2023. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija ceturtajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no dažādu koka mēbeļu eksporta.

To liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija). Mēbeļu rūpniecībai Latvijā bija izcila pagātne. Pašlaik šī ir viena no ļoti svarīgām meža produkcijas ražošanas nozarēm, kurā tiek ražotas preces ar ļoti augstu pievienoto vērtību. Ja daudzās ekonomikas jomās Latvijai būtu jāmācās no Igaunijas pieredzes, tad mēbeļu ražošanā un eksportā Latvijai būtu jāvadās no izcilā Lietuvas piemēra. Vērtējot Lietuvas izcilos panākumus koka mēbeļu eksportā, svarīga daļa no šiem panākumiem attiecas arī uz Latviju. Latvijā ražotais saplāksnis, kokskaidu un kokšķiedru plātnes, kā arī cita meža nozares produkcija ir neaizstājams pamats Lietuvas izcilajiem panākumiem mēbeļu ražošanā un eksportā. XXI gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā visām rūpniecības nozarēm bija jādarbojas apstākļos, kad ir brīva preču apmaiņa, kas nozīmē brīvu importa preču konkurenci ar Latvijas ražojumiem. Latvijas mēbeļu rūpniecības lielākais izaicinājums bija izmantot Eiropas Savienības dotās iespējas, lai attīstītu mēbeļu eksportu. Tomēr dažādās mēbeļu grupās Latvijas panākumi ir visai atšķirīgi.

Mēbeļu ražotājiem ir nācies saskarties ar V veida attīstības scenāriju, kad vienā brīdī ļoti strauji sarūk pasūtījumu apjoms, bet pēc kāda laika tikpat strauji ir jāspēj palielināt ražošanas apjomus. Tas rada pamatīgu pārslodzi visos posmos, taču tā ir jaunāko laiku iezīme.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Bolderāja Serviss valdes priekšsēdētājs Valdis Krauklis. Viņš atzina, ka Latvijā strādājošie ražošanas uzņēmumi nevar ietekmēt globālos procesus, tāpēc vienīgais risinājums ir spēt ātri pielāgoties mainīgajai videi.

Kāda ir situācija mēbeļu tirgū 2024. gadā?

Situāciju kopumā var raksturot kā sarežģītu, tajā notiek dinamiskas pārmaiņas. Vēl jo vairāk – šīs dinamiskās pārmaiņas būtībā notiek jau piekto gadu – kopš 2020. gada marta, kad Covid-19 pandēmija izraisīja šoku ar daudzu gadu garumā izveidoto piegādes ķēžu pārraušanu, ko radīja dažādu valstu valdību pieņemtie šīs slimības izplatības ierobežošanas pasākumi. Ļoti daudzi cilvēki bija spiesti sēdēt mājās, par to pat tika maksāti savdabīgi pabalsti, un daudzi izlēma citādi neiztērēto naudu izmantot sava mājokļa labiekārtošanai, tostarp mēbeļu nomaiņai. Tas radīja papildu pasūtījumus mājas mēbeļu ražotājiem, bet ne SIA Bolderāja Serviss, kura sortiments ir korpusveida mēbeles izglītības sektoram, mēbeles birojiem un dažādiem projektiem, piemēram, studentu viesnīcām. Vienlaikus pārrautās mēbeļu ražošanai nepieciešamo materiālu piegādes ķēdes izraisīja spiedienu uz to sagādi un arī cenām.

Pieprasījuma sarukums lielākajos mēbeļu noieta tirgos atbalsojas arī Latvijā strādājošo uzņēmumu darbā, kas vēl vairāk saasinājis konkurenci un prasa ražotāju ātru transformāciju atbilstoši situācijai.

Tādu pašreizējo mēbeļu ražošanas situāciju iezīmē asociācijas Latvijas Mēbeles izpilddirektore Ieva Erele. Viņa norāda, ka izaicinājumi mēbeļu ražotājiem Latvijā nav nekas jauns un nepieredzēts. “Covid-19 pandēmija 2020. gadā, piegāžu ķēžu pārrāvumi, izejmateriālu pieejamības jautājumi (deficīts, limiti – kvotas), inflācijas ugunsgrēks 2022. gadā, cenu pieauguma ārstniecības kurss, Eiropas Centrālajai bankai paaugstinot aizdevu procentlikmes, un būvniecības stagnācija,” pēdējo gadu nemitīgo izmaiņu virteni rāda I. Erele. Viņa uzsver, ka vairums nozares uzņēmumu šos bargos eksāmenus ir sekmīgi nokārtojuši. “Varu būt lepna, ka mēbeļu ražotāji Latvijā ir spējuši pielāgoties nemitīgajām pārmaiņām – izaicinājumiem, saglabājot savu konkurētspēju tirgū,” uzsver I. Erele. Viņa varētu vēlēties, lai uzņēmumi, kuri nokļuvuši stagnācijas apburtajā lokā, no tā izrautos. “Tas nozīmē nesēdēt katram atsevišķi savā stūrītī, bet nākt visiem kopā, apmainīties idejām un domām, kopīgi radīt mārketinga aktivitātes un pielāgoties šodienas realitātei,” tā uz jautājumu, kā pārvarēt stagnāciju, atbild I. Erele.

