Kopējā Altum riska kapitāla portfeļa investīciju summa metālapstrādes uzņēmumos ir 3,2 miljoni eiro.

«Ražošanā ir atļauts ieguldīt visiem riska kapitāla fondiem visās uzņēmumu attīstības stadijās, un iespējamais investīciju apjoms ir līdz pat 3,75 milj. eiro. Līdz šim finansētie uzņēmumi riska kapitāla investīcijas izmantojuši tieši izaugsmes finansēšanai,» informē Sandra Eglīte, Altum sabiedrisko attiecību speciāliste. Šobrīd Altum riska kapitāla portfelī metālapstrādes nozarē ir BaltCap investīcija SIA Amateks, ZGI-3 investīcija SIA Mārupes Metālmeistars un Expansion Capital investīcijas uzņēmumā SIA SFM Latvia un saistītajā SFM Jelgava. Kopējā investīciju summa šajos uzņēmumos ir 3,2 milj. eiro, kur daļa ir Altum un daļa – privātais finansējums.

Lielākais koka palešu un palešu apmaļu ražotājs SIA Kronus, investējot 2,2 milj. eiro, attīstīs metālapstrādi — metāla ruļļu griešanu sloksnēs, tādējādi ar nepieciešamo produkciju nodrošinot ne tikai savu rūpnīcu, bet arī citus patērētājus.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Kronus valdes priekšsēdētājs Igors Ževaks. Viņš norāda, ka koka iepakojuma ražošanai ir nepieciešamas metāla komplektējošās detaļas, piemēram, eņģes, kuru ražošanu uzņēmums jau bija aizsācis iepriekš, un šāds solis ļoti būtiski palīdzējis noturēt konkurētspēju tirgū, jo īpaši pēc karadarbības sākšanās Ukrainā.

Fragments no intervijas

Vai šogad plānojat sasniegt 100 milj. eiro neto apgrozījumu?

Patiešām tāds, kāds ir 2022. gads, līdz šim nav pieredzēts, jo pieprasījums piedzīvojis ļoti būtisku turbulenci. Līdz karam Ukrainā ir viens posms, pēc tam jau ir pavisam cita situācija — panisks pieprasījuma un cenu pieaugums, bet visa pārvadāšanai ir nepieciešamas paletes un to apmales, kam sekoja stabilizācija, un pašlaik var jau sajust atsaluma vēsmas tieši gaidāmās ziemas un enerģētiskās krīzes kontekstā. Piemēram, ir plaša mājas preču sortimenta veikalu ķēdes, kuras plāno atteikties no augu tirdzniecības, tādējādi samazinot siltuma un apgaismojuma izmaksas. Nenoliedzami gads vēl nav beidzies, bet šogad 100 milj. eiro neto apgrozījums, visticamāk, tiks sasniegts, taču perspektīvā tas būs pat vēl lielāks. Ir skaidrs, ka 2023. gadā būs pārmaiņas un tas vairāk atgādinās 2009. gadu, kad pieprasījums noslāpa, vai 2010. gadu, kad pieprasījums strauji pieauga.

Vieglo metālu izstrādājumu izgatavotāji darbību koncentrē uz privātpersonu nišu

Dekoratīvajā metālapstrādē pieprasītas ir balkona trepju margas, sētas stabi, žogi, kamīna piederumi, grili un dažādi individuāli risinājumi, DB atzīst aptaujātie uzņēmēji.

Metālapstrādes uzņēmums SIA Metāla studija ir dibināts 2006. gadā, kad tā īpašnieks Pauls Niedre, strādājot kādā kompānijā kā tirdzniecības pārstāvis, ievēroja, ka daudzām privātmājām nav vārtu. Viņš nolēma tos sākt ražot. Darbošanās ar metāliem viņam ir tuva no bērnības, kad pats remontējis mopēdus, bet pieaugot – motociklus. «Sāku ražot vārtus, un drīz pēc tam cilvēkiem radās ļoti daudz nepieciešamību – kāpnes, margas, sētas stabi. Dažos mēnešos pakalpojumu grozs ievērojami palielinājās, un uzņēmums pirmajā pusgadā strauji attīstījās,» viņš stāsta. Sākumā P. Niedre visus darbus veica pats, bet, pieaugot pasūtījumu apjomiem, nolēma pieņemt darbā papildspēkus.

Ir tapis zināms, ar ko Liepāja ir gudrāka par Vašingtonu. Vašingtonā, kur fokuss ir uz Balto namu, tā saimnieks ir nācis klajā ar atziņas pērli – «bez tērauda nav valsts».

