2016. gada augustā - saskaņā ar noslēgto franšīzes līgumu - darbību Gruzijā ir sācis mērniecības pakalpojumu uzņēmums Metrum Georgia.

Šobrīd uzņēmums ir atvēris piecus birojus – galvaspilsētā Tbilisi, kūrortpilsētā Batumi, Kutaisi, Gori un valsts austrumu daļā Telavi.

Šogad plānots, ka uzņēmumā strādās 42 darbinieki, bet nākamā gada laikā mērniecībā nodarbināto skaits uzņēmumā varētu pieaugt līdz 150-200 cilvēkiem. Franšīzes devējs ir SIA Metrum.

«Uzņēmums darbību sāk laikā, kad Gruzijā tiek īstenota apjomīga zemes īpašumu sakārtošanas kampaņa – ar daļēju valsts atbalstu īpašniekiem ir iespēja veikt zemes robežu kadastrālo uzmērīšanu,» skaidro SIA Metrum valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Trukšāns.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Metrum valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Trukšāns. «Mērniecības un teritoriālās attīstības plānošanas uzņēmums Metrum darbojas arī ārpus Latvijas – esam snieguši pakalpojumus no Kazahstānas līdz Kanāriju salām. Otrs svarīgs fakts ir mūsu ieguldījums zinātnes attīstībā – pat pēc pieticīgām aplēsēm esam ieguldījuši apmēram 2,5 miljonus eiro, investīcijas veicot meža inventarizācijas tehnoloģiju izpētē un attīstībā ar tālizpētes metodēm,» norāda M. Trukšāns.

Jūnija sākumā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda rīkojumu tika apstiprināts pirmais SIA Metrum izstrādātais dabas aizsardzības plāns dabas parkam Daugavas ieleja Aizkraukles novadā, informē SIA Metrum.

Šādus plānus sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi izstrādā īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un to sagatavošanā tiek iesaistīts plašs dažādu jomu speciālistu loks, tostarp sertificēti sugu un biotopu eksperti - ornitologi, entomologi, ihtiologi.

Dabas aizsardzības plānu izstrāde ir jauns Metrum plānošanas nodaļas darbības profils. Pēdējo trīs gadu laikā ir sagatavoti un ar ministra rīkojumu apstiprināti tikai pieci dabas aizsardzības plāni. To izstrāde ir garš un sarežģīts process, un atsevišķos gadījumos, nespējot rast kompromisu starp dažādām interešu grupām, tie tā arī netiek apstiprināti ar ministru rīkojumu.

2015.gada rudenī Latvijas mērniecības uzņēmuma Metrum speciālisti veica galējos kontrolmērījumus, noslēdzot Augusta Deglava ielas galā esošās kādreizējās pilsētas izgāztuves rekultivācijas projektu, ko īstenoja būvsabiedrība Merks.

Uzņēmums projekta ietvaros, gatavojot konkursa piedāvājumu, veica pārvietojamā apjoma aplēses un precizējošos aprēķinus. Vēlāk, jau projekta realizācijas gaitā, Metrum speciālisti veica ikmēneša kontrolmērījumus, piegādājot būvkompānijai detalizētus mērījumus un ortofoto (fotokarti). Projekta noslēgumā tika veikti pēdējie kontrolmērījumi, kā arī sagatavoti gala situācijas ortofoto (fotokarte) un aerofoto materiāls.

Projekta realizācijas gaitā Metrum pielietoja topogrāfiskos uzmērījumus, aerolāzerskenēšanu un aerofotografēšanu, izmantojot bezpilota lidaparātu un lidmašīnu.

Būvkompānijas Merks realizētajā rekultivācijas projekta īstenošanas laikā tika pārvietoti 0,93 miljoni kubikmetri zemes, kas atbilst 75 tūkstošiem lielo autokravu, tika izveidots kalns gandrīz 36 metru augstumā, sakopta gandrīz 21 hektāru lielā izgāztuves platība, atbrīvojot vietu arī turpmākai apkārtesošās infrastruktūras attīstībai, kā arī tika īstenoti pasākumi vides piesārņojuma mazināšanai.

