Mērķtiecīgi attīstot Rīgas ekonomisko potenciālu konferenču biznesa jomā un ieguldot nepieciešamās infrastruktūras izveidē, iespējams palielināt tūristu skaitu, samazināt sezonalitātes radīto efektu un palielināt ieņēmumus dažādās nozarēs, tostarp viesnīcu, restorānu, kultūras utt. To piektdien, 16.oktobrī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) rīkotajā seminārā par Rīgas konferenču tūrisma potenciālu secināja eksperti.

Pašreiz Rīgas potenciāls salīdzinot ar citām Eiropas galvaspilsētām konferenču tūrisma jomā nav pilnībā izmantots. Statistikas dati rāda, ka Eiropā ik gadu tiek rīkoti vidēji 6000 biznesa videi saistoši pasākumi, veidojot septiņus miljonus delegātu dienu apmeklējumu. Konferenču bizness Eiropā kopumā mērāms aptuveni piecu miljardu eiro apjomā, jo dalībnieki ne tikai nakšņo viesnīcās, bet arī apmeklē restorānus un dažādus kultūras, kā arī izklaides pasākumus.

Statistika rāda, ka viens konferenču tūrists Latvijā dienā iztērē līdz pat 800 eiro, savukārt brīvdienu tūrists – tikai 80 eiro. «Lai gan pavadīto dienu skaits nav tik liels kā brīvdienu tūristam, konferenču tūristi konkrētajā valstī «atstāj» daudz vairāk naudas, kas savukārt stimulē ekonomiku kopumā. Tāpat konferenču tūristi konkrētajā valstī veicina zināšanu un kontaktu apmaiņu, pētniecības un uzņēmējdarbības attīstību. Radot piemērotus apstākļus konferenču biznesa attīstībai, iespējams attīstīt daudzu nozaru uzņēmumus, kuri pašreiz saskaras ar sezonalitātes problēmām, kad vasarā noslodze ir liela, bet ziemā – zema,» saka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Rīgas dome plāno atteikties no kādreizējā vicemēra Aināra Šlesera ieceres par daudziem miljoniem latu būvēt konferenču zāli lidostas tuvumā.

Kā ziņots, Rīgas domes deputāti 2010.gada februārī uzdeva SIA Rīgas pilsētbūvnieks īstenot reģionāla mēroga izstāžu un konferenču centra izveides projektu pie lidostas, kā arī šī mērķa īstenošanai uzņēmuma pamatkapitālā ieguldīt 12 zemesgabalus ar kopējo platību 35,6 hektāri.

Vācijas un Latvijas puses nodomu protokolus par sadarbību starptautiska izstāžu un konferenču centra izveidē pie lidostas Rīga parakstīja 2010.gada martā, paredzot, ka SIA Rīgas pilsētbūvnieks projektā piedalīsies ar zemi, bet Messe Frankfurt konsultēs un pēc tam arī apsaimniekos šo centru, savukārt pašai būvniecībai tiks piesaistīts privāts investors. No Latvijas puses protokolu parakstīja Šlesers.

Starptautiskā tehnoloģiju izstāde CEBIT transformējas, kļūstot par inovāciju un digitalizācijas biznesa festivālu

Šī tendence – apvienot biznesa, tīklošanās un izklaides elementus – jau iepriekš ir iezīmējusies specializētajos nišas pasākumos.

«Jaunais CEBIT savienos emocijas ar tehnoloģijām, biznesu ar festivāla sajūtu, jo esam pārliecināti, ka tas nepastāv atsevišķi. Šāds CEBIT vēl nav bijis. Tas pārvērtīs digitalizāciju jaunā pieredzē,» sola Olivers Frēze (Oliver Frese), CEBIT organizatora Deutsche Messe valdes loceklis. Runājot par to, cik apmeklētāju sagaida pasākumā, viņš teic, ka to grūti paredzēt, jo ir jauns formāts un liela daļa biļešu varētu tikt pārdotas pēdējā brīdī. «Interese par šo projektu starptautiskā mērogā ir liela,» apgalvo O. Frēze, atzīstot, ka, investējot jaunā projektā, ir zināms risks, bet, tā kā Deutsche Messe ir komerciāls uzņēmums, tā interesēs ir sasniegt apmierinošus finanšu rezultātus.