Nudien neapskaužu Donalda Trampa padomnieku komandu, kuras IQ, aizejot vadošiem savu jomu ekspertiem, gan krītas ar katru nedēļu. Protams, ikvienā par pilnu ņemamā valstī mūsdienās ir arī šāda vai tāda metālapstrāde, tomēr paskaidrot, kāpēc tieši tērauda industrija ir valstiskuma būt vai nebūt, ir murgains pasākums. Aizsardzības industrija nav arguments, jo tā kopējā ekonomikā mūsdienīgā valstī no metalurģijas patērē vien tik, cik melns aiz naga.

Arī sakarīgi dažādotā reģionā un pilsētā tas nav izšķirīgais rādītājs, par ko mums zinās stāstīt liepājnieki, kuru identitātē, jādomā, vējš ieņem ievērojamāku un vienojošāku vietu par metalurģiju. Par vienojošo tad arī ir runa, un ne velti par ASV globālās līderības visspēcīgāko šķautni tiek saukta ideja – ideja ir Amerikas pamatā jeb slavenais Amerikas sapnis, kurā vienoties tur ļauts katram. Vai vismaz bija vēl pirms gada, kad Baltā nama saimnieks sāka savu tautu dalīt sapņa cienīgajos un necienīgajos.

Stagnācijā būvniecībā ir galvenais iemesls apstrādes rūpniecības vājumam, un sagaidāms, ka arī turpmākajos mēnešos apstrādes rūpniecībā turpinās valdīt lejupslīde, pavēstīja banku ekonomisti.

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Puķe atzīst, ka apstrādes rūpniecība arī trešajā ceturksnī ir bijusi vāja, saglabājot otrā ceturkšņa ražošanas apjomu līmeni, un rūpju rievu rūpniecības pierē nemainīgi liek raukt Latvijas rūpniekiem tik svarīgā būvniecības segmenta vājums. Puķe arī atzīst, ka eksportējošajiem ražotājiem ir vēl kāds aktuāls sekmes vājinošs faktors minams - konkurētspējas vājināšanās pazīmes eksporta tirgos.

Ekonomiste skaidro, ka Latvijas ražotāji ir vidēji mazāki, nekā ierasts Eiropas Savienībā, un tam ir savas priekšrocības un trūkumi. Pie priekšrocībām Puķe min lielāku saimniekošanas elastību, kas lieti noder dažādu izaicinājumu periodos - kā tas bija pandēmijas laikā vai brīdī, kad Krievija uzbruka Ukrainai, un daudziem ražotājiem bija steigšus jāatrod citi izejmateriālu piegādes kanāli vai noieta tirgi. Tāpēc būvniecības vājuma periods nav izņēmums, un ražotāji meklē veidus, kā cenu konkurences pasliktinājuma un pieprasījuma krituma pēc standartprodukcijas apstākļos uzlabot sekmes.

Neraugoties uz Krievijas invāziju Ukrainā un ar to saistītajām problēmām — īslaicīgu tērauda deficītu un šim svarīgajam izejmateriālam novēroto cenu lēcienu -, metālapstrādes un mašīnbūves nozares kopējie ienākumi pērn sasnieguši līdz šim vēsturiski augstāko līmeni un pārsniedz 2,5 miljardus eiro.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Metālapstrādes un mašīnbūves rūpniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Toms Grīnfelds. Viņaprāt, fakts, ka sarežģītajā 2022. gadā nozarei izdevies panākt ienākumu pieaugumu vidēji par 20-22%, ir uzskatāms par pārsteidzoši labu rezultātu, kas tikai apliecina uzņēmēju spēju ātri un elastīgi pielāgoties jaunajiem apstākļiem.

Fragments no intervijas

Kāds nozarei bija 2022. gads?

Ne tikai mašīnbūve un metālapstrāde, bet būtībā visa tautsaimniecība ne tikai Latvijā un Eiropā, bet pat visā pasaulē strādāja vairāku izaicinājumu apstākļos. Principā 2022. gads bija turpinājums tiem izaicinājumiem, kuri sākās 2020. gadā līdz ar Covid-19 pandēmijas ierašanos un ar tās ierobežošanu saistītajiem pasākumiem ne tikai Latvijā, bet arī visā Eiropā un pasaulē. Viens no faktoriem bija loģistikas piegāžu ķēžu lēnums vai sliktākajā gadījumā – pārtrūkšana. Vēl 2021. gada nogalē aizsākās energoresursu cenu pieaugums. 2022.gada lielākie izaicinājumi, protams, saistīti ar sekām, ko radīja kara sākums Ukrainā. Kara ietekmē radās trīs pamata problēmu grupas: materiālu (galvenokārt tērauda) pieejamība, enerģētiskā krīze un eksporta tirgi. Nenoliedzami, ka lielākās problēmas 2022.gada martā daudziem Latvijā strādājošajiem uzņēmumiem radās saistībā ar izejmateriālu pieejamību. Krievija tradicionāli bija bijusi lielākais tērauda izejmateriālu piegādātājs.

