No 13. līdz 16. novembrim 10 Latvijas medicīnas nozares uzņēmumu piedalīsies pasaules vadošajā medicīnas nozares izstādē MEDICA 2023. Šī būs vēsturiski plašākā Latvijas medicīnas nozares ražotāju dalība savas nozares vadošajā starptautiskajā izstādē Diseldorfā. Pateicoties Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras atbalstam, šogad līdzās mūsu valsts medicīnas preču ražotāju individuālajām ekspozīcijām pirmo reizi Diseldorfā tiks būvēts Latvijas nacionālais stends.

Pasaules medicīnas produktu un tehnoloģiju tirgus ir dinamiski mainīgs, jaunu tehnoloģiju izstrāde un ražošana ietekmē medicīnas aprūpes nozari kopumā. Energoresursu cenu kāpums, izejvielu sadārdzinājums, izmaksu pieaugums pakalpojumiem un precēm no vienas puses un daži ļoti būtiski tehnoloģiski lēcieni, piemēram, mākslīgā intelekta jomā, kas liek investēt jaunos procesos, no otras puses, situācijā, kad veselības aprūpes budžeti ir ierobežoti, jo īpaši daudzu valstu valsts finansētajās veselības nozarēs. Ņemot vērā šos vispārējos nosacījumus, ir svarīgi, lai ikviens, kas pieņem lēmumus veselības aprūpes nozarē, būtu lietas kursā un izmantotu pasaulē vadošās medicīnas nozares izstādes MEDICA 2023 un starptautiskās augsto tehnoloģiju risinājumu un piegāžu medicīnā izstādes COMPAMED 2023 piedāvātās profesionālā dialoga, biznesa partnerības un tīklošanas platformas iespējas.

Medicīna Latvijā. Kādas ir pirmās asociācijas dzirdot šo vārdu salikumu? Miljoniem eiro lielie slimnīcu parādi. Zemās mediķu algas. Ar pakalpojumu un medikamentu dārdzību neapmierinātie pacienti. Ātrā palīdzība, kas ne vienmēr ir tik ātra kā gribētos. Palasot ziņas laikrakstos un internetā, paskatoties televīzijas sižetus veselības aprūpes sistēma brīžiem šķiet neatrisināms problēmu mudžeklis, kas kā Gordijas mezgls gaida savu Aleksandru.

Problēmu tiešām netrūkst. Kā ārsts un politiķis, kurš iesaistījies nozares sakārtošanā es gan domāju, ka tās neatrisinās ne precīzs skalpeļa grieziens ne vēl jo vairāk straujš zobena cirtiens. Nav tādas receptes, kuru izrakstot Latvijas veselības aprūpes sistēmai gan ārsti, gan pacienti pēkšņi sajutīs, ka nu beidzot viss ir kārtībā. Galvenā medicīnas nozares problēma jau ir naudas trūkums. Mēs nevaram šai jomai iedalīt tik daudz budžeta līdzekļu kā bagātākas valstis un nevaram prasīt, lai iedzīvotāji par vizīti pie ārsta vai operāciju maksā trīs reizes vairāk, ja viņiem jau tagad ir grūtības norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem. Situācija ir jārisina pakāpeniski, gadu no gada palielinot finansējumu veselības aprūpes sistēmai. Vēl ir jādomā kā nopelnīt vairāk naudas un efektīvāk izmantot tos resursus un iespējas, kas mums jau ir.

Apmeklētājus vairs neizbrīna laboratorijas vai medicīnas konsultāciju pieejamība tirdzniecības centros, daudz redzamāk ārstniecības iestādes piesaka savu klātbūtni biroju kompleksos, un sagaidāms, ka šī aktivitāte pieaugs.

Visā Eiropā, un Latvija nav izņēmums, cilvēku vidējais vecums palielinās. Pakāpeniski vairojas arī Latvijas iedzīvotāju ienākumi un uzlabojas pirktspēja. Tas ietekmē cilvēku paradumus – kur un kam viņi tērē naudu. Paralēli paaugstinās izpratnes līmenis par savu ķermeni, veselību un cilvēki ir gatavi rīkoties preventīvi – veikt izmeklējumus, regulāri pārbaudīties, ne tikai reaģēt uz saslimšanas faktu. Tas viss rada priekšnoteikumus pieprasījuma kāpumam pēc veselības aprūpes pakalpojumiem.

No citas puses raugoties, veselības aprūpes sektors Latvijā ir viens no lielākajiem darbadevējiem – ap 7% no kopējā valsts darbaspēka. Gan šī sektora darbinieku skaits, gan to proporcija pret kopējo darbaspēku Latvijā turpina kāpt. Turklāt kopējais augstskolās uzņemto studentu skaits Latvijā samazinās, bet tieši veselības aprūpes nozarē ir vērojama kontrastējoša tendence ar studentu skaita pieaugumu ik gadu.

