmumu jomā nav bijusi normāla, un viņš zina gadījumus, gad viens cilvēks strādāja 28 mikrouzņēmumos, taču, pēc viņa domām, aizliegums strādāt vairāk nekā vienā mikrouzņēmumā, arī ir nepareizs. «Vajadzēja ļaut cilvēkiem strādāt 2-3 mikrouzņēmumos, tas būtu normāli,» viņš uzskata.

«Es uzskatu, ka, ja cilvēks var strādāt 4-5 uzņēmumos, kaut arī dažas stundas, tas ir labi, taču tagad mēs ejam pa citu ceļu. Mēs sakām: «Jo tu vairāk strādā, jo sliktāk». Tā ir nepareiza stratēģija,» uzsvēra LTRK vadītājs.

Endziņš pieļauj, ka jauno mikrouzņēmumu ierobežojumu dēļ šo uzņēmējdarbības formu reģistrēs aizvien mazāk uzņēmēju, taču vienlaikus viņš izteica cerību, ka regulējums mazajam biznesam būs ilgtermiņa. «Mēs darām visu, lai šāds regulējums paliktu, taču jāatzīst gan, ka pēdējo gadu laikā tas ir diezgan izbojāts,» paziņoja J. Endziņš.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) uzsākusi parakstu vākšanu pret Saeimas pirmajā lasījumā apstiprināto priekšlikumu mikrouzņēmumu nodokļa likmi paaugstināt līdz 15% sākot no 2015.gada.

LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš pauž neizpratni, kādēļ - vien trešajā programmas darbības gadā - deputāti vēlas iznīcināt teicami strādājošu atbalsta programmu. «Izveidotā mikrouzņēmumu nodokļa sistēma pielīdzināma bērnu un jaunatnes sporta skolām – likvidējot jaunatnes sportu, ir bezcerīgi cerēt uz labu sabiedrības veselību un augstiem sasniegumiem profesionālajā sportā. Ja nepārdomāti tiks pacelts nodoklis mazajam biznesam, nav ko cerēt uz Latvijas Skype un vidēja, liela mēroga nodokļu maksātāju pieaugumu,» tā LTRK vadītājs.

Viņš arī pauž, ka, nosakot salīdzinoši zemu un sīkbiznesam draudzīgu nodokļa likmi, tika iedots burkāns ēnu ekonomikā strādājošajiem uzņēmējiem, un burkāna, ne pātagas stimuli uzņēmējdarbībā strādājot vislabāk. «Ieguvējs no šī soļa ir arī valsts budžets, kuru papildina stabili ieņēmumi no sīkbiznesa nodokļa. Valstij samaksātais nodoklis aug ar katru gadu. Jau šodien mikrouzņēmumi valstij ir samaksājuši vairāk kā pagājušajā gadā kopā,» piebilst J .Endziņš.

Mazajiem uzņēmumiem teju vai visās Eiropas valstīs ir ieviesti dažādi nodokļu stimuli – atvieglojumi. Latvijas mikronodoklis ar 9% likmi nav sliktākais, taču vēl dāsnāka bijusi Lietuva, arī Rumānija. To apliecina SIA BDO Tax pētījums par nodokļu stimuliem Eiropas valstīs mazā un vidējā biznesa veicināšanai.

Ir dāsnāki stimuli

«Faktiski visas Eiropas valstis ir ieviesušas nodokļu stimulus mazajiem vai vidējiem uzņēmumiem, lai sekmētu uzņēmējdarbību. Kaut arī nodokļu stimulu mērķis katrā valstī atšķiras, kopumā tas domāts, lai atbalstītu jaunos un mazos uzņēmējus,» pētījuma rezultātu skaidro SIA BDO Tax valdes locekle un nodokļu eksperte Marina Bičkovska. Viņa uzsver, ka vairākas valstis – Beļģija, Itālija, Īrija, Spānija, Ungārija – ieviesa vai paplašināja pašreizējo nodokļu režīmu 2013.gadā, Latvijā tas notika 2010. gada 1. septembrī.

