Metālapstrādes un metālu vairumtirdzniecības uzņēmumam SIA "Severstal Distribution" reģistrēts jaunais nosaukums SIA "Marcegaglia Baltics", liecina "Firmas.lv" informācija.

Tāpat reģistrēta arī īpašnieku maiņa, un "Marcegaglia Baltics" 100% kapitāldaļu īpašnieks tagad ir Itālijas uzņēmums "Marcegaglia Carbon Steel". Uzņēmuma patiesie labuma guvēji ir Itālijas pilsoņi Antonio Marčegalja un Emma Marčegalja.

Mainījusies arī uzņēmuma vadība - "Marcegaglia Baltics" jaunais valdes priekšsēdētājs ir Itālijas pilsonis Filipo Nikoli, kurš šajā amatā nomainījis līdzšinējo valdes priekšsēdētāju Timuru Judičevu.

Veiktās izmaiņas Uzņēmumu reģistrā reģistrētas 25.aprīlī.

Jau ziņots, ka Itālijas uzņēmums "Marcegaglia" iegādājies sankcijām pakļautā metālapstrādes un metālu vairumtirdzniecības uzņēmuma SIA "Severstal Distribution", kura patiesais labuma guvējs bija sankcijām pakļautais Aleksejs Mordašovs, kapitāldaļas, piektdien, 21.aprīlī, vēstīja ziņu aģentūra "Reuters".

Valdība 16.februārī nolēma neatļaut pārdot sankcijām pakļautā metālapstrādes un metālu vairumtirdzniecības uzņēmuma SIA "Severstal Distribution", kura patiesais labuma guvējs ir sankcijām pakļautais Aleksejs Mordašovs, kapitāldaļas, pavēstīja Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāvji.

Ceturtdien Ministru kabineta ārkārtas sēdē aptaujas kārtībā valdība izskatīja EM sagatavoto Ministru kabineta rīkojuma projektu "Par atļauju atsavināt sankcionētā SIA "Severstal Distribution" kapitāla daļas".

Pagājušā gada nogalē Latvija saņēma investora pieteikumu ar lūgumu sniegt atļauju atsavināt sankcijām pakļautā "Severstal Distribution" kapitāla daļas 100% apmērā.

Izvērtējot investora piedāvājumu, potenciālā darījuma atbilstību Eiropas Savienības (ES) un nacionālajam sankciju regulējumam, kā arī pamatojoties uz valsts drošības iestāžu un citu institūciju sniegtajiem atzinumiem, Ministru kabinets lēma atteikt pārdot iesaldētās "Severstal Distribution" kapitāla daļas.

Valdība plāno vērtēt sankcijām pakļautā metālapstrādes un metālu vairumtirdzniecības uzņēmuma SIA "Severstal Distribution", kura patiesais labuma guvējs ir sankcijām pakļautais Aleksejs Mordašovs, kapitāldaļu atsavināšanu, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) valdībā iesniegtais Ministru kabineta rīkojuma projekts.

EM pārstāvji skaidroja, ka šim rīkojuma projektam ir noteikts ierobežotas pieejamības statuss, līdz ar to līdz valdības lēmuma pieņemšanai EM nevar sniegt komentārus par tā saturu.

Jau vēstīts, ka "Severstal Distribution" 2021.gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka uzņēmuma īpašnieki veic pārrunas ar potenciālo pircēju.

Uzņēmuma vadība informē, ka "Severstal Distribution" īpašnieki ir saņēmuši nesaistošu iegādes piedāvājumu no potenciālā pircēja - Eiropas uzņēmuma, kas nav pakļauts pret Krieviju vērstajām sankcijām.

2022.gada otrajā ceturksnī potenciālais pircējs sāka padziļinātās izpētes procesu, kuru bija plānots pabeigt trešajā ceturksnī un tad vienoties par iegādes cenu.

Metālapstrādes un metālu vairumtirdzniecības uzņēmums SIA "Marcegaglia Baltics" (iepriekš SIA "Severstal Distribution") tuvākajos trijos gados plāno sasniegt 300 miljonu eiro apgrozījumu, informēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvji.

Itālijas uzņēmuma plāns ir Latvijā izveidot modernu metālu apstrādes un izplatīšanas centru ar 300 jaunām darbavietām.

"Marcegaglia Carbon Steel" prezidents un izpilddirektors Antonio Marčegalja norāda, ka "Severstal Distribution" kapitāldaļu iegāde ir palīdzējusi nostiprināt "Marcegaglia Carbon Steel" komerciālo klātbūtni Ziemeļeiropas un Baltijas valstīs - reģionā, kur līdz šim Itālijas uzņēmums nebija darbojies, īpaši Latvijā un attiecīgi arī Polijā un Ukrainā.

Tuvākajā laikā "Marcegaglia Baltics" plāno atsākt darbību.

Jau ziņots, ka 2023.gada pavasarī "Marcegaglia" iegādājās "Severstal Distribution", kura patiesais labuma guvējs bija sankcijām pakļautais Aleksejs Mordašovs. Darījuma summa netiek atklāta. Vienlaikus "Reuters" norāda, ka līdzekļi nav pārskaitīti Krievijas uzņēmumam "Severstal", bet gan deponēti darījuma kontā, kur tie paliks iesaldēti tik ilgi, kamēr spēkā būs Eiropas Savienības sankcijas.