Medicīnas centrs “Nucleo” sadarbībā ar “ARS Kodolmedicīnas klīniku” ir izveidojuši Baltijā unikālu medicīnas centru, kas nodrošinās kodolmedicīnā balstītus diagnostikas pakalpojumus, kā arī ražos un eksportēs radioaktīvos farmaceitiskos produktus.

Centra izveidē investēti vairāk nekā 2,5 miljoni eiro.

“Rīgā atklātais kodolmedicīnas centrs ir unikāls Baltijas reģionā. Jau vasaras izskaņā centrā tiks nodrošināta diagnostikai nepieciešamā radioaktīva preparāta ražošana mūsu rīcībā esošajā ciklotronā, savukārt jau patreiz ir iespēja veikt onkoloģisko pacientu izmeklēšanu ar pozitronu emisijas tomogrāfiju un datortomogrāfiju. Vienlīdz būtiski ir tas, ka centrs nodrošinās praktisku un mūsdienīgu apmācību procesu jaunajiem speciālistiem medicīnas un diagnostikas jomās, farmācijā un ķīmijā, kā arī medicīnas inženierijā un fizikā,” norāda SIA “Nucleo” medicīnas centra valdes locekle Dace Rātfeldere.

Vispārējā medicīnas sabrukuma tumsā pirms vairākiem mēnešiem no Veselības ministrijas izskanēja gaiša doma: attīstīt medicīnas tūrismu, ar to domājot piedāvājumu ārzemju pacientiem ārstēties Latvijas klīnikās. Šis ieteikums pamatā bija vērsts uz valsts un pašvaldību slimnīcām, bet nevis privātiem medicīnas uzņēmumiem, kuriem medicīnas tūrisma ideja jau sen nav sveša.

No VM ieteikuma varēja noprast, ka valsts visādi atbalstīs šādu ieceru realizāciju. Tas viss ar mērķi noslogot dārgo diagnostisko un ārstniecisko aparatūru un kaut daļēji nest ienākumus slimnīcām, medicīnas personāla darba atalgošanai.

Ja privātam medicīnas pakalpojuma sniedzējam tā ir vēl viena tirgus niša, tad gan valsts, gan pašvaldību slimnīcām šis varētu būt visai nesasniedzams mērķis. Kāpēc? Tāpēc, ka brīvā tirgū uzņēmējdarbība sākas ar uzticēšanos piedāvātajam produktam vai pakalpojumam. Šodien Latvijas valsts «apmaksātā» medicīnas aprūpe savu ļaužu acīs ir sevi diskreditējusi. Nemaz nerunājot par to, ka ne Eiropas, ne citu valstu acīs Latvija vairs nav «valsts, kura dzied», bet gan Repšes vārdiem sakot „valsts, kura ar seju ieskrējusi betona sienā". Šodien Latvijas valsts savu tēlu ir sabojājusi un to atjaunot īsā laikā nebūs iespējams.

Medicīnas izglītības iestāžu dāsno finansējumu nevar pamatot ar nākotnes pieprasījumu darba tirgū.

Medicīnas universitātes un koledžas ir vienas no valsts dāsnāk finansētajām augstākās izglītības mācību iestādēm. Tā, veidojot augstskolu un koledžu TOP, DB secināja, ka sarindojot koledžas pēc piešķirtā finansējuma, pirmajā sešniekā ir četras medicīnas koledžas: LU P.Stradiņa Medicīnas koledža, RSU Sarkanā Krusta medicīnas koledža, LU Rīgas Medicīnas koledža un Rīgas 1. Medicīnas koledža.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) padotībā ir 11 koledžas un no tām 4 ir medicīnas koledžas. Finansējums medicīnas koledžām veido ap 60% no visa IZM padotībā esošajām koledžām paredzētā finansējuma. Savukārt Rīgas Stradiņa universitāte ir trešā dāsnāk finansētā augstskola valstī, turklāt tās kopējais finansējums (52% no tā veido valsts līdzfinansējums) 2009. gadā palicis iepriekšējā gada apmērā, bet citas universitātes tāpat kā visa Latvijas uzņēmējdarbība kopumā saskārās ar ievērojamu apjomu kritumu.

Latvijas medicīnas tūrismam ir potenciāls, bet priekšā vēl ir liels darbs, kā arī ir nepieciešams valsts atbalsts. Šobrīd Veselības ministrijas paspārnē darbojas arī darba grupa, kurā iesaistīti nozares pārstāvji, un ir iezīmēti medicīnas tūrisma mērķa tirgi, kā arī definētas vēlmes, lai varētu panākt jēdzīgu atbalstu aktivitātēm ārvalstu tirgos, Veselības aprūpes forumā sacīja Veselības centrs 4 valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds.