Apstrādes rūpniecība jūnijā ir pavājinājusies un dažām tās apakšnozarēm arī nākotnes prognozes nav labas, tā apstrādes rūpniecības jūnija datus vērtē banku analītiķi.

"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka apstrādes rūpniecības jūnija dati, kā arī pirmā pusgada kopējie rezultāti no vienas puses rāda spēcīgu attīstību pirmajā pusgadā un uz globālā fona atzīstamu sniegumu arī vēl jūnijā. Taču aina dažādās apakšnozarēs ļoti kontrastē un sniedz atšķirīgus nākotnes signālus. Jūnijā attiecībā pret pērno jūniju jeb gada griezumā apstrādes rūpniecība auga par 3,1%, bet pret maiju saruka par 3,5%. Pirmajā pusgadā kopā ražošana auga par 6,5%.

Apģērbu un audumu ražošana pirmajos sešos mēnešos gada griezumā augusi par attiecīgi 5% un 6,6%, jūnijā sniegums bijis vēl labāks. Lai samazinātu piegādes riskus, daudzi tirgotāji izvieto pasūtījumus tuvāk patērētājiem, šī tendence mūsu ražotājiem vēl sniegs daudz iespēju.

Apstrādes rūpniecību pērn uz augšu vilka elektronisko iekārtu ražošana un kokrūpniecība, savukārt mīnusi bija ķīmijas un metālapstrādes jomās, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

To rāda Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas apskats pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem. Kopumā pērn apstrādes rūpniecība realizēja produkciju par 5,92 miljardiem eiro, kas ir par 4% mazāk, nekā tika iespēts 2013. gadā (6,14 miljardi eiro). Kopumā lielāko apstrādes rūpniecības nozaru trio – kokapstrāde, pārtikas pārstrāde un metālapstrāde – rāda atšķirīgu situāciju. Pirmā rāda pieaugumu par 10%, otrā ir strādājusi tādā paša apmērā kā 2013. gadā, bet metālapstrāde un mašīnbūvē – kritums par 16%. Visstraujāko pieaugumu – 22% apmērā – salīdzinājumā ar aizpērno gadu rāda datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā, savukārt kritumu negaidīti rāda ķīmijas ražošana – par 43% (tik milzīgam kritumam aptaujātie netic). Šāda aina tiek saistīta ne tik daudz ar Latvijas valsts lēmumiem, kā ar ģeopolitisko situāciju un notiekošo ārvalstu tirgos.

Riska kapitālu iespējams piesaistīt ne vien nozarēm ar izteikti lielu izaugsmes potenciālu, bet arī mērenākas attīstības projektiem metālapstrādē, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Metālapstrādes uzņēmumu Amateks un SFM Latvia piemērs rāda, ka piesaistīt finansējumu jauna attīstības posma sākšanai, kurš mērāms uzņēmuma gada apgrozījuma līmenī, no bankām nav izdevies, tāpēc izvēlēts riska kapitāls.

Tiesa, 42% no aktīvajiem riska kapitāla fondu ieguldījumiem veido investīcijas tehnoloģiju jaunuzņēmumos jeb start-up, liecina Latvijas riska kapitāla asociācijas veiktā analīze. Tām seko ražošana, pakalpojumu nozare, elektronika, medicīna un farmācija, tāpat ieguldījumi veikti arī lauksaimniecības un pārtikas ražošanas un ar enerģētiku saistītos uzņēmumos.

Investē trijatā

Metālapstrādes uzņēmums SFM Latvia vēl strādā nomātās telpās, taču šobrīd tuvojas noslēgumam jaunās ražotnes būvniecība. Šī projekta finansēšanā piedalās Expansion Capital (55%), Citadele banka (30%), kā arī tiek izmantoti uzņēmuma pašu līdzekļi. Kopējās investīcijas jaunajā ražotnē ir trīs miljoni eiro. Iekārtu iegādei izdevies piesaistīt ES fondu līdzfinansējumu programmā Augstas pievienotās vērtības investīcijas. Iekārtās ieguldīts aptuveni miljons eiro, no kā 45% būs iespējams atgūt. «Tādam samērā jaunam uzņēmumam bez pārlieku lieliem aktīviem bija gandrīz neiespējami iegūt nepieciešamo finansējumu no bankām. Dilemma – vai nu gaidīt vēl pāris gadu, kad uzaudzēsim muskuļus, vai piesaistīt investīciju fondu,» stāsta Nauris Jansons, SIA SFM Latvia direktors. Uzņēmuma galvenais darbības lauks ir metālapstrāde, kompānija ražo iekārtas un detaļas saviem klientiem pēc pasūtījuma. Pārsvarā tiek izgatavotas iekārtas karjeru izstrādei. Tāpat SFM Latvia ražo dzesētājus elektrības ģeneratoriem, autoevakuatoru platformas un instalācijas, dažādas transportieru konveijeru sistēmas, augstspiediena un zemspiediena cisternas, kā arī industriālos mikserus. Produkti un nozares, kam tie tiek izgatavoti, ir dažādas, tādā veidā SFM Latvia mēģina diversificēt iespējamos riskus.