M. Bičkovska kā interesantu piemēru min Ungāriju, kura ieviesa pat divas nodokļu shēmas mazajiem uzņēmumiem: KATA un KJVA. Saskaņā ar KATA sistēmu mikrouzņēmumi maksā fiksēto summu aptuveni 179 eiro mēnesī ienākuma un algas nodokļu vietā, bet KJVA sistēmu var izvēlēties uzņēmumi ar 25 vai mazāk darbiniekiem un gada apgrozījumu zem 1,79 miljoniem eiro. Šajā gadījumā neto apgrozījumam piemērota fiksēta likme 16% apmērā, kas aptver ienākuma un algas nodokļus.

Labklājības ministrija (LM) konstatējusi virkni problēmu mikrouzņēmumu nodokļa administrēšanā, tāpēc paredzēts izvērtēt iespējas pilnveidot mikrouzņēmumu darbinieku skaita un mikrouzņēmumu darbinieku ienākumu kontroli.

Valdība uzdevusi Finanšu ministrijai sadarbībā ar LM izvērtēt mikrouzņēmumu darbinieku skaita un darbinieku ienākumu kontroles pilnveidošanu, kā arī problēmas saistībā ar mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusa zaudēšanu ar atpakaļejošu datumu. Iespējamie normatīvo aktu grozījumi jāsagatavo līdz šā gada 1. decembrim.

Ir neiespējami kontrolēt, vai gadījumos, ja mikrouzņēmuma darbinieka ienākums pārsniedz 500 latus, tiek piemērota paaugstināta nodokļa likme, vērojamas problēmas arī ar mainīgo mikrouzņēmumu darbinieku skaitu, no kā atkarīgi papildu nodokļa maksājumi. Turklāt LM secinājusi, ka mikrouzņēmumu darbinieku sociālās apdrošināšanas iemaksu objekts (salīdzinājumā ar darbiniekiem vispārējā gadījumā) pensiju un apdrošināšanas atlīdzību apmērus negatīvi ietekmēs pakāpeniski - ilgtermiņā. Savukārt ietekme uz īslaicīgo pakalpojumu (slimības, maternitātes, paternitātes, vecāku un bezdarbnieku pabalstu) apmēriem ir ievērojama.

Šobrīd jau reģistrētie uzņēmumi un fizikās personas – saimnieciskās darbības veicēji, kuri ar nākamā gada janvāri vēlas iegūt mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu tikai šodien vēl var vērsties ar pieteikumu Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

Tāpat vēl šodien ar pieteikumu VID var vērsties tie uzņēmumi un fiziskās personas - saimnieciskās darbības veicēji, kuri vēlas atteikties no šī statusa, sākot ar nākamā gada 1.janvāri. Savukārt esošajiem mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, kuri arī pēc 1.janvāra vēlas saglabāt šo statusu, pieteikums VID nav jāsniedz.

Jāmin, ka par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju var kļūt individuālais komersants, individuālais uzņēmums, zemnieka vai zvejnieka saimniecība, fiziskā persona, kas reģistrēta VID kā saimnieciskās darbības veicējs, kā arī sabiedrība ar ierobežotu atbildību.

Lai varētu maksāt mikrouzņēmumu nodokli, mikrouzņēmuma dalībniekiem (ja tādi ir) ir jābūt fiziskām personām, apgrozījums kalendāra gadā nevar pārsniegt 70 tūkst. Ls, darbinieku skaits nevar pārsniegt piecus un SIA valdes locekļi ir tikai mikrouzņēmuma darbinieki, t.i. valdes loceklis ir mikrouzņēmuma īpašnieks vai persona, ar kuru noslēgts darba līgums. Gadījumos, ja fiziskā persona ir dalībnieks vairākās SIA, tad tikai vienai no šīm SIA ir tiesības izvēlēties maksāt mikrouzņēmumu nodokli.

