Rīgas dome plāno atteikties no kādreizējā vicemēra Aināra Šlesera ieceres par daudziem miljoniem latu būvēt konferenču zāli lidostas tuvumā.

Kā ziņots, Rīgas domes deputāti 2010.gada februārī uzdeva SIA Rīgas pilsētbūvnieks īstenot reģionāla mēroga izstāžu un konferenču centra izveides projektu pie lidostas, kā arī šī mērķa īstenošanai uzņēmuma pamatkapitālā ieguldīt 12 zemesgabalus ar kopējo platību 35,6 hektāri.

Vācijas un Latvijas puses nodomu protokolus par sadarbību starptautiska izstāžu un konferenču centra izveidē pie lidostas Rīga parakstīja 2010.gada martā, paredzot, ka SIA Rīgas pilsētbūvnieks projektā piedalīsies ar zemi, bet Messe Frankfurt konsultēs un pēc tam arī apsaimniekos šo centru, savukārt pašai būvniecībai tiks piesaistīts privāts investors. No Latvijas puses protokolu parakstīja Šlesers.

Rīgas dome būtībā atteikusies no reiz skaļi pieteiktās idejas sadarbībā ar Messe Frankfurt būvēt vērienīgu konferenču centru pie lidostas Rīga.

Zemesgabali, uz kuriem, saskaņā ar nodomu protokolu, kuru 2010. gadā parakstīja toreizējais Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers un Frankfurtes pie Mainas vicemērs Edvīns Švarcs, bija paredzēts izbūvēt ap 30 tūkst. kvadrāmetrus plašu izstāžu un konferenču centru, nodoti izsolei. Colliers International Advisors organizētā izsole, kurā īpašuma sākumcena noteikta 4,046 milj. Ls, notiks 31. maijā.

«Jau sākotnēji doma bija pilnīgi skaidra, proti, ka ne Rīgas dome, ne Rīgas pilsētbūvnieks projekta realizācijā nepiedalās ar savu finansējumu, pašvaldība ieguldīs tikai zemi, savukārt centra realizācija notiks par privāta investora līdzekļiem,» atbildot uz Dienas Biznesa jautājumu, kas nogājis greizi ar ideju par aptuveni 100 milj. eiro lielām investīcijām centra izveidē, saka Ivars Gaters, bijušais Rīgas pilsētbūvnieka valdes priekšsēdētājs.

Starptautiskā tehnoloģiju izstāde CEBIT transformējas, kļūstot par inovāciju un digitalizācijas biznesa festivālu

Šī tendence – apvienot biznesa, tīklošanās un izklaides elementus – jau iepriekš ir iezīmējusies specializētajos nišas pasākumos.

«Jaunais CEBIT savienos emocijas ar tehnoloģijām, biznesu ar festivāla sajūtu, jo esam pārliecināti, ka tas nepastāv atsevišķi. Šāds CEBIT vēl nav bijis. Tas pārvērtīs digitalizāciju jaunā pieredzē,» sola Olivers Frēze (Oliver Frese), CEBIT organizatora Deutsche Messe valdes loceklis. Runājot par to, cik apmeklētāju sagaida pasākumā, viņš teic, ka to grūti paredzēt, jo ir jauns formāts un liela daļa biļešu varētu tikt pārdotas pēdējā brīdī. «Interese par šo projektu starptautiskā mērogā ir liela,» apgalvo O. Frēze, atzīstot, ka, investējot jaunā projektā, ir zināms risks, bet, tā kā Deutsche Messe ir komerciāls uzņēmums, tā interesēs ir sasniegt apmierinošus finanšu rezultātus.

«Ņemot vērā, ka virkne Vācijas lielražotāju daļu savas produkcijas ražo ārvalstīs, Latvijai ir ļoti labas iespējas vēl plašāk iekļauties šajā piegādes ķēdē, kas būtu liels ieguvums Latvijas uzņēmējiem un ekonomikai, radot jaunas investīcijas un darbavietas.»

Tā pēc tikšanās ar Vācijas ekonomikas un tehnoloģiju ministru Filipu Rosleru (Philipp Rösler), kurš otrdien industriālajā gadatirgū Hannover Messe apmeklēja Latvijas nacionālo stendu, pauda Latvijas ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts. Viņš savu Vācijas kolēģi iepazīstināja ar Latvijas uzņēmumiem, to darbības profilu un piedāvājumu potenciālajiem biznesa partneriem Vācijā.