Rūpniecības jūlija datos ir jūtams viegls vasaras un karstuma sagurums. Viss it kā ir labi, viss notiek, taču, pārlasot jaunāko statistiķu ziņojumu, rodas rutīnas sajūta pēc tam, kad ir redzēti pirmā pusgada spilgtie skaitļi.

Jūlijā pieaugums griezumā ir līdzīgs kā gadā kopumā, reālais ražošanas apjoms bija par 7,9 % lielāks nekā pirms gada (pirmajos 7 mēnešos kopā +8,9 %). Tāpat kā Latvijas debesīs jūlijā “noparkojās” anticiklons, tā apstrādes rūpniecības izlaide salīdzinājumā ar jūniju ir palikusi uz vietas, mēneša pieaugums ir precīzi 0,0 %.

Gandrīz visas svarīgākās apakšnozares ir ar plusu gada griezumā, izņemot mūsu rūpniecības bēdu māsu - pārtikas pārstrādi, kurai no šī statusa palīdzēs izkļūt vērienīgās notiekošās un vēl plānotās investīcijas zivju un graudu pārstrādē, saldumu ražošanā. Ir nozares, kurās spilgtākie pieauguma skaitļi jau ir aiz muguras, kas galvenokārt skaidrojams ar bāzes efektu jeb to, ka dziļākais kritums bija pērn pavasarī, tāda ir autobūves nozare.

AS "Reģionālā investīciju banka" (RIB) šī gada pirmo ceturksni noslēgusi ar 4,46 miljonu eiro peļņu, kas ir par 2,85 miljoniem eiro jeb gandrīz 2,7 reizes vairāk nekā pērnā gada attiecīgajā laika periodā.

Aktīvi uzsākot 2024.gada plānu izpildi, RIB šī gada pirmajos trīs mēnešos kopumā izsniegusi finansējumu jauniem Latvijas projektiem 9,3 miljonu eiro apmērā.

Peļņas pieaugumu pret iepriekšējā gada attiecīgo laika periodu pamatā sekmēja tīrie procentu ienākumi. 2024.gada pirmajā ceturksnī tie veidoja 5,24 miljonus eiro, kas ir par 1,58 miljoniem eiro vairāk nekā pērnā gada attiecīgajā periodā. Salīdzinājumā ar 2023.gada beigām pieauguši arī RIB aktīvi. 2024.gada 31.martā RIB aktīvi bija 472 miljoni eiro, kas ir par 4 miljoniem eiro vairāk nekā 2023.gada beigās. RIB pašu kapitāls uz 2024.gada 31.martu bija 52,9 miljoni eiro, savukārt kapitāla pietiekamības rādītājs veidoja 36,43%.

#Grāmatvežiem gads sācies revolucionāru pārmaiņu zīmē līdz ar nodokļu reformu, tam turpinājums būs grāmatvedības pakalpojumu sniedzēju licencēšanas jautājums.

Grāmatvežiem gads sācies revolucionāru pārmaiņu zīmē līdz ar nodokļu reformu, tam turpinājums būs grāmatvedības pakalpojumu sniedzēju licencēšanas jautājums

To intervijā DB stāsta Grāmatvežu asociācijas valdes locekle un grāmatvedības pakalpojumu sniedzēja SIA Numeri līdzīpašniece Lilita Bērziņa. Viņa atzīst, ka 2018. gads varētu būt par lūzuma punktu daudzus gadus iekrāto problēmu sakārtošanā.

Fragments no intervijas, kas publicēta 13. februāra laikrakstā Dienas Bizness:

Kāds ir nodokļu reformas darbības pirmais mēnesis grāmatvežiem?

Izaicinošs, kaut arī nodokļu reformu paredzošie likumprojekti Saeimā tika akceptēti jau pērnā gada jūlija nogalē, tātad bija pieci mēneši, lai šīm pārmaiņām visi – grāmatveži, uzņēmēji, nodokļu administrācija, grāmatvedības programmu izstrādātāji – būtu gatavi. Protams, nodokļu reformu skaidrojošie Ministru kabineta noteikumi parādījās salīdzinoši vēlu, turklāt tajos tika veiktas korekcijas. Grāmatveži ir pietiekami aizņemti, tāpēc tuvojošās pārmaiņas apzinājās, taču visās specifiskajās piemērošanas niansēs neiedziļinājās, jo darbs dzen darbu, un paļāvās, ka ir taču grāmatvedības sistēmas, kas grāmatvežiem palīdz tikt galā ar aprēķiniem.