Metālapstrādes un metālu vairumtirdzniecības uzņēmums SIA "Severstal Distribution" (tagad - SIA "Marcegaglia Baltics") pagājušajā gadā strādāja ar 341,847 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir 4,5 reizes mazāk nekā gadu iepriekš, kā arī cieta 170,026 miljonu eiro zaudējumus pretstatā peļņai gadu iepriekš, liecina "Firmas.lv" informācija.

Gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka uzņēmums strādāja līdz 2022.gada 1.martam, un, pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā un sankciju ieviešanas pret Krieviju, kā arī uzņēmuma patiesā labuma guvēja Alekseja Mordašova iekļaušanas sankciju sarakstos, uzņēmuma saimnieciskā darbība tika iesaldēta. Līdz ar to 2022.gada rezultāti nav objektīvi salīdzināmi ar 2021.gada rezultātiem.

"Severstal Distribution" apstādināja saimnieciskos procesus, kā arī pārtrauca kravu piegādes klientiem. Turpmāk uzņēmums koncentrējās uz galvenajām funkcijām, kas vērstas uz pamatvajadzību nodrošināšanu un darbības uzturēšanu. Arī uzņēmuma maksājumi tika ierobežoti un notika tikai tādā mērā, lai varētu turpināt pastāvēt. Darbības ar naudas līdzekļiem tika veiktas, balstoties uz to valstu regulatoru atļauju saņemšanu, kurās "Severstal Distribution" bija atvērti konti.

Krievijas uzkrātais ieguldījumu apjoms Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos 2021.gadā sarucis par nepilniem 11 milj. eiro, bet šī gada pirmajos divos mēnešos - vēl par teju 3 milj. eiro, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Šobrīd Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos ieguldīti 434,87 milj. eiro.

Pēc uzkrāto ieguldījumu apjoma Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos Krievija ierindojas 7.vietā. Lielāki ieguldījumi reģistrēti vien no Zviedrijas, Lietuvas, Igaunijas, Vācijas, Nīderlandes, kā arī Kipras kā izcelsmes valsts. Vienlaikus jānorāda, ka gan pēc uzņēmumu, kuros Krievijas pārstāvji veikuši ieguldījumus, gan arī pēc ieguldītāju skaita Krievija ierindojas pirmajā vietā.

Šobrīd Krievijas pārstāvji savus līdzekļus ieguldījuši 4424 Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos. To kopējais apgrozījums 2020.gadā sasniedza 4,4 miljardus eiro, kas veido aptuveni 7% no visu Latvijas uzņēmumu apgrozījuma aizpērn.

Krievijas tērauda kompānija "Severstaļ" pilnībā pārtraukusi tērauda produkcijas eksportu uz Eiropas Savienības (ES) valstīm, raksta "Kommersant".

Kāds uzņēmumam tuvu stāvošs informācijas avots apstiprinājis "Interfax", ka metāla piegādes klientiem Eiropā - gan uzņēmumiem, gan tirgotājiem - pilnībā apturētas.

TOP 10 lielākie Krievijas kapitāla uzņēmumi Latvijā 

Krievijas uzkrātais ieguldījumu apjoms Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos 2021.gadā...

"Severstaļ" vadība šo informāciju komentēt atteikusies, taču norādījusi, ka uzņēmums aplūko dažādus variantus, lai pārorientētu Eiropas tirgum paredzēto produkciju uz citiem eksporta tirgiem, tostarp Āzijas, Ziemeļamerikas un Tuvo Austrumu valstīm.

Kā ziņots, pirmdien līdz ar publicēšanu ES oficiālajā vēstnesī stājās spēkā sankcijas pret Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam pietuvinātiem oligarhiem un propagandistiem, kas noteiktas saistībā ar Krievijas agresiju pret Ukrainu.

Starp šīm personām iekļauts arī "Severstaļ" īpašnieks Aleksejs Mordašovs.

Latvijā darbojas metālapstrādes un metālu vairumtirdzniecības uzņēmums "Severstal Distribution", kura 100% kapitāldaļu īpašniece ir "Severstaļ".

"Severstal Distribution" pārstāvji komentārus nesniedza.

Atbilstoši informācijai uzņēmuma mājaslapā "Severstal Distribution" ir konts bankā "Citadele".

Bankas "Citadele" valdes loceklis atbilstības jautājumos Uldis Upenieks aģentūru LETA informēja, ka, sniedzot finanšu pakalpojumus, banka pilnībā ievēro starptautiskās, nacionālās un ASV Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) sankcijas normatīvos noteiktajā kārtībā.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka banka nevar komentēt konkrēta klienta attiecības ar banku.

"Nodrošinot atbalstu un finanšu pakalpojumus mūsu klientiem Baltijā, mēs rūpīgi sekojam līdzi situācijas attīstībai Ukrainā, sankciju aktualitātēm un rīkojamies saskaņā ar atbildīgo iestāžu norādījumiem," piebilda Upenieks.

"Severstal Distribution" konsolidētais apgrozījums 2020.gadā bija 719,556 miljoni eiro, kas ir par 2% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt grupas peļņa pieauga par 45,5% un bija 29,1 miljons eiro. Savukārt pati SIA "Severstal Distribution" 2020.gadā strādāja ar 719,556 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 2,9% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga par 17,9% un bija 28,811 miljoni eiro.

Krievijas miljardieris Aleksejs Mordašovs atkāpies no Vācijas tūrisma operatora TUI, kuras franšīzes turētāja Baltijā ir SIA "TT Baltics", padomes locekļa amata, jo Eiropas Savienība (ES) pret viņu noteikusi sankcijas saistībā ar Maskavas īstenoto uzbrukumu Ukrainai.