RP SIA Rīgas satiksme informē, ka jebkuram uzņēmumam ir iespēja kļūt par sadarbības partneri un piedāvāt atlaidi sava uzņēmuma pakalpojumiem Rīdzinieka kartes lietotājiem.

Rīgas satiksme biznesa portālam db.lv atbild, kas jāzina potenciālajiem sadarbības partneriem:

- Kādi ir nosacījumi, lai kļūtu par sadarbības partneri?

Vienīgs nosacījums - nodrošināt Rīdzinieka karšu lietotāju elektronisko reģistrāciju (nepieciešams uzstādīt terminālu. Termināla uzstādīšanu nodrošina Rīgas satiksme). Protams, ja uzņēmuma nozare saistīta, piemēram, ar alkohola vai cigarešu tirdzniecību, tas nav atbalstāms. Lai uzsāktu darbību, jāparaksta standarta veida sadarbības līgums, kura nosacījumi ir pilnīgi vienādi visiem.

- Vai ir uzņēmumi, kuriem tiek dota priekšroka? Kuru nozaru uzņēmumus Rīgas satiksme vislabprātāk vēlētos redzēt kā sadarbības partnerus?

Ir uzsākts darbs pie lokālplānojuma izstrādes Krievu salas termināļa projekta teritorijai aptuveni 156 ha platībā, informē Rīgas brīvostas pārvaldes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Liene Ozola.

«Tā izstrādes pamatojumu nosaka nepieciešamība detalizēt Krievu salas teritorijas izmantošanas nosacījumus un pilnveidot pašreiz teritorijas plānojumā noteiktās prasības terminālu izbūvē izmantojamajām tehnoloģijām kravu uzglabāšanā, apstrādē un kraušanā, harmonizējot tās ar Eiropas Komisijas Vienotā pētījumu centra vadlīnijām Uzglabāšanas radītās emisijas noteiktajām labākajām pieejamajām nozares metodēm. Detalizācija un pilnveidojumi negrozīs, nemainīs un neietekmēs pašreiz Rīgas teritorijas plānojumā noteiktos Krievu salas izmantošanas mērķus,» skaidro brīvostā.

Jaunizbūvēto Krievu salas termināli ceturtdien klātienē apmeklēja arī brīvostas teritorijai piegulošo apkaimju – Bolderājas, Kundziņsalas un Vecmīlgrāvja – iedzīvotāju sabiedrisko organizāciju, kā arī Vides aizsardzības kluba pārstāvji. Vizītes mērķis bija līdz ar lokālplānojuma izstrādes uzsākšanu, iepazīties ar Krievu salas projekta 1.kārtas ietvaros paveikto darbu rezultātiem, kā arī iepazīties ar lokālplānojuma mērķiem un uzdevumiem un projekta 2. kārtā plānotajiem darbiem.

Turpmāk SIA «Rīgas namu pārvaldnieks» (RNP) valdi veidos pieci valdes locekļi, līdzšinējo triju vietā, un to vadīs Aivars Gontarevs, informē Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs uzsver, ka valde paplašināta, lai uzlabotu dzīvojamo māju apsaimniekošanas kvalitāti un veicinātu dzīvokļu īpašnieku biedrību izveidi. Pilsētas mērs uzsver, ka līdzšinējās valdes locekļu uzdevums bija sakārtot RNP darbību no finansiālā un sociālā skatu punkta un viņam nav pretenziju pret līdzšinējo valdes darbu.

«Tā kā šis posms zināmā mērā ir izpildīts, nākamais loģiskais reformas posms, kas tendēts uz pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu, ir uzticēts jaunam priekšsēdētājam,» skaidro N.Ušakovs.