Tautsaimniecības padomes (TSP) Mikro un mazo uzņēmumu komitejas sēdē trešdien tika skatīts jautājums par Mikrouzņēmumu nodokļa likuma grozījumiem, kas ceturtdien, 5. februārī, tiks skatīti Saeimas 1. lasījumā, informē Ekonomikas ministrija.

Saeimā iesniegtais likumprojekts balstīts uz Ekonomikas ministrijas sākotnēji pausto priekšlikumu, kas paredz saglabāt mikrouzņēmumu nodokļa likmi 9% apmērā pirmajos trīs darbības gados mikrouzņēmumu nodokļa režīmā. No ceturtā darbības gada mikrouzņēmumu nodokļa režīmā šī likme tiek noteikta 12% apmērā.

Komiteja atbalsta minēto priekšlikumu, uzskatot, ka ir būtiski saglabāt uzņēmējdarbības aktivitāti stimulējošu instrumentu. Komitejas dalībnieki norādīja arī to, ka minētais priekšlikums ir solis uz priekšu mikrouzņēmumu nodokļu maksātājos esošo darbinieku sociālo garantiju celšanai.

Komitejas sēdē tika pārrunāti arī citi priekšlikumi, kas pēdējā laikā izskanējuši sakarā ar mikrouzņēmumu nodokļa maksāšanas režīma pilnveidošanu. Komitejas dalībnieki neatbalsta ierobežot laikā personas tiesības maksāt mikrouzņēmumu nodokli (piemēram, ļaut nodokli maksāt tikai 5 gadus), argumentējot, ka mazajiem nodokļu maksātājiem nav alternatīvu nodokļu maksāšanas režīmu, papildu norādot, ka 2016.gadā tiks izslēgts arī fiksētais iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Komitejas dalībnieki uzskata, ka šāda regulējuma ieviešana radīs ēnu ekonomikas un bezdarba līmeņa palielināšanās risku, mazinās reģionālo attīstību Latvijā, turklāt šāds ierobežojums būs viegli apejams nodokļu optimizētājiem.

Lai padarītu vienkāršāku nodokļa nomaksu mazajiem uzņēmējiem, kā arī atvieglotu nodokļu aprēķināšanu, tiks ieviests vienkāršots nodokļa nomaksas risinājums jeb saimnieciskās darbības ieņēmumu (SDI) konts, informē Finanšu ministrija.

Sākotnēji plānotais SDI konta risinājuma ieviešanas termiņš bija 2022. gada 1. janvāris, taču Finanšu ministrija sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID), Finanšu nozares asociāciju un kredītiestādēm strādā pie tā, lai SDI konta risinājums būtu pieejams jau no 2021. gada 1. jūlija.

Vienkāršoto nodokļa nomaksas risinājumu varēs izmantot mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji, kuriem nav mikrouzņēmumu nodokļa parādu un kuri kārto grāmatvedības uzskaiti vienkāršā ieraksta sistēmā. SDI kontu nevarēs izmantot mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji – sabiedrības ar ierobežotu atbildību un pievienotās vērtības nodokļa maksātāji, kas mikrouzņēmumu nodokļa režīmu ir tiesīgi izmantot līdz 2021. gada beigām.

Mikronodokļa režīmi būtu jāatceļ, lai novērstu nevienlīdzīgo situāciju, kad parastajā nodokļu režīmā strādājošie darba ņēmēji maksā lielāku sociālo nodokli.

Savukārt veselības aprūpei un sociālās drošības sistēmai papildu finansējumu varētu meklēt, nedaudz palielinot kopējo nodokļu slogu no iekšzemes kopprodukta, piemēram, paaugstinot akcīzi cigaretēm un alkoholam.

Finanšu ministrija sadarbības partneriem ir prezentējusi priekšlikumus un idejas izmaiņām kopējā nodokļu sistēmā, tostarp par mikrouzņēmumu nodokli. Vēlos atgādināt, ka mikronodoklis tika ieviests krīzes situācijā kā atbalsts mazajiem uzņēmējiem, ar vienkāršiem uzskaites un maksāšanas nosacījumiem. Tas laiks ir pagājis, šie režīmi rada nevienlīdzīgu situāciju starp nodokļu maksātājiem, piedevām tiek izmantoti shēmošanā. Tagad ir Covid-19 krīze, bet būtībā mikronodokļa režīmu laiks ir pagājis un vispareizāk būtu šos režīmus pilnībā likvidēt.