Mordašovs, kuram pieder Krievijas otrā lielākā tēraudrūpniecības uzņēmuma "Severstaļ" akciju kontrolpakete, ir nozīmīgs TUI akcionārs, jo viņa netieši kontrolētajam uzņēmumam "Unifirm Ltd." pieder 34% TUI akciju. Vienlaikus, pēc "Firmas.lv" datiem, Mordašovs ir vienīgais "TT Baltics" patiesais labuma guvējs.

Papildināta - Severstaļ aptur eksportu uz ES valstīm 

Krievijas tērauda kompānija "Severstaļ" pilnībā pārtraukusi tērauda produkcijas eksportu uz Eiropas...

"ES sankciju nolūks ir nepieļaut, lai Mordašovs atbrīvojas no savām TUI akcijām" vai gūst peļņu no investīcijām šajā uzņēmumā," norādīts TUI paziņojumā.

Mordašovs TUI akcionārs ir 15 gadus. Piederošo akciju daļu viņš palielināja pērn, kad TUI īstenoja rekapitalizāciju, lai censtos atgūties no koronavīrusa pandēmijas izraisītās krīzes.

Tikmēr TUI mēģina distancēties no sankcijām, kas piemērotas Mordašovam.

"ES sankcijas attiecas uz Mordašovu kā personu, nevis uz "TUI AG", kurā viņš ir akcionārs. Tādējādi šīs sankcijas akcionāram neietekmē uzņēmumu, kurā viņam pieder akcijas," skaidro kompānija.

Jau ziņots, ka pirmdien, 28.februārī, līdz ar publicēšanu ES oficiālajā vēstnesī stājās spēkā sankcijas Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam pietuvinātiem oligarhiem un propagandistiem, kas noteiktas saistībā ar Krievijas agresiju pret Ukrainu. Starp šīm personām ir iekļauts arī Mordašovs.

Pirmdien publiskotajā paziņojumā Mordašovs apgalvoja, ka viņam neesot "pilnīgi nekādas saistības ar pašreizējās ģeopolitiskās spriedzes rašanos" un neesot saprotams, kāpēc ES viņam noteikusi sankcijas.

Vienlaikus, pēc "Kommersant" vēstītā, "Severstaļ" pilnībā pārtraukusi tērauda produkcijas eksportu uz ES valstīm. "Severstaļ" vadība šo informāciju komentēt atteikusies, taču norādījusi, ka uzņēmums aplūko dažādus variantus, lai pārorientētu Eiropas tirgum paredzēto produkciju uz citiem eksporta tirgiem, tostarp Āzijas, Ziemeļamerikas un Tuvo Austrumu valstīm.

Latvijā darbojas metālapstrādes un metālu vairumtirdzniecības uzņēmums "Severstal Distribution", kura 100% kapitāldaļu īpašniece ir "Severstaļ".

Atbilstoši informācijai uzņēmumu mājaslapā "Severstal Distribution" un arī "TT Baltics" ir konts bankā "Citadele".

Bankas "Citadele" valdes loceklis atbilstības jautājumos Uldis Upenieks iepriekš informēja, ka, sniedzot finanšu pakalpojumus, banka pilnībā ievēro starptautiskās, nacionālās un ASV Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) sankcijas normatīvos noteiktajā kārtībā.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka banka nevar komentēt konkrēta klienta attiecības ar banku.

"Nodrošinot atbalstu un finanšu pakalpojumus mūsu klientiem Baltijā, mēs rūpīgi sekojam līdzi situācijas attīstībai Ukrainā, sankciju aktualitātēm un rīkojamies saskaņā ar atbildīgo iestāžu norādījumiem," piebilda Upenieks.

"Severstal Distribution" konsolidētais apgrozījums 2020.gadā bija 719,556 miljoni eiro, kas ir par 2% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt grupas peļņa pieauga par 45,5% un bija 29,1 miljons eiro. Savukārt pati "Severstal Distribution" 2020.gadā strādāja ar 719,556 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 2,9% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga par 17,9% un bija 28,811 miljoni eiro.

Vienlaikus "TT Baltics" 2020.gadā strādāja ar 8,101 miljona eiro apgrozījumu, kas ir 4,6 reizes mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas zaudējumi palielinājās par 5,8% un bija 2,204 miljoni eiro.

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka pirms 2020.gada "TT Baltics" strauji attīstījās, bet 2020.gadā uzņēmuma darbību negatīvi ietekmēja Covid-19 pandēmija. "TT Baltics" samazināts darbinieku skaits un citi izdevumi, kā arī saņemti maksājumu samaksas termiņu pagarinājumi. 2020.gadā uzņēmumā strādāja 20 darbinieku, kas ir par 10 darbiniekiem mazāk nekā gadu iepriekš.

"TT Baltics" darbību Baltijā sāka 2018.gada rudenī. Kompānija "TT Baltics" reģistrēta 2018.gada jūnijā, un tās pamatkapitāls ir 282 800 eiro. Uzņēmums pieder Krievijā reģistrētajai "KN-Holding", bet tās patiesais labuma guvējs ir Mordašovs.

Krievijas tērauda kompānija "Severstaļ", kuras īpašnieks Aleksejs Mordašovs iekļauts Eiropas Savienības sankciju sarakstā, nonākusi uz parādsaistību maksātnespējas jeb defolta sliekšņa, liecina Londonas akciju biržā publiskota uzņēmuma preses relīze.