«Ņemot vērā, ka virkne Vācijas lielražotāju daļu savas produkcijas ražo ārvalstīs, Latvijai ir ļoti labas iespējas vēl plašāk iekļauties šajā piegādes ķēdē, kas būtu liels ieguvums Latvijas uzņēmējiem un ekonomikai, radot jaunas investīcijas un darbavietas.»

Tā pēc tikšanās ar Vācijas ekonomikas un tehnoloģiju ministru Filipu Rosleru (Philipp Rösler), kurš otrdien industriālajā gadatirgū Hannover Messe apmeklēja Latvijas nacionālo stendu, pauda Latvijas ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts. Viņš savu Vācijas kolēģi iepazīstināja ar Latvijas uzņēmumiem, to darbības profilu un piedāvājumu potenciālajiem biznesa partneriem Vācijā.

«Hannover Messe, kas ir centrālais industriālais gadatirgus pasaulē, ir lieliska iespēja pastāstīt un iepazīstināt ar sevi, rast jaunus sadarbības partnerus un biznesa attīstības iespējas. Tāpēc liels prieks, ka Latvijas nacionālais stends, kurā šogad ir pārstāvēti astoņi uzņēmumi, ir plaši apmeklēts, piesaistot arī Vācijas amatpersonu neviltotu interesi. Politiķu uzdevums ir atvērt durvis, ielikt pamatus valstu attiecībām. Savukārt uzņēmējiem pārliecinoši jāieliek kāja atvērtajās durvīs, veidojot biznesa kontaktus, lai vēlāk īstenotu arī praktiskus sadarbības projektus,» sacīja D. Pavļuts.

Rīgas dome būtībā atteikusies no reiz skaļi pieteiktās idejas sadarbībā ar Messe Frankfurt būvēt vērienīgu konferenču centru pie lidostas Rīga.

Zemesgabali, uz kuriem, saskaņā ar nodomu protokolu, kuru 2010. gadā parakstīja toreizējais Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers un Frankfurtes pie Mainas vicemērs Edvīns Švarcs, bija paredzēts izbūvēt ap 30 tūkst. kvadrāmetrus plašu izstāžu un konferenču centru, nodoti izsolei. Colliers International Advisors organizētā izsole, kurā īpašuma sākumcena noteikta 4,046 milj. Ls, notiks 31. maijā.

«Jau sākotnēji doma bija pilnīgi skaidra, proti, ka ne Rīgas dome, ne Rīgas pilsētbūvnieks projekta realizācijā nepiedalās ar savu finansējumu, pašvaldība ieguldīs tikai zemi, savukārt centra realizācija notiks par privāta investora līdzekļiem,» atbildot uz Dienas Biznesa jautājumu, kas nogājis greizi ar ideju par aptuveni 100 milj. eiro lielām investīcijām centra izveidē, saka Ivars Gaters, bijušais Rīgas pilsētbūvnieka valdes priekšsēdētājs.

Šādi Eiropas vadošo inovāciju un digitalizācijas jomas gada notikumu CEBIT 2018 piesaka pasākuma rīkotāji Deutsche Messe AG, solot, ka šogad festivāla norise būs radikāli savādāka, nekā ierasts līdz šim, vienlaikus sniedzot arī daudz lielāku profesionālo ieguvumu tā dalībniekiem.

„Mūsdienu digitalizācijas procesi maina gan ekonomiskos, gan politiskos procesus, arī sabiedrību un kultūru. Digitalizācija maina veidu, kā mēs dzīvojam un strādājam. Šīm pārmaiņām nepieciešams jauns formāts. Un tas ir jaunais CEBIT, kas norisināsies Vācijas pilsētā Hannoverē no 11. līdz 15. jūnijam,” stāsta Deutsche Messe AG pārstāve Latvijā Solveiga Āboliņa.