No 2018. gada mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem un tajos strādājošajiem sāksies jauna ēra.

To paredz Saeimā akceptētie grozījumi Mikrouzņēmuma nodokļa likumā.

Proti, mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja maksimālais apgrozījums būs tikai 40 000 eiro pašreizējo 100 000 eiro vietā.

Tomēr būtiskākā izmaiņa skar šāda nodokļa maksātāja darbiniekus, jo ir akceptēta prasība, kas nosaka, ka fiziskā persona vienlaicīgi var tikt nodarbināta tikai vienā mikrouzņēmumā. Turklāt mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs, slēdzot darba līgumu, no pretendenta saņems rakstisku apliecinājumu, ka tas nav nodarbināts jau pie cita mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja. Lai šī norma nekļūtu par formālu, tad VID nereģistrēs mikrouzņēmuma darbinieku kā darba ņēmēju, ja tas būs nodarbināts citā mikrouzņēmumā.

Saeima ceturtdien noraidīja opozīcijās deputātu rosināto mikrouzņēmuma nodokļa saglabāšanu 9% apmērā.

Par grozījumiem balsoja 33 deputāti, pret bija 33 deputāti, bet atturējās - 22.

Opozīcijā esošā partija No sirds Latvijai rosināja atcelt 11.Saeimā pieņemtos grozījumus mikrouzņēmumu nodokļa likmē, paredzot ieviest palielinātu mikrouzņēmumu nodokli - ar apgrozījumu virs 7000 eiro 2015.gadā paredzot ieviest 11% likmi, 2016.gadā - 13%, bet no 2017.gada - 15%.

No sirds Latvijai vadītāja Inguna Sudraba parlamenta sēdē uzsvēra, ka mikrouzņēmumu nodokļa likmes palielināšanai nav ekonomiska pamata un tas ir bijis politisks lēmums, kas pieņemts pretēji nevalstisko organizāciju un nozaru asociāciju viedoklim. Eksperti uzskata, ka gadījumā, ja mikrouzņēmuma nodokļa likme ir virs 13%, tad uzņēmējiem vairs nebūs ekonomiska pamata izvēlēties būt par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju.

Saeima galīgajā lasījumā atbalstījusi jauna – mikrouzņēmumu – nodokļa ieviešanu, tā likmi paredzot 9% apmērā no uzņēmuma apgrozījuma.

Jauni uzņēmumi kļūt par mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem varēs kļūt jau no šī gada 1. septembra, bet jau strādājošie šo nodokli izvēlēties maksāt varēs no nākamā gada sākuma. Jaunais nodoklis šiem uzņēmumiem aizstās gan uzņēmumu ienākumu nodokli, iedzīvotāju ienākumu nodokli, sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kā arī uzņēmēju riska nodevu.

Kā daudzkārt ziņots, mikrouzņēmumu nodokļa likme būs 9% no kompānijas apgrozījuma. To maksāt varēs SIA, zemnieku saimniecības, individuālie komersanti un uzņēmēji, kuru apgrozījums ir līdz 70 tūkst. Ls, darbinieku skaits – līdz pieciem cilvēkiem, darbinieku algas – līdz 500 Ls. Pārsniedzot kādu no šiem ierobežojumiem, uzņēmumam tiks piemērota augstāka nodokļa likme, un no nākamā kalendārā gada firma mikrouzņēmumu nodokli maksāt vairs nevarēs.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 11.martā, vienbalsīgi atbalstīja virzīt izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kas paredz noteikt nozares, kurās veicot saimniecisko darbību, mikrouzņēmums būs tiesīgs izvēlēties maksāt mikrouzņēmumu nodokli, informē Saeimas Preses dienests.