"Severstaļ" norāda, ka "procentu maksājums, ko uzņēmums nosūtījis 16.martā, nav sasniedzis emitenta - kādas Luksemburgas grupas - kontu, jo šo maksājumu iesaldējusi šīs grupas ASV korespondentbanka "Citibank" saistībā ar administratīvo izmeklēšanu."

"Severstaļ" ir laiks līdz trešdienai, lai veiktu procentu maksājumu 12,6 miljonu dolāru (11,5 miljoni eiro) apmērā.

"Mēs nevaram veikt obligāciju procentu maksājumu mūsu eiroobligāciju turētājiem," sociālajā tīklā "VKontakte" raksta uzņēmuma ģenerāldirektors Aleksandrs Ševeļovs. "Šī ir ārkārtēja situācija, kas nav radusies mūsu vainas dēļ."

""Severstaļ" saglabā stabilu finanšu pozīciju, apstiprina gatavību un vēlmi pilnībā īstenot savas parādsaistības, un mums tam ir nepieciešamie resursi," piebilst Ševeļovs. "Diemžēl mūsu Rietumu finanšu partneri ir iesaldējuši uzņēmuma veiktā maksājuma apstrādi. Mēs turpinām konsultēties ar partneriem un darām visu iespējamo, lai obligāciju turētāji saņemtu savus līdzekļus."

Apstrādes rūpniecībā strādājošo uzņēmumu kopējā vērtība aizvadītajā gadā palielinājusies par 22,3%, sasniedzot 10,44 miljardus eiro, liecina Lursoft pieejamais uzņēmumu jaunākais novērtējums, kas balstīts uz “Capitalia” uzņēmumu vērtības noteikšanas metodoloģiju*.

Lursoft pētījums atklāj, ka vairāk nekā pusi no apstrādes rūpniecības uzņēmumu kopējās vērtības veido TOP 25 nozares līderi.

Jaunākajā sarakstā TOP 25 līderu kopējā vērtība novērtēta ar 5,54 miljardiem eiro. Gadu iepriekš TOP 25 līderu vērtība lēsta 4,73 miljardu eiro apmērā.

Līdera pozīciju apstrādes rūpniecības TOP 25 vērtīgāko uzņēmumu jaunākajā sarakstā saglabājis SIA “Mikrotīkls”. Balstoties uz “Capitalia” veikto novērtējumu, SIA “Mikrotīkls” vērtība augusi par 28,64%, pārsniedzot 1 miljarda eiro atzīmi.

Lursoft apkopotie dati atklāj, ka bez SIA “Mikrotīkls” vēl tikai AS “Latvenergo” novērtējums 2021.gadā pārsniedza 1 miljardu eiro.

Aizpērn SIA “Mikrotīkls” apgrozījums auga par 24,93%, sasniedzot 353,6 milj. EUR. 2020.gadā uzņēmums guvis 82,4 milj. EUR peļņu. Iesniegtais gada pārskats rāda, ka 55 milj. EUR no SIA “Mikrotīkls” aizpagājušā gada apgrozījuma veidoja ASV tirgus, 32,6 milj. EUR – Polijas tirgus, bet 24,4 milj. EUR – Krievijas tirgus. Uzņēmums savas ražotās iekārtas realizējis arī Čehijā, Apvienotajos Arābu Emirātos, Itālijā, Spānijā, Vācijā un citviet.

Kopējā Altum riska kapitāla portfeļa investīciju summa metālapstrādes uzņēmumos ir 3,2 miljoni eiro.

«Ražošanā ir atļauts ieguldīt visiem riska kapitāla fondiem visās uzņēmumu attīstības stadijās, un iespējamais investīciju apjoms ir līdz pat 3,75 milj. eiro. Līdz šim finansētie uzņēmumi riska kapitāla investīcijas izmantojuši tieši izaugsmes finansēšanai,» informē Sandra Eglīte, Altum sabiedrisko attiecību speciāliste. Šobrīd Altum riska kapitāla portfelī metālapstrādes nozarē ir BaltCap investīcija SIA Amateks, ZGI-3 investīcija SIA Mārupes Metālmeistars un Expansion Capital investīcijas uzņēmumā SIA SFM Latvia un saistītajā SFM Jelgava. Kopējā investīciju summa šajos uzņēmumos ir 3,2 milj. eiro, kur daļa ir Altum un daļa – privātais finansējums.

Lielākais koka palešu un palešu apmaļu ražotājs SIA Kronus, investējot 2,2 milj. eiro, attīstīs metālapstrādi — metāla ruļļu griešanu sloksnēs, tādējādi ar nepieciešamo produkciju nodrošinot ne tikai savu rūpnīcu, bet arī citus patērētājus.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Kronus valdes priekšsēdētājs Igors Ževaks. Viņš norāda, ka koka iepakojuma ražošanai ir nepieciešamas metāla komplektējošās detaļas, piemēram, eņģes, kuru ražošanu uzņēmums jau bija aizsācis iepriekš, un šāds solis ļoti būtiski palīdzējis noturēt konkurētspēju tirgū, jo īpaši pēc karadarbības sākšanās Ukrainā.

Fragments no intervijas

Vai šogad plānojat sasniegt 100 milj. eiro neto apgrozījumu?