Veselības aprūpes forumu organizē Dienas Bizness sadarbībā ar Domnīcu Medicīnas attīstības platforma un Veselības aprūpes un darba devēju asociāciju (VADDA).

Pēc M. Rēvalda sacītā, atsaucoties uz Baltic Care datiem, visvairāk jeb aptuveni 24% no ārvalstu klientiem medicīnas iestādēm ir no Krievijas, otrajā vietā ierindojas Lielbritānijas un Īrijas iedzīvotāji (12%), bet trešajā vietā - medicīnas tūristi no citām NVS valstīm (11%). Tālāk seko Skandināvijas un Baltijas valstis, Vācija. «Viņi brauc, jo Krievijā medicīnas pakalpojumi ir zemas kvalitātes. Savukārt, amerikāņiem šķiet, ka te viss ir faktiski bez maksas, tomēr viņi ir jāpārliecina, ka par tik zemāk cenām, var saņemt kvalitatīvus pakalpojumus,» norāda M. Rēvalds.

SIA “Arbor Medical Korporācija”, sadarbojoties ar vadošajām Latvijas medicīnas iestādēm un izmantojot mākslīgo intelektu, radījusi trīs jaunas programmas medicīnas vajadzībām un izskata iespējas šos produktus arī eksportēt, pastāstīja uzņēmuma vadītāja Dace Ratfeldere.

“Mākslīgais intelekts šobrīd ļoti palīdz medicīnisko iekārtu ražotājiem jaunas programmatūras izstrādē. Lai to veiksmīgi īstenotu, vajadzīga pēc iespējas apjomīgāka datu bāze, tāpēc izstrādes ierasti veic lielas kompānijas, bet tagad šādi piemēri ir arī Latvijā,” pastāstīja D. Ratfeldere.

“Svarīgi, ka datu izmantošanā jāņem vērā jaunās digitalizācijas vadlīnijas un personas datu aizsardzības prasības. Tāpat medicīnas programmatūras un iekārtu ražotājiem precīzi jāzina, kur un kā to produkcija tiek izmantota.”

Mākslīgais intelekts radioloģijā, endoskopijā, sonogrāfijā

“Arbor Medical Korporācija” lepojas, ka tās paspārnē izstrādātas trīs medicīnas programmatūras: viena to tām ir radioloģijas informācijas sistēma AI-RIS, kas radīta sadarbībā ar Latvijas vadošo medicīnas iestāžu radiologiem. AI-RIS nodrošina procesu vadību, darbību automatizāciju, veicamajiem uzdevumiem pielāgota darba vide katram procesa dalībniekam, integrāciju ar radioloģijas iekārtām, datu analīzi un sistematizācija, katalogus un elastīgus pārvaldības un analīzes risinājumus.

Medicīnas tehnoloģiju jaunuzņēmums "Exonicus Trauma Simulator" ir ieguvis finālista statusu konkursa "VRAwards" kategorijā "Gada virtuālās realitātes veselības aprūpes risinājums" (VR Healthcare of the Year).

Konkursa rīkotāji šajā kategorijā izceļ projektus, kas labvēlīgi maina veselības aprūpes nozari, apbalvojot gan biznesam, gan patērētājiem domātus produktus ar skaidru tirgus izpratni.

"Būt starptautiskā konkursa "VRAwards" finālā "Exonicus Trauma Simulator" nozīmē būt starp vislabākajiem virtuālās realitātes veselības aprūpes risinājumiem visā pasaulē. Konkurentu vidū ir Bostonas, Denveras un Oksfordas risinājumi," biznesa portālam db.lv teic Jānis Kondrāts, "Exonicus" līdzdibinātājs.

Konkurss "VRAwards" notiek ceturto reizi. Lai izceltu sasniegumus virtuālās realitātes jomā, konkursu rīko starptautiskā paplašinātās realitātes organizācija "AXIR" (The Academy of International Extended Reality). Fināls notiks 2020. gada 12. novembrī.

Lai nodrošinātu ilgtspējīgu un efektīvu Latvijas Universitātes (LU) iestāžu konsolidāciju, LU Padome 22. aprīlī, atbalstīja rektora priekšlikumu piecu fakultāšu vietā veidot sešas, sākotnēji iecerēto Medicīnas, dabaszinātņu, matemātikas un datorikas fakultāti sadalot divās – Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātē un Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātē.

Nemainīgs paliek konsolidācijas lēmums par Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes, Humanitāro zinātņu fakultātes, Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes un Juridiskās fakultātes izveidi.