Neraugoties uz krīzi vienā no lielākajiem mēbeļu noieta tirgiem — Vācijā, 2002. gads Latvijas mēbeļu ražotājiem kopumā esot bijis kaut arī ar nelielu, tomēr pieaugumu gan ražošanā, gan tirdzniecībā. Tā uzskata asociācijas Latvijas mēbeles prezidents Aivars Einauss. Viņš gan atzīst, ka šobrīd vēl nav pieejami precīzi statistikas dati par Latvijas mēbeļu ražotāju veikumu 2002. gadā, tomēr līdzšinējās tendences šādus secinājumus ļaujot izdarīt. «Mēbeļu ražotāju kompāniju līmenī šīs tendences var atspoguļoties pilnīgi pretēji, jo vienam var būt pieaugums, bet citam kritums,» skaidro A. Einauss. Tā kā daļa Latvijas mēbeļu ražotāju jaudas un ražošanas apjomi pārsniedz Latvijas tirgus vajadzības, šo ražotāju finansiālās darbības rezultātus ietekmē tas, kas notiek ārvalstīs — saražotās produkcijas noieta tirgos. Tieši tā lejupsīde informācijas tehnoloģiju tirgū samazināja biroja mēbeļu tirdzniecības un arī ražošanas apjomus. Tā kā liela daļa vietējo mēbeļu ražotāju gan tieši, gan arī caur Dānijas kompānijām ir saistīti ar vienu no lielākajiem mēbeļu tirgiem — Vāciju, bez sekām nevarēja palikt kritums šajā tirgū. A. Einauss norāda, ka pēc pašu vāciešu datiem 2002. gada pirmajā ceturksnī mēbeļu ražošanas apjomi kritās apmēram par 10 %, bet tirdzniecības apjomi par 16 - 18 %, kas izraisīja apmēram 250 ražotāju un diezgan daudzu, it īpaši mazo mēbeļu tirgotāju bankrotu. Savukārt daudziem Latvijas ražotājiem mēbeļu pasūtītāji (Vācijas tirgum) centās atlikt savu pasūtījumu piegādi un pat ražošanu uz vēlāku laiku. Šāds solis vairākiem Latvijas mēbeļu ražotājiem, kuri ar vienu vai diviem pasūtītājiem bija saistīti ar Vācijas tirgu, radīja kolīzijas un ietekmēja to finansiālās darbības rādītājus. «Šie notikumi vēlreiz pierāda, ka ražotājam ir jāstrādā ne tikai vismaz ar pieciem produkcijas noņēmējiem, bet arī vairākiem noieta tirgiem,» secina A. Einauss. Viņš atzīst, ka Latvijas un pat visas Austrumeiropas mēbeļu ražotāji krīzi Vācijā neizjuta tik smagi kā Vācijas un Dānijas ražotāji tāpēc, ka mēbeļu ražošana no Rietumeiropas pārceļas uz Austrumeiropu, lai samazinātu mēbeļu ražošanas pašizmaksu. «Latvijas mēbeļu ražotāji lēnām apgūst arī citu valstu noieta tirgus, kas ļauj sadalīt risku starp dažādiem pircējiem un tirgiem,» skaidro A. Einauss. Piemēram, Lielbritānijā ir pievilcīgs masīvkoka bērza mēbeļu noieta tirgus, ir iespējas tirgot savas preces Francijā un citās valstīs. «Šīs iespējas izmantojot var gūt arī labus rezultātus, kaut gan, piemēram, Latvijā ir priedes masīvkoka ražotāji, kuri Vācijas tirgū neraugoties uz tur valdošo kritumu, ir palielinājuši savus pārdošanas apjoms šajā tirgū,» uzsver A. Einauss. Turklāt savu mēbeļu konkurētspējas paaugstināšanai vairāki mēbeļu ražotāji ir ieguvuši tā dēvēto zaļo sertifikātu.

Latvijas Kokrūpniecības federācija un Mēbeļu Ražotāju asociācija vēstulē Ekonomikas ministrijai aicina atcelt mēbeļu tirdzniecības veikalu darbības ierobežojumus darbdienās.

Mēbeļu tirdzniecības vietu platības tradicionāli ir ļoti lielas, un tajās ir viegli regulēt cilvēku plūsmu, novēršot jebkādas drūzmēšanās iespējamību. Nav tādu faktu, kas apstiprinātu nepieciešamību šobrīd aizliegt veikalos tirgot tieši mēbeles. Savukārt noteiktie ierobežojumi draud ar smagiem zaudējumiem vai pat bankrotu vairāk nekā 100 vietējiem mēbeļu ražotājiem un veikaliem. Tāpēc mežu nozares pārstāvji un tirgotāji uzskata, ka lēmums ir nesamērīgi diskriminējošs pret vienu nozari un ir jāatceļ.

Vietējos mēbeļu veikalos atšķirībā no pārtikas veikaliem nekad nav novērota cilvēku drūzmēšanās, un tajos ir viegli kontrolēt cilvēku plūsmu, ievērojot visas distancēšanās prasības, tostarp nodrošinot 25 un vairāk kvadrātmetru platību uz vienu pircēju.

http://www.db.lv/uploads/ck/images/IdejuMezs(1).png

Pēdējos gados, it īpaši ekonomiskās recesijas ietekmē arvien straujāk notiek izmaiņas mēbeļu tirdzniecībā, loģistikā un jo īpaši ražošanā. Dažādu segmentu mēbeļu ražotāji šajos pārmaiņu laikos ir izvēlējušies atšķirīgu stratēģiju un arī taktiku gan esošo pircēju noturēšanai, gan jaunu piesaistei. Lai arī bieži vien valda uzskats, ka augsta specializācija komplektā ar kvalitāti un cenu ir panākumu atslēga, tomēr Dailŗade koks grupa iezīmē citu veiksmīgas darbības ceļu – plašs iespējamo produktu loks, vairākas ražotnes, spēja ļoti ātri mainīt produktu sortimentu.

«Šobrīd nevar strādāt pa vecam, jo situācija rāda, ka savas pozīcijas tirgū ļoti strauji zaudē agrāko daudzu gadu desmitu tirgus līderi, viņu pozīcijām ļoti agresīvi uzbrūk jaunā paaudze – interneta veikali, tāpēc nepieciešama inovatīva pieeja gan ražošanai, gan tirdzniecībai,» secina Daiļrades grupas uzņēmumu (SIA Daiļrade koks, SIA Valmieras mēbeles, SIA Tukuma mēbeles) vadītājs Andris Jansons.

Biroja mēbeļu tirgus mainās, un to lielā mērā ietekmē cilvēku paradumi – līdz ar darbiniekiem arī darba vide kļūst mobilāka. Tā intervijā DB stāsta Lietuvas biroja mēbeļu ražotāja Narbutas Furniture Company īpašnieks Petrs Narbuts (Petras Narbutas).