Patiešām tāds, kāds ir 2022. gads, līdz šim nav pieredzēts, jo pieprasījums piedzīvojis ļoti būtisku turbulenci. Līdz karam Ukrainā ir viens posms, pēc tam jau ir pavisam cita situācija — panisks pieprasījuma un cenu pieaugums, bet visa pārvadāšanai ir nepieciešamas paletes un to apmales, kam sekoja stabilizācija, un pašlaik var jau sajust atsaluma vēsmas tieši gaidāmās ziemas un enerģētiskās krīzes kontekstā. Piemēram, ir plaša mājas preču sortimenta veikalu ķēdes, kuras plāno atteikties no augu tirdzniecības, tādējādi samazinot siltuma un apgaismojuma izmaksas. Nenoliedzami gads vēl nav beidzies, bet šogad 100 milj. eiro neto apgrozījums, visticamāk, tiks sasniegts, taču perspektīvā tas būs pat vēl lielāks. Ir skaidrs, ka 2023. gadā būs pārmaiņas un tas vairāk atgādinās 2009. gadu, kad pieprasījums noslāpa, vai 2010. gadu, kad pieprasījums strauji pieauga.

Neraugoties uz Krievijas invāziju Ukrainā un ar to saistītajām problēmām — īslaicīgu tērauda deficītu un šim svarīgajam izejmateriālam novēroto cenu lēcienu -, metālapstrādes un mašīnbūves nozares kopējie ienākumi pērn sasnieguši līdz šim vēsturiski augstāko līmeni un pārsniedz 2,5 miljardus eiro.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Metālapstrādes un mašīnbūves rūpniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Toms Grīnfelds. Viņaprāt, fakts, ka sarežģītajā 2022. gadā nozarei izdevies panākt ienākumu pieaugumu vidēji par 20-22%, ir uzskatāms par pārsteidzoši labu rezultātu, kas tikai apliecina uzņēmēju spēju ātri un elastīgi pielāgoties jaunajiem apstākļiem.

Fragments no intervijas

Kāds nozarei bija 2022. gads?

Ne tikai mašīnbūve un metālapstrāde, bet būtībā visa tautsaimniecība ne tikai Latvijā un Eiropā, bet pat visā pasaulē strādāja vairāku izaicinājumu apstākļos. Principā 2022. gads bija turpinājums tiem izaicinājumiem, kuri sākās 2020. gadā līdz ar Covid-19 pandēmijas ierašanos un ar tās ierobežošanu saistītajiem pasākumiem ne tikai Latvijā, bet arī visā Eiropā un pasaulē. Viens no faktoriem bija loģistikas piegāžu ķēžu lēnums vai sliktākajā gadījumā – pārtrūkšana. Vēl 2021. gada nogalē aizsākās energoresursu cenu pieaugums. 2022.gada lielākie izaicinājumi, protams, saistīti ar sekām, ko radīja kara sākums Ukrainā. Kara ietekmē radās trīs pamata problēmu grupas: materiālu (galvenokārt tērauda) pieejamība, enerģētiskā krīze un eksporta tirgi. Nenoliedzami, ka lielākās problēmas 2022.gada martā daudziem Latvijā strādājošajiem uzņēmumiem radās saistībā ar izejmateriālu pieejamību. Krievija tradicionāli bija bijusi lielākais tērauda izejmateriālu piegādātājs.

"Sankciju normatīvi nav jāpārkāpj, taču, ja tie pieļauj izņēmumu, ja līgumi slēgti pirms sankciju stāšanās spēkā, bet piegādājamie materiāli ir specifiski un tie nepieciešami konkrētam klientam, tad būtu jāpieļauj izņēmumu piemērošana, vienlaikus nodrošinot, ka līgumu izpildes gadījumā pārskaitītā nauda sankcionētajam uzņēmumam tiek iesaldēta".

Tā uzskata metālapstrādes SIA VALPRO valdes priekšsēdētājs Aivars Flemings. “Latvija diemžēl nebūt ne pirmo reizi nonākusi specifiskā situācijā. Šoreiz konkrēti ar metālu. Proti, Igaunijā, Polijā ir Eiropas kapitāla metālapstrādes centrs ar griešanas iekārtām un tērauda izejvielas krājumiem. Latvijā ļoti labi strādāja Krievijas kompānijas Serverstaļ Servisa centrs, kura darbības nosacījumi un metāla noliktava bija izdevīga vietējiem metālapstrādātājiem, taču Krievijas kapitālam noteikto sankciju dēļ pēc šīs valsts invāzijas Ukrainā metāla izejvielu saņemšana no šīs kompānijas noliktavām Rīgā vairs nav iespējama,” skaidro A.Flemings.

Viņš atzīst, ka arī VALPRO saskārās ar metāla izejvielu nepieejamību, kaut arī uzņēmumam nepieciešamais tērauds jau atradās Severstaļ noliktavā Rīgā. “Būtībā Severstaļ noliktavā iesaldēts ir uzņēmumam piederošais metāls,” uzsver A. Flemings. Viņš atgādina, ka sankciju normatīvi nav jāpārkāpj, taču, ja tie pieļauj izņēmumu, ja līgumi slēgti pirms sankciju stāšanās spēkā, bet piegādājamie materiāli ir specifiski un tie nepieciešami konkrētam klientam, tad būtu jāpieļauj izņēmumu piemērošana, vienlaikus nodrošinot, ka līgumu izpildes gadījumā pārskaitītā nauda sankcionētajam uzņēmumam tiek iesaldēta.

