Pagaidām lielākā daļa Latvijas uzņēmumu situācijai eksporta tirgos ir spējuši adaptēties. Tomēr lielāka skaidrība būs vēlāk rudenī, kad būs redzams, kāds kritums ir metālapstrādes nozares uzņēmumu eksporta apjomos, stāsta Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns.
Viņš atzina, ka līdz šim vissmagāk, protams, ir cietis viss, kas ir saistīts ar tūrismu, kultūru un pasākumiem. Tāpat ir problēmas tranzīta nozarē, bet to nevar saistīt ar Covid-19 ietekmi, jo problēmas bija arī pirms tam Krievijas kravu dēļ, kuras tiek pārvirzītas uz Krievijas ostām. Vienlaikus arī tranzīta sektorā ir jomas, kurām klājas labi. Piemēram, autopārvadātāji šo laiku ir izmantojuši, lai apgūtu jaunus tirgus.
Arī kokapstrādes sektorā no sākuma bija liela neskaidrība. Taču tagad ir redzams, ka daudzas valstis ir nolēmušas veikt ieguldījumus infrastruktūrā, lai sekmētu ekonomisko aktivitāti, un daļa izmantoto materiālu noteikti būs arī no koka, stāstīja LIAA vadītājs.
"Skatoties uz skaitļiem, ir sajūta, ka mēs esam ātri adaptējušies. Vienlaikus ir indikācijas, ka nopietnākās problēmas vēl tikai ir gaidāmas mašīnbūvē un metālapstrādē, jo viņu pasūtījumu termiņi ir ļoti gari, un ienākošie pasūtījumi ir mazāki nekā tie, kurus Latvijas uzņēmumi joprojām izpilda. Līdz ar to, kad beigsies pasūtījumi, kuri pašlaik tiek izpildīti, varētu būt problēmas, kuras galvenokārt ir saistītas ar autobūves industriju," atzina Rožkalns.
Lai gan daudz kas būs atkarīgs no situācijas Latvijas eksporta tirgos, ir arī skaidrs, ka pilnībā apturēt visu darbu otru reizi kā tas daudzos Rietumeiropas uzņēmumos notika pavasarī neviens vairs nevar atļauties, piebilda LIAA vadītājs.
"Arī sabiedrība ir mācījusies sadzīvot ar situāciju, un cilvēki vairs nebaidās iziet uz ielas, iepirkties veikalos. Tādas ainas kā pavasarī, kad daudzās Eiropas pilsētās bija pilnīgi tukšas ielas, mēs vairs neredzēsim, lai gan vīruss nekur nav pazudis. Tādēļ gribētos ticēt, ka lielākajā daļā eksporta sektoru dziļākais krīzes punkts ir jau aiz muguras. To saka arī Latvijas Banka," pauda Rožkalns.
Viņš piebilda, ka LIAA vairākas reizes mēnesī sazinās ar visām eksporta nozaru asociācijām par to, kāda ir situācija uzņēmumos. Problēmas joprojām ir, bet tās arvien vairāk ir individuālu uzņēmumu līmenī, nevis nozarēs kopumā. "Vienīgā joma, par kuru var teikt, ka priekšā vēl ir potenciāli milzīgi izaicinājumi, ir tūrisms. Ja visas citas Eiropas valstis nonāks "sarkanajā" sarakstā, tad mums visiem ziemā būs jāiet uz restorāniem un jānakšņo viesnīcās," sacīja Rožkalns.