Kopš 2015. gada RNP valdē ietilpst trīs locekļi - Ivo Lecis, Iveta Zalāne un Inga Bulgarina, turpmāk valde strādās piecu cilvēku sastāvā. A.Gontarevs amatā nomainīs pašreizējo RNP vadītāju I.Leci. Vienlaikus I.Zālāne, I.Lecis un I.Bulgarina turpinās strādāt valdē.

Rīgas dome ir atbalstījusi projektu par Kundziņsalas un teritorijas starp Sarkandaugavas atteku, Degvielas ielu, Tvaika ielu un Uriekstes ielu lokālplānojuma redakcijas nodošanu publiskajai apspriešanai un institūciju atzinumu saņemšana, informē Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Sabiedrisko attiecību vadītāja Solvita Brence.

Lokālplānojuma risinājumi paredz sabalansēt esošās dzīvojamās apbūves teritorijas un vides prasības ar mūsdienīgas un attīstīties spējīgas ostas apbūves prasībām. Kundziņsalas vēsturiskā dzīvojamā rajona apbūves teritoriju ir plānots attīstīt kā jauktas izmantošanas teritoriju, kurā ir pieļaujams gan saglabāt un atjaunot esošo apbūvi, gan attīstīt jaunu dzīvojamo apbūvi, gan publisko apbūvi. Biroju un tirdzniecības, pakalpojumu objektu apbūvi plānots attīstīt galvenokārt teritorijās, kas atrodas tiešā brīvostas ražošanas teritoriju tuvumā, tam paredzot atsevišķu apakšzonu. Apbūves zonu iedalījums apakšzonās plānots, lai samazinātu iespējamo ražošanas darbību ietekmi uz dzīvojamo apbūvi – trokšņus un vibrācijas no ostas uzņēmumiem.

Igauņiem piederošs uzņēmums SIA Sudrabsala iecerējis vērienīgi mainīt Krasta ielas vaibstus Rīgā, paredzot tur pat 24 stāvu apbūvi.

Pašlaik norisinās detālplānojuma teritorijai Krasta ielā 33 (pēc adreses maiņas -Krasta ielā 1C), Rīgā publiskā apspriešana. Tās termiņš noteikts no 25.03.2019. līdz 23.04.2019 (ieskaitot). Detālplānojuma ierosinātājs ir SIA Sudrabsala, izstrādātājs SIA Metrum.

Detālplānojuma izstrādes mērķis – izstrādāt priekšnoteikumus iespējamajai un ilgtspējīgai teritorijas attīstībai, attīstot un īstenojot 2005. gadā izstrādāto apbūves koncepciju – detalizējot daudzstāvu dzīvojamo ēku (9 līdz 24 stāvi) grupas izvietojumu ar atbilstošu infrastruktūras nodrošinājumu.

Saskaņā ar attīstītāja kopējo apbūves teritorijas attīstības vīziju, kvartālā starp Salu tiltu, Krasta ielu un Daugavu (vēsturiskās Zvirgzdu salas teritorijā) paredzēts radīt pievilcīgu, atpazīstamu un dzīvotspējīgu augstas kvalitātes pilsētvidi – ar labiekārtotu publisko zonu, kurā cilvēkiem būtu prieks dzīvot, strādāt un atpūsties. Lai to realizētu, teritorijā kopumā paredzēts attīstīt gan dzīvojamo, gan jaukta tipa apbūvi, kura apvieno darījumu, tirdzniecības un dzīvojamās teritorijas, un aktīvās publiskās zonas.

Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas sēdē maija vidū tika prezentēti Zaķusalas vērienīgie apbūves plāni. Db.lv piedāvā aplūkot iespējamos arhitektūras risinājumus, kurus kolēģijas pārstāvji apbūves iniciatoriem rosinājuši vēl pārskatīt un pilnveidot.

Db.lv jau rakstīja, ka SIA «Merks» piederošā SIA Zaķusala Estate Zaķusalā uz dienvidiem no Salu tilta plānots uzbūvēt trīs augstceltnes - divas dzīvojamās ēkas un vienu viesnīcu. 13 833 kvadrātmetru plašais zemesgabala īpašnieki ir uzņēmējs Jānis Lasmanis un vēl trīs fiziskas personas.