Deutsche Messe AG valdes loceklis Olivers Frēze (Oliver Frese) uzsver, ka apmeklētājiem tiks piedāvātas jaunas tēmas, jauni notikumi un pilnīgi jauna pasākuma koncepcija kopumā. „Pasākums saglabās savu bezkompromisu augsti profesionālo saistību ar biznesu un vadību, bet saturs būtiski palielinās emocionālo jaudu un svaigumu, kas radīs vēl lielāku CEBIT nozīmi nozares dalībnieku acīs,” viņš uzsvēra, piebilstot, ka šogad pasākuma galvenais akcents tiks vērsts uz vairākām tēmām: mākslīgais intelekts, lietu internets, paplašinātā un virtuālā realitāte, drošība, droni un bezapkalpes sistēmas, nākotnes mobilitāte, kā arī inteliģentie roboti.

Ārzonas kompānijas dibināšana vidēji izmaksā no 3000 līdz 5000 eiro (no 2108 līdz 3514 latiem), pastāstīja Lowtaxcompany aģents, kurš vēlējās savu vārdu nepubliskot.

Vienlaikus viņš minēja, ka cenas var būt arī augstākas un ir atkarīgas no tā, cik liels ir uzņēmums, kāda ir tā specifika un kādas naudas summas ārzonās apgrozīsies. Ofšora izveides izmaksas ietekmē arī izvēlētā valsts.

Aģents, kurš nodarbojas ar ofšora kompāniju dibināšanu, saka, ka Latvijā šīs tirgus ir salīdzinoši neliels un par lielākajiem tirgiem uzskatāma Krievija un Ukraina.

Latvijā ofšorus pārsvarā izvēloties veidot, piemēram, metālapstrādes nozares uzņēmumi, kā arī dažādi finanšu konsultanti. Lielākoties ārzonu kompānijas dibinot to uzņēmumu īpašnieki, kuru ienākumos nozīmīgu daļu veido eksports un darījumi ārpus Eiropas Savienības (ES).

Latvijai un Baltijas valstīm kopumā būs spēcīga pārstāvniecība pasaulē vadošajā rūpniecības tehnoloģiju un digitalizācijas izstādē «Hannover Messe», kas nākamnedēļ, 1. aprīlī, sāksies Vācijas pilsētā Hanoverē. Izstādē piedalīsies 35 Baltijas valstu uzņēmumi, tostarp 12 no Latvijas, informē Vācijas-Baltijas tirdzniecības kamera (AHK), kas ir izstādes pārstāve Baltijas valstīs.

«Izstādē «Hannover Messe» Baltijas valstis un to uzņēmēji būs plaši pārstāvēti gan kopstendos, gan atsevišķi kā uzticami, uz nākotni orientēti partneri rūpniecībā,» norāda Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kameras pārstāve Audra Gurinskiene.

Viņa uzskata, ka Baltijas valstu uzņēmumiem Hanoverē ir ideāla platforma starptautisku kontaktu dibināšanai.

Baltijas valstīm šogad atkal būs divi kopstendi – viens Latvijai, otrs Lietuvai.

Latvija «Hannover Messe» ir pārstāvēta kā ražotājvalsts apstrādes rūpniecībā. Kopskaitā 12 dalībnieki iepazīstinās ar saviem risinājumiem, pakalpojumiem un produktiem. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras organizētajā kopstendā piedalīsies Latvijas Mašīnbūves asociācija un septiņi uzņēmumi: «EHT Factory», «ERGO E.B.F/ERCON», «Marmors», «Raden Solutions», «Rubate Metal», «SFM Latvia» un «Silmor». Savukārt Latvijas Ūdeņraža asociācija piedalīsies starptautiskajā kopstendā «Ūdeņradis + kurināmā elementi Eiropā». Izsādē piedalīsies arī «BBC-R» un «Ditton Driving Chain Factory».

AS Valmieras stikla šķiedra meitas uzņēmuma Valmiera Glass UK Ltd. ražotā tekstilmembrāna Atex® izmantota Romas jaunajā konferenču centrā, kuru projektējis Masimiliāno Fuksas (Massimiliano Fuksas).