Plašās telpās bijušās VEF telefonu rūpnīcas teritorijā šogad ir iemājojusi metālapstrādes SIA Baltic Steel Industry, kam ir visnotaļ ambiciozi nākotnes plāni.

Sadūšoties un mesties ar pilnu jaudu uzņēmējdarbībā SIA Baltic Steel Industry valdes loceklim Aigaram Uzulam nav bijusi nekāda lielā problēma. Tā kā viņš, strādājot Rīgas arhitektu birojos, ir vadījis dažādus lielu būvniecības kompāniju projektus, viņam ir daudz kontaktu, ar kuru palīdzību iespējams atrast un piesaistīt partnerus. Jaunam uzņēmumam ir nepieciešams atbalsts, ja tāda nav, tad kaut ko sākt ir ļoti riskanti, atzīst jaunais uzņēmējs. Viņš gan teic, ka šobrīd pasūtījumi nav problēma. Lielākās galvassāpes uzņēmumam sagādā apgrozāmo līdzekļu trūkums, tāpēc tiek meklēts finanšu investors.

Fokuss uz eksportu

Metālapstrādes uzņēmums darbību sācis šī gada 8. martā – Starptautiskajā sieviešu dienā, smej A. Uzuls, precizējot, ka tā nav bijusi tīša izvēle, gluži vienkārši – sakritība. Ģimenes uzņēmuma īpašniece ir Aigara sieva Liene Uzule. Tā kā viņa iepriekš ir strādājusi banku sektorā, viņas pārziņā ir visas uzņēmuma grāmatvedības lietas un finanšu jautājumi, kā arī dokumentu sagatavošana Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Jēkabpils biznesa inkubatoram, kurā uzņēmums darbojas. A. Uzuls ir ieguvis arhitekta izglītību, viņš ir strādājis arhitektu birojos, kur bijis cieši saistīts ar projektēšanu, ražošanu un būvniecību. «Kā projektu vadītājs, strādājot ar lielām būvniecības kompānijām, biju uzkrājis lielu pieredzi. Dažādu apstākļu sakritības dēļ pienāca laiks dibināt savu uzņēmumu. Nolēmu pievērsties metāla konstrukciju ražošanai, kas ir galvenais Baltic Steel Industry darbības virziens,» stāsta uzņēmējs.

Apstrādes rūpniecības izlaides samazināšanās augustā par 2,7% salīdzinājumā ar jūliju ir nepatīkams pārsteigums globālo tendenču kontekstā.

Taču Igaunijas dati, kur ražošana augustā mēneša griezumā samazinājās par 3,2%, bet gada griezumā pat par 6,4%, bija brīdinājums. Latvijā kritums augustā gada griezumā ir tikai 1,5%. Ir jābūt piesardzīgiem, izdarot secinājumus uz atsevišķu mēnešu datu bāzes. Turklāt jāņem vērā, ka vīruss varētu būt “izšūpojis” no ierastā ritma atvaļinājumu grafikus, tas var izskaistināt vai aptumšot atsevišķu vasaras mēnešu rezultātus, neko nepavēstot par lielajām ekonomikas tendencēm.

Runājot par galvenajām Latvijas rūpniecības nozarēm, mēneša laikā aina nav daudz mainījusies. Lielāko pozitīvo ietekmi uz rūpniecību rada kokapstrāde (+6,9% gada griezumā), pārtika spēlē tai ierasto ražošanas stabilizētāja lomu (-0,8%), savukārt inženierijas nozarēs (metālapstrāde, mašīnbūve un elektronika) aina ir krasi atšķirīga dažādos sektoros, bet kopumā labvēlīga uz kopējā fona. Vēl nav pieejama pilna aina par apstrādes rūpniecības 3. ceturkšņa datiem, taču nav lielu bažu par septembra skaitļiem – ja būtu notikusi kāda liela ķibele, par to jau būtu zināms.

Lindstrom Tukumā izvietotajā darba apģērba ražotnē Prodem 2021. gadā saražotas 300 000 apģērba vienību. 95% no saražotā apjoma pērn eksportēts, bet 5% tiek realizēts vietējā tirgū.

Vienlaikus tekstila nozarē šī gada lielākie izaicinājumi saistīti ar izejvielu deficītu un piegāžu kavēšanos.

Neskatoties uz to, ka jau vairāk nekā divus gadus pasaulē plosās pandēmija un uzņēmumi piedzīvo vēl nepieredzētu krīzi, savulaik laicīgi pieņemtie lēmumi Lindstrom darba apģērba ražotnei Prodem ļāvuši ne tikai noturēt veiksmīgu uzņēmuma darbību, bet arī audzēt saražotā darba apģērba apjomus.

Lielākais Prodem eksporta tirgus ir Somija, kur tiek eksportētas trīs ceturtdaļas no saražotā sortimenta, tāpat nozīmīgs ir arī Baltijas tirgus. Savukārt, vērtējot uz vietas Prodem ražotā darba apģērba pieprasījumu Latvijas tirgū, aizvadīto divu gadu laikā realizētais darba apģērba apjoms palicis nemainīgs.