Biroja mēbeļu ražošanai viņš pievērsās pēc drauga ieteikuma. P. Narbuts pēc izglītības ir fiziķis, un 80. gadu beigās pēc Viļņas universitātes absolvēšanas viņš strādāja Zinātņu akadēmijas Fizikas institūta ražotnē, kur izgatavoja lāzerus. Viņam kā jaunajam speciālistam uzticēts radīt lāzergaldus un sākt to ražošanu. Kad Lietuva atguva neatkarību, daudzi sāka uzņēmējdarbības gaitas, tostarp kāds P. Narbuta draugs, kurš tirgojis datorus. Viņš P. Narbutu mēģinājis pārliecināt, ka cilvēkiem bez pašiem datoriem ir nepieciešami arī datorgaldi. «No sākuma mani šī ideja pārāk neaizrāva, jo man kā fiziķim nešķita prestiži ražot mēbeles. Nezinu, kā ir Latvijā, bet Lietuvā, kad sākās pārmaiņu laiki un varēja sākt uzņēmējdarbību, trešdaļa kļuva par taksistu, bet, kad taksistiem bija pārāk daudz, daudzi sāka ražot mēbeles. Tāpēc vienbrīd šķita, ka visi ražo mēbeles. Turklāt Lietuvā jau iepriekš bija un joprojām ir daudz lielu mēbeļu fabriku. Ražot mēbeles biznesā šķita līdzvērtīgi pašnāvībai,» atminas P. Narbuts. Taču viņš nolēma mēģināt un pievērsties mēbeļu izgatavošanai, turklāt darīt to nopietni un ilgtermiņā, tāpēc uzņēmuma nosaukumā tika ietverts viņa uzvārds – Narbutas ir Ko, UAB. Uzņēmums dibināts 1991. gadā.

Mēs nemainām mēbeles katru gadu – un pat ne katrus piecus gadus. Taču tas nenozīmē, ka esam ar mieru dzīvot mājoklī ar novecojušām mēbelēm, ja vien tās nav krāmu tirgu atrastās vintāžas pērles. Un pat ja retro ir jūsu mīļākais stils, tomēr mājās gribas redzēt arī kādu mūsdienīgāku elementu, kaut vai interjera dekorā, vai ne?

Par laimi, mēbeļu mode nemainās radikāli ik gadu. Protams, vienmēr ir jaunas vēsmas un jauni redzējumi par perfekto interjera dekoru, taču galvenokārt izmaiņas parasti skar dekoratīvo elementu izskatu, krāsas, tekstūras un mēbeļu izkārtojuma variantus. Taču tieši šīs nelielās detaļas var mainīt mājas raksturu un ieviest telpā pavisam jaunu atmosfēru. Kopā ar mēbeļu ekspertiem no “ID mēbeles” veikala, pētām, kādas mēbeles būs aktuālas 2022. gadā un kā izvēlēties jaunus mēbeļu akcentus savam mājoklim!

TOP mēbeļu materiāli 2022. gadam

Neatkarīgi no tā, vai dodat priekšroku visam modernam, klasikai vai romantikai, visus mēbeļu stilus šobrīd vieno tendence uz dabisko. Pat industriālajā stilā veidotās telpas tiek piepildītas ar mēbelēm no dabiskajiem materiāliem vai vismaz dabiskajās krāsās. Taču izveidot pilnu interjeru tikai no koka mēbelēm ir, pirmkārt, dārgi, otrkārt, ne vienmēr lietderīgi. Piemēram, ja īrējat mājokli un nākotnē plānojat pārvākties, labāk iegādāties cenas ziņā daudz pieejamākas mēbeles no citiem materiāliem.

Savulaik gandriz 98 % no visiem Polijas mēbeļu ražošanas uzņēmumiem iegādājās Vācijas investori, tomēr asociācijas Latvijas mēbeles prezidents Aivars Einauss neprognozē mēbeļu ražotņu pārnešanu no attīstītajām valstīm uz Latviju, kaut arī pieļauj atsevišķu jaunu ražotņu izveidi. «Attīstītajās valstīs mēbeļu ražošanas izmaksas ir augstas un tāpēc tiek meklētas iespējas šos pasūtījumus izvietot valstīs ar zemākām izmaksām, tomēr pašreizējos apstākļos izdevīgāk ražotnes ir būvēt lētākās valstīs, piemēram, Krievijā, nekā Latvijā,» skaidro A. Einauss. Viņš uzsver, ka šī procesa rezultātā Latvijas mēbeļu ražotāji var saņemt pasūtījumus konkrētu izstrādājumu ražošanai. Pētījumā konstatēts, ka 2002. gadā Latvijā darbojās gandrīz 400 mēbeļu ražošanas uzņēmumi, no kuriem 62% atrodas Rīgā vai Rīgas rajonā. Taču no visiem mēbeļu ražošanas uzņēmumiem tikai 10 ir tādi, kuros ir vairāk nekā 250 darbinieku. Mazie uzņēmumi (ar dažiem vai dažiem desmitiem darbinieku) galvenokārt specializējas individuālu pasūtījumu izpildē. Pētījums arī rāda, ka vairāki uzņēmumi pakāpeniski no mēbeļu detaļu ražošanas ir pārgājuši uz pašu mēbeļu ražošanu. Tomēr joprojām galvenokārt tiek eksportētas mēbeļu sagataves gatavu mēbeļu ražošanai - 2002.gadā aptuveni 45% no visa mēbeļu nozares eksporta apjoma. Turklāt Latvijas mēbeļu ražotāji galvenokārt strādā lētāko mēbeļu segmentā.Lai arī produktivitātē Latvijas mēbeļu ražotāji būtiski atpaliek no ES analogiem uznēmumiem, tomēr Latvijas mēbeļu ražotājiem ir savi trumpji, uzskata asociācijas Latvijas mēbeles prezidents

Apvienoto Nāciju Organizācija kopš 2012. gada 21. martu pasludinājusi par Starptautisko meža dienu, lai veicinātu izpratni par visu veidu mežu nozīmi un iespējām, ko mežs var sniegt tagadnes un nākotnes paaudžu vajadzību apmierināšanai. Ik gadu Meža dienas ietvaros tiek aktualizēta kāda konkrēta tēma, un 2022. gadā tā ir “Meži – ilgtspējīga ražošana un patēriņš”.

