Mežu aizsardzības tematika Latvijā pēdējās nedēļās kļuvusi aktuāla, īpaši saistībā ar karstuma vilni un mežu ugunsgrēkiem – šogad to skaits sasniedzis jau 236, kas valsts līmenī (ap 200 ha izdegušo platību) nav pārlieku daudz, bet individuāli var nozīmēt lielus zaudējumus mežu īpašniekiem. Šis ir īstais laiks, lai parūpētos par sava meža vērtību, kas ir droša garantija un investīcija nākotnē. Ko nozīmē apdrošināt mežu un kam jāpievērš lielāka uzmanība, to darot?

Par to saruna ar "Reinsons un Partneri" vadītāju, mežu apdrošināšanas produkta izstrādātāju Reini Reinsonu.

Parasti apdrošināšana saistās ar OCTA, KASKO, jūs darbojaties tik specifiskā apdrošināšanas veidā kā lauksaimniecība, kā nonācāt līdz tam?

Man kā jau daudziem apdrošināšana kādreiz likās kā kas mītisks, ne līdz galam izprotams, kur svarīgākais uzrakstīts, tā teikt, maziem burtiņiem. Pēc izglītības un aicinājuma esot agronomam, ikdienā praktiski sadarbojoties ar zemniekiem, dzirdēju dažādu pieredzi par sējumu apdrošināšanu. Likās, ka idejai par to, ka zemnieks pats apdrošina savus laukus un neprasa kompensācijas valstij, jābūt labai un jāstrādā. Pat pilsētniekiem, kuri parasti raugās uz lauksaimnieku kompensācijām negatīvi, jābūt priecīgiem, ka zemnieki paši uzņemas risku vadību. Tomēr atsauksmes bija dažādas. Tas raisīja interesi izprast un panākt, lai viss strādā. Sāku kā sējumu zaudējumu novērtēšanas eksperts, tomēr visai drīz sapratu, ka galvenais uzdevums varētu būt vienkāršs – padarīt sējumu apdrošināšanu saprotamu zemniekiem un zemnieku rūpes saprotamas apdrošinātājiem.

Vairāku ES politiku notēmēšana vienā virzienā un saprātīga pieeja zemes izmantošanai mežsaimniecībā ļautu Latvijai ieņemt vēl nozīmīgāku vietu produktu, kurus ražo no atjaunojamajiem resursiem, pasaules tirgū, vienlaikus gūstot ekonomiskos labumus, saglabājot nodarbinātību un nozares maksājumu apmērus valsts makā, nenodarot kaitējumu dabas daudzveidībai un veicinot klimata neitralitātes mērķu izpildi.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā Meža nozare pēc pieciem gadiem — iespējas, izaicinājumi, resursu pieejamība, konkurētspēja. Meža nozare ir viens no lielākajiem un nozīmīgākajiem eksporta ienākumu ģeneratoriem, nozīmīga darba devēja, jo īpaši lauku reģionos, un nodokļu maksātāja valsts budžetā, kā arī vienlaikus nozīmīga pakalpojumu pircēja no citiem sektoriem, tāpēc tās nākotnei ir būtiska ietekme ne tikai uz kādu atsevišķu apdzīvotu vietu, bet gan visu Latviju kopumā.

Izaicinājumu kokteilis

Augsto tehnoloģiju uzņēmuma "HansaMatrix" koncerns pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, strādāja ar 21,962 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 2,8% mazāk nekā 2020.gadā, taču koncerna zaudējumi samazinājās par 40,6% un bija 502 420 eiro, liecina biržai "Nasdaq Riga" iesniegtais finanšu pārskats.

Vienlaikus 2021.gada ceturtajā ceturksnī "HansaMatrix" koncerna apgrozījums samazinājies par 13% salīdzinājumā ar 2020.gada attiecīgo periodu un bija 4,838 miljoni eiro, bet koncerna zaudējumi pieauguši par 43,7%, sasniedzot 516 002 eiro.

Finanšu pārskata vadības ziņojumā teikts, ka koncerna peļņu 2021.gada ceturtajā ceturksnī un pagājušajā gadā kopumā negatīvi ietekmēja vairākas ar naudas plūsmu nesaistītas pozīcijas, tostarp zaudējumi no ieguldījumiem asociētajos uzņēmumos, Eiropas Investīcijas bankas (EIB) garantijas un EIB aizdevuma patiesās vērtības izmaiņas, kā arī ar nomu saistītie procentu izdevumi.