Mežizstrādes un mežu kopšanas pakalpojumu sniedzēju deficīts spiedīs meklēt risinājumus, jo, ilgstoši atliekot meža kopšanas darbus, var ciest nākotnes meža vērtība.

Tā intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Latvijas Valsts meži valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 27.decembra numurā lasi:

Statistika

Jo mazāk cilvēku, jo mazāk CO 2

Tēma

Iepriekšējo valdību politikas sekas - vīriešiem nav vietas izglītībā un medicīnā

Gada ekonomikas apskats

Superlētas naudas laikmetam ir pielikts punkts

Zemes izmantošana

Eiropas projekti biedē zemes apsaimniekotājus

Tirdzniecība

Patērētāji mācās pielāgoties jaunajai realitātei

Metālapstrāde

Metāla piegādātājiem mainoties, testēšana ir īpaši svarīga

2023. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija ceturtajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no dažādu koka mēbeļu eksporta.

To liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija). Mēbeļu rūpniecībai Latvijā bija izcila pagātne. Pašlaik šī ir viena no ļoti svarīgām meža produkcijas ražošanas nozarēm, kurā tiek ražotas preces ar ļoti augstu pievienoto vērtību. Ja daudzās ekonomikas jomās Latvijai būtu jāmācās no Igaunijas pieredzes, tad mēbeļu ražošanā un eksportā Latvijai būtu jāvadās no izcilā Lietuvas piemēra. Vērtējot Lietuvas izcilos panākumus koka mēbeļu eksportā, svarīga daļa no šiem panākumiem attiecas arī uz Latviju. Latvijā ražotais saplāksnis, kokskaidu un kokšķiedru plātnes, kā arī cita meža nozares produkcija ir neaizstājams pamats Lietuvas izcilajiem panākumiem mēbeļu ražošanā un eksportā. XXI gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā visām rūpniecības nozarēm bija jādarbojas apstākļos, kad ir brīva preču apmaiņa, kas nozīmē brīvu importa preču konkurenci ar Latvijas ražojumiem. Latvijas mēbeļu rūpniecības lielākais izaicinājums bija izmantot Eiropas Savienības dotās iespējas, lai attīstītu mēbeļu eksportu. Tomēr dažādās mēbeļu grupās Latvijas panākumi ir visai atšķirīgi.

No draugiem sen biju dzirdējusi, ka pastaigas pa kalniem ir lieliska atpūta.

Par to pati pārliecinājos, ceļojot pa vairākiem ASV štatiem un dodoties vairāku stundu pārgājienos pa kanjoniem. Darba kolēģe, kura pērn pabija Karpatu kalnos Ukrainā, par savu ceļojumu bija sajūsmā un stāstīja brīnumainas lietas – neparasti piedzīvojumi, burvīga daba, sirsnīgi, atsaucīgi cilvēki. Ieinteresējos par šo maršrutu, un, kad draudzene Ilze Āķe piedāvāja šīs vasaras otrajā pusē aizbraukt uz Karpatiem, nekavējoties piekritu. Lai arī nekādi ārvalstu braucieni un īpašs budžets nebija ieplānots, draudzene mierināja, ka Ukrainā viss ir tik lēti, ka šos izdevumus pat nejutīšu. Faktiski tā arī bija, jo ceļojuma izdevumi daudz nepārsniedza budžetu, kas būtu bijis nepieciešams, attiecīgo laiku pavadot tepat, Latvijā. Izbaudot ceļu ar auto līdz Ziemeļukrainai pa gleznainajām Polijas šosejām, kopumā mūsu piedzīvojumu brauciens ilga desmit dienas.

Pilna servisa noliktava SIA API Sūti.lv bāzēta Latvijā, bet strādā starptautiski – no Eiropas un Amerikai līdz pat Austrālijai. API Sūti.lv klienta vietā veic Fulfillment - nodrošina sūtījuma iepakošanu, uzglabāšanu un izsūtīšanu. Ja vēlies būt mūsu klients, tad vari atrasties jebkur pasaulē un mēs nodrošināsim sūtījumu iepakošanu un nosūtīšanu Jūsu vietā. Mums ir vairāku gadu pieredze strādājot ar klientiem ASV, Kanādā, Vācijā, Anglijā, Francijā, Zviedrijā, Austrālijā, Nīderlandē, Spānijā, Itālijā un, protams, mūsu mītnes zemē Latvijā.