Krievijas tērauda ražotāju uzkrātie zaudējumi Eiropas Savienības (ES) noteikto sankciju dēļ sasnieguši apmēram deviņus miljardus ASV dolāru (8,2 miljardi eiro), liecina Ukrainas stratēģisko komunikāciju un drošības centra "Spravdi" dati.

"Eiropas Savienības sankcijas ietekmē apmēram 40% Krievijas tērauda eksporta uz Eiropu, bet Krievijas ražotāju uzkrātie zaudējumi veido apmēram deviņus miljardus ASV dolāru," paziņoja centrs.

Sankciju dēļ marta sākumā eksportu uz ES valstīm pilnībā pārtrauca Krievijas tērauda kompānija "Severstaļ". Klienti Eiropā atteicās no uzņēmuma produkcijas piegādēm, jo ES sankciju sarakstā tika iekļauts arī "Severstaļ" īpašnieks Aleksejs Mordašovs.

Eiropas tirgus "Severstaļ" bija nozīmīgs. Tā gadā uz Eiropu piegādāja 2,5 miljonus tonnu metāla un guva tur 34% ieņēmumu jeb apmēram 3,9 miljardus dolāru.

Pirmajā Krievija kara Ukrainā dienā - 24.februārī - Mordašova turība vērtspapīru vērtības samazinājuma biržā dēļ saruka par 4,2 miljardiem rubļu (35,8 miljoniem eiro pēc ECB kursa 1.martā, kad rubļa nestabilitātes dēļ banka pārtrauca publicēt rubļa kursu).

Patlaban Krievijas ieguldījumu apjoms Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos samazinājies līdz 322,01 miljonam eiro, kas ir par 55,54% mazāka summa nekā 2016.gadā, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Kopš 2017.gada bijusi tendence sarukt Krievijas uzkrātajai ieguldījumu summai Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos, liecina "Lursoft" pētījuma dati. Apkopotā statistikas informācija atklāj, ka vēl 2017.gadā Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos no Krievijas bija ieguldīti 724,3 miljoni eiro, bet turpmākajos gados uzkrātā summa bijusi ar lejupejošu tendenci, kas nozīmē, ka no pamatkapitāliem izņemto summu apjoms bijis lielāks nekā no jauna ieguldītais. Kritums uzkrāto ieguldījumu apjomā, vien ar retiem izņēmumiem, seko ik mēnesi jau ilgāku laika periodu.

Pēc uzkrātā ieguldījumu apjoma Krievija šobrīd ierindojas astotajā vietā, kamēr pēc uzņēmumu skaita, kuru pamatkapitālos veikti ieguldījumi, - pirmajā pozīcijā. "Lursoft" norāda, ka Krievijas ieguldījumi šobrīd reģistrēti 3521 uzņēmuma pamatkapitālā.

Apstrādes rūpniecība jūnijā ir pavājinājusies un dažām tās apakšnozarēm arī nākotnes prognozes nav labas, tā apstrādes rūpniecības jūnija datus vērtē banku analītiķi.

"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka apstrādes rūpniecības jūnija dati, kā arī pirmā pusgada kopējie rezultāti no vienas puses rāda spēcīgu attīstību pirmajā pusgadā un uz globālā fona atzīstamu sniegumu arī vēl jūnijā. Taču aina dažādās apakšnozarēs ļoti kontrastē un sniedz atšķirīgus nākotnes signālus. Jūnijā attiecībā pret pērno jūniju jeb gada griezumā apstrādes rūpniecība auga par 3,1%, bet pret maiju saruka par 3,5%. Pirmajā pusgadā kopā ražošana auga par 6,5%.

Apģērbu un audumu ražošana pirmajos sešos mēnešos gada griezumā augusi par attiecīgi 5% un 6,6%, jūnijā sniegums bijis vēl labāks. Lai samazinātu piegādes riskus, daudzi tirgotāji izvieto pasūtījumus tuvāk patērētājiem, šī tendence mūsu ražotājiem vēl sniegs daudz iespēju.

Stagnācijā būvniecībā ir galvenais iemesls apstrādes rūpniecības vājumam, un sagaidāms, ka arī turpmākajos mēnešos apstrādes rūpniecībā turpinās valdīt lejupslīde, pavēstīja banku ekonomisti.

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Puķe atzīst, ka apstrādes rūpniecība arī trešajā ceturksnī ir bijusi vāja, saglabājot otrā ceturkšņa ražošanas apjomu līmeni, un rūpju rievu rūpniecības pierē nemainīgi liek raukt Latvijas rūpniekiem tik svarīgā būvniecības segmenta vājums. Puķe arī atzīst, ka eksportējošajiem ražotājiem ir vēl kāds aktuāls sekmes vājinošs faktors minams - konkurētspējas vājināšanās pazīmes eksporta tirgos.

Ekonomiste skaidro, ka Latvijas ražotāji ir vidēji mazāki, nekā ierasts Eiropas Savienībā, un tam ir savas priekšrocības un trūkumi. Pie priekšrocībām Puķe min lielāku saimniekošanas elastību, kas lieti noder dažādu izaicinājumu periodos - kā tas bija pandēmijas laikā vai brīdī, kad Krievija uzbruka Ukrainai, un daudziem ražotājiem bija steigšus jāatrod citi izejmateriālu piegādes kanāli vai noieta tirgi. Tāpēc būvniecības vājuma periods nav izņēmums, un ražotāji meklē veidus, kā cenu konkurences pasliktinājuma un pieprasījuma krituma pēc standartprodukcijas apstākļos uzlabot sekmes.