«Hannover Messe, kas ir centrālais industriālais gadatirgus pasaulē, ir lieliska iespēja pastāstīt un iepazīstināt ar sevi, rast jaunus sadarbības partnerus un biznesa attīstības iespējas. Tāpēc liels prieks, ka Latvijas nacionālais stends, kurā šogad ir pārstāvēti astoņi uzņēmumi, ir plaši apmeklēts, piesaistot arī Vācijas amatpersonu neviltotu interesi. Politiķu uzdevums ir atvērt durvis, ielikt pamatus valstu attiecībām. Savukārt uzņēmējiem pārliecinoši jāieliek kāja atvērtajās durvīs, veidojot biznesa kontaktus, lai vēlāk īstenotu arī praktiskus sadarbības projektus,» sacīja D. Pavļuts.

Rīgas brīvosta apsver iespēju lauzt ap 20 zemes nomas līgumu ar uzņēmumiem, kuri ostai palikuši parādā un kuru biznesa plāni, netiek īstenoti, kā solīts. Laužot nomas līgumus, iespējams, osta tiktu pie zemes, ko piedāvāt Krievijas minerālmēslu ražošanas milzim Uralhim.

Starp potenciālajiem cietējiem varētu gan Baltic Container Terminal, gan Man-Tess. Ja zeme tiks atņemta, uzņēmums ir gatavs tiesāties, sašutis ir Man-Tess īpašnieks Jūlijs Krūmiņš.

Neesi abonents? Piesakies uz 2 nedēļu testa abonementu šeit!

Latvijai un Baltijas valstīm kopumā būs spēcīga pārstāvniecība pasaulē vadošajā rūpniecības tehnoloģiju un digitalizācijas izstādē «Hannover Messe», kas nākamnedēļ, 1. aprīlī, sāksies Vācijas pilsētā Hanoverē. Izstādē piedalīsies 35 Baltijas valstu uzņēmumi, tostarp 12 no Latvijas, informē Vācijas-Baltijas tirdzniecības kamera (AHK), kas ir izstādes pārstāve Baltijas valstīs.

«Izstādē «Hannover Messe» Baltijas valstis un to uzņēmēji būs plaši pārstāvēti gan kopstendos, gan atsevišķi kā uzticami, uz nākotni orientēti partneri rūpniecībā,» norāda Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kameras pārstāve Audra Gurinskiene.

Viņa uzskata, ka Baltijas valstu uzņēmumiem Hanoverē ir ideāla platforma starptautisku kontaktu dibināšanai.

Baltijas valstīm šogad atkal būs divi kopstendi – viens Latvijai, otrs Lietuvai.

Latvija «Hannover Messe» ir pārstāvēta kā ražotājvalsts apstrādes rūpniecībā. Kopskaitā 12 dalībnieki iepazīstinās ar saviem risinājumiem, pakalpojumiem un produktiem. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras organizētajā kopstendā piedalīsies Latvijas Mašīnbūves asociācija un septiņi uzņēmumi: «EHT Factory», «ERGO E.B.F/ERCON», «Marmors», «Raden Solutions», «Rubate Metal», «SFM Latvia» un «Silmor». Savukārt Latvijas Ūdeņraža asociācija piedalīsies starptautiskajā kopstendā «Ūdeņradis + kurināmā elementi Eiropā». Izsādē piedalīsies arī «BBC-R» un «Ditton Driving Chain Factory».

Šādi Eiropas vadošo inovāciju un digitalizācijas jomas gada notikumu CEBIT 2018 piesaka pasākuma rīkotāji Deutsche Messe AG, solot, ka šogad festivāla norise būs radikāli savādāka, nekā ierasts līdz šim, vienlaikus sniedzot arī daudz lielāku profesionālo ieguvumu tā dalībniekiem.

„Mūsdienu digitalizācijas procesi maina gan ekonomiskos, gan politiskos procesus, arī sabiedrību un kultūru. Digitalizācija maina veidu, kā mēs dzīvojam un strādājam. Šīm pārmaiņām nepieciešams jauns formāts. Un tas ir jaunais CEBIT, kas norisināsies Vācijas pilsētā Hannoverē no 11. līdz 15. jūnijam,” stāsta Deutsche Messe AG pārstāve Latvijā Solveiga Āboliņa.