Konferenču centrs līdzinās milzu taisnstūra stikla kastei, kuras iekšpusē izvietota auditorijas telpa - neierastas formas struktūra, kas veidota no tērauda karkasa, pārklāta ar Valmiera Glass UK Ltd. ražoto silikona stikla šķiedras Atex® tekstilmembrānas apvalku. Inovatīvās formas dēļ šo telpu sauc par La Nuvola jeb Mākoni, un izveidē izmantota Atex® 2000 TRL WS14 tekstilmembrāna 24 000 kvadrātmetru platībā.

Konferenču centra komplekss šobrīd tiek uzskatīts par itāļu arhitekta vērienīgāko un ambiciozāko projektu 55 000 kvadrātmetru platībā ar kopējām izmaksām 353 miljonu eiro apmērā. Komplekss, galvenokārt būvēts no stikla un tērauda, ietver Mākoni, konferenču telpas, iepirkšanās zonu un viesnīcu.

Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts vērsies Valsts kontrolē ar lūgumu izvērtēt Rīgas domes un tās kapitālsabiedrības SIA Rīgas ūdens rīcību, ieguldot Aqua Riga pamatkapitālā vismaz 100 tūkstošus latu, informē Ekonomikas ministrija.

Ministrs aicinājis Valsts kontroli pārbaudīt uzņēmumu saistībā ar plašsaziņas līdzekļos izskanējušo informāciju, ka Rīgas domes plāni izveidot pašai savu dzeramā ūdens ražotnes uzņēmumu Aqua Riga ir iesaldēti, jo izveidots jaunā uzņēmuma administratīvais aparāts, sākot iekārtu iegādi un mārketinga rīku izstrādi, bet pēc pāris mēnešiem dome paziņojusi par projekta apturēšanu.

Jāuzsver, ka Ekonomikas ministrija uz šāda jauna uzņēmuma dibināšanas prettiesiskumu norādīja vēl pirms Rīgas dome pieņēma lēmumu. Iebildumus par šādu Rīgas domes rīcību bija izteikusi arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, kas norādīja, ka Aqua Riga dibināšana neatbilst Valsts pārvaldes iekārtas likuma normām un pieprasīja Rīgas domei atcelt lēmumu par SIA Rīgas ūdens jauna meitasuzņēmuma dibināšanu dzeramā ūdens fasēšanai un tirdzniecībai.

Rīga ir labākā vieta, kur attīstīt vērienīgu Ziemeļeiropas nozīmes konferenču un izstāžu centru, šāds viedoklis izskanējis seminārā, kas veltīts iecerei blakus starptautiskajai lidostai Rīga attīstīt Ziemeļeiropas nozīmes konferenču un izstāžu centru.

Šāds centrs nākotnē varētu stimulēt Latvijas ekonomikas un visa reģiona izaugsmei.

Db.lv jau ziņoja, ka ieceri virza Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Ainārs Šlesers. Ideja par Rīgu kā finanšu un biznesa centru bija viena no viņa 2009. gada pašvaldību vēlēšanas kampaņas galvenajām tēzēm.

Šā gada martā ietekmīgajā nekustamo īpašumu izstādē MIPIM Kannās viņš parakstīja sadarbības apstiprinājuma vēstuli ar Frankfurtes pie Mainas vicemēru Edvīnu Švarcu (Edwin Schwarz) par atbalstu konferenču un izstāžu centra attīstīšanā Rīgā.

Messe Frankfurt GmbH Jauno projektu departamenta direktors Saša Venclers (Sascha Wenzler) seminārā sacījis, ka Rīga ir perfekta un stratēģiska vieta, lai veidotu šādu centru, kas lieliski iekļautos skaistajā pilsētā. S. Venclers atgādināja, ka Frankfurtes Messe pamatoti tiek uzskatīta par pasaules veiksmīgāko izstāžu centru. Viņš vienlaikus arī uzsvēra, ka šī biznesa veiksmes pamatā nav ēkas un telpu kvadrātmetri: «Tas ir īsts cilvēku bizness, jo ir jāuzņem cilvēki no visas pasaules, radot platformu komunikācijai, domu un vīziju apmaiņai. Tas prasa profesionālu un aizrautīgu cilvēku darbu.»