“Analizējot starptautisko praksi un uzklausot nozaru ekspertu viedokli, LU vadība medicīnas un dabas zinātņu jomās rosināja veidot divas fakultātes – Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāti un Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāti, lai nodrošinātu LU attīstībai nozīmīgu zinātņu nozaru izaugsmi un konkurētspēju gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī. Konsolidācijas procesā ir svarīgi ņemt vērā vairākus nozīmīgus kritērijus – jaunveidojamo fakultāšu apjomu, realizēto studiju programmu skaitu un specifiku, piemēram, vai fakultāte realizē programmas reglamentētās profesijās, kā arī to budžetu un biznesa modeli,” uzsver LU rektors prof. Gundars Bērziņš.

Tradicionāli nomaksu jeb iespēju par preci vai pakalpojumu norēķināties pa daļām, izmanto dažādu elektropreču un mājsaimniecības preču iegādei. Pēdējos gados pakalpojumu klāsts, kurus var iegādāties uz nomaksu, ir paplašinājies. Pērn ievērojami augusi iedzīvotāju interese arī par medicīnas pakalpojumu saņemšanu, par tiem norēķinoties vēlāk.

Saskaņā ar “Inbank” datiem, 2023. gadā noslēgts pat par 89 % vairāk līgumu par medicīnisko pakalpojumu finansēšanu, bet piešķirtā finansējuma apjoms audzis pat par 128 %, nekā gadu iepriekš.

“Inbank” vidējā uz nomaksu izsniegtā finansējuma summa medicīnas pakalpojumiem bija 1503 eiro, un klienti visbiežāk izvēlējās 12 mēnešu apmaksas termiņu.

“Pieaug to cilvēku skaits, kuri nevēlas ilgi gaidīt valsts apmaksātu medicīnas pakalpojumu, radot lielāku interesi par privātajām medicīnas iestādēm. Tomēr salīdzinoši augsto cenu dēļ, cilvēki arvien biežāk izskata dalītā maksājuma iespēju. Dažkārt veselības likstas uzrodas negaidot, radot neparedzētu finansiālo slogu, tāpēc cilvēki ir izvēles priekšā - ārstēšanu atlikt, atteikties no citiem izdevumiem vai maksāt pa daļām. Iespēja medicīnas pakalpojumus saņemt uz nomaksu pieaug gan no klientiem, gan no medicīnas iestādēm. Mūsu novērojumi liecina, ka šo pakalpojumu izmanto ne tikai dārgākiem medicīnas pakalpojumiem virs 1000 eiro, bet nereti arī nelielām summām, jau sākot no 75 eiro,” stāsta “Inbank Latvia” vadītājs Dainis Skrinda.

2015. gadā par 18% pieaugusi medicīnas pakalpojumu sniegšana ārzemniekiem, kas liecina par strauju medicīnas tūrisma izaugsmi Latvijā, nodrošinot arī papildu nodokļu iemaksas valsts budžetā, rāda Latvijas Medicīnas eksporta asociācijas apkopotie dati. Turklāt pēdējā laika tendences norāda uz onkoloģiju kā vienu no perspektīvākajām medicīnas tūrisma jomām, kur īpašu lomu ieņem viroterapija, kas ir mūsdienīga un saudzīga vēža ārstēšanas metode.

Pēdējos gados notikusi strauja privātās medicīnas attīstība: atvērtas vairāk nekā 10 klīnikas, investīcijas mērāmas desmitos miljonu eiro. Ļoti liela uzmanība pievērsta ne tikai labākajām tehnoloģijām, bet arī apkalpošanas kultūrai, attieksmei pret pacientiem un infrastruktūrai.

«Tieši medicīnas eksports ir būtisks solis veselības nozares tālākā attīstībā. Jaunākie Latvijas Bankas dati liecina, ka pērn ar veselību saistītie ārvalstu tūristu izdevumi Latvijā sasnieguši aptuveni 5 miljonus eiro. Savukārt Lietuvas kolēģi minējuši, ka medicīnas tūristi mūsu kaimiņvalstī iztērē vidēji 10 – 12 reizes vairāk nekā klasiskie tūristi. Būtiski, ka medicīnas tūristu skaitu neietekmē kopējais tūristu skaita kritums – 2015. gadā Latvijā fiksēts 31% kritums iekšējā tūrismā, bet medicīnas pakalpojumu sniegšana citu valstu pilsoņiem ir tikai pieaugusi. Tas vien pierāda šīs nozares potenciālu,» uzsver Latvijas Medicīnas eksporta asociācijas prezidents Olafs Slūtiņš.