2021.gadā galvenais pārdošanas dzinējspēks turpināja būt Baltijas klienti, veidojot 52% no kopējā apgrozījuma, kamēr Ziemeļvalstu un pārējo Eiropas Savienības (ES) valstu tirgus daļas bija attiecīgi 27% un 6%. Tajā pašā laikā piegādes klientiem, kas atrodas ārpus ES tirgus veidoja 15% no kopējā apgrozījuma.

Pēc nesenajiem Ministru kabineta grozījumiem, kas ļauj samazināt galvenās cirtes caurmēru mežsaimniecībā, pastāv bažas, ka Latvija var saskārties ar jaunu privāto mežu īpašumu pārdošanas vilni. Daudzi īpašnieki nav informēti par pienākumu obligāti atjaunot šādi izcirstos mežus trīs gadu laikā.

Tāpēc, pienākot termiņam, īpašniekiem var nebūt vairs finanšu resursu šo prasību izpildīšanai, kas varētu novest pie mežu pārdošanas.

Saskaņā ar VIDI Woods apkopotajiem datiem, 2023. gadā aptuveni 40% cirsmu tika realizētas ar samazinātu koku caurmēru. Tas nozīmē, ka visiem šo cirsmu īpašniekiem trīs gadu laikā jāatjauno savi meži.

Teju ikviens meža īpašnieks ir informēts par samazinātajām koku caurmēru prasībām galvenajai cirtei. Tomēr par pēcāk pieņemtajām izmaiņām, kas izvirzījušas arī jaunas prasības mežu īpašniekiem, uzliekot pienākumu mākslīgi atjaunot mežus trīs gadu laikā pēc ciršanas, ja kailcirte veikta atbilstoši jaunajiem caurmēriem, ‒ nē.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušajā gadā samazinājās par 0,3%, salīdzinot ar 2022.gadu, informē Centrālajā statistikas pārvaldē.

2023.gadā Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 40,31 miljards eiro, tostarp ceturtajā ceturksnī - 10,7 miljardi eiro.

Pērn ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2022.gada attiecīgo periodu, Latvijas IKP, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, palielinājās par 0,1%, bet pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem pieauga par 0,4%.

Savukārt, salīdzinot ar pagājušā gada trešo ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri koriģētiem datiem, pieauga par 0,8%.

Statistikas pārvaldē norāda, ka ražojošo nozaru pievienotā vērtība 2023.gadā samazinājās par 1,4%, bet pakalpojumu nozaru - pieauga par 0,8%.

Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozares apmērs pērn samazinājās par 8,1%, ko veicināja produkcijas apmēra samazinājums augkopībā un lopkopībā par 7,8% un mežsaimniecībā un mežizstrādē - par 9,2%, kamēr zivsaimniecības nozarē bija pieaugums par 2,2%.

Mežs – mūsu bagātība. Mūsu Latvijas zaļais zelts. Latvija nenoliedzami ir zaļo mežu zeme un meži ir viens no valsts galvenajiem dabas resursiem. Eiropas Savienības "Zaļais kurss" paredz trīs miljardu koku iestādīšanu līdz 2030. gadam, kas ir ļoti apsveicams plāns. Taču, ko iesākt, ja tajā pat laikā “Zaļais kurss” plāno izskaust kūdru un kūdras produktu izmantošanu lauksaimniecībā un mežsaimniecībā?

Meža nozares pārstāvji uz to norāda, ka meža stādus bez kūdras vispār nav iespējams izaudzēt. Latvijas meži ir vērtīgs un nenovērtējams resurss ekonomiskajām, vides un arī sociālajām vajadzībām. Kokapstrāde, mežizstrāde un kokrūpniecība nodrošina darbavietas un ekonomisko attīstību.

Kokmateriālu eksports veicina valsts ekonomikas izaugsmi. Meži veic svarīgu lomu dabas aizsardzībā un bioloģiskajā daudzveidībā, nodrošinot svarīgu biotopu un ekosistēmu daļu, kas ir būtiska ekosistēmu līdzsvara uzturēšanai. Mežs darbojas arī kā oglekļa piesaistītājs, jo fotosintēzes procesā koki piesaista CO2 no atmosfēras, akumulējot oglekli un atbrīvojot skābekli. Ilgtspējīgi apsaimniekotā mežā oglekļa uzkrāšanās nekad neapstājas, jo jaunie kociņi aizstāj nocirstos. Nocirstā kokā ogleklis joprojām ir piesaistīts - kā oglekli uzglabājoša „noliktava”.

Zaļā reforma radīs desmitiem miljardu eiro lielus zaudējumus mežsaimniecībai un valsts bagātībai.