Šobrīd vēl nav skaidrs, kas varētu investēt liela, starptautiska līmeņa konferenču un izstāžu centrā Rīgā.

Pašlaik ir gatava tā koncepcija, panākta vienošanās ar ietekmīgo Frankfurtes mesi par atbalstu projekta realizācijā. Šovasar Rīgas dome dibinājusi pašvaldības SIA Rīgas pilsētbūvnieka meitasuzņēmumu Messe Riga, kura uzdevums ir realizēt šo projektu. Tomēr, kas varētu finansēt projektu, šobrīd vēl nav zināms. Investori tiekot uzrunāti, un SIA Rīgas pilsētbūvnieks valdes priekšsēdētājs Ivars Gaters izteica cerību, ka pilsētas atbalstītais izstāžu un konferenču centrs lidostas Rīga tiešā tuvumā varētu būt pabeigts jau 2013. – 2014. gadā. Pilsētai ir rezervējusi zemi teritorijā starp Brazīliju (bijušo Ford autocentru) un Latvijas pasta kompleksu, pie Ulmaņa gatves un Jūrkalnes ielas. Rīgas pilsētbūvnieka pamatkapitālā kopumā tiks ieguldīti 12 zemesgabali 35,6 hektāru platībā. Patlaban 10 zemes gabali ir iesniegti Zemesgrāmatā reģistrācijai uz uzņēmuma vārda.

Prezidentūra ES Padomē nākamgad būs izaicinājums Latvijas spējai prasmīgi noorganizēt pasaules līmeņa konferences un pasākumus

Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē sāksies jau nākamā gada 1. janvārī. Pusgada garumā mūsu valstī notiks ap 200 dažāda līmeņa un satura pasākumu – neformālās ES padomes, ekspertu darba grupas, konferences, semināri un citi pasākumi.

Paredzētas arī nozīmīgas daudz- pusējās sanāksmes – Austrumu partnerības samits (Latvijā ieradīsies valstu un valdību vadītāji no visām ES dalībvalstīm un Austrumu partnerības valstīm, kā arī ES institūciju pārstāvji), Eiropas un Āzijas izglītības ministru sanāksme (piedalīsies ES dalībvalstu, 17 Āzijas valstu, Austrālijas, Jaunzēlandes, Norvēģijas, Krievijas, Šveices, Eiropas Komisijas un Dienvidaustrumāzijas Nāciju Asociācijas sekretariāta pārstāvji), Eiropas standartizācijas samits (piedalīsies Eiropas standartizācijas institūciju vadītāji, augsta ranga amatpersonas no starptautiskajām standartizācijas institūcijām – Starptautiskās standartizācijas organizācijas (ISO) un Starptautiskās Elektrotehnikas standartizācijas komitejas (IEC); kopumā pasākumā tiks pārstāvētas vairāk nekā 50 pasaules valstis).

Pēdējā partija, kuru ceturtdienas vakarā, malkojot alu, vīnu vai tēju dibināja Rīgas klubā NabaKlab, pie urnām 2. oktobrī varētu aizvest tos, kuri neticības dēļ līdzšinējā partiju piedāvājumā varētu vēlēšanās nepiedalīties, spriež vērotāji no malas.

Par PP valdes priekšsēdētāju ievēlētais Gints Knoks, kurš iepriekš veidojis sabiedrisko attiecību kampaņas citām partijām, piemēram, ZZS un Sabiedrība citai politikai, vēl nevar solīt, ka partiju izdosies reģistrēt laikus un pagūt izveidot kandidātu sarakstu. Trešdienas vakarā kā PP dibinātāji reģistrējās tikai nedaudz vairāk kā likumā prasītie 200 biedri, bet vēl tiks pārbaudīts, vai visiem, kas parakstījās ir derīgas pases. Vēl valdē ievēlēti Natālija Baškirova, kuras nodarbošanās esot dīdžejs, un Zanda Slava, kura esot grāmatvede. PP revidents un viens no partijas idejas tēviem ir Kaspars Rolšteins, kurš arī savulaik veidojis sabiedriskās attiecības citām partijām, tostarp, strīdīgo Tautas partijas kampaņu pirms 9. Saeimas vēlēšanām.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociāciju (MASOC) un astoņiem Latvijas uzņēmumiem piedalīsies lielākajā industriālajā gadatirgū Hannover Messe - 2012.