Kāpēc ir jēgpilni 21. martā runāt par ilgtspēju mēbeļu ražošanā?

Koksne ir viens no ilgtspējīgākajiem materiāliem, kas tiek izmantots mēbeļu ražošanā. Ilgtspēja slēpjas ētiski iegūtā koksnē, kas nodrošina minimālu ietekmi uz pasaules mežiem un kuri savukārt sniedz būtiskus ekosistēmas pakalpojumus ikviena planētas iedzīvotāja veselībai. Uzreiz jāpiebilst, ka koksnes izmantošana mēbeļu ražošanā nav vienīgais ilgtspējas princips. Ilgtspējīgā mēbeļu ražošanā mēbelēm paredzams ilgāks dzīves cikls, nodrošinot, ka pēc pāris gadiem tās nesalūzt, nezaudē būtiski savu kvalitāti un veiktspēju, un netiek izmestas. Ilgtspējīgas mēbeļu ražošanas procesā pastāv tāds jēdziens kā ekodizains, kad projektētāji un speciālisti jau idejas izstrādes posmā katru preci veido tā, lai tā būtu izturīga, viegli kopjama, labojama, atjaunojama un visbeidzot saprotami nododama vienā gabalā vai detaļās šķirošanai un pārstrādei. Dīvāniem un atpūtas krēsliem ir noņemami pārvalki, lai tos varētu nomainīt un lai nebūtu jāpērk jaunas mēbeles, tiklīdz tās izskatās nolietotas. Tāpat šāda pieeja paredz iespēju mēbeles maksimāli ilgi un ērti lietot, labot, atjaunot tās, aizstājot ar kādām maināmām detaļām, vai pārveidot. Būtiski atzīmēt, ka ilgtspējīga pieeja paredz scenāriju tam, kas ar mēbeli notiks pēc tās dzīvescikla beigām.

Pirms sava mājokļa iekārtošanas ir jāņem vērā vairāki būtiski faktori - pieejamais budžets, telpu platība, telpu un mēbeļu funkcionalitāte, dizains un kvalitāte. Iekārtošanas procesā nedrīkst aizmirst būtisko - katrai telpai ir savs izmantošanas mērķis, līdz ar to ārkārtīgi nozīmīgs faktors ir tieši pareizi izvēlētas mēbeles.

Nav noslēpums, ka mēbeles mums ir nepieciešamas ērtākas dzīves nodrošināšanai un

mēbeļu nozīmīgumu savā ikdienā izjūt ikviens. Pareizi izvēlētas mēbeles ir viena no tām fundamentālajām lietām, kas piepilda un veido mūsu ikdienas vidi, tās rada noskaņu telpā un veicina telpu atbilstību to paredzētajai funkcionalitātei.

Pēdējā laikā dizaina tendences pasaulē iezīmē pieprasījumu pēc ilglaicīgām vērtībām, mēbeļu izvēlē priekšroka tiek dota ekoloģiskiem un funkcionāliem risinājumiem, kas izgatavoti no ilgtspējīgiem materiāliem.

Kā izvēlēties mēbeles?

Izvēloties mēbeles, ir svarīgi, lai tās iederētos kopējā telpas interjerā un atbilstu telpas izmantošanas mērķim. Kvalitatīvas un ilgtspējīgas dizaina mēbeles noteikti maksās dārgāk, līdz ar to šādu mēbeļu iegāde tiek plānota kā ilgtermiņa ieguldījums, tamdēļ ir svarīgi saprast cik aktuāla konkrētā mēbele būs arī pēc pāris gadiem? Vai tās forma un krāsa neapniks un vai tā joprojām iederēsies arī gadījumā, ja tiks mainīts kopējais interjers?

Zemkopības ministrijas Meža resursu un meža ekonomikas departamenta Meža informācijas un statistikas nodaļas vadītāja Aija Budreiko uzsver, ka Latvijā ražoto mēbeļu noieta tirgus nav tikai ārzemēs, bet arī pašu mājās — Latvijā, kaut gan pašlaik Latvijas mēbeļu ražotāji ir iekarojuši ne tikai savu nišu un pircēju uzticību ārzemēs, Latvijas mēbeļu tirgū savas pozīcijas ir nostiprinājuši Polijas, Itālijas un Lietuvas mēbeļu ražotāji. Agrāk vai vēlāk vietējie mēbeļu ražotāji lielāku vērību sāks pievērst arī Latvijas tirgum. Tomēr A. Budreiko priecē fakts, ka mēbeļu eksports naudas izteiksmē vairāk nekā trīs reizes pārsniedz mēbeļu importu. Atvērtas ekonomikas apstākļos nevienas valsts, arī Latvijas, mēbeļu ražotāji nevar saražot visu veidu mēbeles, kuras apmierinātu visas iespējamās pircēju vēlmes un pircēju makus, tāpēc mēbeļu imports ir un būs, secina A. Einauss. Viņš norāda, ka Latvijas mēbeļu ražotāji ir stipri masīvkoka mēbeļu ražošanā un šajā segmentā arī importa nav, kamēr Lietuvas un Polijas ražotāji ir specilaizējušies finierēto un laminēto, no kokskaidu plātnēm gatavoto mēbeļu ražošanā, ko Latvijā ražo ļoti maz, bet noItālijas tiek ievestas dārgās mēbeles. To, ka šajā segmentā var konkurēt ar Lietuvas kompānijām rāda arī korpusa mēbeļu ražotāja SIA Bolderāja Serviss, kas sekmīgi savus ražojumus pārdod ne tikai Latvijā, bet arī kaimiņvalstīs. Kā vēl vienu problēmu asociācijas latvijas mēbeles prezidents A. Einauss min to, ka, nereti Latvijas arhitekti savtīgos nolūkos turīgiem cilvēkiem mēģina iestāstīt, ka mēbeles jābrauc izvēlēties uz Itāliju, Vāciju vai Lielbritāniju, jo neviens pašmāju ražotājs neko tādu nespējot, taču tie ir rūgti maldi.