Pēdējā laikā Latvijā, neņemot vērā ievērojamo kopējo meža platību pieaugumu, ir raksturīga izteikta tendence strauji palielināt mežu platības, kurās tiek aizliegta mežsaimnieciskā darbība. 2021. gadā 107,9 tūkstošu hektāru lielās meža platībās bija pilnībā aizliegta mežsaimnieciskā darbība, bet 2022. gadā – jau 143,1 tūkstoša hektāru lielā platībā.

Šogad 5. martā Rīgā notika otrie vērienīgākie protesti pēc 2023. gada 24. aprīļa skolotāju streika gājiena. Latvijas mežsaimnieki protestēja pret valdības iecerēm liegt saimniecisko darbību simtos tūkstošu hektāru lielās meža platībās. Turklāt šie aizliegumi iecerēti bez jebkādām ieplānotām kompensācijām mežu īpašniekiem un nozarē nodarbinātajiem. Marta beigās tikai nedaudzi mediji un visai pieklusinātos toņos atainoja viena no Latvijas ietekmīgākajiem eksportējošajiem uzņēmumiem AS Latvijas finieris padomes priekšsēdētāja Ulda Biķa viedokli par centieniem izmantot valsts rīcībā esošos instrumentus, lai Latvijā iznīcinātu mežsaimniecību un kokrūpniecību gan kā saimniecības, gan kā eksporta nozari.

Kopš 2023. gada vidus, kad tika novērots salīdzinoši krass meža īpašumu cenu kritums, situācija segmentā saglabājusies stabila.

Zemais pieprasījums pēc Latvijas koksnes Eiropas tirgū, kā arī citi faktori meža īpašniekus un pircējus jau pērn mudināja nepārsteigties ar lēmumu pieņemšanu, savukārt Satversmes tiesas lēmums šā gada aprīlī atcelt Ministru kabineta noteikumus, kas atļāva cirst jaunākus kokus ar mazāku caurmēru, īpašniekus nostādīja gaidīšanas režīmā. “Latio” Mežu un lauksaimniecības zemju nodaļa secina – noteikumu atcelšanas sekas visbūtiskāk izjutīs mazo mežu īpašnieki ar lielu jauno mežaudžu īpatsvaru, kuru izstrāde tiks aizkavēta vismaz par pieciem gadiem. Mežu un LIZ segmenta tendences par šā gada pirmajiem sešiem mēnešiem apkopotas jaunākajā “Lauku īpašumu tirgus indeksā”.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušajā gadā samazinājās par 3,6%, salīdzinot ar 2019.gadu, informē Centrālā statistikas pārvalde.

2020.gadā Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 29,334 miljardi eiro.

2020.gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo periodu, Latvijas IKP, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, saruka par 1,5%, savukārt pērn ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar trešo ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem palielinājās par 1,1%.

Pēc statistikas pārvaldē vēstītā, ražojošo nozaru pievienotā vērtība 2020.gada laikā pieauga par 0,4%, savukārt pakalpojumu nozaru samazinājās par 4,8%.

Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē 2020.gadā bija pieaugums par 1,8%, ko galvenokārt ietekmēja produkcijas pieaugums augkopībā un lopkopībā - par 2,8%, mežsaimniecībā un mežizstrādē - par 1,1%, bet samazinājums par 5,8% bija zivsaimniecības nozarē.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā pusgadā pieaudzis par 0,3%, salīdzinot ar 2023.gada attiecīgo periodu, tostarp otrajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP palielinājies par 0,5% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus šogad otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, proti, šā gada pirmo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP samazinājies par 0,1%.

Faktiskajās cenās Latvijas IKP šogad pirmajā pusgadā bija 19,8 miljardu eiro apmērā, tostarp otrajā ceturksnī - 10,44 miljardi eiro.

Statistikas pārvaldē norāda, ka 2024.gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu kopējā pievienotā vērtība samazinājusies par 0,1%, pakalpojumu nozarēm pieaugot par 0,5%, bet ražojošām nozarēm samazinoties par 1,4%.

Pēc operatīvajiem datiem un veiktajiem novērtējumiem, lauksaimniecības nozarē šogad otrajā ceturksnī bija pieaugums par 7,1%, ko ietekmēja kāpums augkopības nozarē par 12,6% un kritums lopkopībā par 1,4%. Zivsaimniecības nozarē bija kritums par 16%, kā arī kritumu par 0,4% uzrādīja mežsaimniecības un mežizstrādes nozare.