Deutsche Messe AG valdes loceklis Olivers Frēze (Oliver Frese) uzsver, ka apmeklētājiem tiks piedāvātas jaunas tēmas, jauni notikumi un pilnīgi jauna pasākuma koncepcija kopumā. „Pasākums saglabās savu bezkompromisu augsti profesionālo saistību ar biznesu un vadību, bet saturs būtiski palielinās emocionālo jaudu un svaigumu, kas radīs vēl lielāku CEBIT nozīmi nozares dalībnieku acīs,” viņš uzsvēra, piebilstot, ka šogad pasākuma galvenais akcents tiks vērsts uz vairākām tēmām: mākslīgais intelekts, lietu internets, paplašinātā un virtuālā realitāte, drošība, droni un bezapkalpes sistēmas, nākotnes mobilitāte, kā arī inteliģentie roboti.

Rīga ir labākā vieta, kur attīstīt vērienīgu Ziemeļeiropas nozīmes konferenču un izstāžu centru, šāds viedoklis izskanējis seminārā, kas veltīts iecerei blakus starptautiskajai lidostai Rīga attīstīt Ziemeļeiropas nozīmes konferenču un izstāžu centru.

Šāds centrs nākotnē varētu stimulēt Latvijas ekonomikas un visa reģiona izaugsmei.

Db.lv jau ziņoja, ka ieceri virza Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Ainārs Šlesers. Ideja par Rīgu kā finanšu un biznesa centru bija viena no viņa 2009. gada pašvaldību vēlēšanas kampaņas galvenajām tēzēm.

Šā gada martā ietekmīgajā nekustamo īpašumu izstādē MIPIM Kannās viņš parakstīja sadarbības apstiprinājuma vēstuli ar Frankfurtes pie Mainas vicemēru Edvīnu Švarcu (Edwin Schwarz) par atbalstu konferenču un izstāžu centra attīstīšanā Rīgā.

Messe Frankfurt GmbH Jauno projektu departamenta direktors Saša Venclers (Sascha Wenzler) seminārā sacījis, ka Rīga ir perfekta un stratēģiska vieta, lai veidotu šādu centru, kas lieliski iekļautos skaistajā pilsētā. S. Venclers atgādināja, ka Frankfurtes Messe pamatoti tiek uzskatīta par pasaules veiksmīgāko izstāžu centru. Viņš vienlaikus arī uzsvēra, ka šī biznesa veiksmes pamatā nav ēkas un telpu kvadrātmetri: «Tas ir īsts cilvēku bizness, jo ir jāuzņem cilvēki no visas pasaules, radot platformu komunikācijai, domu un vīziju apmaiņai. Tas prasa profesionālu un aizrautīgu cilvēku darbu.»

Šobrīd vēl nav skaidrs, kas varētu investēt liela, starptautiska līmeņa konferenču un izstāžu centrā Rīgā.

Pašlaik ir gatava tā koncepcija, panākta vienošanās ar ietekmīgo Frankfurtes mesi par atbalstu projekta realizācijā. Šovasar Rīgas dome dibinājusi pašvaldības SIA Rīgas pilsētbūvnieka meitasuzņēmumu Messe Riga, kura uzdevums ir realizēt šo projektu. Tomēr, kas varētu finansēt projektu, šobrīd vēl nav zināms. Investori tiekot uzrunāti, un SIA Rīgas pilsētbūvnieks valdes priekšsēdētājs Ivars Gaters izteica cerību, ka pilsētas atbalstītais izstāžu un konferenču centrs lidostas Rīga tiešā tuvumā varētu būt pabeigts jau 2013. – 2014. gadā. Pilsētai ir rezervējusi zemi teritorijā starp Brazīliju (bijušo Ford autocentru) un Latvijas pasta kompleksu, pie Ulmaņa gatves un Jūrkalnes ielas. Rīgas pilsētbūvnieka pamatkapitālā kopumā tiks ieguldīti 12 zemesgabali 35,6 hektāru platībā. Patlaban 10 zemes gabali ir iesniegti Zemesgrāmatā reģistrācijai uz uzņēmuma vārda.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociāciju (MASOC) un astoņiem Latvijas uzņēmumiem piedalīsies lielākajā industriālajā gadatirgū Hannover Messe - 2012.