Valdības lēmumam ierobežot medicīnas tūrismu būs ilgtermiņa sekas, jo pacientu plūsmu atjaunot būs ļoti darbietilpīgs un arī dārgs process, pauda AS "Veselības centru apvienība" valdes priekšsēdētāja Stella Lapiņa.

"Mūsu valsts ir īpaši akcentējusi vēlmi attīstīt medicīnas tūrismu Latvijā, tam vairākās medicīnas nozarēs ir labs potenciāls un jau izveidojušās ilgstošā laika posmā iedibinātas tradīcijas augstas konkurences apstākļos ar citu valstu pakalpojuma sniedzējiem. Ja tagad šos pakalpojumus piedāvās un nodrošinās citās Eiropas valstīs, pacientu plūsmu pagriezt atpakaļ uz Latviju būs ļoti darbietilpīgs un arī dārgs process," skaidroja Lapiņa.

Viņa minēja, ka "Veselības centru apvienības" struktūrvienība "Aiwa Clinic" nodrošina valsts finansētos un maksas ķirurģiskos pakalpojumus traumatoloģijā un ortopēdijā, bariatrijā, vispārējā ķirurģijā, proktoloģijā, ginekoloģijā, neiroķirurģijā, oftalmoloģijā, LOR, pēdas ķirurģijā un bērnu ķirurģijā. Tieši šajā klīnikā ir plaši attīstīta maksas medicīnisko pakalpojumu sniegšana medicīnas tūrisma ietvaros personām no Eiropas Savienības valstīm, kā arī no valstīm ārpus Eiropas Savienības.

Medicīnas izglītības jaunuzņēmums Anatomy Next šonedēļ laiž klajā Anatomy.app – digitālu tiešsaistes izglītības platformu, kas paredzēta anatomijas mācīšanai un apgūšanai.

Uzņēmums izvērš savu darbību ASV un Eiropas tirgū, strādājot gan ar studentiem, gan ar izglītības iestādēm.

Tā kā jau gadu pasaule dzīvo pandēmijas režīmā, tad funkcionējoši digitāli rīki attālinātam mācību procesam ir pieprasītāki nekā jebkad agrāk. Medicīnas studentiem arī šajos apstākļos joprojām ir jāapgūst tāds sarežģīts priekšmets kā cilvēka anatomija, bet šobrīd tradicionālās pieredzē balstītas metodes, tādas kā cilvēka ķermeņa preparēšana, daudzviet nav pieejamas.

“Anatomy.app lielā priekšrocība ir uz objektu orientētā pieeja mācību procesā, kas studēšanu padara interaktīvu. Savā veidā šī mācību platforma veicina līdzvērtīgu studenta iesaisti priekšmeta izzināšanā, kādu to piedāvā preparēšanas kurss. Cilvēka anatomijas sarežģītās struktūras bieži ir paslēptas un grūti saskatāmas, taču tās kļūst pieejamas pētīšanai ar precīzu digitālo 3D modeļu palīdzību. Papildus tam Anatomy.app ļauj studentiem pašiem sevi testēt, kas palīdz celt viņu pārliecību par iegūtajām zināšanām,” stāsta Prof. Teodoro Forcht Dagi, biedrs Neiropētniecības fondā un Harvardas Universitātē, kā arī Anatomy Next valdes loceklis.

Finansējuma pieejamība mudina veikt vērienīgas privātas investīcijas veselības aprūpē, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Stabilizējoties ekonomiskajai situācijai, bankas labprātāk dod kredītus, kā arī gaidījām iespēju piesaistīt Eiropas finansējumu – iemeslus, kādēļ tieši šoruden sākta vēža diagnostikas un nukleārās medicīnas centra būvniecība, DB skaidro SIA Nukleārās medicīnas centrs valdes priekšsēdētājs Vitālijs Skrīvelis. Kopējās investīcijas tiek plānotas ap 10 milj. eiro, no tā līdz 4 milj. eiro tiks piesaistīti no Norvik Bankas, bet 5,7 milj. eiro ir Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) finansējums pētniecībai.

Kā norāda V. Skrīvelis, primāri tas būs pētniecības centrs, pētīs jaunus medikamentus vēža ārstēšanai, taču paralēli tiks veikta arī diagnostika. «Vēzis ir daudzveidīgs, var būt jebkur. Diagnostikas pamatā ir daudz zinātnes,» tā viņš. Jaunās nukleārās medicīnas tehnoloģijas ļauj diagnosticēt vēža un sirds slimības agrīnā stadijā, kad to ārstēšana ir daudz veiksmīgāka. Šī metode paredz diagnostikā izmantot īsu brīdi dzīvojošus radionuklīdus. Pacients tiek izmeklēts jauna veida tomogrāfā (pozitronu emisijas tomogrāfs jeb PET) apvienojumā ar datortomogrāfu. Paralēli tam paredzēts sintezēt un zinātniskos projektos eksportēt jaunu zāļu pētīšanai nepieciešamos radionuklīdus (radioizotopus) uz Viļņu, Kauņu, Vitebsku, Minsku, Tallinu un Tartu. Šajās pilsētās ir iespējams veikt PET diagnostiku, bet tur neražo izotopus, pašlaik tos importē no Vācijas un Somijas. Kopumā paredzēts saražot 5 tūkst. dozu gadā un veikt ap 3 tūkst. izmeklējumu.