Dabas vērtību skaitītāji Latvijā atraduši Eiropas nozīmes biotopus vairāk nekā 300 000 ha platībā, un, tā kā tie pārsvarā atrodas ciršanas vecumu sasniegušos mežos (ap 450 000 ha saimnieciski vērtīgajās sugās saimnieciskajos mežos), tad no saimnieciskās aprites potenciāli izņemamo platību apmērs var svārstīties no 60 000 ha līdz 260 000 ha, kas atstās ne tikai būtisku ietekmi uz konkrētiem uzņēmumiem, bet arī uz nozari un ar to saistītajām sfērām.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par dabas skaitīšanas rezultātu iespējamo ietekmi uz meža nozari, tautsaimniecību un darba vietām reģionos.

Cipari ir, bet vēl daudz nezināmo

“Ir zināmi dabas skaitīšanas rezultāti, kas tika publiskoti uzraudzības grupas sanāksmē, un tie liecina, ka vairāk nekā 300 000 hektāru Latvijā ir atrasti Eiropas nozīmes biotopi, taču pašlaik nav zināms, kas notiks tālāk,” norāda Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks. Viņš atzīst, ka mežu īpašnieki, jau pirms tika uzsākta dabas skaitīšana, 2017. gadā uzdeva Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai jautājumu par to, kas notiks pēc tam, kad dabas vērtības būs saskaitītas. “Tā laika ministrijas vadības atbilde: “Vispirms iegūsim datus, tad arī runāsim par to, kas notiks pēc tam,” nebija un nav pareiza, jo neskaidrība mežu īpašniekiem nebūt neveicina mērķu sasniegšanu dabas aizsardzībā,” tā A. Muižnieks.

Latvijas mežu apsaimniekošanas, kokrūpniecības, koksnes loģistikas un tirdzniecības uzņēmums, kā arī viens no lielākajiem privātajiem nacionālā kapitāla meža īpašniekiem PATA grupa izveidojis uzņēmumu PATA Finance, kas sadarbībā ar Signet Bank specializēsies finansējuma nodrošināšanā mežu īpašniekiem un lauksaimniekiem.

PATA Finance mērķis ir nodrošināt finansējuma pieejamību Latvijas mežu īpašniekiem un lauksaimniekiem situācijā, kad Latvijas bankās vietējiem uzņēmumiem ir visai ierobežotas iespējas saņemt nepieciešamo atbalstu.

Jaunais uzņēmums nodrošinās finansējumu mežu īpašniekiem un lauksaimniekiem, kuriem ir ātri nepieciešami papildu līdzekļi saimnieciskās darbības attīstībai – piemēram, cirsmu iegādei un izsolēm, īstermiņa apgrozāmajiem līdzekļiem, ES līdzfinansējuma iemaksām, kā arī citām mežsaimnieku un lauksaimnieku naudas plūsmas sabalansēšanas vajadzībām. Aizdevuma piešķiršanas pieprasījumu plānots izskatīt vienas darbadienas laikā.

“Kā latvietim man ir grūti noskatīties, kā aizvien vairāk Latvijas mežu nonāk ārzemnieku rokās. Šobrīd no 100 lielākajiem privātajiem mežu īpašniekiem 67% jau ir ārzemnieki, bet pašiem latviešiem piederošo mežu platības Latvijā samazinās ar katru dienu. Latvijas iedzīvotāji bieži ir spiesti pārdot savu mežu, jo trūkst līdzekļu, nav iespējams citādi pārvarēt īstermiņa grūtības. Lielās bankas šobrīd mazajiem un vidējiem uzņēmumiem palīdz ļoti maz vai nemaz, tām vairāk patīk lielie ārzemju, skandināvu mežu uzpircēji. Covid-19 ārkārtējās situācijas apstākļos daudziem ir kļuvis vēl smagāk, tāpēc mēs kā nacionālā kapitāla uzņēmums saskatām iespēju sniegt palīdzību tiem vietējiem mežu īpašniekiem un lauksaimniekiem, kuriem tā šobrīd ir nepieciešama. PATA grupas uzņēmumos visā Latvijā strādā vairāk nekā 600 cilvēku, mums ir plašs konsultantu tīkls un desmitgadēm veidojies sadarbības partneru loks, un esam priecīgi, ka sadarbībā ar Signet Bank mēs varam savus resursus izmantot, piedāvājot šo svarīgo pakalpojumu mežu īpašniekiem un lauksaimniekiem,” pamato PATA grupas vadītājs Uldis Mierkalns.

Meži Latvijā aizņem vairāk nekā 3 miljonus hektāru, no tiem teju puse pieder Latvijas valstij, bet pārējās platības – juridiskajām un fiziskajām personām.

Kuri ir lielākie mežu īpašnieki Latvijā? Lursoft apkopojis TOP 20 juridiskās personas, kurām pieder lielākās mežu platības, analizējot šo uzņēmumu pēdējo gadu finanšu rādītājus un kapitāla izcelsmi.