Latvijas mēbeļu ražotāji piedalīsies Eiropas mēbeļu politikas un stratēģijas izstrādē un varēs ātrāk iegūt informāciju par tirgū notiekošo

Tāds ir galvenais ieguvums no Latvijas Mēbeļu ražotāju asociācijas kļūšanas par Eiropas Mēbeļu nozares konfederācijas biedru.

Vairāk informācijas

«Līdzdalība Eiropas Mēbeļu nozares konfederācijā dod iespēju darboties dažādos projektos un darba grupās, kuru ietvaros valstis strādā ar nacionālo regulējumu, standartu un sertifikācijas shēmu harmonizāciju un dažādu citu atbilstības novērtēšanu harmonizāciju,» skaidro Mēbeļu ražotāju asociācijas Latvijā izpilddirektore Ieva Erele. Viņa norāda, ka šāda līdzdalība dod iespēju strādāt ar prasībām godīgam un brīvam tirgum ne tikai Eiropas līmenī, bet arīdzan attiecībā uz trešo pasaules valstu importētājiem nosakot vides, sociālās atbildības un citas prasības.

SIA Daiļrade koks, investējot 2,5 milj. eiro, reanimējusi bijušās Sāgas grupas ražotnes Tukumā; atjaunots 190 darba vietu, 90% saražotā tiek eksportēts.

2011. gada novembrī a/s Swedbank pārdeva bijušās Sāgas grupas mēbeļu rūpnīcu Tukumā SIA Tukuma mēbeles, kas 100% pieder vienam no lielākajiem mēbeļu ražotājiem Latvijā SIA Daiļrade koks, tādējādi izglābjot šo rūpnīcu no iznīcināšanas – izpārdošanas pa daļām. Lai arī sākotnējās ieceres par divus gadus dīkā stāvējušo liekti līmēto mēbeļu un korpusa mēbeļu ražotņu darba atjaunošanu un arī bijušo pircēju atgūšanu izrādījās maldīgas, tomēr soli pa solim SIA Tukuma mēbeles ir audzējusi gan ražošanas apjomus, gan nodarbināto skaitu, kas valstij devis papildu eksporta ienākumus un nodokļu maksājumus. Arī 2014. gadā SIA Tukuma mēbeles plāno lielākus ražošanas apjomus un apgrozījuma pieaugumu par nepilnu miljonu eiro.

Dati rāda, ka lielāko daļu mēbeļu eksportā dod mēbeļu sastāvdaļas un citas mēbeles, kuras nevar pieskaitīt pie guļamistabu, ēdamistabu, virtuves un biroja mēbelēm, norāda Zemkopības ministrijas Meža resursu departamenta Meža nozares informācijas nodaļas vadītāja Aija Budreiko. Viņa uzsver, ka sēdmēbeļu un to sastāvdaļu eksports kopējā mēbeļu eksportā no 31 % 1993.gadā ir samazinājies un pēdējos četrus gadus ir 9 %, no kuriem lielāko daļu veido sēdmēbeļu daļas. Ļoti liels samazinājums ir polsterēto krēslu eksportā, toties liels pieaugums to importā. Atšķirībā no no deviņdesmito gadu sākuma, kad ražoja tikai skuju koka masīvo plātņu mēbeles, pēdējā laikā arvien vairāk pieaug tendence ražot bērza masīvo plātņu mēbeles, kuru eksports arī pieaug. A. Budreiko norāda, ka Latvijā ražo un eksportē ne tikai mēbeles no koksnes, bet arī no citiem materiāliem. Kaut gan šo citu materiālu, īpaši metāla, mēbeļu apjoms nav liels salīdzinājumā ar tradicionālo mēbeļu apjomiem, tomēr tam ir tendence pieaugt. Gan asociācijas Latvijas mēbeles izpilddirektors A. Plezers, gan A. Budreiko prognozē, ka perspektīvā turpināsies Latvijā ražoto mēbeļu un mēbeļu sagatavju eksports un naudas ieņēmumi palielināsies, jo mēbeļu ražošanas uzņēmumi kāpinās ražošanu, darbu sāks jauni uzņēmumi, kā arī tiks ražotas tādas mēbeles, kuras Latvijā ražo maz vai neražo nemaz. Vēl pirms pāris gadiem galvenais mēbeļu eksporta vilcējspēks bija priedes masīvkoka mēbeles, taču pēdējā gada laikā krasi palielinājies bērza masīvkoka mēbeļu ražošanas un eksporta apjoms, kā arī tiek no jauna atklāts, ka arī Latvijā ražoto korpusa mēbeļu eksports ir iespējams, jo masīvkoka mēbeles ir paredzētas turīgajam iedzīvotāju slānim, bet korpusa mēbeles lielākoties iegādājas iedzīvotāji ar zemākiem ienākumiem, secina A. Budreiko. Viņa arī atzīst, ka Latvijā attīstīsies ekskluzīvu, dārgu mēbeļu ražošana, kuras aizmetņi jau ir redzami — piemēram, melnalkšņa masīvkoka antīko mēbeļu veidā, kā arī masīvkoka oša, ozola un citu lapkoku mēbeļu izskatā. Turklāt Latvijas mēbeļu ražotājiem agrāk vai vēlāk radīsies nopietni konkurenti, jo īpaši Krievijā.