Vairuma kolēģijas pārstāvju ieskatā darbs pie attīstības priekšlikuma būtu vēl turpināms (nepiemērojot obligātu arhitektūras ideju konkursa procedūru), pārskatot un detalizējot sekojošus plānotās apbūves ieceres arhitektūras un pilsētbūvnieciskos aspektus:

- ņemot vērā teritorijas novietni (šobrīd neapbūvēta teritorija kvartālā starp nozīmīgu pilsētas maģistrāli un ainaviski kvalitatīvu ūdensmalu), ieteikums pārskatīt objekta funkcionālo un pilsētbūvniecisko risinājumu, tas ir, veidot pilsētvidi un galveno piekļūšanu zemesgabalā (arī iebrauktuvi) no ziemeļiem, izvietot viesnīcas apjomu tuvāk transporta maģistrālei, pēc iespējas saglabājot ainavas un vides kvalitātes vērtības dzīvojamām ēkām teritorijas dienvidu pusē pret Mazo Daugavu;

Pašlaik noris lokālplānojuma sabiedriskā apspriešana teritorijai Rīgā, Eksportostā, kur plānots veidot jauno Rīgas pasažieru ostu.

Pirmdien, 14. jūnijā, plkst. 17 video konferences režīmā notiks Eksportostas dienvidu daļas lokālplānojuma redakcijas un vides pārskata publiskās apspriešanas sanāksme. Tā tiks pārraidīta Pilsētas attīstības departamenta "Facebook" kontā.

Lokālplānojuma izstrādes mērķis ir grozīt un detalizēt Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojumu, lai sasniegtu Rīgas brīvostas pārvaldes uzsāktā infrastruktūras attīstības projekta "Infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra" mērķus.

Eksportostas dienvidu daļas lokālplānojumu nodos publiskajai apspriešanai 

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja atkārtoti izskatījusi pilnveidoto Eksportostas dienvidu...

Tas mazinās ostas aktivitātes, kas saistītas ar kravu pārkraušanu pilsētas centrā un to radīto negatīvo ietekmi uz vidi un nodrošinās Eksportostas teritorijā esošās infrastruktūras efektīvas un racionālas izmantošanas iespējas, tostarp pasažieru kuģu termināļa un piestātnes izveidošanu.

Publiskā apspriešana norisināsies līdz 2.jūlijam.

Jaunais plānojums paredz jaunu publisku piestātņu izveidi, kas pamato lokālplānojuma ieceri attīstīt pasažieru kuģu piestātni Eksportostā.

Iepriekš vēstīts, ka jaunā termināļa būvniecībai esot nepieciešami aptuveni 70 miljoni eiro. No tiem 15 miljoni eiro nepieciešami infrastruktūras uzlabošanai, vēl 15 miljoni eiro - pievadceļiem un sabiedriskā transporta savienojumiem, 30 miljoni eiro - ēkas pārbūvei un teritorijas labiekārtošanai. Šiem mērķiem plānots piesaistīt Eiropas Savienības finansējumu 30%-50% apmērā.

Lokālplānojumu izstrādāja SIA "Metrum".

Rīgas dome 29.jūnijā pieņēma Eksportostas dienvidu daļas lokālplānojuma pilnveidoto redakciju. Šajā teritorijā plānots veidot Rīgas pasažieru ostu.

Lokālplānojuma izstrādes mērķis ir radīt priekšnoteikumus teritorijas ilgtspējīgai attīstībai, mazināt ostas aktivitātes, kas saistītas ar kravu pārkraušanu pilsētas centrā, nodrošināt pasažieru kuģu un ro-ro kuģu piestātņu ierīkošanu un pārskatīt esošos transporta infrastruktūras un satiksmes organizācijas risinājumus.

Lielākā daļa lokālplānojuma teritorijas ir noteikta kā jauktas centru apbūves funkcionālā zona, paredzot plašākas teritorijas izmantošanas iespējas.