TOP 20 lielākajiem mežu īpašniekiem kopā pieder meži vairāk nekā 300 tūkst. ha platībā, liecina Lursoft apkopotā informācija. Astoņiem no tiem piederošo mežu platība pārsniedz 10 tūkst. ha, savukārt līderim SIA “MYRTILLUS” – pat 58,96 tūkst. ha meža.

Liela daļa no sarakstā esošajiem uzņēmumiem saistīti ar atsevišķām ārvalstu kompānijām. Tā, piemēram, ceturtā daļa no visiem TOP 20 uzņēmumiem saistīti ar zviedru kompāniju “Sodra”. Tai pieder ne tikai saraksta 1.vietā esošais SIA “MYRTILLUS”, bet arī SIA “Fragaria”, SIA “Zilupe mežs”, SIA “Sodra mežs” un SIA “Ruda”.

Pašvaldības ar to īpašumā esošajiem meža resursiem nerīkojas saimnieciski, negūstot iespējami lielāko labumu no šo vērtīgo publisko aktīvu pārvaldības, lietderības revīzijā par pašvaldību rīcību ar meža resursiem secinājusi Valsts kontrole.

Revīzijā gūtie pierādījumi liecina, ka revidētajās Alūksnes, Jelgavas, Krāslavas, Saldus un Siguldas novada pašvaldībās kopumā nav informācijas par 63% jeb 5451 hektāru (ha) meža resursiem - nav veiktas meža inventarizācijas. Taču arī inventarizētajās meža platībās 5072 ha netiek pienācīgi veiktas visas meža apsaimniekošanas ciklā paredzētās darbības, piemēram, meža atjaunošana pēc cirsmu izstrādes, jaunaudžu un krājas kopšana, aizsardzība pret kaitēkļu un dzīvnieku bojājumiem, meliorācijas un meža infrastruktūras uzturēšana. Neveicot šīs darbības, pašvaldības samazina meža nākotnes vērtību un iespēju ik gadu gūt ieņēmumus līdz pat 3 438 400 eiro.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) īstenotajā senākās Rīgas pils kastelas daļas restaurācijas un pārbūves projektā pabeigti vēsturiskās fasādes atjaunošanas darbi.

Pirms diviem gadiem uzsāktais pils atjaunošanas projekts turpinās, taču vēsturiski krāšņā fasāde nu ir pilnībā atjaunota un atklāta sabiedrības aplūkošanai, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Atjaunotā Rīgas pils fasāde valsts svētku nedēļas ietvaros tiks izgaismota, lai iedzīvotāji un pilsētas viesi to varētu aplūkot arī diennakts tumšajā laikā.

“Restaurētā un ar lazējošo krāsu tonāli izlīdzinātā, kā arī ar perfekti atveidotām logu apmalēm piesātinātā fasāde ir atraktīvākā no visām Rīgas pils fasādēm. Tuvojoties valsts svētkiem nav labāka veida kā atgādināt Latvijas sabiedrībai par Rīgas pils un tās restaurācijas valstisko un simbolisko nozīmi, kā to īpaši izceļot un izgaismojot”, norāda Pieminekļu padomes vadītājs Ojārs Spārītis.

Ikvienam uzņēmumam nav svarīgāka uzdevuma, kā attīstīt rentablu un ilgtspējīgu ražošanu no vietējiem resursiem. Rīga ir lielākā mežu īpašniece starp Eiropas pilsētām un trešā lielākā Latvijas mērogā pēc valsts un viena privāta mežu īpašnieka, uzņēmuma Rīgas meži kopējā apsaimniekoto mežu platība ir 61 726 ha. Dziļākas pārstrādes attīstība un modernizācija nodrošina lielāku pievienoto vērtību, strauji augošus ieņēmumus SIA Rīgas meži, tādēļ uzņēmums par savu galveno uzdevumu uzskata arī turpmāku ilgtspējīgu saimniekošanu mežā un aprites ekonomikas principu ievērošanu ražošanā, jo tikai tā iespējams nodrošināt stabilus un augošus ieņēmumus.