Pick & Pack procesā izmantojam pašu radītu noliktavas sistēmu, kas ļauj mums fulfillments veikt ātri, precīzi un ar iespējami zemākām izmaksām. Tieši optimāla sūtījuma izmaksu piedāvāšana ir mūsu trumpis, kas loģistikā ir viens no galvenajiem veiksmīgas darbības stūrakmeņiem. Mūsu Know How ir Jūsu, mūsu klienta, ieguvums, jo varam nodrošināt, ka sūtījuma saņēmējs būs apmierināts. Ātrs sūtījuma veikšanas laiks, precizitāte un zemas izmaksas ir mūsu ikdiena un jūsu priekšrocība ceļā uz apmierināta klienta sirdi. Mēs šo formulu varam nodrošināt.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušajā gadā pieaudzis par 4,8%, salīdzinot ar 2020.gadu, liecina Centrāl;as statistikas pārvaldes dati. Ekonomisti norāda - līdz šim bija pamats domāt, ka 2022. gada Latvijas ekonomikas izaugsmes perspektīvas ir labas, taču Krievijas iebrukums Ukrainā ir būtiski mainījis politisko, kā arī ekonomisko situāciju pasaulē, un tas ietekmēs arī Latvijas ekonomiku.

Komentē bankas Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš:

Aizvadītās nedēļas laikā pasaule ir strauji mainījusies, mainīsies arī ekonomika un politikas prioritātes. Ir cerība, ka Ukrainas sekmīgā pretestība iebrukumam un ekonomiskais pretspiediens liks tai apturēt agresiju, bet ir jārēķinās ar risku, ka karš var turpināsies arī ilgi. Tādā gadījumā Latvijas un visas Eiropas politikā drošības nostiprināšanas mērķis vēl ilgu laiku gūs virsroku pār labklājības celšanu tuvākajā nākotnē. Tā kā dzīvojam bīstamākā pasaulē, ir jābūvē ekonomika, kas būs noturīga pret satricinājumiem, kā arī jāizmanto ekonomika kā ierocis miera labā.

Šogad Latvijas ekonomikas sniegumu lielā mērā noteiks pret Krieviju un Baltkrieviju noteiktais sankciju režīms. Jau šobrīd apstiprinātie pasākumi ir skarbi, Krievija būs tikai viena no trīs pasaules valstīm (kopā ar Irānu un Ziemeļkoreju), kurai ir liegta pieeja SWIFT. Turklāt tas iespējams vēl nav stingrākais līmenis, ASV ir arī iespēja aizliegt bankām, kas strādā ASV, veikt jebkādus darījumus ar Krieviju, tas padarītu norēķinus ar šo valsti praktiski neiespējamus, atslēgšana no SWIFT ir tikai liels apgrūtinājums. Arī šāda soļa iespēja tiek vērtēta.

Luminor banka piešķīrusi 384 tūkstošus eiro ceļu būves un rekonstrukcijas uzņēmumam SIA Strauteks nekustamā īpašuma iegādei Siguldā. Ēku izmantos administratīvām un tehnikas remonta vajadzībām.

Uzņēmums jau desmit gadus nodrošina plaša spektra pakalpojumu klāstu un galvenokārt nodarbojas ar ceļu izbūvi un remontu, kā arī hidrobūvju, ūdens apgādes vai kanalizāciju būvniecību, teritoriju labiekārtošanu, bruģēšanu u.c. būvniecības objektu realizāciju. SIA Strauteks nodarbojas arī ar dzīvojamo un nedzīvojamo ēku celtniecību.

“Bankas piešķirtais finansējums mums ilgtermiņā palīdzēs strādāt efektīvāk, jo visas uzņēmuma darbības notiks vienuviet, tādējādi padarot uzņēmuma darbību vēl rentablāku. Labiekārtotā tehnikas remonta servisā plānojam mūsu tehnikas apkopi veikt pašu spēkiem, samazinot izmaksas par ārpakalpojumu. Būs arī iespēja, kā papildus pakalpojumus nodrošināt metālapstrādē, hidrošļūteņu izgatavošanā un rezerves daļu tirdzniecībā. Savukārt plašā teritorija mums ļaus esošo tehniku glabāt pie sevis nevis nomātā īpašumā. Uzņēmuma darbības laikā esam veiksmīgi sevi pierādījuši gan lielos, gan mazos objektos un turpināsim piedāvāt profesionālus pakalpojumus arī turpmāk,” saka SIA Strauteks vadītājs Juris Strautāns.

Pēc veiktajiem rekonstrukcijas darbiem 18, 8 milj. eiro apjomā Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projekta ietvaros Liepājas valsts tehnikums kļuvis par vienu no modernākajām profesionālās izglītības iestādēm Kurzemes reģionā, informē Izglītības un zinātnes ministrija.

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis uzsver, ka veiktie ieguldījumi un profesionālo izglītības iestāžu koncentrācija ir labs pamats, lai jauniešus motivētu apgūt profesiju, kas nākotnē nodrošinās stabilu vietu darba tirgū atbilstoši katra interesēm un spējām.