Piemēram, papildus publiskajai un daudzdzīvokļu māju apbūvei atļauta vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve darbībām, kam nav nepieciešams saņemt atļauju piesārņojošās darbības veikšanai un nav nepieciešama C kategorijas piesārņojošās darbības reģistrācija. Atļauts būvēt un ierīkot arī transporta apkalpojošo infrastruktūru, tostarp, ro-ro kuģu un pasažieru kuģu, tajā skaitā prāmju un kruīza kuģu, termināli un piestātnes.

Jūrmalas pilsētas dome apstiprinājusi lokālplānojumu teritorijai Jūrmalā starp Ērgļu ielu, Madonas ielu, dzelzceļu un pludmali, informē dome.

Tas regulē īslaicīgas lietošanas būvju, labiekārtojuma elementu, reklāmas, pludmales apkalpes objektu dizainu un izvietošanu Jūrmalas centrā lokāplānojuma teritorijā – galvenokārt Jomas ielas telpā un pludmalē. Lokālplānojums izstrādāts, lai veidotu pamatotu pilsētas teritorijas attīstību un harmonisku pilsētvidi, kas arhitektoniski iekļautos Jūrmalas vēsturiskā centra ainavas apbūvē.

Lokālplānojuma izstrāde ir balstīta uz pilsētai raksturīgām dabas un kultūrvēstures iezīmēm, saglabājot tās un attīstot saskaņā ar Jūrmalas stratēģiskās attīstības interesēm. Projekta izstrādes rezultātā ir sagatavota Jūrmalas centrālās teritorijas telpiskās kompozīcijas un dizaina koncepcija, nosakot perspektīvās apbūves iespējamo izvietojumu un vizuālo risinājumu. Lokālplānojumā precizēti gan reklāmu, gan sezonas un īslaicīgas lietošanas būvju izvietojuma prasības pilsētā, lai vizuāli sakārtotu Jomas ielas telpu. Visā lokālplānojuma teritorijā ir noteiktas arī prasības vides pieejamības nodrošināšanā.

Pēc sabiedriskās apspriešanas rezultātu izvērtēšanas Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja trešdien nolēma pilnveidot izstrādāto Skanstes apkaimes lokālplānojumu. Lokālplānojums attiecas uz 228 hektāru plašu teritoriju starp Pulkveža Brieža ielu, Ganību dambi, dzelzceļa trasi, Duntes ielu, Skanstes ielu, Vesetas ielu un tās turpinājumu, Emiļa Melngaiļa ielu un Hanzas ielu, informē Rīgas dome.

Lokālplānojuma sabiedriskā apspriešana notika pagājušā gada nogalē. Tās laikā tika saņemti 37 privātpersonu priekšlikumi un iebildumi. Vairāki no tiem iesniegti saistībā ar lokālplānojumā paredzēto ielu sarkano līniju paplašināšanu kvalitatīvas publiskās ārtelpas attīstībai, kas savukārt saistīts ar apbūves rādītāju izmaiņām zemes gabalos, kā arī par Laktas ielas sarkano līniju trases novietojuma izmaiņām. Atsevišķi priekšlikumi izteikti arī par iekškvartālu gājēju ceļu izvietojuma pārkārtošanu vai likvidēšanu, kā arī to noteikto minimālo platumu samazināšanu.

Iebildumi izteikti par lokālplānojumā paredzēto Skanstes ielas būvlaidi 50 metru attālumā no sarkanās līnijas, kas samazina vai pilnībā izslēdz atklātu autonovietņu izvietošanas iespējas zemes gabalā. Priekšlikumi izteikti par nepieciešamību precizēt lokālplānojuma apbūves un izmantošanas noteikumus, veidojot pilsētbūvnieciskos akcentus. Tāpat izteikti arī vairāki iebildumi par lokālplānojuma apbūves un izmantošanas noteikumos noteikto minimālo apbūves intensitāti.