Nav noslēpums, ka joprojām turpinās uzņēmuma domstarpības ar Valsts kontroli un Konkurences padomi par to, vai ir jāpārdod neapstrādāti baļķi kā izejviela pārpircējiem vai tomēr izejviela jāpārvērš tādos dārgos produktos kā, piemēram, IKEA mēbeles, kā to dara Rīgas meži. Tas ļāvis uzņēmumam sasniegt gan apgrozījuma rekordu 20 miljonus eiro, gan sasniegt vēsturiski lielāko peļņu – 2,8 miljonus eiro – un kāpināt arī valsts un pašvaldību budžetos nomaksāto nodokļu apjomu līdz vēsturiski visaugstākajam līmenim, sasniedzot 4 miljonu eiro samaksāto nodokļu. Dīvaini, ka no valsts budžeta – no Rīgas mežu nopelnītās un samaksātās naudas – uzturētas iestādes klaigā, ka strādāt un pelnīt pašvaldības uzņēmumam nav pareizi. Tikmēr Rīgas mežu vadība turas pie pārliecības, ka, tikai dažādojot uzņēmuma darbības veidus un īstenojot aprites ekonomikas pamatprincipus, nevis atdodot izejvielu, var kāpināt ieņēmumus no Rīgai piederošajiem mežu resursiem. SIA Rīgas meži veiksmīgās darbības pamatā ir nemitīga darbaspēka efektivitātes paaugstināšana un apgrozījuma pieaugums, tas panākts nepaplašinot uzņēmuma darbības virzienus, izejvielu ieguves apjomus, bet tieši kāpinot uzņēmuma darbības, ražošanas un pārstrādes efektivitāti. Ik gadu SIA Rīgas meži tiek veikti efektivitātes koeficienta (apgrozījums uz vienu darbinieku) aprēķini, kas liecina, ka efektivitāte pastāvīgi pieaugusi. Kopš 2015. gada tā palielinājusies teju pusotras reizes.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušajā gadā pieaudzis par 2%, salīdzinot ar 2021.gadu, informē Centrālajā statistikas pārvaldē.

2022.gadā Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 39,081 miljards eiro, tostarp ceturtajā ceturksnī - 10,7 miljardi eiro.

Pērn ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2021.gada attiecīgo periodu, Latvijas IKP pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem palielinājās par 0,3%, bet pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem pieauga par 0,5%.

Savukārt, salīdzinot ar pagājušā gada trešo ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri koriģētiem datiem, nemainījās.

Ražojošo nozaru pievienotā vērtība 2022.gadā samazinājās par 1,1%, bet pakalpojumu nozaru - pieauga par 4,2%.

Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē pērn bija pieaugums par 7%, ko veicināja produkcijas apmēra pieaugums augkopībā un lopkopībā par 2,5%, kā arī mežsaimniecībā un mežizstrādē - par 13,6%, bet zivsaimniecības nozarē bija samazinājums par 2,6%.

Zemapdrošināšana ir pastāvējusi vienmēr, taču līdz ar inflācijas straujo lēcienu pirms pāris gadiem un cenu korekcijām it visās dzīves jomās, tai skaitā būvniecībā un nekustamā īpašuma jomā, tā ir kļuvusi par sērgu Latvijas apdrošināšanas tirgū. Tā nopietni apdraud īpašnieku iespējas saņemt pietiekamas apdrošināšanas atlīdzības un atjaunot savu īpašumu.

Zemapdrošināšana diemžēl nav “slimība” tikai fizisko personu apdrošināšanas jomā, tā ir izplatīta arī juridisku personu, piemēram, lauksaimnieku, vidū.

Kas ir zemapdrošināšana?

Katrs īpašums ir apdrošināts par konkrētu atjaunošanas vai aizvietošanas vērtību – tā ir maksimālā atlīdzības summa, ko klients var saņemt, ja notiek negadījums un īpašums tiek bojāts. Ja īpašums ir apdrošināts aizvietošanas vērtībā, tad apdrošināšanas atlīdzība ir atjaunošanas izdevumi, lai veiktu apdrošinātā nekustamā īpašuma atjaunošanu tādā kvalitātē un apjomā, kādā tas bija tieši pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās. Savukārt, ja īpašums pēc negadījuma vairs nav atjaunojams, tad atlīdzības apmērs ir aizvietošanas vērtība (tirgus vērtība) tieši pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās brīža.

Latvija mežsaimniecībai ir piemērota vieta, jo mežs, rūpīgi kopts un auklēts, te aug kā reti kur uz zemeslodes, savukārt biznesam ir jāspēj tikt galā ar šķērēm, kad prognozētais ienākumu pieaugums ir divas reizes mazāks par izmaksu kāpumu

Šādas specifiskas nozares nianses DB Uzņēmēju kluba biedriem rādīja valsts mežu apsaimniekošanas AS Latvijas valsts meži (LVM) valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks.