Lielākajā starptautiskajā inženiernozaru izstādē Latvijas uzņēmumi piedalās jau 15 gadus. Izstādes tematiskajā ekspozīcijā Piegādes un kooperācija Latvijas nacionālajā stendā šogad piedalīsies astoņi uzņēmumi: AS Baltijas Gumijas Fabrika, SIA Belmast, AS Ditton Pievadķēžu rūpnīca, SIA Eltus, biedrība Latvijas Ūdeņraža asociācija, SIA NOOK Serviss, SIA Silmor un SIA VAR C.

LIAA un MASOC nodrošinās savu darbinieku – inženiernozaru un investīciju piesaistes ekspertu klātbūtni izstādes stendā visā izstādes laikā, kā arī LIAA pārstāvniecības Vācijā pakalpojumus uzņēmumiem stenda mārketinga kampaņas realizēšanā, potenciālo partneru uzaicināšanā un uzņēmumu individuālo programmu sagatavošanā.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Radisson Blu Rīdzene Hotel ģenerāldirektors Jānis Vālodze. Radisson Blu Rīdzene Hotel ir pieczvaigžņu viesnīca Rīgas centrā ar 95 istabām un darbojas ar Radisson Blu zīmolu kopš 2010. gada 1. jūnija.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Viesnīcas man ir šķitušas interesantas un patikušas jau no pašas bērnības, kad ceļoju kopā ar vecākiem, bet mērķtiecīgi uz to nekad neesmu gājis. Pēc vidusskolas beigšanas iestāšanos tūrisma skolā noteikti varētu raksturot kā nejaušību, jo tāda īpaša plāna, ko darīt, man nebija. Runājot par uzņēmumu, darbs starptautiskā viesnīcu tīklā, manuprāt, ir noteikti labākā izvēle profesionālā ziņā.

Visbiežāk Rīgu apmeklē 36 gadus vecs vīrietis ar vidējiem ieņēmumiem, kas ieradies ar lidmašīnu, divas līdz trīs dienas uzturas četru zvaigžņu viesnīcā un personiskajiem tēriņiem iztērē vidēji 74,86 eiro dienā, secināts jaunākajā Rīgas Tūrisma Attīstības Biroja (RTAB) veiktajā pētījumā.

No tiem ceļotājiem, kuri kā savu galamērķi izvēlējušies Rīgu, lielākais īpatsvars ir vecuma grupā no 36 - 45 gadiem. Analizējot uzturēšanās ilgumu Rīgā, secināts, ka visbiežāk respondenti pilsētā izvēlas pavadīt 1–3 dienas, ko norādīja 52,1% aptaujāto, 4-6 dienas izvēlas pavadīt 25,8%, savukārt 13,4% Rīgā pavada 1 - 2 nedēļas. Vidēji 2,3% aptaujāto Rīgā uzturas ilgāk par mēnesi, kas visbiežāk saistīts ar izglītošanās un apmācības programmām.

Izpētot iecienītākās tūristu nakts mītnes, redzams, ka lielākais vairums viesu dzīvo viesnīcās, priekšroku dodot četru zvaigžņu viesnīcām - to norādīja 56% aptaujāto, 33% izvēlas apmesties trīs zvaigžņu viesnīcās, savukārt 10% aptaujāto izvēlas piecu zvaigžņu viesnīcas.

Trešdien 12. oktobrī Frankfurtē sāksies poligrāfijas un grāmatu izstāde Frankfurt Book Fair 2011, kurā piedalīsies arī uzņēmēji un asociācijas no Latvijas, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Izstādē LIAA organizētajā Latvijas nacionālajā stendā piedalīsies izdevniecības SIA Zvaigzne ABC, SIA Apgāds Kontinents un SIA J. L. V (Jumava), kā arī tipogrāfijas SIA Preses Nams Baltic un SIA Veiters Korporācija. Tāpat stendā pārstāvēts būs arī Latvijas Literatūras centrs, Latvijas Grāmatizdevēju asociācija un Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācija.