Grozījumi paredz, ka šīs nozares noteiks Ministru kabinets (MK). Valdībai attiecīgi MK noteikumi būs jāpieņem līdz šī gada 15.augustam, un plānots, ka jaunā kārtība stāsies spēkā no 2016.gada 1.janvāra.

Izmaiņas likumā arī paredz saglabāt līdzšinējo mikrouzņēmumu nodokļa likmi deviņu procentu apmērā, bet tas attieksies uz uzņēmuma saimnieciskās darbības pirmajiem trīs gadiem tiem mikrouzņēmumiem, kuriem gada apgrozījums ir no 7000,01 līdz 100 tūkstošiem eiro. Sākot ar uzņēmuma darbības ceturto gadu, likmi plānots noteikt 12 procentu apmērā no apgrozījuma.

«Šādu risinājumu, turklāt jau no šī gada 1.janvāra, esam atbalstījuši pie nosacījuma, ja Labklājības ministrija līdz septembra beigām būs sagatavojusi grozījumus valsts sociālās apdrošināšanas likumā par obligāto iemaksu apmēra noteikšanu mikrouzņēmumu darbiniekiem,» informē Budžeta komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) šorīt izplatītā paziņojumā atgādina, ka, sākot ar 2017.gadu, mainās mikrouzņēmumu nodokļa likme un tajā vairs netiek ietvertas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, tāpēc mikrouzņēmumu nodokļa maksātājam ir pienākums veikt obligātās iemaksas par katru mikrouzņēmuma darbinieku.

Mikrouzņēmumu nodokļa likme nākamgad tiek samazināta līdz 5 procentiem, bet, sākot ar 2017.gada 1.janvāri, saskaņā ar likumu Par valsts sociālo apdrošināšanu par katru mikrouzņēmuma darbinieku ir jāveic obligātās iemaksas no obligāto iemaksu objekta, kas nevar būt mazāks par trīs ceturtdaļām no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēra.

Obligātās iemaksas mikrouzņēmuma darbiniekam aprēķina, piemērojot obligāto iemaksu likmi, kāda ir noteikta darba ņēmējam un darba devējam (vispārējā gadījumā 34,09 %).

Piemērs:

Mikrouzņēmuma darbinieka alga ir 400 eiro. Summa, no kuras tiek aprēķinātas obligātās iemaksas, nedrīkst būt mazāka par ¾ no valstī noteiktās minimālas mēneša algas (2017.gadā tā būs 380 eiro).

2018.gadā pamatnosacījumi nekustamā īpašuma izīrēšanai paliek nemainīgi, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Arī nākamgad iedzīvotāji, kuri gūst ienākumus, izīrējot vai iznomājot sev piederošu nekustamo īpašumu, joprojām varēs nomaksāt nodokļus, izmantojot vienkāršoto nodokļu nomaksas režīmu - nereģistrējot saimniecisko darbību. Savukārt, tie, kuri izvēlēsies reģistrēt saimniecisko darbību, tāpat kā līdz šim varēs izvēlēties sev izdevīgāko nodokļu nomaksas režīmu.

Nekustamā īpašuma izīrēšana vai iznomāšana pret atlīdzību ir klasificējama kā saimnieciskā darbība, tādēļ īres vai nomas ienākums ir apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (INN). Iedzīvotāji, kuri gūst ienākumus no nekustamā īpašuma izīrēšanas, var izvēlēties sev piemērotāko nodokļu nomaksas režīmu.

Saeimai piedāvā atlikt Mikrouzņēmumu nodokļa likuma grozījumu izskatīšanu otrajā lasījumā , ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šodienas Saeimas plenārsēdes darba kārtībā ir divi projekti grozījumiem Mikrouzņēmumu nodokļa likumā. Viens paredz otrajā lasījumā izskatīt grozījumus, kas iesniegti Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, bet ir priekšlikums to izskatīšanu pārcelt uz 26. marta plenārsēdi. Tādējādi mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem zūd cerības uz to, ka parlamentārieši pagūs izdarīt izmaiņas, kuras stāsies spēkā līdz 15. aprīlim, kad jāiesniedz pirmā ceturkšņa deklarācija un jāveic šī nodokļa maksājums pēc 9% likmes, nevis pašlaik spēkā esošās 11%. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis norādīja uz to, ka politiķi savu solījumu pildīs, tāpēc ir iesniegti vēl vieni grozījumi Mikronodokļa likumā, kas paredz īpašu gadījumu 2015. gada pirmā ceturkšņa deklarācijas iesniegšanas un nodokļa nomaksas termiņu noteikt no 15. līdz 25. maijam (nevis, kā parasti, 15. aprīlim).