ERAF projekta īstenošana profesionālās izglītības kompetences centrā Liepājas valsts tehnikums tika uzsākta 2013.gada beigās.

Projekta ietvaros rekonstruēta skolas ēka, mācību un ražošanas korpusi, praktisko apmācību korpusi un dienesta viesnīca. Veikta tehnikuma īstenoto prioritāro izglītības programmu Viesnīcu pakalpojumi, Ēdināšanas pakalpojumi, Kokizstrādājumu izgatavošana, Autotransports, Enerģētika un elektrotehnika, Mehatronika, Metālapstrāde un Būvdarbi modernizācija, iegādājoties mūsdienīgas iekārtas un aprīkojumu.

Novērtējot vietējā kapitāla uzņēmumu attīstības un izaugsmes potenciālu, AS “Reģionālā investīciju banka” (RIB) izsniegusi 550 000 eiro kredītu AS “AJ Power Recycling” turpmākai uzņēmuma izaugsmei.

AS “AJ Power Recycling” ietilpst vienā no vadošajām Latvijas privātā kapitāla uzņēmumu grupām, kas darbojas enerģētikas un atkritumu apsaimniekošanas jomās. AS “AJ Power Recycling” darbojas tekstila, izlietotā iepakojuma, videi kaitīgu preču un elektronikas apsaimniekošanas sistēmās, kā arī nodrošina atkritumu pārstrādi. Izsniegtais finansējums ļaus uzņēmumam veicināt dabas resursu nodokļa sistēmas turpmāku attīstību un uzturēšanu, kā arī jaunu tekstila savākšanas un pārstrādes risinājumu ieviešanu.

“Līdz ar izmaiņām nozarē, šogad esam veiksmīgi piesaistījuši ievērojamu klientu loku, turpmāk nodrošinot uzņēmumiem atbrīvojumu no dabas resursu nodokļa arī par tirgū izvietotajiem tekstilizstrādājumiem. Šī iniciatīva ļauj efektīvi pārvaldīt nevajadzīgos tekstilizstrādājumus un būtiski samazināt noglabāto atkritumu apjomu Latvijā. Pateicamies RIB par atbalstu šī projekta finansēšanā un kopīgo ieguldījumu aprites ekonomikā,” stāsta Solveiga Grīsle, AS “AJ Power Recycling” valdes locekle.

Kad citreiz, ja ne tagad domāt par Latvijas ekonomiskās attīstības modeli? Šis ir ne tikai simtgades gads, bet arī gads, kurā skaidri redzējām, cik nedrošs var būt mūsu izvēlētais ceļš.

Pēkšņi uzzinājām, ka ekonomikas modelis, ko uzskatījām par «finanšu pakalpojumu eksportu», citur izskatās kā netīrās naudas atmazgāšana. Ko tālāk? Vai neesam kaut ko neatgriezeniski zaudējuši, mētājoties no viena modeļa uz otru? Mēģināšu mazliet vispārināti un mazliet spekulatīvi rast atbildes uz šiem jautājumiem, balstoties kā uz mūsu pagātni, tā arī citu valstu pieredzi.

Sāksim no paša sākuma: uz ko sākotnēji balstījās Latvijas valsts tautsaimniecība?

Sākums – starpkaru periods

Pats sākums, liekas, bija no nekā. Pēc Pirmā pasaules kara visa industrija bija zudusi – evakuēta uz Krieviju bez cerības, ka varētu atgriezties. Tomēr šis nulles punkta stāsts ir tikai šķietamība. Patiesībā Latvija tolaik bija daudz labākās pozīcijās, nekā 1991. gadā atgūstot neatkarību.

ASV noteikušas muitas tarifus Eiropas Savienības ražojumiem 7,5 miljardu ASV dolāru (6,7 miljardu eiro) vērtībā. Vai ietekmi sajutīs arī Latvija?

Komentē: Pēteris Strautiņš, «Luminor» galvenais ekonomists

«ASV tiešām ir noteikušas 25% tarifu importam no Eiropas Savienības 7,5 miljardu dolāru vērtībā. Atšķirībā no citiem soļiem Trampa sāktajos «tirdzniecības karos», šajā gadījumā šo soli atļāva Pasaules Tirdzniecības organizācija, jo ES nelikumīgi atbalstīja Airbus.

Šie tarifi galvenokārt skar luksusa patēriņa preces — skotu viskijus, franču vīnus, arī olīvas un sierus. Ir acīmredzami, ka tarifi galvenokārt attiecas uz precēm no valstīm, kas ir Airbus konsorcija dalībnieces. Tarifi skar nelielu daļu ES preču eksporta uz ASV, kas pērn sasniedza 488 miljardus dolāru, tiem drīzāk ir simbolisks raksturs un skartās preces ir izvēlētas tā, lai sūtītu spēcīgu politisko vēstījumu.