Latvijas stendā tiks prezentēti valsts grāmatniecības un literatūras sasniegumi, izstādot Latvijas grāmatas un Latvijas literatūras tulkotos un ārvalstīs izdotos darbus svešvalodās. Izstādes laikā notiks arī daudzi tematiskie pasākumi, kas veltīti dažādām ar grāmatniecību saistītām tēmām. 13. oktobrī Latvijas stendā notiks pieņemšana, uz kuru tiek aicināti esošie sadarbības partneri un potenciālie klienti, bet 14.oktobrī Apgāds Jumava ( SIA J.L.V.) rīkos jaunākās grāmatas par R.Paulu (Маэстро Паулс. Признание в любви) atvēršanas svētkus, kuru laikā uz stendu tiek aicināta krieviski runājoša auditorija.

Pasažieru vilcienu satiksmes starp Viļņu un Rīgu pagarināšana līdz Tallinai ir atkarīga no Latvijas un Igaunijas amatpersonu lēmumiem, trešdien paziņoja Lietuvas satiksmes ministrs Marjus Skuodis.

Trešdienas rītā atklājot pasažieru vilcienu satiksmi starp Viļņu un Rīgu, Skuodis žurnālistiem teica, ka Latvija un Igaunija pašlaik diskutē par dzelzceļa satiksmi starp Rīgu un Tartu, kuram varētu pielāgot arī līnijas starp Viļņu un Rīgu kursēšanas grafiku.

"Man ir ļoti grūti runāt par projektiem, kurus tieši nevaru ietekmēt, jo vispirms par to ir jāvienojas Igaunijas un Latvijas pusei," trešdien Viļņā žurnālistiem sacīja Skuodis, atbildot uz jautājumu, vai pašreizējā valdības sasaukuma laikā varētu sākt pasažieru vilcienu satiksmi starp Viļņu un Tallinu.

"Jau notiek sarunas par savienojumu starp Rīgu un Tartu, un mums ir [dzelzceļa] savienojums no Tartu uz Tallinu. Ja tiks izveidots savienojums starp Rīgu un Tartu, es domāju, ka mēs varēsim pielāgot kustības grafikus [maršrutam Viļņa-Rīga]," klāstīja Lietuvas satiksmes ministrs.

Latvijas investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) noslēgusi iepirkumu konkursu par dalības izstādē «Interior Lifestyle Tokyo 2013» nodrošināšanu, liecina konkursa rezultāts Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

LIAA konkursā pieteicās viens pretendents, kas arī automātiski guva uzvaru – Vācijā bāzētais uzņēmums Mesago Messe Frankfurt Corporation, kas piedāvāja 2,144 milj. Japānas jēnu jeb aptuveni 141 tūkst. Ls līgumcenu.

Latvijas dalību Tokijā notiekošajā dizaina izstādē līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF).

«Interior Lifestyle Tokyo 2013» norisināsies no 5. līdz 7. jūnijam.

Jau ziņots, ka Tokijā no 24. oktobra līdz 7. novembrim Mitsukoshi Isetan Design Tide Tokyo 2012 projekta ietvaros Latvijas preču veikals Riga Collection un Latvijas zīmoli Munio Candela un Hugu piedalījās izstādē centrālajā Japānas universālveikalu ķēdes Mitsukoshi veikalā. Design Tide Tokyo ir ikgadējs projekts, kura laikā var aplūkot, un iegādāties mājas dizainu, mūsdienu dzīves stila, modes un interjera preces.

Partija LPP/LC iesniegusi priekšlikumus valdībai par uzdevumiem, kas jārisina nākamajā pusgadā, lai pārvarētu ekonomisko krīzi valstī.

Lai veicinātu valsts uzplaukumu, LPP/LC priekšsēdētājs Ainārs Šlesers, pirmkārt, iesaka izstrādāt un ieviest Galvaspilsētas likumu. Tā uzdevums būtu sakārtot administratīvos, plānošanas, finanšu un sociālos jautājumus starp valsti un Rīgas pašvaldību, Rīgas pašvaldību un apkārtējiem novadiem, kas ietilpst Rīgas plānošanas reģionā.