Lielākajā starptautiskajā inženiernozaru izstādē Latvijas uzņēmumi piedalās jau 15 gadus. Izstādes tematiskajā ekspozīcijā Piegādes un kooperācija Latvijas nacionālajā stendā šogad piedalīsies astoņi uzņēmumi: AS Baltijas Gumijas Fabrika, SIA Belmast, AS Ditton Pievadķēžu rūpnīca, SIA Eltus, biedrība Latvijas Ūdeņraža asociācija, SIA NOOK Serviss, SIA Silmor un SIA VAR C.

LIAA un MASOC nodrošinās savu darbinieku – inženiernozaru un investīciju piesaistes ekspertu klātbūtni izstādes stendā visā izstādes laikā, kā arī LIAA pārstāvniecības Vācijā pakalpojumus uzņēmumiem stenda mārketinga kampaņas realizēšanā, potenciālo partneru uzaicināšanā un uzņēmumu individuālo programmu sagatavošanā.

Spānijas vēstniece Latvijā Konsuelo Femenija uzskata, ka valsts spēs pārvarēt krīzi bez starptautisko aizdevēju palīdzības.

Vai ekonomikas krīze rosina valstis būt aktīvākas savstarpējās attiecībās?

Spāņu ekonomika tradicionāli ir ļoti starptautiska. Spānija ir desmitais lielākais investors pasaulē, un esam arī paši ļoti atvērti citu ieguldījumiem. Krīze to ir nedaudz veicinājusi, bet tā ir mūsu tradicionāla tendence. Latīņamerika Spānijas uzņēmējiem ir dabiska orientācija, bet tāpat arī ASV, kur pārdodam enerģētikas un transporta tehnoloģijas. Vilcienus un transporta mehānismus pārdodam arī arābu zemēs. Nesen ļoti lielā Saūda Arābijas iepirkuma konkursā uzvarēja Spānijas uzņēmumu konsorcijs – tas būs ātrvilciens no Mekas uz Medīnu. Spāņu kompānijām labi klājas arī Ķīnā.

Šonedēļ notika Jelgavas novada attīstības stratēģijas 2012.-2032.gadam publiskās apspriešanas sanāksme, kurā starp piedāvātajām vīzijām, ieskaitot lidlaukus un atomelektrostacijas, dota priekšroka modelim «Drošā māja».

DB jau vēstīja, ka iedzīvotājiem apspriešanai tika piedāvāts dokuments, kurš sarakstīts amizantā valodā, vadoties pēc prāta vētrās saklausītiem dokmugraudiem. Tas ietvēra četrus nākotnes modeļus - «Silikona līdzenums» (acīmredzot vēloties radīt alūziju ar Silīcija ieleju (Silicon Valley) ASV), «Maizes fabrika», «Drošā māja» un «Tūrisma meka».

Minas pilsētā Saūda Arābijā, netālu no Mekas, akmeņu mešanas rituāla laikā drūzmā dzīvību zaudējuši vismaz 717 svētceļnieki, ziņo Saūda Arābijas civilās aizsardzības dienests.

Vēl vismaz 805 cilvēki guvuši savainojumus, vēsta amatpersonas.

«Ārkārtas dienesta komandas novirza svētceļniekus pa alternatīviem maršrutiem tālāk nost no negadījuma vietas,» teikts dienesta paziņojumā.

Ikgadējo svētceļojumu laikā šāda apjoma traģēdija nebija pieredzēta divus gadu desmitus.

Traģiskā drūzmēšanās izraisījusies vietā, kur saplūst divi ceļi, kas ved Džamaratu - vairākstāvu struktūru, kur svētceļnieki met akmeņus, šādi simboliskā veidā ar akmeņiem nomētājot velnu.

Traģēdijas vietā, kas tika norobežota no pārējās apkārtnes, ieradušās 220 ātrās palīdzības automašīnas un 4000 glābšanas dienestu darbinieku.