Abavas senlejas dabas parkā atrasta retas sūnu sugas zaļās buksbaumijas (Buxbaumia viridis Mougeot & Nestler, 1823) atradne, kas šobrīd ir tikai piektā zināmā mūsu valsts teritorijā, informē Dabas aizsardzības pārvalde.

Dabas vērtība konstatēta starp Rendu un Sabili, veicot dabas parka Abavas senleja meža biotopu kartēšanu 2015.gada jūlijā dabas aizsardzības plāna izstrādes ietvaros, ko izstrādā SIA Metrum Norvēģu finanšu instrumenta projekta Latvijas īpaši aizsargājamo dabas teritoriju integrācija teritorijas plānojumā realizācijas ietvaros.

Retuma atradējai - ekspertei Annai Mežakai ir patiess gandarījums par šādu atradumu un cerība turpmākajos izpētes darbos konstatēt ko līdzīgu.

Kopumā Latvijā ir konstatētas nedaudz mazāk nekā 600 sūnu sugu. Retākās no tām bieži vien ir labi indikatori bioloģiski vērtīgu vietu klātbūtnei, jo šo reto sugu «dzīves prasības» ir ļoti specifiskas, piemēram, zaļā buksbaumija parasti aug uz trūdošas koksnes, tai ir savdabīgs izskats - vācelīte eliptiska, 5-8 mm gara, nenobriedusi zaļa, bet nobriedusi kļūst brūngana, sarkanbrūnā kātiņā. Sporu vācelīte veidojas rudenī un nogatavojas nākamā gada pavasarī, kad tā kļūst brūna un sporas izplatās vasaras sākumā.

Visticamāk, Centrālā finanšu un līgumu aģentūra konkursu izsludinās jau šī gada 1.ceturksnī

Lai stutētu uzņēmumu ieguldījumus inovācijās un kompensētu nepiedodami nelielo valsts finansējumu zinātnei, valdība neliedza no 2016. līdz 2023. gadam komercializējamos pētījumos ieguldīt 76,5 miljonus eiro jaunā ES struktūrfondu plānošanas perioda ietvaros, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Potenciāls mums noteikti ir,» norāda Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Struktūrfondu departamenta direktore Santa Šmīdlere. Viņa zina teikt, ka ar labām sekmēm programmām arī iepriekš pieteikušies farmācijas, ķīmiskās nozares uzņēmumi, tāpat mežsaimniecības, lauksaimniecības, pārtikas, IKT jomu pārstāvji, kas varētu turpināt jau iestaigāto taciņu. S.Šmīdlere pieļauj, ka lielākais finanšu ieguldījumu apjoms būs medikamentu ražotājiem a/s Grindeks, a/s Olainfarm, kas pārstāv zinātņu ietilpīgas nozares un kuru pamatdarbība, izdzīvošana un sekmes atkarīgas no sadarbības ar zinātniskajām institūcijām.

Jūrmalas pilsēta izstrādājusi tematisko plānojumu Jūrmalas velosatiksmes attīstības koncepcija; no 4. augusta tematiskais plānojums nodots publiskai apspriešanai, informē Jūrmalas pilsētas dome.

Tematiskā plānojuma Jūrmalas velosatiksmes attīstības koncepcija izstrādes mērķis ir apzināt esošās un nodrošināt turpmākās velosatiksmes infrastruktūras attīstību, lai radītu velotransporta kā alternatīva, videi draudzīga pārvietošanās veida līdzsvarotu attīstību Jūrmalas pilsētā.

Uzsākot plānojuma izstrādi, tika veikta aptauja, lai noskaidrotu Jūrmalas iedzīvotāju un viesu viedokli par Jūrmalas veloinfrastruktūras pašreizējo stāvokli un iespējām to uzlabot. Aptaujā tika norādīts, ka ir nepietiekams ar zīmēm un informāciju aprīkotu veloceliņu skaits, tāpat trūkst drošu velonovietņu pie sociāli nozīmīgiem objektiem.