Ir ļoti maz tādu uzņēmumu, kas mikrouzņēmumu režīmu izmanto ļaunprātīgi, šodien uzrunājot Saeimas deputātus, uzsvēra ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Ministre norādīja, ka neviens nav ieinteresēts atteikties no mikrouzņēmumu režīma, jo mikrouzņēmumu nodoklis ir vienīgais atbalsta instruments iesācējuzņēmējiem.

«Uzņēmējdarbības aktivitāte mazinās, piemēram, šogad dibināts par 1000 mazāk uzņēmumu, turklāt šogad jau likvidēti vairāk nekā 8000 uzņēmumu. Tas ir tāpēc, ka diskutējam par mikrouzņēmumu režīmu, jo uzņēmēji nezina, ko sagaidīt nākotnē,» sacīja ministre.

Tāpat Reizniece-Ozola norādīja, ka mikrouzņēmumu režīms netiek izmantots ļaunprātīgi, bet tas ir būtisks atbalsta instruments. Viņa pauda cerību, ka mikrouzņēmumu režīms netiks sabojāts.

«Mikrouzņēmumu kā uzņēmējdarbības formas izveide ir mazinājusi «ēnu» ekonomiku Latvijā un legalizējusi desmitiem miljonu latu, kas šobrīd kā mikrouzņēmumu darbinieku atalgojums silda iekšējo tirgu,» norāda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Viņš uzsver, ka mikrouzņēmumu nodokļa paaugstināšana daļu sīkbiznesa aizdzīs atpakaļ «ēnu» sektorā un mazinās jaunu biznesa ideju pārtapšanu mikrouzņēmumos. Saeimas Budžeta un finanšu komisija atbalstījusi priekšlikumu mikrouzņēmumu nodokļa likmi paaugstināt līdz 15% sākot no 2015.gada. LTRK uzskata, ka priekšlikums ir katastrofa mazajam biznesam Latvijā.

«Izveidotā mikrouzņēmumu nodokļa sistēma pielīdzināma bērnu un jaunatnes sporta skolām - likvidējot jaunatnes sportu, ir bezcerīgi cerēt uz labu sabiedrības veselību un augstiem sasniegumiem profesionālajā sportā. Ja nepārdomāti tiks pacelts nodoklis mazajam biznesam, nav ko cerēt uz Latvijas Skype un vidēja, liela mēroga nodokļu maksātāju pieaugumu,» tā LTRK vadītājs.

Mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji Finanšu ministrijas ieskatā rada riskus, savukārt Ekonomikas ministrija viņus uzskata par bezdarba un emigrācijas slāpētājiem , ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

To apliecina arī vakardienas Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdes gaita. Skaidri iezīmējās divas pretējas nometnes, kur Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Ekonomikas ministrija izcēla mikrouzņēmumu nodokļa pozitīvos aspektus, savukārt Finanšu ministrija tā ēnas puses. Kompromiss starp abām pozīcijām būs jārod Saeimas atbildīgajām komisijām. To, ka diskusijas par šo jautājumu būs karstas, norādīja arī deputātu viedokļi.

Par to, kāds būs Saeimas vairākuma lēmums, pašlaik ir grūti spriest. Vieni no aptaujātajiem šo diskusiju nodēvēja par mēmo sarunu ar kurlajiem.