Rīgas konferenču un koncertu centra projekts, kuru pēc pieciem gadiem plānots realizēt Skanstē, uzliks Rīgu uz starptautiskās konferenču kartes, DB norāda Skanstes attīstības aģentūras valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.

Konferenču centru iecerēts īstenot valsts un privātās partnerības ietvarā. Uz jautājumu, vai ir pārliecība, ka šis projekts patiesi tiks realizēts līdz 2021. gadam, M. Vanags skaidro, ka ir nopietns pamats teikt, ka šis projekts tiks īstenots, jo projekta priekšdarbos ir investēti līdzekļi, ir arī faktiski pats projekts, zeme, redzējums, kā šāds projekts varētu darboties un kādu pienesumu tas varētu dot Rīgai.

Kopā ar vairākiem desmitiem viesu – klientiem, partneriem un draugiem – SemaraH Hotel Lielupe SPA & Conferences Jūrmalā 25.maijā svinīgi tika atklāta pēc skaita jau trīspadsmitā, tajā pašā laikā šobrīd pati lielākā pasākumu telpa Jūrmala Hall ne tikai šajā viesnīcā, bet Jūrmalas pilsētā kopumā, tādējādi vēl nopietnāk piesakot SemaraH Hotel Lielupe SPA & Conferences ambīcijas pasākumu rīkošanas jomā gan Latvijas, gan arī Baltijas mērogā.

Nevienā citā Jūrmalas viesnīcā nav lielformāta pasākumiem īpaši piemērotas un ar modernākajām tehnoloģijām aprīkotas zāles 544 kvadrātmetru platībā. Faktiski tā ir halle, kurā var rīkot jebkādus pasākumus – konferences, sporta un deju sacensības, seminārus, izstādes, prezentācijas. Būtībā jebkādu pasākumu, kam nepieciešama liela telpa ar ideālu skaņas un gaismas sistēmu aprīkojumu. Turklāt nepieciešamības gadījumā skaņas un gaismas sistēmu klients var papildināt atbilstoši konkrētā pasākuma specifiskajām tehniskajām vajadzībām.

“Agrāk šeit bija tenisa korts, kas būtībā bija savu laiku nokalpojis un arī īsti vairs neiederējās mūsu viesnīcas šodienas un jo īpaši nākotnes attīstības stratēģijā, vēl jo vairāk ņemot vērā faktu, ka specifiskā aprīkojuma dēļ telpa bija izmantojama tikai vienam šauram mērķim. Tādēļ jau pērn, kad tika veikta viesnīcas rekonstrukcijas pirmā kārta, mēs jau sākām izvērtēt, kādām funkcijām pārveidot arī šo telpu. Pēc tirgus izpētes un ekspertu konsultāciju uzklausīšanas secinājām, ka mūsu piedāvājuma klāstā ir nepieciešama tieši šāda veida un izmēra multifunkcionāla telpa, kas izmantojama visdažādākajām vajadzībām, kādu šodien redzam jauno Jūrmala Hall,” akcentē SemaraH Hotel Lielupe SPA & Conferences vadītājs Juris Baumerts.

Apdrošināšanas tehnoloģiju uzņēmums “Balcia Insurance SE” (Balcia) investējis 6 miljonus eiro īpašumā esošās daudzstāvu ēkas renovācijai Valdemāra ielā, Rīgā.

Ēkā izbūvētas modernas biroja telpas “Balcia” vajadzībām, kā arī izveidots konferenču centrs un “Balcia Residence” īstermiņa īres dzīvokļi, kas jau ir pieejami īrei.

Ēka Valdemāra ielā sadalīta divos korpusos. Tās sešos stāvos atrodas “Balcia” biroja telpas 1800 kvadrātmetru platībā un 230 kvadrātmetru plašs konferenču centrs. Ēkas otrajā korpusā ar kopējo platību 1400 kvadrātmetri izvietoti mūsdienīgi un dzīvošanai pilnībā aprīkoti 36 apartamenti, kā arī plaša jumta terase saviesīgiem pasākumiem.