«Nenoliedzami, Lietuvas mēbeļu ražotājiem ir zināmas priekšrocības salīdzinājumā ar Latvijas ražotājiem, tomēr nevajadzētu šīs priekšrocības arī pārspīlēt,» uzsver asociācijas Latvijas mēbeles prezidents Aivars Einauss. Viņš norāda, ka nekad Latvijā nebūs tā, ka pašmāju tirgū tiks pārdotas tikai vietējo ražotāju mēbeles un ļoti nedaudz importētās. «Visu vai gandrīz visu Latvijā nepieciešamo mēbeļu ražošana nav nepieciešama un arī nav ekonomiski izdevīga, jo katram ir jāspecializējas kādā konkrētā mēbeļu ražošanas jomā,» skaidro A. Einauss. Tāpēc arī Lietuvā ražoto mēbeļu noiets Latvijā ir saistīts ar darba dalīšanu mēbeļu ražošanā jau padomju varas gados. Latvija ir specializējusies masīvkoka, jo īpaši priedes un bērza mēbeļu ražošanā un eksportā, bet Lietuvas mēbeļnieki ir specializējušies finierēto un laminēto, no kokskaidu plātnēm gatavoto mēbeļu ražošanā un tāpēc Lietuvas uzņēmumi savu mēbeļu noieta tirgu ir raduši arī Latvijā, radot paaugstinātu konkurenci pašmāju korpusa mēbeļu ražotājiem, norāda A. Einauss. Kā vēl vienu Lietuvas mēbeļu ražotāju priekšrocību A. Einauss redz vairāku mēbeļu ražotāju atrašanos koncernā. Piemēram, vairāki mēbeļu ražošanas uzņēmumi darbojas SBA koncernā. «Latvijā faktiski nav lielu mēbeļu ražotāju, bet Lietuvā, vērtējot pēc neto apgrozījuma, tādi ir,» skaidro A. Einauss. To apliecina arī Db Baltijas valstu lielāko uzņēmumu tops. Tiesa, nevar noliegt, ka, piemēram, Latvijas korpusa mēbeļu ražotājs SIA Bolderāja Serviss savus ražojumus sekmīgi pārdod arī Lietuvā.

Tā kā daļa Latvijas mēbeļu ražotāju jaudas un ražošanas apjomi pārsniedz Latvijas tirgus vajadzības, šo ražotāju finansiālās darbības rezultātus ietekmē tas, kas notiek ārvalstīs — saražotās produkcijas noieta tirgos. Tā kā liela daļa vietējo mēbeļu ražotāju gan tieši, gan arī caur citu valstu uzņēmējiem ir saistīti ar vienu no lielākajiem mēbeļu tirgiem — Vāciju, bez sekām nevarēja palikt kritums šajā tirgū, skaidro asociācijas Latvijas mēbeles izpilddirektors Andris Plezers. Šī iemesla dēļ Vācijā pērn salīdzinājumā ar 2001. gadu samazinājās Latvijas mēbeļu eksporta apjoms uz Vāciju par 0.9 milj. Ls, taču pēc A. Plezera teiktā tas atstāja negatīvu ietekmi uz vairākiem nelielajiem Latvijas mēbeļu ražotājiem. Otrajā lielākajā Latvijā ražoto mēbeļu tirgū Dānijā pērn tika novērots kaut arī neliels, tomēr kāpums. Liels mēbeļu eksporta kāpums 2002. gadā — par 61.5 % jeb 2.4 milj Ls pērn salīdzinājumā ar 2001. gadu ir audzis uz Franciju, nedaudz mazāk par 52.2 % jeb 2.4 milj. Ls Latvijas mēbeļu eksports ir kāpis uz Lielbritāniju. Mēbeļu eksporta ieņēmumu apjomu ietekmē arī eiro kursa svārstības pret latu, jo mēbeļu un mēbeļu detaļu lielākais noieta tirgus bija Dānija un Vācija, kurās guva 45 — 50 % no mēbeļu eksporta ieņēmumiem, skaidro A. Plezers. Viņs arī atzīst, ka pērn notikušais eiro vērtības kāpums pret latu ir palielinājis Latvijas mēbeļu ražotāju ienākumus, kuri savus izstrādājumus realizēja eirozonas valstīs. Tiesa, asociācijas izpilddirektors atzīst, ka eiro kāpumam ir arī sava negatīvā puse, jo, tādējādi sadārdzinājušies mēbeļu ražošanai nepieciešamie kapitālieguldījumi — modernas iekārtas. Toties līdz ar ASV dolāra vērtības kritumu sliktākā situācijā ir tie, kuri realizē savus izstrādājumus un par tiem saņēm norēķinus ASV dolāros.

Zemkopības ministrija izplatījusi informāciju, ka šī gada pirmajos piecos mēnešos Latvijā samazinājies mēbeļu imports un eksports, laikrakstam Dienas bizness norāda Andris Plezers, asociācijas Latvijas mēbeles izpilddirektors.

Mēbeļu ražošanā Latvija līdz šim bijusi eksportētājvalsts. Mēs ražojam mēbeles vairāk nekā Latvijas patērētājs var nopirkt. Kopumā vairāk nekā 50% no saražotā tiek eksportēts uz ārvalstu tirgiem.

Šodien vairs nav problēmas saražot Latvijā jebkādas mēbeles, tomēr galvenā problēma paliek noieta tirgus. Ņemot vērā, ka pašlaik gan Eiropā, gan Latvijā stagnē celtniecība, arī mēbeļu ražotājiem noiets ir samazinājies. Tas izriet no apsvēruma, ka cilvēks, uzbūvējot jaunu māju vai iegādājoties dzīvokli, cenšas iepirkt mēbeles no jauna. Tāpēc iepriekšējos piecos gados, kad celtniecība veiksmīgi attīstījās straujos tempos, arī mūsu mēbeļu ražotājiem auga pārdošanas apjomi. Mēbeļu ražotājiem bija t.s. labie gadi. Savukārt pašreiz dati liecina, ka mēbeļu noietā kritums ir novērojams jau otro gadu pēc kārtas pretstatā straujajai izaugsmei iepriekš.

Covid-19 pandēmijas stresa testu vairums mēbeļu tirgotāju ir sekmīgi nokārtojuši un pat spējuši šajā laikā būtiski paaugstināt savus pārdošanas apjomus, kaut arī ierobežojumu laikā potenciālajiem pircējiem salonus klātienē apmeklēt nebija iespējams.