Rūpniecības jūlija datos ir jūtams viegls vasaras un karstuma sagurums. Viss it kā ir labi, viss notiek, taču, pārlasot jaunāko statistiķu ziņojumu, rodas rutīnas sajūta pēc tam, kad ir redzēti pirmā pusgada spilgtie skaitļi.

Jūlijā pieaugums griezumā ir līdzīgs kā gadā kopumā, reālais ražošanas apjoms bija par 7,9 % lielāks nekā pirms gada (pirmajos 7 mēnešos kopā +8,9 %). Tāpat kā Latvijas debesīs jūlijā “noparkojās” anticiklons, tā apstrādes rūpniecības izlaide salīdzinājumā ar jūniju ir palikusi uz vietas, mēneša pieaugums ir precīzi 0,0 %.

Gandrīz visas svarīgākās apakšnozares ir ar plusu gada griezumā, izņemot mūsu rūpniecības bēdu māsu - pārtikas pārstrādi, kurai no šī statusa palīdzēs izkļūt vērienīgās notiekošās un vēl plānotās investīcijas zivju un graudu pārstrādē, saldumu ražošanā. Ir nozares, kurās spilgtākie pieauguma skaitļi jau ir aiz muguras, kas galvenokārt skaidrojams ar bāzes efektu jeb to, ka dziļākais kritums bija pērn pavasarī, tāda ir autobūves nozare.

Itālija piektdien paziņoja, ka ir konfiscējusi jahtu, kas pieder Krievijas oligarham Aleksejam Mordašovam, kurš tiek uzskatīts par prezidentam Vladimiram Putinam tuvu cilvēku un ir pakļauts Eiropas Savienības (ES) sankcijām.

"Itālijas policija nupat konficēja jahtu "Lady M" - 65 miljonus eiro vērtu kuģi, kas pieder Aleksejam Aleksandrovičam Mordašovam un atrodas Ligūrijas reģiona Imperijas pilsētā - atbilstoši pašreizējām ES sankcijām," tviterī paziņoja Itālijas premjerministra Mario Dragi mediju padomnieks Ferdinando Džuljano.

Tērauda magnātam Mordašovam pieder grupa "Severstaļ". Viņš ir viens no ultrabagātajiem un ietekmīgajiem Krievijas pilsoņiem, pret kuriem noteiktas ES sankcijas viņu tuvības Kremlim dēļ.

Papildināta - Severstaļ aptur eksportu uz ES valstīm 

Krievijas tērauda kompānija "Severstaļ" pilnībā pārtraukusi tērauda produkcijas eksportu uz Eiropas...

Kopš 24.februārī sākās Krievijas atklāts iebrukums Ukrainā, ES ir nolēmusi iesaldēt ar to saistīto Krievijas oligarhu aktīvus un aizliegt viņiem iebraukt ES.

Mordašovs pirmdien paziņoja, ka distancējas no Krievijas kara Ukrainā. "Man nav pilnīgi nekāda sakara ar pašreizējo ģeopolitisko saspīlējumu, un es nesaprotu, kāpēc ES noteikusi sankcijas pret mani," sacīja magnāts.

Itālijas mediji ir ziņojuši, ka Sanremo pilsētā tika konfiscēta jahta "Lena", kas pieder miljardierim Genadijam Timčenko, kurš ir privātās investīciju grupas "Volga Group" dibinātājs un īpašnieks, kā arī bijušais preču tirdzniecības grupas "Gunvor Group" līdzīpašnieks.

Pirmā jahta, kas konfiscēta ES sankciju rezultātā, bija "Amore Vero", kas ceturtdien tika konfiscēta Francijas ostas pilsētā Lasjotā. Šī jahta pieder uzņēmumam, kas saistīts ar Krievijas naftas milža "Rosņeftj" vadītāju Igoru Sečinu.

VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija" (CSDD), kā valsts nozīmes reģistra turētājs, piemērojusi sankcijas 48 transportlīdzekļiem septiņos uzņēmumos, informē CSDD.

Transportlīdzekļi pieder sankcionētām personām vai ir to turējumā, savukārt saskaņā ar uzlikto aizlieguma atzīmi, šobrīd pēc to īpašnieku lūguma transportlīdzekļus nevar noņemt no uzskaites, nevar reģistrēt komercķīlas atzīmi un veikt īpašnieka maiņu.

Sankcionētie transportlīdzekļi ir dažāda veida, sākot no motocikliem, kvadricikliem, busiņiem, vieglajiem auto un līdz pat piekabēm, kas visdrīzāk paredzēti saimnieciskās darbības veikšanai. Arī izlaiduma gadu amplitūda ir vairāk nekā 30 gadu laika nogrieznī. Atsevišķi transportlīdzekļi tiek vērtēti, kā ekskluzīvāki transportlīdzekļi ar pērn vai šajā gadā pirmo reizi veiktu reģistrāciju, bet tādi ir tikai daži.

Metālapstrādātājiem Latvijā ir jāmeklē citi ražošanai nepieciešamā tērauda piegādātāji, jo Krievijas iebrukums Ukrainā un tam sekojošās rietumvalstu sankcijas ir paralizējušas piegādes no Severstaļ, iespējamas īstermiņa problēmas.

Tādu ainu rāda nozares uzņēmēji. Jārēķinās, ka pašlaik joprojām pilnībā nav iespējams novērtēt Krievijas iebrukuma Ukrainā sekas un to ietekmi uz Latvijā strādājošajiem metālapstrādes un mašīnbūves uzņēmumiem. Ietekmi uz nozari kopumā varēšot redzēt tikai pēc vairākiem mēnešiem.