“Esam renovējuši savā īpašumā esošo ēku, lai tā atbilstu mūsdienīga biroja un energoefektivitātes standartu prasībām, tajā pašā laikā saglabājot ēkas vēsturisko funkciju – viesu izmitināšanu, kas ļaus to efektīvāk pārvaldīt un apsaimniekot. Galvaspilsētā trūkst kvalitatīvas dzīvojamās telpas īstermiņa īrei, īpaši korporatīvo klientu segmentam ārvalstu darbinieku izmitināšanai. Tādēļ apartamentu izbūvē izmantoti augstākās kvalitātes materiāli un aprīkojums, lai maksimāli radītu vidi, kurā darbu var apvienot ar mājas sajūtu. Īpaši gandarīts esmu par jauno Latvijas mākslinieku darbu ekspozīciju, kuru izvietosim visā ēkā, tādējādi ienesot arī kultūras elpu renovētajās telpās,” stāsta “Balcia” valdes priekšsēdētājs Jānis Lucaus.

SIA Biznesa centrs Zaķusala vērsusies Rīgas domē ar pieteikumu lokālplānojuma izstrādes uzsākšanai Zaķusalas ziemeļu daļas teritorijai ar mērķi precizēt telpiskās attīstības risinājumus - apbūves stāvu skaitu, satiksmes organizācijas risinājumus un zonējumus - plānotā konferenču un biznesa centra un tā apkārtnes kompleksai attīstībai.

Lokālplānojuma izstrādes mērķi ir izvērtēt Zaķusalas ziemeļu daļas teritorijas perspektīvās attīstības iespējas un "radīt priekšnoteikumus ilgtspējīgai teritorijas attīstībai, sabalansējot īpašnieku un sabiedrības intereses", kā arī izstrādāt risinājumus optimālai teritorijas attīstībai, veidojot jaunu teritorijas pilsētbūvniecisko tēlu, vienlaikus respektējot Vecrīgas panorāmas uztveres zonas un skatu punktus, paredzot nepieciešamos papildinājumus un uzlabojumus publiskās infrastruktūras attīstībā un veicinot ūdens un krastmalu izmantošanu rekreācijai un publiskās ārtelpas attīstībai.

Lokālplānojuma teritorija ietver Zaķusalas teritoriju no Salu tilta līdz dzelzceļa tiltam, ietverot Latvijas Televīzijas kompleksu - kopumā aptuveni 22 hektāru platībā.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) pieprasa nekavējoties atcelt Rīgas domes lēmumu par piekrišanu SIA Rīgas ūdens meitasuzņēmuma AquaRiga dibināšanai fasēta dzeramā ūdens ražošanai un pārdošanai, liecina šodien Rīgas domei nosūtītā vēstule.

Tikmēr Rīgas ūdens jau ir iesniedzis visus nepieciešamos dokumentus AquaRiga reģistrēšanai Uzņēmumu reģistrā (UR), no kura sagaida atbildi nākamās nedēļas laikā. «Tiklīdz visi dokumenti būs kārtībā, sāksim rīkoties,» aģentūrai LETA sacīja Rīgas ūdens pārstāvis Arturs Mucenieks.

Ministrija ir iepazinusies ar domes un Rīgas ūdens sniegtajiem skaidrojumiem, taču šos argumentus uzskata par neapmierinošiem.

Rīgas dome un Rīgas ūdens savos skaidrojumos norāda, ka Rīgas ūdens nevar veikt komercdarbību fasēta dzeramā ūdens ražošanas un realizēšanas nozarē, jo pastāv Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktie publiskas personas komercdarbības ierobežojumi. Rīgas pilsētas pašvaldības ieskatā Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta normas attiecas tikai uz kapitālsabiedrībām, kurā valstij un pašvaldībai ir tieša līdzdalība jeb kapitāla daļas pieder tieši, bet likums neattiecas uz valsts un pašvaldību kontrolē esošo kapitālsabiedrību meitasuzņēmumiem. Līdz ar to Rīgas domes ieskatā Rīgas ūdenim kā privāto tiesību subjektam ar pašvaldības piekrišanu ir tiesības dibināt meitasuzņēmumu, tādējādi nodrošinot papildus finanšu resursus Rīgas ūdens infrastruktūras attīstības projektiem.