Viņš atzina, ka katrā laikā ir bijuši izaicinājumi, jo tādi bija visai meža nozarei, ne tikai pirms oficiālās ekonomiskās recesijas, bet tādi bija arī 2017. gadā, un ir skaidrs, ka tādi arī būs perspektīvā. Vienlaikus LVM vadītājs atzina, ka uzņēmumu var vērtēt atsevišķi gan pēc apgrozījuma, gan peļņas rādītājiem, tomēr visi šie rādītāji ir atkarīgi ne tikai no tā, kas un kā notiek Latvijā kokapstrādes nozarē un kas notiek tās produktu noieta tirgos ārzemēs, bet arī no tā, kā strādā un kādus lēmumus pieņem konkurentvalstu uzņēmumi un politiķi. Latvijas valstij valsts mežu apsaimniekotājs tuvākajā laikā budžetā ieskaitīs miljardo eiro, taču kopējais meža nozares devums ir daudzas reizes lielāks, jo tie nav tikai simti miljoni eiro, kas ir samaksāti nodokļos, bet tās ir arī darba vietas šeit pat Latvijā, jo īpaši reģionos, kur jau tā iedzīvotāju skaits ir pamatīgi izkusis.

Lekciju cikls vispārējas sabiedrības informētības, kā arī mežu īpašnieku zināšanu un izpratnes par meža nozares ilgtspējīgu attīstību veicināšanai, sabiedrības informēšanas un meža īpašnieku izglītošanas un apmācības programmas ietvaros. Lekciju cikls organizēts sadarbībā ar Meža attīstības fondu.

Videolekcija “Meža un zemes resursu apsaimniekošanas sociālekonomiskie aspekti un izmaiņas Eiropas Savienības jaunās vides politikas apstākļos”

Lekcijas datums un vieta: 18.10.2023., Jelgava

Referents: Māris Liopa, Latvijas Mežu sertifikācijas padomes priekšsēdētājs, LR Zemkopības Ministra padomnieks meža resursu ilgtspējīgas pārvaldības un izmantošanas jautājumos

Lekcijas tēma: Meža un zemes resursu apsaimniekošana aptver neskaitāmas apakšnozares, kurām veiksmīgas apsaimniekošanas gadījumā būtu jāfunkcionē kā vienotam organismam.

Videolekcija “Purvu un kūdras nozīme jaunajā globālajā situācijā”

Rīgas pašvaldības SIA «Rīgas meži» apgrozījums pagājušajā gadā bija 20,013 miljoni eiro, kas ir par 8,4% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga par 45,3% - līdz 3,141 miljonam eiro, liecina informācija «Firmas.lv».

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka peļņas kāpumu, neraugoties uz pieaugušajiem izdevumiem, uzņēmumam pērn nodrošināja efektīvā mežistrāde, labvēlīgā situācija apaļkoku tirgū un augstas pievienotās vērtības koksnes produktu ražošana un pārdošana.

Tikmēr uzņēmuma apgrozījuma pieauguma pamatā, pēc «Rīgas mežu» vadības skaidrotā, ir ieņēmumu kāpums par 10% no cirsmu, apaļkoku un zāģmateriālu pārdošanas.

«Rīgas mežu» vadības ziņojumā teikts, ka uzņēmuma mežizstrādes apmēri pērn bija mazāki nekā gadu iepriekš. Pērn izstrādāts kopumā 196 641 kubikmetrs salīdzinājumā ar 218 444 kubikmetriem 2017.gadā.

Vienlaikus kompānijas vadība atzīmē, ka, samazinoties realizētā apaļkoka apmēriem, bet, pieaugot vidējai cenai, ieņēmumi par apaļkokiem 2018.gadā bija par vairāk nekā pusmiljonu eiro lielāki nekā gadu iepriekš. Savukārt zāģbaļķu cenas kompānija spēja noturēt virs vidējā tirgus līmeņa. Arī mazvērtīgajam sortimentam cenas kāpa salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Rīgas pils senākās jeb kastelas daļas restaurācijas un pārbūves projektā pabeigti kādreizējās pils ēdamzāles - Remtera - vēsturiskā plašuma atjaunošanas darbi un starpstāvu pārseguma izņemšana, informē VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Remteris ir pēdējā atjaunošanas stadijā esošā zāle. Tās atjaunošanas laikā demontētās pārseguma sijas ir saglabātas otrreizējai izmantošanai - muzeja vajadzībām paredzēto mēbeļu izgatavošanai. Savukārt velvju nestspējas veicināšanai ir veikti nepieciešamie darbi ceturtā stāva un bēniņu līmenī, lai mazinātu uz tām esošo slodzi, kā arī veikta kolonnu savilču gredzenu testēšana un montāža. Paredzēts, ka Remteris pilnībā būs pabeigts rudenī.