Saeima ceturtdien, 26.martā, otrajā lasījumā grozīja Mikrouzņēmumu nodokļa likumu, paredzot noteikt nozares, kurās veicot saimniecisko darbību, mikrouzņēmums būs tiesīgs izvēlēties maksāt mikrouzņēmumu nodokli, informē Saeimas Preses dienests.

Grozījumi paredz, ka šīs nozares noteiks Ministru kabinets (MK). Valdībai attiecīgi MK noteikumi būs jāpieņem līdz šī gada 15.augustam, un plānots, ka jaunā kārtība stāsies spēkā no 2016.gada 1.janvāra.

Izmaiņas likumā arī paredz saglabāt līdzšinējo mikrouzņēmumu nodokļa likmi deviņu procentu apmērā, bet tas attieksies uz uzņēmuma saimnieciskās darbības pirmajiem trīs gadiem tiem mikrouzņēmumiem, kuriem gada apgrozījums ir no 7000,01 līdz 100 tūkstošiem eiro. Sākot ar uzņēmuma darbības ceturto gadu, likmi plānots noteikt 12 procentu apmērā no apgrozījuma.

«Šādu risinājumu, turklāt jau no šī gada 1.janvāra, esam atbalstījuši pie nosacījuma, ja Labklājības ministrija līdz septembra beigām būs sagatavojusi grozījumus valsts sociālās apdrošināšanas likumā par obligāto iemaksu apmēra noteikšanu mikrouzņēmumu darbiniekiem,» iepriekš uzsvēra par likumprojekta virzību atbildīgās Budžeta komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis.

Stājas spēkā vairākas izmaiņas nodokļu jomā, kuras skars darba devējus, mikrouzņēmuma nodokļa maksātājus, saimnieciskās darbības veicējus, autoratlīdzības saņēmējus un izmaksātājus, un akcīzes nodokļa maksātājus, aģentūrai LETA pavēstīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji.

Tostarp no 1.jūlija tiek ieviestas minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (minimālās obligātās iemaksas). Ja darbinieka alga ceturksnī ir mazāka par trim Ministru kabineta noteiktajām minimālajām mēneša darba algām (2021.gadā - 500 eiro mēnesī, attiecīgi 1500 eiro ceturksnī), darba devējam no saviem līdzekļiem būs jāveic minimālās obligātās iemaksas no starpības starp 1500 eiro un deklarēto darbinieka darba algu (obligāto iemaksu objektu).

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra aprēķinās minimālās obligātās iemaksas, kas papildus jāveic darba devējam, un paziņos par šīm iemaksām Elektroniskās deklarēšanas sistēmā.

No 1.jūlija no mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja darbinieku darba algām turpmāk ir jāmaksā darbaspēka nodokļi vispārējā kārtībā, proti, iedzīvotāju ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) pilnā apmērā.

Ņemot vērā izmaiņas likumdošanā, mikrouzņēmumu rentabilitāte varētu pasliktināties, norāda Latvijas Mazo un vidējo uzņēmumu foruma valdes priekšsēdētāja Elīna Egle.

Mikrouzņēmumu skaits patlaban Latvijā ir ļoti liels, un 47% mikrouzņēmumi ir izveidojušies pēdējo piecu gadu laikā, pateicoties pozitīvam regulējumam, bet nākotnē rentabilitātes rādītāji jauno izmaiņu dēļ var atkal pasliktināties.

Vēl pirms divām nedēļām Eiropas Komisija Latviju uzslavēja par mikrouzņēmumu attīstību, bet pēc tam tika pacelts mikrouzņēmumu nodoklis, kas pasliktina šo kompāniju darbību, tomēr cerams, ka šo lēmumu, uzklausot nozari, pārskatīs, saka E. Egle.

Viņa norāda, ka, ja tiks pieņemtas jaunās izmaiņas – mikrouzņēmuma nodoklis tiks palielināts, kā arī pacelta nodeva autogāzei, pieņemtas izmaiņas saistībā ar uzņēmumu valdes locekļiem un vēl citi jauni regulējumi, uzņēmumi meklēs jaunus statusus un risinājumus, kā iziet no šīs situācijas.