Trīs vienā

“Ir jārunā par vairāku ietekmes sfēru kopumu. Pirmā – izejmateriālu pieejamība no Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas, otrā – noieta tirgus izgaišana Krievijā, Ukrainā, Baltkrievijā, trešā – metālapstrādes uzņēmumu konkurētspēja, spēja izpildīt uzņemtās saistības attiecībā pret to produkcijas pircējiem ārvalstu (rietumvalstu) noieta tirgos,” ietekmi rāda Metālapstrādes un mašīnbūves rūpniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Toms Grīnfelds.

Nepieredzētais tērauda cenu kāpums, neprognozējamās pieprasījuma svārstības, piedāvājuma un reālā tērauda patēriņa disbalanss nav tikai koronavīrusa pandēmijas sekas; iekšējā tirgus aizsardzības pasākumi ASV, Eiropā un Krievijā globālajā tirgū raisīja produktu plūsmu pārdali, kas stimulēja cenu un pieprasījuma svārstības.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Severstal Distribution valdes priekšsēdētājs un Severstal izplatīšanas tīkla vadītājs Timurs Judičevs. Viņaprāt, tērauda tirgus atgriežas pagātnē.

Kā mainās tērauda tirgus?

Tērauda tirgus atgriežas pie pusotru gadsimtu vecā modeļa ar izteiktu teritoriālo dalījumu. Tolaik savstarpēji tirgojās kaimiņi, jo informācijas un preču apmaiņa lielos attālumos nebija tik ātra kā šodien. Pašlaik tirdzniecību ierobežo nodevas un kvotas, tādējādi daži piegādātāji nevar brīvi pārdot produktus reģionā, kur tie šobrīd ir pieprasīti. Tā rodas deficīts un cenu kāpums. Protams, tirdzniecības barjeras tiek radītas, lai aizsargātu vietējos (pašmāju) ražotājus vai patērētājus, pamatojoties uz viņu pieprasījumiem. Problēma ir tā, ka šādā situācijā nevar uzvarēt abas puses: aizsardzības pasākumi neizbēgami samazinās vai nu patērētāja, vai ražotāja peļņu. Ja samazinās importētāju un eksportētāju alternatīvās iespējas, patērētājam ilgtermiņā palielināsies izejvielu iepirkuma cena, bet ražotājam samazināsies pārdošanas cena. Kādam šie zaudējumi ir jākompensē, tāpēc galarezultāts parasti ir viens un tas pats: galaprodukta cenas pieaugums galapatērētājam – mums visiem.

Latvijas Banka samazinājusi iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes prognozi 2022. gadam no 4,2% līdz 1,8%, bet inflācijas prognoze visam gadam palielināta no 6,2% līdz 9,5%, tā paredzot ekonomiskās izaugsmes sarukumu, ko izraisa enerģētikas cenu celšanās, materiālu deficīts, karš Ukrainā un sankcijas Krievijai.

Sīkāk par šā gada prognozēm un ieteiktajiem risinājumiem valdībai Dienas Bizness izjautāja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes direktoru Uldi Rutkasti.

Fragments no intervijas

Vai ir pamats teikt, ka šogad Latviju sagaida izaugsme vispār, ja ievēro inflācijas skaitlisko pienesumu?

Rēķinot IKP prognozi, mēs inflācijas pienesumu atņemam nost. Tādēļ IKP prognoze ir korekta.

Izvērtējot riskus, izaugsme ir iespējama?

Prognozēs mēs esam diezgan reālistiski un optimistiski, jo pamata attīstības scenārijā riski ir daudzmaz redzami un pārdomāti. Tas, ko varēja kvantitatīvi novērtēt, ir ielikts aprēķinos. Tajā pašā laikā riski ir!

Lielo investīciju projektu atbalsta programmā virkne interesentu varētu nesaņemt finansējumu, jo ir redzamas problēmas gan ar atbilstību naudas atmazgāšanas novēršanas prasībām, gan ar projektu spēju saņemt finansējuma daļu bankās.

Tā intervijā atzina "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" ("Altum") valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

"Dokumentus [programmai] varēja iesniegt līdz 30.novembrim, un pēc tā arī tiks pieņemti lēmumi. Es paredzu, ka būs virkne ļoti labu projektu, bet būs arī tādi, kuri finansējumu nesaņems," sacīja Bērziņš.

Viņš atzina, ka pats bija pārsteigts, ka, pēc sākotnējā novērtējuma, šādu projektu skaits varētu būt pat salīdzinoši liels.

"Piemēram, dažiem projektiem ir iespējami atteikumi saistībā ar trūkumiem naudas atmazgāšanas novēršanas prasību ievērošanā. Tāpat ir gadījumi, ka uzņēmums var tikt uzskatīts par grūtībās nonākušu, un tur uzreiz ir pilnīgi cits regulējums un programmas finansējumam kvalificēties nevar. Ir arī gadījumi, kur debatējams ir jautājums, vai tas ir uzskatāms par lielu investīciju projektu. Turklāt šī ir programma, kur ir sadarbība ar bankām, un izskatās, ka dažiem projektiem var neizdoties saņemt finansējumu no bankām, kas savukārt raisa jautājumus, kādā stadijā ir bijis izstrādātais projekts," problēmas raksturoja Bērziņš.