Pilnsabiedrības "Rīgas Pils Kastelas projekts" arhitekte un atbildīgais autoruzraugs Anastasija Pimenova norāda, ka Remtera zāles starpstāvu pārseguma demontāžas laikā saskārās ar dažādiem izaicinājumiem. Galvenokārt, tie bija saistīti ar zāles konstrukciju nestspēju un tehniskajiem parametriem, ko ietekmējusi telpas attīstība cauri gadsimtiem.

Jaunu koksnes piegāžu ķēžu sertifikācijā pēc PEFC nosacījumiem Latvija pērn ieņēmusi trešo vietu pasaulē aiz Japānas un Baltkrievijas.

To rāda Meža sertifikācijas sistēmu novērtēšanas programmas jeb PEFC (Programme for the Endorsement of Forest) dati. Tie liecina, ka pērn šajā sistēmā Japānā papildus sertificētas 168 piegāžu ķēdes, kam seko Baltkrievija, un vienlaikus par pārsteigumu ir uzskatāma nelielas valsts Latvijas trešā vieta. Vienlaikus tiek uzsvērts, ka koksnes piegāžu ķēžu sertifikācijai pēc PEFC ir nozīme, ja attiecīgajā valstī ir pietiekami lielas mežu platības, kurās mežsaimniecība jau tiek veikta atbilstoši PEFC nosacījumiem.

Pēc PEFC informācijas, 2018. gadā šīs sistēmas sertifikāciju kā ilgtspējīgas mežsaimniecības apliecinājumu papildinājuši ASV un Kanādas mežu īpašnieki ar 9 milj. ha, kam ar 4,2 milj. ha seko Zviedrijas un nedaudz vairāk nekā 4 milj. ha - Krievijas meža zemju apsaimniekotāji. Pēc PEFC sistēmas Latvijā ir sertificēti aptuveni 1,7 milj. ha mežu un 75 koksnes piegāžu ķēdes, liecina organizācijas dati.

Privāto mežu īpašniekiem būs lielāka brīvība apsaimniekot savus mežus - to paredz gaidāmie grozījumi Ministru kabineta noteikumos "Koku ciršana mežā".

Zemkopības ministrija (ZM) pēc aizvadītām vairāk nekā 30 sarunām un diskusijām ar vides organizāciju un meža nozares pārstāvjiem grozījumu noteikumos par Koku ciršanu mežā spēkā stāšanos plāno atlikt par pusgadu, ja noteikumu projektu atbalstīs valdība.

Tādējādi grozījumi noteikumos par Koku ciršanu mežā varētu stāties spēkā 2021.gada 1.jūlijā nevis nākamā gada 1.janvārī, kā bija paredzēts iepriekš. ZM ir sagatavojusi attiecīgu priekšlikumu par grozījumu spēkā stāšanās atlikšanu par pusgadu.

Zemkopības ministrija aizvadītajā nedēļā rīkoja izbraukuma pasākumu meža apsaimniekošanas procesu izzināšanai interesentiem un masu mediju pārstāvjiem, informējot par šobrīd spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, kā arī par gaidāmo grozījumu mērķiem ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas politikas nodrošināšanā.

Pastāv aizdomas par nesamērīgu un necaurspīdīgu līdzekļu izlietošanu, vienā no vides izglītības projekta "Zaļā klase" ēkām ieguldot 600 000 eiro, komentējot pašvaldības SIA "Rīgas meži" divu valdes locekļu atlaišanu, piektdien žurnālistiem sacīja Rīgas domes pārstāvji.

"Rīgas mežu" ilggadējais vadītājs Aivars Tauriņš un valdes loceklis Juris Buškevics amatu zaudējuši, ņemot vērā trauksmes cēlēja ziņojumā pausto. Pašlaik, lai pārbaudītu ziņojumā sniegto informāciju, uzņēmumā sākts audits.

"Pirms neilga laika es saņēmu trauksmes cēlēja ziņojumu, visai detalizētu. Iepazīstoties ar to, es to noslepenoju, anonimizēju, lai pasargātu trauksmes cēlēju, un nodevu amatpersonām rīcībā," komentēja Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (PP).

Viņš arī informēja, ka pašvaldība uzņēmumā sākusi auditu, lai pārbaudītu, vai ziņojumam ir pamats.

"Mēs nekavēsimies ne mirkli, lai šo informāciju nodotu tiesībsargājošajām iestādēm, ja audita laikā atklāsies, ka šiem paziņojumiem ir zināms pamats," solīja domes priekšsēdētājs.