Otrkārt, sagatavot priekšlikumus grozījumiem normatīvajos aktos, nodrošinot Rīgai tiesības pretendēt uz finansējumu visās pašvaldībām paredzētās Eiropas Savienības programmās.

Treškārt, izvērtēt iespējas Latvijas neapgūtos Eiropas Savienības finanšu līdzekļus 2007. līdz 2013. gadam, pārdalot tos Ziemeļu transporta koridora 1. posma būvniecības finansēšanai un nozīmīgāko Rīgas brīvostas attīstības projektu realizācijai.

Rīgā visvairāk naudas tērē tūristi no Norvēģijas un Beļģijas, aģentūrai BNS pavēstīja Rīgas tūrisma attīstības biroja (RTAB) sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Anna Blaua, atsaucoties uz jaunāko biroja veikto pētījumu.

Viņa informēja, ka Norvēģijas iedzīvotāji Rīgā tērē vidēji 122,66 eiro, bet Beļģijas iedzīvotāji - 100,59 eiro, vienlaikus no tūristiem vismazāk naudas Rīgā tērē lietuvieši – 48,01 eiro dienā. Kopumā ceļotāju vidējie izdevumi dienā, kas tiek tērēti neieskaitot izmitināšanas un transporta pakalpojumus, uzturēšanās laikā Rīgā ir 74,86 eiro apmērā.

Tāpat Blaua norādīja, ka, pēc aptaujas datiem, no tiem ceļotājiem, kuri kā savu galamērķi izvēlējušies Rīgu, lielākais īpatsvars ir vecuma grupā no 36 līdz 45 gadiem.

Savukārt, analizējot uzturēšanās ilgumu Rīgā, secināts, ka visbiežāk respondenti pilsētā izvēlas pavadīt 1-3 dienas, ko norādīja 52,1% aptaujāto, kamēr 4-6 dienas izvēlas pavadīt 25,8%, bet 13,4% Rīgā pavada 1-2 nedēļas. Vidēji 2,3% aptaujāto Rīgā uzturas ilgāk par mēnesi, kas visbiežāk saistīts ar izglītošanās un apmācības programmām.

Kruīzu kuģu operatori labprāt kā vienu no mērķiem izvēlas Rīgu; pēdējo gadu tendences rāda, ka arī uzturēšanās laiks krastā palielinās, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kruīzu ceļojumi šobrīd ir viens no straujāk augošajiem tūrisma segmentiem pasaulē, ko ik gadu izmanto aptuveni 23 milj. pasažieru. Tirgus tendences liecina, ka līdz 2030. gadam kruīza pasažieru skaits varētu pieaugt vēl par trešdaļu, atklājot arī jaunus tūrisma maršrutus un tirgus nišas, norāda Rīgas Brīvosta. Tās dati liecina, ka pēdējo gadu laikā Rīgas ostā ir vērojams kruīzu pasažieru skaita pieaugums. Kopumā pagājušajā gadā Rīgu apmeklēja 86 kruīza kuģi, ar kuriem uz galvaspilsētu tika atvesti 87,4 tūkst. pasažieru no vairāk nekā 120 pasaules valstīm Līdz ar to pasažieru skaits, salīdzinājumā ar 2016. gadu, ir pieaudzis par 22,4%. Rīgas Brīvosta norāda, ka ir sasniegts desmitgades pasažieru pārvadājumu rekords.

Igaunijas valdība sēdē otrdien nolēma piešķirt divus miljonus eiro valstij piederošajam pasažieru vilcienu operatoram "Eesti Liinirongid", kas strādā ar zīmolu "Elron", vilcienu satiksmes starp Tartu un Rīgu sākšanai.

Tādējādi pasažieru pārvadājumus maršrutā Tartu-Rīga varētu būt iespējams sākt pavasarī.

"Rīgas līnija ir ļoti būtiska gan Tartu, gan Igaunijai, lai uzlabotu reģionālo pieejamību," sacīja Igaunijas reģionālo lietu un zemkopības ministre Pireta Hartmane, piebilstot, ka vilcienu satiksme starp Tartu un Rīgu uzlabos dzīves kvalitāti Dienvidigaunijā, kā arī uzlabos reģiona pievilcību gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem.

Ministre norādīja, ka dzelzceļa savienojums ar Rīgu pavērs Dienvidigaunijai iespējas ārpus Igaunijas robežām.