To liecina Latvijas Mēbeļu ražotāju asociācijas pētījums par mēbeļu tirdzniecību pēdējo triju gadu laikā. Pandēmija ir būtiski mainījusi tirdzniecības kanālus, jo līdz tam mēbeles atšķirībā, piemēram, no sadzīves tehnikas nebūt nebija populārāko interneta tirdzniecības preču pulkā. Latvijā un ne tikai daudzi mēbeļu saloni bija bez internetveikaliem, bet Covid -19 ietekmē tādi ir izveidoti un tiem, kuriem tādi jau bija, ir pilnveidota to darbība. Sagaidāms, ka arī mēbeļu tirdzniecībā internetveikali turpinās attīstīties un spēlēt būtisku lomu, neskatoties uz to, ka mēbeles daudzu potenciālo pircēju skatījumā nav nopērkamas, tikai redzot bildīti ekrānā.

«Mēbeļu eksporta kritums nebūt nav tas briesmīgākais, jo ir pieaudzis pieprasījums pašmāju tirgū pēc mēbelēm un līdz ar to pārdoto mēbeļu apjoms Latvijā, taču sāpīgākais būtu, ja valstī saruktu mēbeļu ražošana,» skaidro mēbeļu ražotāja SIA «Tuko T» mārketinga direktors Romāns Kumerovs. Viņu pārsteidz mēbeļu importa straujais lēciens pērn — par 23.6 %. «Šie cipari rāda, ka Latvijā pieaudzis pieprasījums pēc mēbelēm un tas atspoguļojas arī SIA «Tuko T» darbībā, jo pērn būtiski pieaudzis Latvijas tirgus īpatsvars,» uzsver R. Kumerovs. Lai arī «Tuko T» pērn mēbeļu eksporta apjomus izdevies noturēt, pateicoties izveidojai filiālei Vācijā (veikaliem piegādājot mēbeles tieši), tomēr kopumā mēbeļu eksportā bijušas problēmas. «Eiropas tirgos mēbeļu cenas neaug (vairākiem mēbeļu segmentiem pat krītas), tai pašā laikā Latvijā mēbeļu ražošanas izmaksas pieaug,» norāda R. Kumerovs. Viņš uzsver, ka arvien draudošāku situāciju rada Ķīnas lētās mēbeles, kura smilzīgos apjomos tiek ievestas Eiropā. Lai arī Latvijā vēl neesot manītas Ķīnas mēbeles, taču, pēc R. Kumerova domām, tas ir tikai laika jautājums. «Šobrīd varam nodrošināt ātrākas nelielu mēbeļu partiju piegādes uz Eiropu nekā Ķīnas ražotāji,» Latvijas trumpi min R. Kumerovs. Viņš norāda, ka uzņēmums caur ārvalstu mēbeļu tirgotāju ir aizsūtījis savas mēbeles uz Japānu un Lielbritāniju cerībā apgūt šos tirgus. Kā būtiskākos mēbeļu ražošanas draudus R. Kumerovs min tehnoloģisko apbruņojumu un ar to saistīto darba ražīgumu, it īpaši, ja šajās jomās atpaliekam no Lietuvas.

Lai gan daļai mēbeļu ražotāju neto apgrozījums šogad ir nedaudz mazāks kā pērn, tomēr asociācijas Latvijas mēbeles kopējais apgrozījums pieaudzis par 4%.

To liecina asociācijas apkopotie dati. «Kopumā asociācijas uzņēmumi šogad ir palikuši pērnā gada līmenī un par strauju izaugsmi var runāt vien atsevišķi mēbeļu ražotāji, kas arī ļauj uzrādīt kopējo pieaugumu,» secina asociācijas Latvijas mēbeles izpilddirektors Andris Plezers.

Lai arī kopumā uzņēmumi ir spējuši radīt nelielu plusiņu - 0,89 milj. Ls jeb 4% apmērā salīdzinājumā ar analogu laiku pērn, tomēr daudziem uzņēmumiem apgrozījums šogad ir mazliet mazāks nekā 2011. gada pirmajā ceturksnī. « Ir uzņēmumi, kuri savu neto apgrozījumu šogad ir spējuši kāpināt vairāk par 10%. Vislielāko pieaugumu rāda SIA Mefa - par 49,8%, SIA Arta telpa - par 16,3%, SIA Erke - 15,8%, a/s Elīza- K - par 13,8%, SIA Marks M - par 11,9% un SIA Bolderāja serviss - par 9,6%,» asociācijas lielākos šā brīža vilcējspēkus nosauc A. Plezers.

Inflācijas dzēšanas pasākumi, paaugstinot aizdevumu procentlikmju līmeni, sarežģītā un neprognozējamā ģeopolitiskā situācija ir samazinājusi mēbeļu eksporta ieņēmumus; Latvijā strādājošie ražotāji gaida tirgus atdzīvošanos 2024. gada otrajā pusē.

Zemkopības ministrijas apkopotā informācija pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem rāda, ka 2023. gadā koka mēbeļu eksporta ieņēmumi bija 190,6 milj. eiro, kas ir par 22,2% jeb 54,47 milj. eiro mazāk, nekā tika iespēts 2022. gadā. Teju visos lielajos mēbeļu eksporta tirgos 2023. gads iezīmējies ar ienākumiem, kas zemāki par 15- 25%, sava veida izņēmums ir Vācija, kurā pārdošanas kritums ir tikai 1% jeb 0,2 milj. eiro apmērā. Tāpat sarucis arī koka mēbeļu imports no 104,45 milj. eiro 2022. gadā līdz 90,72 milj. eiro jeb par 13%.

Smags gads

“2023. gads nozarei jau bija smags. 2022. gada pēdējos mēnešos pasūtījumu sarukumu izjuta daži mēbeļu segmenti, bet pērngad to izjūt jau visa mēbeļu nozare, tāpēc arī eksporta ienākumu sarukums nav pārsteigums,” analizē asociācijas Latvijas Mēbeles prezidents un mēbeļu ražošanas un tirdzniecības SIA Marks M valdes priekšsēdētājs Juris Griķis. Viņš atgādina, ka Latvijā lielāko mēbeļu ražotāju galvenais noieta tirgus ir ārzemes un tur notiekošais atspoguļojas arī šo uzņēmumu finansiālās darbības rādītājos, to finansiālajā veselībā, arī nodarbinātībā un samaksāto nodokļu apmēros. “Ko varam gribēt, ja lielajās mēbeļu izstādēs ir ievērojami sarucis dalībnieku skaits un halles platības arī kļuvušas mazākas?” par situāciju Eiropas lielākajos mēbeļu tirgos atbild J. Griķis.