Ambīcijām ir robežas, tā intervijā DB, ko publicējām pavasarī, 26.maijā, teica AS Olainfarm valdes priekšsēdētājs Valērijs Maligins, kurš pērn iegādājies uzņēmumus par aptuveni 20 miljoniem eiro.

Pieminot sestdien, 9.decembrī mūžībā aizgājušo uzņēmēju, publicējam viņa interviju pilnā apmērā.

Uz interviju ar vienu no turīgākajiem Latvijas uzņēmējiem nācās gaidīt pāris mēnešus, tikšanās laiki vairākkārt tika pārcelti viņa lielās aizņemtības dēļ. Tiekamies Olainfarm valdes priekšsēdētāja kabinetā, kurš nesen pārbūvēts līdz nepazīšanai. Darba telpā, kuru caurvij Art Deco stils, novietota melna Austin Morris Traveler Woodie automašīna. Tās salonā izveidots bārs, bet vietā, kur jābūt motoram, ir skaņuplašu atskaņotājs. Blakus spēkratam atrodas degvielas uzpildes stacija, kas pilda ledusskapja funkcijas. Pie sienām sakārtas sievas – mākslinieces Elīnas Maliginas – gleznas un no dažādām pasaules valstīm atvestās ikonas.

Elektroniski sagatavotu VID reģistrētu kvīti, kas ir līdzvērtīgs maksājuma apliecinājums kases čekam un papīra kvītij, izmanto jau vairāk nekā 100 medicīnas iestādes, informē risinājuma izstrādātāja SIA "Emergn" valdes priekšsēdētājs Pēteris Krastiņš.

E-kvīts risinājums tradicionālos čekus par pakalpojumiem ļauj noformēt digitāli. Turklāt šis veselības aprūpes nozarei izveidotais tehnoloģiskais risinājums ļauj automātiski nosūtīt maksājuma dokumentu elektroniskajā deklarēšanas sistēmā, neveicot garas un apgrūtinošas čeku ievades un reģistrēšanas funkcijas.

Jaunais risinājums ir Valsts ieņēmuma dienesta (VID) ieviests un atbalstīts, ko tehniski izstrādāja un izveidoja uzņēmums "Emergn". VID skaidro, ka pieņemot lēmumu, ņemts vērā, ka pakalpojuma sniedzējiem veselības aprūpes procesa uzskaitei ir nepieciešams izmantot arī speciāli izstrādātas datorsistēmas, ar kurām tiek nodrošināta veselības aprūpes procesa uzskaite. Proti - datorsistēmā reģistrē pacientus, tiem sniegtos pakalpojumus un veiktās manipulācijas, apmaksas uzskaiti, datu nodošanu komersanta grāmatvedībai un Nacionālā veselības dienesta sistēmai VIS (Veselības vadības informācijas sistēma).

Mēs dzīvojam inovāciju ērā. Latvija ir viena no šobrīd nedaudzām jeb 18 pasaules valstīm, kur 5G tīkls ar tā ievērojamo ātrumu un citu funkcionalitāti būs pieejams komerciālām vajadzībām.

Šis resurss ir informācijas pārraides vide, kas var būtiski paātrināt dažādus procesus, tostarp medicīnas un veselības aprūpes digitālo transformāciju. Latvijai ir visas iespējas īstenot savu potenciālu arī šajā jomā, bet tam mums jāstiprina inovāciju ekosistēma, jānovērtē 5G potenciāls veselības aprūpē un jāpanāk digitālā transformācija medicīnā, lai nākotnē izvairītos no pieprasījuma un pieejamības disbalansa, ko piedzīvojām Covid-19 ēnā.