"Elron" pauda cerību, ka pasažieru pārvadājumus starp Tartu un Rīgu izdosies sākt nākamā gada pavasarī, ja projektam tiks piešķirts valsts finansējums.

Vācijā, Hanoverē šonedēļ, no 1.aprīļa līdz 5.aprīlim, norisinās pasaulē vadošā rūpniecības tehnoloģiju un digitalizācijas izstāde «Hannover Messe».

Izstādi notiks piecas dienas, līdz 5.aprīlim, un paredzams, ka to apmeklēs vairāk nekā 200 tūkstoši apmeklētāju.

Šajā gadā izstādē piedalās 6500 kompānijas no 75 valstīm.

Šogad izstādē uzmanība tiek pievērsta ilgtspējas jautājumiem, kā arī iespējām, ko ražošanā rada mākslīgais intelekts.

Kā ziņots, izstādē piedalīsies arī 35 Baltijas valstu uzņēmumi, tostarp 12 no Latvijas, informē Vācijas-Baltijas tirdzniecības kamera (AHK), kas ir izstādes pārstāve Baltijas valstīs. Latvija Hannover Messe ir pārstāvēta kā ražotājvalsts apstrādes rūpniecībā. Kopskaitā 12 dalībnieki iepazīstinās ar saviem risinājumiem, pakalpojumiem un produktiem. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras organizētajā kopstendā piedalās Latvijas Mašīnbūves asociācija un septiņi uzņēmumi: «EHT Factory», «ERGO E.B.F/ERCON», «Marmors», «Raden Solutions», «Rubate Metal», «SFM Latvia» un «Silmor». Savukārt Latvijas Ūdeņraža asociācija piedalās starptautiskajā kopstendā «Ūdeņradis + kurināmā elementi Eiropā». Izstādē piedalīsies arī «BBC-R» un «Ditton Driving Chain Factory».

Starptautiskajā inženiernozaru izstādē Hannover Messe 2016 Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) organizētajos nacionālajos stendos šogad piedalās 14 uzņēmumi. Izstāde norisināsies no 25. līdz 29. aprīlim Hannoverē, Vācijā.

Šogad Latvija atzīmē savas dalības divdesmitgadi. Latvijas nacionālie stendi ir izvietoti divās tematiskajās ekspozīcijās – Piegādes industrijai (Industrial Supply) un Enerģija (Energy).

Izstādes tematiskajā ekspozīcijā Piegādes industrijai šogad piedalās 8 uzņēmumi: SIA AB Metal, SIA AR Module Factory, SIA EHT Dizains, SIA Keramserviss, SIA KnK Coating, SIA SFM Latvia, SIA Sperre Baltic un SIA Vestavia.

Izstādes tematiskajā ekspozīcijā Enerģija šogad piedalās 6 dalībnieki: SIA EMT, AS Energofirna JAUDA, SIA Energokomplekss, SIA Grandeg Serviss, AS Komforts un Rīgas Tehniskā universitāte.

Stenda atrašanās vietai izstādē ir liela nozīme, taču tā nebūt nav vienīgais veiksmes faktors, jo bez cītīga darba pirms pasākuma un tā laikā panākumi nav gaidāmi.

Izstāžu stendu un laukumu cenas ietekmē dažādi faktori, tostarp, piemēram, pasākuma formāts, nepieciešamie resursi tā organizēšanai, arī ekspozīcijas vietas lielums un sadarbības ilgums ar dalībnieku.

«Mūsu pieredze liecina, ka dalībniekiem atdeve būtiski ir atkarīga no tā, kā tas pats ir gatavojies izstādei, kā un cik aktīvi piedalās tajā un kā strādā ar sarīkojumā iegūtajiem kontaktiem pēc tam. Protams, svarīga arī kopējā situācija ekonomikā, nozarē vai darbības nišā,» teic izstāžu kompleksa Rāmava (SIA A.M.L.) valdes loceklis Gusts Lūsis. Viņš ir novērojis, ka Latvijas izstādēs redzamās tehnoloģijas, iespējamie risinājumi un piedāvājums strauji attīstās, bet izstāžu rīkošanai nepieciešamie resursi un izmaksas ar katru gadu pieaug.