Lielo Lietuvas mēbeļu ražošanas apjomu pērn — 290 milj eiro apmērā — asociācijas Latvijas mēbeles izpilddirektors Andris Plezers saista ar privatizāciju, jo atšķirībā no Latvijas Lietuvā netika sagrauti lielie mēbeļu ražošanas uzņēmumi, vēl vairāk — tie privatizācijas rezultātā ieguva saimniekus. Bet Latvijā, piemēram, lielā mēbeļu ražošanas apvienība Rīga tika sadalīta, un pašlaik vairs tikai dažas tās struktūrvienības ķepurojas virs ūdens, norāda A. Plezers. Lietuvas mēbeļnieki ir specializējušies finierēto un laminēto, no kokskaidu plātnēm gatavoto mēbeļu ražošanā un tāpēc savu mēbeļu noietu tirgu ir raduši arī Latvijā, radot paaugstinātu konkurenci nedaudzamajiem pašmāju korpusa mēbeļu ražotājiem — SIA Bolderāja serviss, SIA Larme un vēl citiem, skaidro A. Plezers. Tāpēc nav brīnums, ka Lietuvas lielākajiem mēbeļu ražotājiem neto apgrozījums ir ievērojami lielāks nekā Latvijas mēbeļniekiem, turklāt vairāki mēbeļu ražotāji ir lielu koncernu sastāvdaļas. Savukārt Igaunijas mēbeļu ražošanas veiksmes pamatā asociācijas izpilddirektors redz Somijas uzņēmēju ietekmi. «Vēl grūtāk ir salīdzināt Polijas un Latvijas mēbeļu industriju, jo atšķirības ražošanā ir vairāk nekā 20 reizes, turklāt Polija apvienotajā ES kļūs par sesto lielāko ražotāju,» norāda A. Plezers. Viņaprāt, lai samazinātu ražoto mēbeļu pašizmaksu, daudzi attīstīto valstu, tostarp arī Vācijas mēbeļu ražotāji savas ražotnes pārcēla uz līdzās esošo Poliju, kas līdz ar lielo tirgu ir galvenais mēbeļrūpniecības panākumu pamats.

Par Polijas mēbelu ražotāju (lielākie mēbeļu importētāji latvijā pērn) veiksmes noslēpumu tiek uzskatīta šīs valsts ģeogrāfiskās atrašanās vieta — līdzās Vācijai (lielam noieta tirgum), ātrāka mēbeļu ražošanas uzņēmumu privatizāciju, salīdzinoši labām realizācijas cenas un tirdzniecības nosacījumi. «Lai samazinātu ražoto mēbeļu pašizmaksu, daudzi attīstīto valstu, tostarp arī Vācijas mēbeļu ražotāji savas ražotnes pārcēla uz līdzās esošo Poliju un tikai vēlāk šo bagāto Rietumvalstu mēbeļu ražošanas pasūtījumi atnāca līdz Latvijai,» atzīst Zemkopības ministrijas Meža resursu departamenta Meža nozares informācijas nodaļas vadītāja Aija Budreiko. Savukārt asociācijas Latvijas mēbeles izpilddirektors Andris Plezers norāda, ka mēbeļu ražotņu privatizācija Polijā notika laikā, kad Latvija vēl tā īsti nemaz nebija ieguvusi savu neatkarību un par privatizāciju vairāk runāja, nekā reāli tā notika. «Faktiski Polijas mēbeļu ražotāji sāka iet skolā, kamēr pašmāju ražotāji vēl gatavojās doties bērnudārzā, līdz ar to poļiem izdevās uz kādu brīdi aizsteigties priekšā,» atzīst A. Plezers. Arī ārvalstu investīciju piesaistē Polija potenciālo investoru acīs ir tikusi vērtēta ne tikai par izdevīgāku — tā paša ģeogrāfiskā stāvokļa un arī lielā iekšējā tirgus dēļ, bet arī investīcijām drošāku, nekā, piemēram, Latvija, kura pretstatā Polija vismaz formāli nebija neatkarīga. Tāpēc ne viens vien attīstīto valstu mēbeļu ražotājs savu ražotni izveidoja Polijā. Kā vēl viens Polijā esošo mēbeļu ražotāju pluss tiek minētas — lieljaudas ražošanas līnijas masveida produkcijas ražošanai, kas samazina pašizmaksu, bet ļauj pelnīt ar lieliem pārdošanas apjomiem. Galu galā Latvijas lielākās iedzīvotāju daļas pirktspēja ir samērā niecīga, un tāpēc arī vidējais mēbeļu pircējs, pirms iegādāsies konkrēto ilglaicīgai lietošanai paredzēto mēbeli, rūpīgi izsvērs šī izstrādājuma cenu.

Neraugoties uz nozarei kopumā sarežģīto 2008. gadu kopumā nozarei vairāki mēbeļu ražotāji ir investējuši jaunās ražotnēs, kā arī savu produktu tirdzniecības vietās, šodien raksta avīze Dienas bizness.

Tā, piemēram, pērnā gada nogalē SIA Dižozols Plus noslēdza līgumu par 2000 m2 ražošanas telpu iznomāšanu industriālajā parkā Rīgā. Līdz šim SIA Dižozols Plus nodarbojās ar dažādu mēbeļu ražošanu, bet pēc tam, kad iegādājās iekārtas no a/s Latvijas Finieris ražotnes Latvijas bērzs sāka arī liekti līmēto izstrādājumu — mēbeļu — ražošanu. Pēc uzņēmuma valdes locekļa Ģirta Plakana teiktā medijiem — saražotā produkcija tiks eksportēta. Liekti līmēto saplākšņu mēbeļu izgatavošanai nepieciešamas sarežģītas un dārgas iekārtas un tehnoloģijas, tādēļ darbības uzsākšanai izdevīgāk bijis iegādāties daļu no Latvijas Finieris ražotnes Latvijas bērzs.