Telekomunikāciju jomā pēdējos gados esam piedzīvojuši paradigmas maiņu, kuras rezultātā mūsu fokusā ir plaša spektra inovācijas ārpus ikdienas mobilo sakaru operatoru ierastajiem pakalpojumiem. Tās ir dronu tehnnoloģijas, lietu internets, gudro pilsētu, mobilitātes un satiksmes, kā arī drošības risinājumi. Pateicoties 5G tīkla attīstībai, nākotnes risinājumi, par ko pirms 25 gadiem varējām tikai fantazēt, ir šodienas realitāte un izvirza Latviju pasaules digitalizācijas līderos. Tomēr no tehnoloģiju viedokļa ir viena joma, kurā neesam ne tuvu sasnieguši to inovāciju potenciālu, kāds būtu iespējams, – tās ir medicīnas tehnoloģijas.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Zigurds Lasovskis, Veselības centru apvienības valdes priekšsēdētājs. AS Veselības centru apvienība (VCA) ir deviņu poliklīniku un vienas reproduktīvās veselības klīnikas EGV apvienība. Kopā uzņēmumā strādā aptuveni 1300 darbinieki.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Medicīna ir bijusi mana sirdslieta kopš vidusskolas un arī specialitāte kopš 1978. gada, kad pabeidzu Rīgas Medicīnas institūtu. Kopš tā laika esmu strādājis gan par ārstu, gan vēlāk pievērsies administratīvajam darbam nozarē.

Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto nozari un valsti kopumā?

Rīgā bijušās bumbu patvertnes vietā uzsākta medicīnas centra būvniecība. Centrā būs iespējams īpaši precīzi diagnosticēt vēža un sirds slimības to agrīnā attīstības stadijā. Par to šodien mediju pārstāvjus informēja preses konferencē.

Šis būšot Baltijas reģionā modernākais šāda veida centrs, tajā tiks izmantotas pasaulē progresīvās nukleārās medicīnas tehnoloģijas. Centra izveides mērķis ir nodrošināt vēža un sirds slimību diagnostiku Latvijā tādā pašā kvalitātē kā attīstītajās Eiropas valstīs, kā arī veikt diagnostikai nepieciešamo materiālu ražošanu un eksportu uz citu valstu medicīnas centriem.

Starp AS Norvik Banka, Medicīnas centru NMC un Rīgas Stradiņa universitāti ir panākta vienošanās par finansējuma piešķiršanu projektam. Centra izveidē kopumā tiks ieguldīti teju 10 miljoni eiro – līdz 4 miljoniem eiro būs pieejams finansējums no bankas, savukārt 5,7 miljoni eiro ir ERAF ieguldījums. AS Norvik Banka valdes loceklis Raivis Ruskulis preses konferencē uzsvēra, ka bankai šis esot ļoti perspektīvs projekts.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) Specializētās medicīnas centra mediķiem iegādāti divi jauni operatīvie transportlīdzekļi.

Īpaši sarežģītās situācijās ar tām Latvijā labākie ārsti steigsies palīgā kolēģiem citās slimnīcās, lai operētu vai sniegtu specializēto neatliekamo medicīnisko palīdzību kritiski slimiem vai smagas traumas guvušiem pacientiem.

NMPD Specializētās medicīnas centrs ir viens no dienesta īpašajiem resursiem, kas 24 stundas diennaktī nodrošina atbalstu un specializēto neatliekamo medicīnisko palīdzību ārstniecības iestādēm visā Latvijā. Specializētās medicīnas centra mediķi, piesaistot arī Nacionālo bruņoto spēku helikopteru, dodas uz reģionu slimnīcām, lai steidzami operētu vai augstākā līmeņa slimnīcās nogādātu kritiskā stāvoklī esošus pacientus.

“Dr. Federa Vācijas-Latvijas Kardioloģijas Privātprakse”, kas 9. septembrī svin piekto gadadienu, jau tuvākajā nākotnē ievērojami paplašinās pakalpojumu klāstu, attīstot sadarbību ar izciliem Latvijas un Vācijas speciālistiem un veicinot medicīnas tūrismu. Jaunajā klīnikā, kas atradīsies biznesa centrā Elemental, plānots investēt 2 miljonus eiro.

“Nodrošinām mūsdienīgu, augsti kvalificētu diagnostiku un ārstēšanu. Jāatzīst, ka Vācijā, kur studēju, ierindas kardioloģijas privātprakses tik augstu līmeni nepiedāvā, tāpēc arī radās doma par medicīnas pakalpojumu eksportu,” stāsta “Dr. Federa Vācijas-Latvijas Kardioloģijas Privātprakses” izveidotājs, kardiologs Roberts Feders.

R. Feders atklāj, ka mērķis ir izveidot vēl daudzpusīgāku ambulatoro centru, kas vienuviet nodrošinās plašu medicīnas pakalpojumu klāstu.

“Mūsu rīcībā ir gan jaunākās iekārtas, gan augsti kvalificēti speciālisti. Esam starp nedaudzajām privātpraksēm Latvijā, kas nevis ļauj saviem mediķiem aizbraukt no valsts, bet gan spēj piesaistīt vācu ārstus. Šobrīd viens vācu kolēģis aktīvi mācās latviešu valodu un, iespējams, pārcelsies arī uz dzīvi,” stāsta R. Feders.

