Šonedēļ notika Jelgavas novada attīstības stratēģijas 2012.-2032.gadam publiskās apspriešanas sanāksme, kurā starp piedāvātajām vīzijām, ieskaitot lidlaukus un atomelektrostacijas, dota priekšroka modelim «Drošā māja».
DB jau vēstīja, ka iedzīvotājiem apspriešanai tika piedāvāts dokuments, kurš sarakstīts amizantā valodā, vadoties pēc prāta vētrās saklausītiem dokmugraudiem. Tas ietvēra četrus nākotnes modeļus - «Silikona līdzenums» (acīmredzot vēloties radīt alūziju ar Silīcija ieleju (Silicon Valley) ASV), «Maizes fabrika», «Drošā māja» un «Tūrisma meka».
Vakar vētrainas diskusijas sociālajos tīklos un interneta medijos bija izraisījusi stratēģijas modeļu sākotnējā versija, kas Jelgavas novadā plānoja - «Silikona ieleju». Pēc sociālajos tīklos un mediju portālos paustajām norādēm uz nepareizu angļu terminu tulkojumu, pašvaldības mājaslapā jelgavasnovads.lv ievietotais dokuments "Jelgavas novada attīstības stratēģiju 2012.-2032.gadam" uz laiku kļuva nepieejams, konstatēja aģentūra LETA.
Šodien pašvaldības mājaslapā apspriežamais dokuments atkal ir ievietots lejuplādei, taču, kā liecina saturs, tā teksts ir rediģēts un labots, tomēr plašas sabiedrības izbrīnu radījušās vīzijas ir saglabātas.
Stratēģijas aprakstā par modeli, kas tagad jau pārsaukts par Silīcija līdzenumu ir teikts, ka, to īstenojot, Jelgavas novads strauji attīstās kā progresīvo tehnoloģiju centrs, paredzot plašu ražotņu izbūvi novadā, un šo ražotņu produkcija pārsvarā tiek eksportēta. «Veiksmīgi attīstās gaisa transports, ražošanas teritorijās tiek veidoti helikopteru laukumi, plašajos laukos tiek izveidoti vairāki lidlauki,» teikts pašvaldības plānā līdz 2032.gadam. Cita starpā, šis modelis jau paredz arī atomenerģijas izmantošanu šīm ražotnēm.
Aprakstot modeli «Maizes fabrika», dokumentā pausts: «Jelgavas novads jau izsenis zināms kā Latvijas maizes klēts ar auglīgām augsnēm un labām lauksaimnieciskām tradīcijām. Lauksaimniecībā izmantojamās zemes tiek apgūtas pilnībā. Lai iegūtu maksimālu produktu daudzumu, tiek pielietota intensīva augsnes uzlabošana. Parādās modificētu produktu ražošana. Tiek izmantotas progresīvās lauksaimniecības tehnoloģijas ar modernu tehnoloģisko aprīkojumu.»
«Mūžizglītība nav nepieciešama, jo lauksaimnieciskās ražošanas process ir stabils bez izmaiņām. Vecākā gada gājuma cilvēkiem tiek nodrošināta kvalitatīva dzīves vide, bet viņu iesaiste novada sabiedriskajā dzīvē netiek veicināta,» pausts plānā, aprakstot «Maizes fabrikas» perspektīvu.
Tāpat šāda perspektīva paredz, ka «dabas potenciāls, ja tas netraucē lauksaimniecībai, tiek labi kopts, lai nerastos kaitēkļu un slimību perēkļi. Veidojās perfekta ļoti labi sakopta lauksaimnieciska ainava. Pamazām izzūd dabīgie biotopi.»
Modelis «Drošā māja» paredz, ka «Jelgavas novada attīstība tiek orientēta galvenokārt uz novada iedzīvotāju, nodrošinot kvalitatīvu dzīves vidi, labvēlīgu ekonomisko vidi un saglabājot esošo dabas un kultūrvēsturisko mantojumu. Tiek atbalstīta mazo un vidējo uzņēmumu attīstība, kas balstīti uz vietējo resursu izmantošanu.»
Savukārt modelis «Tūrisma meka» paredz, ka «tiek būvētas lielas viesnīcas ar plašiem stāvlaukumiem, izveidoti kvalitatīvi galvenie autoceļi nokļūšanai pie viesnīcām. Viesnīcu tuvumā tiek izvietoti dažādi apskates un izklaides objekti. No viesnīcām attālinātos tūrisma objektus iespējams sasniegt, izmantojot velosipēdus, zirgu pajūgus, zirgu izjādes vai vēsturisku lauksaimniecības tehniku».
«Tūristiem tiek piedāvāts vairāku dienu garumā apskatīt «autentisku» Zemgales dzīvi. Mākslīgi tiek veidotas lauku sētas, kur var iepazīties ar lauku dzīves veidu,» teikts «Tūrisma mekas» aprakstā, kas arī plāno, ka "mūža izglītība nav nepieciešama, jo iespējams uz vietas izveidot īsus apmācības kursus. Jaunieši labprāt dzīvo novadā, jo ir aktīva ikdienas dzīve, interesanti pasākumi, iespēja strādāt tūrisma sfērā».
«Vietējās tradīcijas un pašdarbība tiek veicināta tik, cik nepieciešama tūristu izklaidei,» pašvaldības plānā iesaka «Tūrisma mekas» izveidei.
Jelgavas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Līva Kaunese aģentūru LETA informēja, ka, izstrādājot attīstības plānošanas dokumentus, viens no būtiskākajiem uzdevumiem ir bijis sabiedrības iesaistīšana gan plānošanas, gan darba procesā, gan izvērtējot katra paveiktā darba cēliena rezultātu.
Pēc ilgām un nopietnām diskusijām par to, kurš no scenārijiem Jelgavas novadam būtu visatbilstošākais un iedzīvotājiem pieņemamākais, secināts, ka par prioritāro attīstības scenāriju tiks izvirzīts scenārijs «Drošā māja», sabalansējot tā virzību ar atbalstu uzņēmējdarbībai, un tūrisma attīstībai, pauda Jelgavas novada pašvaldības Attīstības nodaļas vadītāja Līga Lonerte.
«Šis attīstības scenārijs ietver sevī pašvaldības infrastruktūras, vides un kultūrvēsturiskā mantojuma vizuālo sakārtošanu, visa veida izglītības iestāžu nodrošinājumu apdzīvoto vietu tuvumā, pilnvērtīgu sociālo nodrošinājumu, kultūras pasākumu pieejamību visām vecuma un interešu grupām. Šis novada attīstības scenārijs nodrošinās stabilu un pakāpenisku attīstību ilgākā laika posmā,» skaidroja Lonerte.
Viņa uzskata, ka, ņemot vērā Jelgavas novada teritorijas līdzšinējo attīstību un tradīcijas, kā arī pašvaldības teritorijas plānojumu, perspektīvā jāievēro katra pagasta dinamiska attīstība.