Latvijas medicīnas sistēmā ir daudz lietu, kuras nepieciešams uzlabot, tomēr nav šaubu, ka sistēma kopumā ir mūsdienīga – slimnīcās strādā augsti kvalificēti speciālisti un tās ir nodrošinātas ar mūsdienīgām tehnoloģijām. Vienlaikus, apzinoties Latvijas demogrāfisko situāciju, uzskatu, ka tālāka mūsu valsts medicīnas sistēmas attīstība iespējama tikai tad, ja ievērojami tiks attīstīts medicīnas eksports. Turklāt vēl labākus rezultātus pakalpojumu nodrošināšanā ne tikai vietējiem, bet arī ārvalstu iedzīvotājiem iespējams panākt, cieši sadarbojoties valsts un privātajam sektoram.

Esmu pārliecināts, ka Latvijā jau tagad strādā vieni no labākajiem ārstiem pasaulē. Rīgas Stradiņa universitātes izglītības kvalitātes augstais standarts, kā arī tradīcijas ik gadu nodrošina jauno speciālistu skaita pieaugumu. Līdzīgi kā lidmašīnu piloti, arī kvalificēti ārsti ir pieprasīti visā pasaulē. Latvijas ķirurgi, anesteziologi un citi speciālisti pašlaik strādā labākajās pasaules slimnīcās. Svarīgi ir panākt, lai šie speciālisti savu nākotni un profesionālo izaugsmi saistītu ar Latviju, nevis savas zināšanas aizvestu uz citu valstu slimnīcām. Tas ļautu Latvijā nodrošināt speciālistiem Eiropas līmeņa atalgojumu, savukārt valsts un privātajām slimnīcām – veselīgu konkurētspēju un ienākumu pieaugumu.

Ārstam un uzņēmējam, SIA Veselības centrs 4 (VC4) valdes priekšsēdētājam Mārim Rēvaldam ir visnotaļ ambiciozi nākotnes plāni – intervijā Dienas Biznesa izdotajā žurnālā Miljonārs viņš atzīst, ka četru gadu laikā plāno Rīgā uzbūvēt medicīnas kvartālu, tajā ieguldot 35 miljonus eiro.

Fragments no intervijas

Kādas investīcijas ir iecerētas tuvākajā nākotnē?

Pats lielākais izaicinājums ir liela daudzprofilu medicīnas centra izveidošana Kr.Barona ielā 17 000 kvadrātmetru platībā. Tas atradīsies blakus Kr. Barona ielas poliklīnikai un Baltijas vēnu klīnikai, veidojot medicīnas kvartālu, un būs pirmais šāda mēroga projekts privāto medicīnas iestāžu vēsturē Latvijā. Šogad tiek plānots pabeigt projektēšanas darbus, pats kvartāls varētu tikt uzbūvēts četru gadu laikā. Kopējās investīcijas varētu sasniegt 35 miljonus eiro. Pašiem mums tik lielas naudas nav, tāpēc sadarbojamies ar SEB banku un finanšu institūciju Altum.

Lai cilvēki automātiski saņemtu pārmaksāto nodokļu atmaksu, neiesniedzot gada ienākumu deklarāciju, jāveic grozījumi normatīvos, paredzot informācijas par izdevumiem medicīnai un izglītībai automātisku nodošanu Valsts ieņēmumu dienestam (VID), skaidroja VID pārstāvji.

Dienestā atzīmē, ka ir nepieciešami grozījumi normatīvos, lai visus maksājumus par medicīnas pakalpojumiem un izglītību, tostarp interešu izglītību nodotu VID. Ņemot vērā, ka izdevumi par ārstniecības un medicīnas pakalpojumiem satur sensitīvus datus, normatīvos ir jāparedz īpaša atruna par datu nodošanu VID. Ja regulējumā noteiks, ka visa minētā informācija tiek nodota VID, tad VID varēs nodrošināt visu šo datu iekļaušanu personas gada ienākumu deklarācijā.

Vienlaikus VID vērš uzmanību, ka no 2023.gada septembra, ja cilvēks ir iesniedzis VID iesniegumu, kurā norādīts viņa aktuālais bankas konts, uz to var saņemt automātisko iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu bez gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas. Taču, ja cilvēks vēlas saņemt nodokļa atmaksu par čekiem par medicīnas pakalpojumiem, izglītību, interešu izglītības pakalpojumiem, kuru nav VID rīcībā, tad cilvēkam ir jāiesniedz gada ienākumu deklarācija, un šie čeki tai jāpievieno.